Par zaļo un sakopto galvaspilsētu

Rīgas pilsētas izpilddirektors Māris Tralmaks:

Foto: A.F.I.

Pašlaik tiek izstrādāts Rīgas attīstības plāns 2006.–2016. gadam, jo pilsētas virzību ir paredzēts plānot tālākajiem 10 gadiem. Šobrīd ir spēkā pilsētas attīstības plāns 1995.–2005. gadam. Lielā pilsētas attīstības plāna ietvaros tiek veidots arī pilsētas vēsturiskā centra attīstības plāns. Šī plāna tālāko izstrādi nosaka tas, ka Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO vēsturiskā mantojuma sarakstā. Akcents tiek likts uz centra kā tūrisma centra saglabāšanu. Tas ir diskutējams jautājums, jo vecpilsētā dzīvo daudzi rīdzinieki, tādēļ būtu jārūpējas arī par viņu ērtībām. Vislielākās problēmas rada iebraukšanas ierobežojumi Vecrīgā. Ir bijušas vairākas diskusijas par to, kādam būtu jāizskatās Rīgas vēsturiskajam centram. Optimālākais risinājums būtu iedzīvotāju vēlmju un UNESCO prasību saskaņošana.

Viens no šobrīd būtiskākajiem jautājumiem, ar kura risināšanu jāsaskaras Vidzemes priekšpilsētas vadībai, ir jaunās hokeja halles celtniecība. Rīgas dome intensīvi mēģina atrisināt šo situāciju, jo bijušā hipodroma rajonā izvietoto mazdārziņu īpašnieki izrāda lielu pretestību. Hokeja halles un tai piekļautā kompleksa celtniecība radītu gan jaunas darbavietas, gan veicinātu pilsētas attīstību, tādēļ jārod kompromiss ar mazdārziņu nomniekiem.

Svarīgs jautājums pilsētas attīstībā ir arī zaļās zonas saglabāšana un tālāka attīstība. Būvējot jaunus objektus, būtu rūpīgi jāizanalizē katras zaļās zonas likvidēšanas nepieciešamība. Spilgts piemērs ir tirdzniecības centra “Olympia” būvniecība Ķīpsalā, kur tika nocirsta bērzu birzs. Varbūt tomēr varēja izmantot kādu citu teritoriju, piemēram, bijušās Rīgas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas teritoriju, kurā šobrīd nekas nenotiek.

Neskatoties uz to, ka mūsu pilsētā ir daudz dažādu parku un skvēru, ir tādi rajoni, īpaši centrā, kur zaļās zonas ir ļoti maz. Tādēļ varētu padomāt par alejas atjaunošanu Ģertrūdes ielā, kā tas bijis agrāk. Šie jautājumi tiek apspriesti arī Vides departamentā. Jādomā par kokaudzētavas izveidi šādām vajadzībām, jo pasaulē tas ir ļoti ienesīgs bizness. Tad būtu pašiem savs materiāls, ko izmantot jaunu apstādījumu veidošanā. Ir jāapzina tās teritorijas gan pilsētas vēsturiskajā centrā, gan Vidzemes priekšpilsētā un citos rajonos, kur varētu veidot jaunus skvērus un alejas.

Pēc Eiropas standartiem Rīga ir zaļa pilsēta, un tādai tai būtu arī jāpaliek. Tādēļ ir nepieciešams šis plāns nākamajiem desmit gadiem un, ja rodas jautājums par zaļās zonas samazināšanu, tad jāskatās, kur to būs iespējams kompensēt.

Būtisks ir jautājums par Rīgas ezeriem un teritoriju ap tiem. Bieži vien šo teritoriju savā īpašumā vēlas iegūt privātpersonas, lai veiktu tur celtniecības darbus. Tas nebūtu pieļaujams, jo tiktu liegta iespēja arī citiem iedzīvotājiem izmantot šo teritoriju savai atpūtai.

Pilsētas attīstības plānā kā galvenajai iedzīvotāju atpūtas zonai vajadzētu būt Vecāķu pludmalei, kas ir Rīgas pilsētas teritorija. Pērn veikts liels darbs tās sakopšanā. Jāattīsta arī Bolderājas pludmale, Daugavas kreisā puse pie Spilves. Šeit varētu celt jaunu dzīvojamo māju rajonu, jo visi apstākļi ir tam labvēlīgi. Svarīgs jautājums ir par jaunā naftas termināļa celtniecību, bet, ja netiks rasts saprātīgs risinājums apkārtējās vides aizsardzībai, tad Rīgas dome pret šo projektu izturēsies rezervēti.

Rīgas attīstībai par labu nāktu arī Via Baltica izveides pabeigšana, jo tas sakārtotu transporta plūsmu pilsētā, kļūtu vienkāršāk izbraukt no Juglas uz Vidzemes šoseju. Ir doma paplašināt Brīvības gatvi pie Juglas tilta, izveidojot tur trīs braukšanas joslas katrā virzienā. Transporta problēmu pilsētā būtiski palīdzēs risināt arī Dienvidu tilta celtniecība. Paredzēts aizliegt smagā transporta kustību pa krastmalu, novirzot to uz Vidzemes priekšpilsētu.

Lai realizētu iecerētos projektus, ir nepieciešams prāvs finansējums. Jānodrošina arī infrastruktūras attīstība, kas piesaistīs ārzemju firmu investīcijas dažādos projektos. Pretējā gadījumā pilsēta var kļūt nepievilcīga ārzemju investoriem. Tas savukārt nestu zaudējumus gan pilsētai, gan valstij. Rīgas attīstībā ieguldītā nauda atgriežas nodokļu veidā, radot jaunas darbavietas.

“MŪSU RAJONS”;  pēc M. Tralmaka raksta “Zaļa un sakopta Rīga – attīstības perspektīvas”