Mēs tik un tā esam vienoti par konkrētu Valsts prezidenta kandidātu

Ministru prezidents Einars Repše intervijā Latvijas Radio vakar

Intervija Latvijas Radio 6. marta raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Pēdējās dienās viens no galvenajiem tematiem gandrīz visās politiskajās diskusijās ir Valsts prezidenta vēlēšanas, gan juristi, gan politiķi pētī likumdošanu — vai trīs mēnešus agrāk izsludinātās vēlēšanas atbilst konstitūcijai, izskanēja arī solījumi vērsties Satversmes tiesā. Šodien koalīcija nolēmusi, ka vēlēšanas tomēr būs vasarā. Jūsuprāt — vai Saeimas prezidijam vispirms nevajadzēja izvērtēt Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa vērtējumu, varbūt arī Juristu biedrības un citu speciālistu viedokli un tikai tad izvirzīt šo iespēju, ka vēlēšanas varētu notikt tagad, martā.

Einars Repše: — Redziet, par jautājuma būtību nav ne mazāko domstarpību, proti, mēs vēlamies redzēt Valsts prezidenta amatā Vairu Vīķi–Freibergu arī uz nākamajiem četriem gadiem. Viņai ir nedalīts valdības, valdošās koalīcijas un varbūt arī ne tikai pie valdošās koalīcijas piederošo deputātu atbalsts. Līdz ar to jautājuma būtība ir pilnīgi skaidra — Vaira Vīķe–Freiberga būs Valsts prezidente nākamajā termiņā. Jautājums bija tikai par procedūru, un proti, tieši šajā gadā, ņemot vērā, ka ir paredzami lieli ārpolitiski notikumi gan Irākas krīzes sakarā, gan Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībā un NATO sakarā, gan arī tīri iekšpolitiski — mums rudenī ir gaidāms ļoti nopietns referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, gan ārpolitiski, gan iekšpolitiski būtu labāk, ja valsts prezidents varētu arī šos nākamos trīs mēnešus uzstāties ne tikai kā prezidents, kura pilnvaru termiņš beidzas pēc trim mēnešiem, bet kā prezidents, kurš jau pilnīgi noteikti un oficiāli ir apstiprināts uz nākamo termiņu.

Tāpēc šajā sakarā bija vēlme šo jautājumu pilnīgi precīzi atrisināt, un mēs domājām, ka, noturot prezidenta vēlēšanas šajā Saeimā, bet jau nākamajā trešdienā, mēs šo lietu varam atrisināt. Taču, protams, nekas nedrīkstētu mest ēnu uz prezidenta vēlēšanu procedūru, un, ja pastāv procesuālas diskusijas par šo jautājumu, tādā gadījumā mums nekur nav jāsteidzas un mēs varam atlikt to, līdz būsim pilnībā atrisinājuši visas domstarpības par procedūru. Šeit nav jautājums par lietas būtību — Vaira Vīķe–Freiberga būs mūsu prezidente nākamajā termiņā, te ir jautājums par procedūru, un, tā kā jautājums ir tikai par procedūru, tad, domāju, mēs varam pagaidīt, līdz atrisināsim visus šos jautājumus.

— Bet kā jūs vērtējat tieši Ingrīdas Ūdres rīcību — nesagaidot nemaz Saeimas Juridiskā biroja vadītāja atzinumu?

E.Repše: — Visa mūsu koalīcijas rīcība bija pilnīgi saskaņota un izrietēja no tikko kā izklāstītās vēlmes un apņemšanās Valsts prezidenti uz nākamo termiņu ievēlēt, līdz ar to arī Saeimas Prezidijs un Saeimas priekšsēdētāja rīkojās ļoti atbildīgi un pilnīgā saskaņā ar mūsu panākto vienošanos un izvirzīto kandidātu. Ka tas ir pietiekami svarīgi, tas ir skaidrs arī no kaimiņvalstu pieredzes, kur valsts prezidenti ir tomēr mainījušies, un arī, piemēram, ārpolitiski šis jautājums pastāv, līdz nav pielikts galīgais punkts un notikusi valsts prezidenta ievēlēšana “de facto”. Un jebkurā gadījumā mēs arī būtu turpinājuši un šīs vēlēšanas noturējuši, bet ir procesuāla rakstura domstarpības, kas saistītas ar Satversmes 40.panta interpretāciju, līdz ar to mēs tomēr nolēmām, tikko sanākot koleģiāli kopā, ka nav nekādas vajadzības mest kaut mazāko ēnu uz procesu kopumā, sasteidzot šo jautājumu pirms nav panākta pilnīga vienprātība procedūras jautājumā.

— Bet kurš bija tieši tas, kurš ierosināja šo ideju, ka prezidenta vēlēšanas varētu notikt agrāk, neviens vēl nav tieši pateicis — kurš tieši?

E.Repše: — Tas nāca ļoti kolektīvi, tā nāca kā dabiska ideja, jo mums nav nekādu domstarpību par kandidātu. Cita lieta, par ko es arī varu pietiekami atklāti runāt, šī informācija tika izlaista sabiedrībā nepietiekami sagatavota un iznēsāta. Tās bija “priekšlaicīgas dzemdības”, par ko, protams, ir jāuzņemas atbildība gan tam, kas šo informāciju pateica žurnālistiem, gan arī tam žurnālistam, kas šo informāciju ieguva, jo tā tomēr ir zagšana, ja tiek iegūta informācija, kas tajā brīdī acīmredzot nebija domāta žurnālistu ausīm un spalvai. Proti, brokastīs frakciju vadītājiem pie Ministru prezidenta, apspriežot aktualitātes un runājot par dažādiem jautājumiem, mēs tik tiešām izvirzījām šādu ideju: ņemot vērā to, ka nav nekādu domstarpību par kandidātu, prezidentes vēlēšanas varētu noturēt jau tagad. Tā bija tikai ideja, kas tajā brīdī vēl bija rūpīgi jāizdiskutē, jāpārliecinās par visiem juridiskajiem aspektiem un tamlīdzīgi. Un mēs šajās brokastīs vienojāmies, ka, pirms neesam šo ideju izpētījuši, mēs to nepubliskosim, bet turpināsim pētīt. Neraugoties uz to, — un es nezinu, kurš ir bijis nodevējs, — žurnālisti zināja par šo sarunu jau tās dienas pēcpusdienā, un visa tālākā reakcija bija īstenībā reakcija uz “priekšlaikus dzimuša bērna dzīvotspēju”, runājot par šo ideju. Tālāk jau mēs reaģējām uz situāciju un analizējām juridiska rakstura un procedūras jautājumus, kurus īstenībā vajadzēja izanalizēt, pirms mēs ar šo jautājumu nāktu klajā publiski. Bet mēs nenācām publiski, tas nebija ne valdības paziņojums, ne koalīcijas paziņojums, tā bija vienkārši informācijas noplūde. Līdz ar to mēs visi esam atbildīgi par to, kādā veidā šī diskusija ir notikusi, un es domāju, ka tā loģiski arī noslēgusies, noslēgusies ar to, ka mēs esam vienoti kā nekad agrāk — par konkrētu atbalstu prezidenta kandidātam. Bet mēs esam arī vienojušies par to, ka nav nekādas vajadzības ar šo jautājumu steigties. Mēs esam pārliecināti, ka prezidents tiks ievēlēts, vienalga, vai vēlēšanas notiks patlaban vai pēc trim mēnešiem.

— Bet kā šī iekšējā situācija varētu izskatīties no ārpuses, no citām valstīm?

E.Repše: — Kas tieši? Vai tas, ka mūsu sabiedrībā notiek diskusija par valsts pārvaldei svarīgiem jautājumiem? Ļoti labi varētu izskatīties tas, ka mēs esam atbalstījuši konkrētu Valsts prezidenta kandidatūru. Šeit ir jautājums par to, ka mēs esam izvirzījuši vienu konceptu, mēs esam to izdiskutējuši, mēs esam ņēmuši vērā arī sabiedrībā izskanējušās bažas, vēlreiz uzsveru — bažas par procedūru, nevis par jautājuma būtību. Mēs esam pieņēmuši lēmumu nesteigties, tātad jautājums tiks atrisināts juridiski nevainojamā veidā tā, ka nevienam nebūs šaubu. Līdz ar to šeit mēs jebkurā veidā — arī starptautiski — tikai iegūstam.

— Kā jūs vērtējat, vai ir pietiekami izdiskutēta pašreizējās prezidentes darbība un, tā kā jūs runājāt par to, ka viņa noteikti būs arī nākamā prezidente, vai ir noteikti konkrēti mērķi un izsecināts, kas viņai turpmāk būs jādara.

E.Repše: — Es atvainojos, kurš kurā brīdī norāda prezidentei, kas viņai būs jādara, kur jūs ko tādu Satversmē esat lasījis? Valsts prezidente ir valsts augstākā amatpersona, un viņa pilda savus pienākumus saskaņā ar Satversmi, un viņas vērtētāja ir tauta. Un es domāju, ka tauta šobrīd ir skaidri pateikusi, ko viņa domā par Vairas Vīķes–Freibergas veikumu savas prezidentūras laikā. Un tas ir nepārprotami vērtēts kā ļoti labs — gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Un mēs varam būt tikai laimīgi, ka viņa ar līdzīgu atdevi un inteliģenci turpinās darīt savu darbu arī nākamos četrus gadus.

— Vēl par to, ka Saeimas Nacionālās drošības komisija ir nosūtījusi vēstuli Nacionālajai drošības padomei, iesakot tai Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora kandidatūru nosaukt līdz 9.aprīlim, lai 10.aprīlī Saeima varētu jau vēlēt šo direktoru. Tātad mēnesis atlicis līdz biroja direktora vadītāja vēlēšanām. Kā jūs vērtējat līdzšinējā SAB direktora Laiņa Kamaldiņa piemērotību nākamajam termiņam?

E.Repše: — Satversmes aizsardzības biroja vadītāja kandidatūra tiks apspriesta, jau patlaban tā tiek apspriesta, tai skaitā sabiedrībā. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumdošanu un arī saskaņā ar vakar Nacionālajā drošības padomē apstiprināto mūsu piedāvāto koncepciju kandidatūra ir jāizvirza Nacionālajai drošības padomei — vai nu tieši uz desmito aprīli, vai brīdi vēlāk vai agrāk, tas jau būs atkarīgs no Nacionālās drošības padomes, cik tā droši jutīsies par konkrētu kandidātu nominēšanu. Bet līdzšinējo darbību var vērtēt tā, ka daudzas lietas vēl arvien mums būtu jādara labāk, tas attiecas gan uz pretizlūkošanas darbu, gan uz organizētās noziedzības apkarošanas darbu, kontrabandas atmaskošanu un apkarošanu, tātad ir lietas, kuras neapšaubāmi būtu bijis iespējams darīt vēl labāk. Tai pašā laikā ir arī lietas, kas izdarītas labi un ir guvušas atzinību. Līdz ar to kandidatūru, konkrēti Kamaldiņa kunga darbību, var vērtēt dažādi, un par to, vai viņš vai kāds cits ir tā persona, kas tiks izvirzīta nākamajam termiņam, to mēs acīmredzot lemsim Nacionālajā drošības padomē nākamā mēneša laikā.

— Kamaldiņš strādā jau no 1995. gada, tātad gandrīz astoņus gadus. Vai šis laiks, ko viņš ir pavadījis amatā, varētu būt arguments, lai mainītu biroja vadību?

E.Repše: — Nu, pārmaiņas vienmēr ir veselīgas, un tāpēc arī ir, teiksim, valsts civildienesta sistēma — ierēdņu rotācija, proti, pamainīt darbošanās laukus, lai atspoguļotu vai atsegtu jaunas ierēdņu kapacitātes, idejas un talantus un varbūt arī pamainītu kaut ko iesīkstējušās praksēs, ko varbūt varētu darīt arī citādi. Protams, no otras puses, ir profesionalitāte un iestrādes, tas ir svaru pretējos kausos un tas viss ir jāvērtē kopumā. Ja arī mēs gadījumā izvirzām citu kandidatūru, tad jāvērtē, kā tā izskatās salīdzinājumā ar pašreizējo vadību un tamlīdzīgi. Tas ir pietiekami plašs jautājumu loks, ko varbūt tuvāk komentēt būtu lieki, pirms par to nav lemts pašā Nacionālajā drošības padomē.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā