Par iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijām

Lai noskaidrotu, kā Latvijas iedzīvotāji ievēro gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas prasības un izmanto likumdošanā noteiktās tiesības atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu par attaisnotajiem izdevumiem, veikta iedzīvotāju aptauja. Aptaujā piedalījās 1021 respondents vecumā no 18 līdz 74 gadiem, aptverot visus Latvijas reģionus. Kā aptaujas izlases metode tika izmantota stratificētā nejaušā izlase. Aptauja veikta no šā gada 10.līdz 21.februārim.

Aptaujas dati liecina, ka pēdējos piecos gados gada ienākumu deklarāciju iesniedzis 21% jeb aptuveni viena piektā daļa aptaujāto.

Biežāk nekā caurmērā atbildes variantu jā izvēlējās respondenti vecumā no 25 līdz 54 gadiem (27% — 32%), aptaujas dalībnieki ar augstāko izglītību (34%), valsts (27%) un privātajā (31%) sektorā strādājošie, respondenti, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir robežās no Ls 85 līdz Ls126 (26%) vai pārsniedz Ls127 (37%). Salīdzinot dažādos reģionos dzīvojošo atbildes, vērojams, ka Latgalē aptaujas dalībnieki nedaudz biežāk nekā caurmērā minējuši, ka ir iesnieguši gada ienākumu deklarāciju (27%).

Kā gada deklarācijas iesniegšanas iemeslu iedzīvotāji norādījuši ienākumu nodokļa pārrēķinu, ja nav strādāts algots darbs visu gadu (11%), cilvēks ir pašnodarbināta persona (11%), viņam pieder zemnieku saimniecība (11%), viņš veic saimniecisko darbību (10%), viņam pieder individuālais uzņēmums (8%), cilvēks ir guvis ienākumus, pārdodot savu īpašumu (6%), ir guvis ienākumu ārvalstīs (4%), iedzīvotājs ir saņēmis autoratlīdzību (2%).

Saskaņā ar aptaujas datiem gandrīz puse no tiem, kas iesniedza gada ieņēmumu deklarācijas, atzinuši, ka tas darīts, lai saņemtu atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotiem izdevumiem (46%). Jāpiebilst, ka atsevišķi respondenti (4%) norādīja citu, sarakstā neminētu iemeslu: viņiem bija jāiesniedz obligātā valsts ierēdņu (amatpersonas) deklarācija. Minēti tika arī tādi iemesli kā pensijas pārrēķins un sociālās palīdzības saņemšana.

Salīdzinoši neliela daļa Latvijas iedzīvotāju ir izmantojusi iespēju atgūt pārmaksāto iedzīvotāju nodokli par attaisnotajiem izdevumiem, kas maksāti par sevi vai par apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem: par saviem attaisnotajiem izdevumiem šo naudu ir atguvuši 18%, par apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem – 8%. Iespēju atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu par attaisnotajiem izdevumiem nekad nav izmantojuši 78% aptaujāto.

Aptaujas rezultāti liecina, ka aktīvāk iespēju saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli izmantojuši iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 54 gadiem, ar augstāku izglītības līmeni, pārsvarā Rīgas iedzīvotāji. Valsts un privātajā sektorā strādājošie šo iespēju ir izmantojuši vienlīdz bieži, bet, salīdzinot atbildes atkarībā no ienākumu līmeņa, vērojams, ka iedzīvotāji, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī pārsniedz Ls 127, ievērojami biežāk (45%) ir izmantojuši iespēju atgūt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem.

Salīdzinoši atzinīgāk savas zināšanas par attaisnotajiem izdevumiem vērtē iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 54 gadiem, aptaujātie ar augstāko izglītību, valsts sektorā nodarbinātie, kā arī iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem.

Ievērojami atšķiras arī iedzīvotāju atbildes atkarībā no tā, vai pēdējo piecu gadu laikā ir iesniegta gada ienākumu deklarācija, – respondenti, kuri atbildēja, ka ir to iesnieguši, arī savas zināšanas par pārmaksātā ienākumu nodokļa saņemšanu vērtēja daudz atzinīgāk.

Ne visi, kas norādīja, ka izmantojuši iespēju saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli, bija atzīmējuši, ka pēdējos piecos gados ir iesnieguši gada ienākumu deklarācijas. Iespējams, ka ne visi iedzīvotāji precīzi zina dokumentu nosaukumus, kurus viņi iesniedz VID. (Lai saņemtu atpakaļ nodokli par attaisnotajiem izdvumiem, obligāti ir iesniedzama gada ienākumu deklarācija. Ja šāda deklarācija VID nav iesniegta, nodokļa atmaksa netiek veikta.)

Jautājot, par kuriem izdevumiem iespējams saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, visbiežāk (45% gadījumu) tika atzīmēta medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošana, augstākās un profesionālās izglītības iegūšana valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs (31%), zobārstniecības pakalpojumi (28,5%), plānotās operācijas (22%), veselības apdrošināšana (14%), kvalifikācijas celšana (13%).

Analoģisks jautājums tika uzdots, lūdzot norādīt, kurus no izdevumiem, kas maksāti par apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem, var uzskatīt par attaisnotiem izdevumiem un saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Salīdzinot atbildes uz abiem jautājumiem, vērojamas interesantas tendences – no tiem, kas, raksturojot, kuri izdevumi tiek uzskatīti par attaisnotiem kopumā, minēja medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un augstākās un profesionālās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, 72% zinājuši, ka tas attiecas arī uz apgādībā esošo ģimenes locekļu izdevumu apmaksu. Par to, ka attaisnoto izdevumu saraksts sakrīt arī citos gadījumos, iedzīvotāji bija retāk pārliecināti – no tiem, kas, raksturojot attaisnotos izdevumus kopumā, bija minējuši plānotās operācijas, uz apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem to attiecināja 64%, zobārstniecības pakalpojumus – 58%, bet kvalifikācijas celšanas kursus un veselības apdrošināšanu – 49%.

Valsts ieņēmumu dienesta Komunikācijas nodaļa