• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.03.2003., Nr. 36 https://www.vestnesis.lv/ta/id/72139

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Informācija
Par Radio un televīzijas apakškomisiju
Par 8. Saeimas darbu

Vēl šajā numurā

06.03.2003., Nr. 36

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 2003.gada 27.februāra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija): Šodien Saeima atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodošanu izskatīšanai Saeimā. Latvija šobrīd ir ceļā uz NATO, un valsts aizsardzības plānu izstrādē ārkārtīgi svarīga ir ārvalstu speciālistu iesaistīšana, īpaši no tām NATO dalībvalstīm, ar kurām mums ir visciešākā sadarbība, tāpēc grozījumi ir ļoti būtiski.

Tagad nedaudz pievērsīšos apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK sagatavotajiem priekšlikumiem šī gada valsts budžeta projektam. Mēs, kā jau vienmēr, esam centušies atbalstīt tos centienus, kas palīdz veidot skaidru izpratni par Latvijas vēsturi, īpaši runājot par vairākkārtīgiem un nopietniem pārbaudījumiem 20.gadsimtā. Mēs uzskatām, ka par mūsu latviešu leģionāru un nacionālo partizānu varonību ir ne tikai jārunā, bet arī jāpalīdz veidot piemiņas vietas. Tāpēc esam iesnieguši priekšlikumus Latvijas Nacionālo karavīru biedrības un Latvijas Nacionālo partizānu apvienības darbības atbalstam, kā arī priekšlikumus par nepieciešamo finansējumu turpmākajam darbam piemiņas vietas izveidei Morē, kur latviešu leģionāri vairākas dienas atvairīja sarkanarmiešu tankus, palīdzot daudziem bēgļiem aizceļot tālāk uz Kurzemi. Papildus esam nolēmuši piešķirt arī līdzekļus Lestenes brāļu kapu turpmākajai izveidošanai. Šajos kapos apbedīti latviešu leģionāri, kuri cīnījās par Latvijas neatkarību Otrā pasaules kara laikā. Šo darbu mēs, protams, turpināsim arī nākotnē.

A.Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Bez jautājumiem, kas saistīti ar šī gada valsts budžeta projektu, kas ir šīs nedēļas centrālais notikums, gribu akcentēt panākto Latvijas lauksaimnieku sarunās ar valdību. Valdībai dažu mēnešu laikā bija jālikvidē vairāku gadu garumā krājušās sekas, tāpēc šie piešķirtie papildu miljoni lauksaimniekiem, protams, ir liels atspaids. Šobrīd ir skaidrs, ka Latvijas laukiem šogad būs ievērojams līdzekļu palielinājums, ko paredz gan lielie budžeta līdzekļi subsīdiju apjoma ziņā, gan arī jau tagad pieminētais un virzītais finansējums laukiem. Tas vieš cerību, ka pašlaik - īsu brīdi pirms iestājas Eiropas Savienībā — un arī turpmāk mēs centīsimies Latvijas laukus noturēt līmenī.

Otra lieta, par ko šodien runāšu, protams, ir valsts budžeta projekts. Lielākā daļa no mūsu iesniegtajiem priekšlikumiem bija par investīciju apjoma saglabāšanu pašvaldībām. Mūsu partiju pārstāvošās Zemkopības ministrija un Vides ministrija, kuru līdzekļus arī bija paredzēts novirzīt pašvaldību investīciju projektu turpinājumam, šos projektus izvērtēja ļoti rūpīgi, un to līdzekļi uz pašvaldībām arī tiks novirzīti. Mēs atbalstījām arī vairākus citus priekšlikumus, kas bija saistīti ar sporta būvju būvniecību. Atbalstījām mūsu deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu Cesvaines pils tālākai atjaunošanai piešķirt 80 000 latus. Budžeta projektā šī summa ir ietverta.

Šie ir galvenie šībrīža jautājumi. Centrālais notikums būs rīt - balsojums par šī gada valsts budžetu, ko Zaļo un Zemnieku savienība ir gatava pilnībā atbalstīt.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Pēc mūsu ieskata šodien vissvarīgākie jautājumi bija divi otrajā lasījumā pieņemtie likumprojekti — “Grozījumi Farmācijas likumā” un “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Mūsu priekšlikumi par Radio un televīzijas likuma nepieciešamo saskaņošanu ar Eiropas konvenciju un mūsu Satversmi mazākumtautību tiesību un vārda brīvības jomā diemžēl tika noraidīti. Bet mēs esam pārliecināti, ka šajā jautājumā uzvarēsim Satversmes tiesā.

Runājot par grozījumiem Farmācijas likumā, mēs bijām pret nepilsoņu un farmaceitu tiesību neattaisnotiem ierobežojumiem. Šeit mūs daļēji atbalstīja valdība un arī Saeimas vairākums. Ceram, ka likumprojekta trešajā lasījumā šis trūkums tiks novērsts.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija): No šīsdienas plenārsēdes gribu atzīmēt divus aspektus, kas man likās būtiski. Viens no tiem ir saistīts ar grozījumiem Radio un televīzijas likumā, kur šodien Saeima atbalstīja kultūras ministres Rībenas kundzes labojumu par to, ka Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs var sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus un uzlikt administratīvos sodus. Mums tas liekas ļoti pozitīvi. Nesen frakcijas sēdē ar Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvjiem pārrunājām daudzus jautājumus, tostarp arī par to, kāpēc līdz pulksten 22.00 privātie televīzijas kanāli demonstrē filmas ar vardarbības un seksa ainām, kas ir pretrunā ar likumu. Izrādījās, ka Nacionālajai radio un televīzijas padomei nav tiesību sastādīt protokolu. Padome, informējot, ka pārkāpts likums, var veikt tikai šādu privāto televīzijas kanālu programmu monitoringu un izteikt brīdinājumu. Ceru, ka pēc grozījumu pieņemšanas situācija mainīsies.

Otrs aspekts, par ko gribu runāt, ir šodien steidzamības kārtā divos lasījumos pieņemtie grozījumi Būvniecības likumā un Tūrisma likumā. Tagad mākslīgi izveidotās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas funkcijas tiek nodotas Ekonomikas ministrijai. Kā rakstīts likumprojekta anotācijā, tad, īstenojot tūrisma politiku, Ekonomikas ministrijas paspārnē būs iespējams sniegt konsekventāku atbalstu tūrisma mārketinga jomā. Latvija tūrisma jomā atpaliek gan no Eiropas Savienības, gan arī citām Baltijas valstīm. Tāpēc mēs ceram, ka šīs izmaiņas pozitīvi uzlabos situāciju tūrisma industrijā.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija): Man ir patiess prieks, ka Tautas partijai šodien izdevās panākt būtisku balsojumu, izskatot otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Radio televīzijas likumā”. Grozījumi paredz atbalstu tieši mūsu lauku un mazpilsētu iedzīvotājiem, jo pirmajā lasījumā valdību veidojošo frakciju vairākuma nobalsotajā redakcijā bija paredzēts, ka faktiski bez īpaši svarīgiem notikumiem - bez hokeja čempionāta, bez dziesmu svētkiem un daudziem citiem svarīgiem pasākumiem - varētu atstāt apmēram 467 000 Latvijas iedzīvotāju, tas ir, apmēram 12 rajonu iedzīvotājus. Mūsuprāt, tas bija nepieņemami. Tāpēc, paldies Dievam, ka mēs atradām dzirdīgas ausis. Jau sākotnēji mūsu nostāju šajā jautājumā atbalstīja Ina Druviete, un tāpēc mēs panācām labvēlīgu Saeimas balsojumu. Tādējādi turpmāk televīzijas raidorganizācijām būs jānodrošina šo sabiedriski svarīgu notikumu translēšana, lai tos redzētu visi Latvijas iedzīvotāji.

Diemžēl šādā pašā veidā raugoties uz šonedēļ izskatāmo valsts budžeta projektu, tik optimistiski mēs nevaram būt, jo valdošo partiju attieksme pret laukiem un mazpilsētām, manuprāt, ir diezgan, es pat nebaidos teikt, — noziedzīga, jo salīdzinājumā ar pagājušo gadu valsts ieguldījumi — investīcijas — pašvaldībām šogad ir samazināti 3,7 reizes. Mūs ļoti šokē jau iesāktu objektu celtniecības apturēšana — Valkas pilsētas sporta zāle, kā arī līdzīgi objekti Cēsīs, Baldonē un citviet Latvijā. Bija interesanti, kad vēl apmēram pāris nedēļas pirms budžeta izskatīšanas valdībā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram I.Gateram tika uzdots jautājums: “Kā jūs vērtējat to, ka, iespējams, tiks apturēta šādu būvju celtniecība. Pie tam mūsu klimatiskajos apstākļos?” Viņš atbildēja ļoti vienkārši: “Es neticu, ka tas tā varētu būt! Tas būtu noziegums!” Diemžēl šodien izskatās, ka šis noziegums notiks. Valdībā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kurā vairākums ir pozīcijas deputāti, visi Tautas partijas priekšlikumi, kas skar šos ieguldījumus mūsu laukos un mazpilsētās, ir noraidīti. Mūsu attieksme pret valsts budžeta veidošanu ir ļoti nopietna, tāpēc šajā darbā mēs iesaistījām bijušos finanšu ministrus Edmundu Krastiņu un Gundaru Bērziņu, kā arī citus budžeta speciālistus. Priekšlikumi tika sagatavoti un iesniegti tā, lai budžetā nerastos deficīts. Un priekšlikumi ir pamatoti, bet diemžēl tie visi ir noraidīti — gan par investīcijām pašvaldībām, gan par skolotāju darba algas paaugstināšanu, gan arī par finansējumu iesāktu objektu celtniecības turpināšanai. Latvijas kā neatkarīgas valsts vēsturē pirmo reizi ir notikuši tik daudzi piketi, kuros tika pausta pašvaldību cilvēku negatīvā attieksme pret valsts budžeta projektu. Nedod Dievs, ja rītdienas balsojumā nekas nemainīsies! Domāju, ka valsts stabilitātei un vienmērīgai attīstībai, lai neattīstītos tikai Rīga, bet gan visi Latvijas novadi, tas nu nekādi par labu nenāk. Es ļoti ceru, ka tomēr rīt, balsojot par Tautas partijas iesniegtajiem priekšlikumiem, viens otrs pozīcijas deputāts tomēr padomās, par ko viņš balso.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”): Es izteikšu frakcijas “Jaunais laiks” skatījumu par šīsdienas Saeimas sēdē izskatāmajām lietām.

Pirmais, par ko runāšu, ir izskatīšanai komisijās nodotais likumprojekts “Grozījums likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””, kas ir ļoti būtisks. Mani kolēģi varbūt domā citādi, bet šis grozījums dos lielu ieguldījumu cīņā pret narkomāniju Latvijā, jo pēc būtības tiks ierobežota un pat aizliegta dažādu medikamentu reklamēšana. Līdz ar to farmācijas kompānijām nebūs iespēju reklamēt medikamentus, kas satur narkotiskās un psihotropās vielas.

Otra, manuprāt, ļoti svarīga lieta, lai to pieminētu, ir jautājums par Latvijas valsts ģerboni. Līdz šim Latvijas valsts ģerboņa statuss bija neskaidrs. Komisijas darbība, kas nodarbojās ar šo jautājumu, arī bija neskaidra. Partija “Jaunais laiks” izveidoja īpašu komisiju, kas izstrādāja priekšlikumus. Tagad, pēc mūsu ierosinājuma, komisija atrodas Valsts prezidenta kancelejas paspārnē, un es ceru, ka turpmāk tā strādās vēl produktīvāk.

Vēl gribu runāt par grozījumiem Radio un televīzijas likumā. Svarīgi atzīmēt, ka līdz šim likums paredzēja, ka Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgus notikumus — dziesmu svētkus, hokeja čempionātu - raidorganizācijas raida tā, lai vismaz 80% Latvijas iedzīvotāju varētu tiem sekot ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā. Balsojot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā, tika atbalstīts mūsu frakcijas deputātes Inas Druvietes priekšlikums, ka ar apraidi jānodrošina 95% Latvijas iedzīvotāju. Tātad gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji varēs sekot līdzi valstiski svarīgiem notikumiem.

Vēl šajā likumprojektā mums izdevās aizstāvēt latviešu valodas pozīcijas radio un televīzijā. Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” bija ierosinājusi atcelt likuma normu, ka raidorganizācijas veidotajās programmās raidlaika apjoms svešvalodās nedrīkst pārsniegt 25% no raidlaika kopapjoma diennakts laikā. Mēs šo priekšlikumu noraidījām, un man ir prieks, ka arī visi pozīcijas deputāti mums pievienojās.

Tādas ir šīsdienas aktualitātes. Bet šīsnedēļas pati svarīgākā aktualitāte, protams, ir valsts budžeta projekta pieņemšana rīt. Un mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka šī gada budžeta projekts patiešām ir labs - tas ir izstrādāts pamatīgi un profesionāli, ievērojot būtiskas prioritātes par algu paaugstināšanu. Investīcijas būs cilvēkiem, nevis zemei un mājām, kas arī ir labas un vajadzīgas lietas, tomēr naudas visam nepietiek.

Un vēl gribu teikt, ka mums ir liels prieks, ka visi koalīcijas partneri atrada iespēju racionalizēt arī Saeimas budžetu. Par šo lietu frakcija “Jaunais laiks” cīnījās visu šo laiku. Vienas Saeimas reprezentācijas ēkas Jūrmalā restaurācijai paredzētie 320 000 latu tika novirzīti, manuprāt, daudz svarīgākiem un saprotamākiem projektiem.

V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija): Es šodien neteikšu, cik labs vai slikts ir budžets, to parādīs laiks. Mēs Tautas saskaņas partijas frakcijā nodarbojamies ar konkrētām lietām. Šodien Saeima otrajā lasījumā izskatīja grozījumus Farmācijas likumā. Priekšvēlēšanu laikā visas partijas solīja uzlabot šo likumu, lai katram Latvijas iedzīvotājam būtu pieejams jebkurš medikaments. Likuma grozījumu izskatīšanā aktīvi piedalījās mūsu frakcijas deputāti Vitālijs Solovjovs un Andrejs Klementjevs. Mūsu priekšlikumi tika ievēroti un pat atbalstīti, un tie skars faktiski jebkuru iedzīvotāju. Pēc grozījumu pieņemšanas galīgajā lasījumā palielināsies konkurence medikamentu tirgū, kam neizbēgami sekos zāļu cenu samazināšanās. Šie grozījumi ļaus farmācijas biedrībām izpildīt regulatora, nevis pārvaldnieka funkcijas, kā tas bija iepriekš. Reglamentējot citu valstu farmācijas darba noteikumus pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, veselības ministrs Āris Auders bija iesniedzis priekšlikumu, kas nepamatoti ierobežotu darbību daļai no pašreiz Latvijā strādājošajiem farmaceitiem.

Tautas saskaņas partija, kas pašlaik ir opozīcijā, arī turpmāk nodarbosies ar konkrētiem jautājumiem, lai uzlabotu cilvēku dzīvi Latvijā.

Saeimas preses dienests

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!