Gaismas pilij jābūt, un tā būs!

Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu

Ministru kabineta 4. marta sēdē tika atbalstīti Kultūras ministrijas iesniegtie grozījumi “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā”. Par šo grozījumu būtību un projekta realizācijas gaitu tika runāts trešdienas preses konferencē, kurā piedalījās kultūras ministre Inguna Rībena, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta fonda valdes locekle Karina Pētersone un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

Kā uzsvēra Kultūras ministrijas konsultants juridiskajos jautājumos Rolands Bortaščenoks, likuma grozījumu mērķis ir novērst pretrunas projekta uzraudzības, finansēšanas un realizācijas procesā. Ar šiem grozījumiem netiek ierobežotas projekta realizācijas procesā tieši iesaistīto dalībnieku —Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta fonda — tiesības piedalīties projekta realizācijai svarīgu lēmumu apspriešanā. Netiek paredzēti arī nekādi ierobežojumi attiecībā uz informācijas atklātību. Ņemot vērā sabiedrības lielo interesi par bibliotēkas celtniecību un projekta īstenošanai nepieciešamo līdzekļu apmērus, valdība arī turpmāk stingri ievēros informācijas atklātības principu.

Kultūras ministrija sākusi gatavot pilnvarojuma līgumu, ko paredzēts noslēgt ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta fondu, lai tas varētu veikt likumā paredzētās sabiedrības informēšanas un līdzekļu vākšanas un uzskaites funkcijas. Tas, cik daudz līdzekļu izdosies piesaistīt, būs tieši atkarīgs gan no projekta īstenošanas gaitas, gan no sabiedrības uzticības projekta realizētājiem. Tāpēc Kultūras ministrija paredz nodrošināt regulāru projekta progresa ziņojumu publicēšanu, kā arī sniegt informāciju par visiem svarīgākajiem lēmumiem, kas tiks pieņemti projekta īstenošanas gaitā.

Sakarā ar to, ka pasūtītāja funkcijas, ko līdz šim pildījusi Latvijas Nacionālā bibliotēka, līdz ar “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma” stāšanos spēkā pārņem Kultūras ministrija, ir sagatavots Kultūras ministrijas iesniegums Iepirkumu uzraudzības birojam ar lūgumu izvērtēt iespējas turpināt sadarbību ar 1995. gadā izvēlēto projektēšanas un būvniecības vadības konsultantu firmu “Hill International”.

Kultūras ministrija kopā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku sagatavojusi pārskatu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas projekta līdzšinējo virzību un izlietotajiem līdzekļiem.

Projekta hronoloģija atspoguļo galvenokārt “Hill International” aktivitātes, un tās sākušās 1995. gada 7. novembrī, kad firma uzvar konkursā par LNB projektēšanas un celtniecības vadību. 1996. gada 27. februārī iesniegts projekta sākotnējais piedāvājums. Līdz 1999. gada novembrim projekts trīs reizes ticis pakļauts būtiskai pārprojektēšanai, meklējot arvien jaunas iespējas projekta cenu samazināšanai, paredzot iespējamas izmaiņas ēkas programmā un iespējas paplašināt konferenču centra apjomu un funkcijas. 1999. gada 25. - 26. martā bibliotēkas ēkas projekts un programma tiek prezentēta UNESCO ekspertu sanāksmē Parīzē. 17. novembrī UNESCO Ģenerālā asambleja vienbalsīgi pieņem rezolūciju par atbalstu LNB projektam un izveido starptautisku ekspertu komisiju periodiskai projekta pārskatīšanai. 2002. gada martā starptautiskā ekspertu padome vērtē LNB projektu tā programmu un skiču izstrādes posmā. Tiek sagatavoti ieteikumi izmaiņām programmā, ievērojot jauno nacionālo bibliotēku ekspluatācijas pieredzi. 2002. gada jūnijā divas svarīgas ziņas: sliktā - “tā kā paredzētais finansējums nav pieejams, projekta tālāka attīstība tiek pārtraukta”, labā - “Saeima pieņem Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumu”.

Aizritējušajos astoņos gados Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta tapšanai un virzībai izlietoti 1 miljons 105 tūkstoši latu. Kā būs turpmāk? Saeimas pieņemtajā likumā “Par valsts budžetu 2003. gadam” projekta realizācijai ir piešķirti 2 miljoni 440 tūkstoši latu. Tas ir lielākais finansējums visā projekta īstenošanas vēsturē. Kā tika atzīmēts preses konferencē, šī summa ir pietiekama, lai turpinātu projekta realizāciju 2003. gadā paredzētajā apjomā. Un vispirms veicamie darbi ir skiču projekta pabeigšana un zemju jautājuma nokārtošana.

Vai varam teikt, ka notikusi sakustēšanās un sengaidītā Gaismas pils tiešām tiks uzcelta? Bijusī kultūras ministre Karina Pētersone, kas līdzšinējai projekta virzībai ziedojusi ļoti daudz darba, nervu un enerģijas, par to ir pilnīgi pārliecināta: “Līdz šim katra jauna valdība bija no jauna jāpārliecina, ka tā bibliotēka vispār vajadzīga. Nu vairs neviens nestrīdas, vai to celt vai necelt, tagad domā un diskutē tikai par to, kāda tā būs, par kādu naudu. Tas nozīmē, ka bibliotēka būs!”

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore