LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES PREZIDIJA LĒMUMS

Par «Nolikuma par Latvijas Republikas tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijām» apstiprināšanu

Saskaņā ar Latvijas Republikas 1992. gada 15. decembra likuma «Par tiesu varu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1) 93. pantu Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs nolemj:

1. Apstiprināt «Nolikumu par Latvijas Republikas tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijām».

2. Noteikt, ka Latvijas Republikas apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju ievēlē pēc apgabaltiesu izveidošanas.

3. Noteikt, ka līdz Latvijas Republikas apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas ievēlēšanai tās funkcijas pilda Latvijas Republikas Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

4. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 9. jūnijā

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija
1993. gada 9. jūnija lēmumu

NOLIKUMS
par Latvijas Republikas tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijām

Saskaņā ar Latvijas Republikas 1992. gada 15. decembra likuma «Par tiesu varu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1) 93. pantu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras uzdevums ir nostiprināt tiesnešu profesionālo neatkarību.

Šis nolikums nosaka Latvijas Republikas tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju ievēlēšanas kārtību un darbības organizāciju.

Pirmā sadaļa

Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija

1. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju ievēlē Latvijas Republikas tiesu tiesnešu konference no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu un apgabaltiesnešu vidus uz pieciem gadiem. Vismaz divām trešdaļām no kolēģijas locekļiem jābūt rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem.

2. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas skaitlisko sastāvu nosaka tiesnešu konference. Katrs tiesnešu konferences dalībnieks ir tiesīgs izvirzīt tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļu kandidātus un piedalīties to apspriešanā, kā arī izvirzīt sevi par kvalifikācijas kolēģijas locekļa kandidātu.

3. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļus ievēlē, atklāti vai aizklāti balsojot. Ja tiek balsots aizklāti, balsu skaitīšanai tiesnešu konference ievēlē balsu skaitīšanas komisiju. Balsu skaitīšanas komisijā nedrīkst ievēlēt tiesnešus, kuri izvirzīti par tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļu kandidātiem.

Balsu skaitīšanas komisija sagatavo protokolu par balsošanas rezultātiem.

Par ievēlētiem tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā atzīstami tie kandidāti, kuri ieguvuši konferences dalībnieku balsu vairākumu, bet ne mazāk kā pusi no dalībnieku balsīm plus viena balss.

4. Ja nav ievēlēts tiesnešu konferences noteiktais tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļu skaits, rīko atkārtotas vēlēšanas, lai ievēlētu trūkstošos kolēģijas locekļus, vai arī konference ir tiesīga izlemt jautājumu par kvalifikācijas kolēģijas skaitliskā sastāva samazināšanu.

5. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāju ievēlē tiesnešu konference, aizklāti vai atklāti balsojot, no ievēlēto kolēģijas locekļu vidus ar konferences dalībnieku balsu vairākumu.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlē šīs kolēģijas locekļi no sava vidus ar balsu vairākumu.

6. Ja rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā ievēlēto tiesnesi atbrīvo vai atlaiž no amata, viņš nepaliek arī tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā. Viņa vietā jaunu kvalifikācijas kolēģijas locekli ievēlē kārtējā tiesnešu konferencē šajā nolikumā noteiktajā kārtībā, ja līdz kolēģijas pilnvaru laika beigām palicis vairāk par gadu.

7. Rajonu (pilsētu) liesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izskata Latvijas Republikas likuma «Par tiesu varu» 94. pantā minētos jautājumus attiecībā uz rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem.

Par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ievēlēto   rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu atbrīvošanu vai atlaišanu no amata atzinumu dod un viņu disciplinārlietas izskata apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

8. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, realizējot tai piešķirtās pilnvaras, darbojas ka koleģiāla institūcija, kurā jābūt ne mazāk par pusi no kolēģijas locekļu sastāva, bet tiesneša disciplinārlietu kolēģija var izskatīt kolēģijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka un ne mazāk kā divu kolēģijas locekļu sastāvā.

9. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs nosaka kolēģijas sēdes sasaukšanas laiku un vietu un ne vēlāk kā septiņas dienas pirms sēdes paziņo to tiesneša kandidātam vai tiesnesim, jautājums par kuru tiks izskatīts, kā arī personām, pēc kuru iesnieguma jautājumu izskata.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā saņemtie materiāli jāizskata mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

10. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdes sagatavošanu nodrošina kolēģijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vai viņu uzdevumā — viens no kolēģijas locekļiem.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai ir tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju un materiālus no tiesām, Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas, valsts un pašvaldību institūcijām, amatpersonām, partijām, sabiedriskajām organizācijām.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēde notiek kolēģijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka vadībā. Atsevišķos gadījumos kolēģijas priekšsēdētāja uzdevumā kolēģijas sēdi var vadīt viens no kolēģijas locekļiem.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdē izlemjamo jautājumu izskatīšana sākas ar ziņojumu, ko sniedz sēdes vadītājs vai viens no kolēģijas locekļiem. Pēc tam noklausās personu, jautājums par kuru tiek izskatīts, bet, ja nepieciešams, arī citas personas, kuras uzaicinātas uz kolēģijas sēdi, kā arī izskata nepieciešamos dokumentus un materiālus.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēde tiek protokolēta.

11. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izlemj jautājumus ar sēdē klātesošo kolēģijas locekļu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, jautājumu izšķir sēdes priekšsēdētāja balss. Balsošanā nav klāt persona, jautājums par kuru tiek izskatīts, un citas uzaicinātās personas. Atzinums vai lēmums tiek izteikts rakstveidā, norādot motīvus, to paraksta sēdes vadītājs un kolēģijas locekli.

Ja ir domstarpības par pieņemto atzinumu vai lēmumu, kolēģijas loceklis, kurš palicis pie atsevišķām domām, arī paraksta atzinumu vai lēmumu. Atsevišķās domas pievieno lietai.

12. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums vai lēmums desmit dienu laikā jānosūta personai, par kuru iesniegts iesniegums, un iestādei vai amatpersona kuras iesniegums izskatīts, bet, ja nepieciešams, — arī citam iestādēm vai amatpersonām.

Lēmuma noraksts tiesneša disciplinārajā lietā viņam jāizsniedz vai jānosūta ne vēlāk ka triju dienu laikā.

13. Pēc Latvijas Republikas tieslietu ministra priekšlikuma rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija novērtē katra pirmo reizi izvirzītā kandidāta sagatavotību tiesneša amatam un pieņem tiesneša kandidāta kvalifikācijas eksāmenu.

Nolūkā pārbaudīt kandidāta sagatavotību tiesneša amatam kvalifikācijas eksāmens ietver atbildes uz jautājumiem, praktisku uzdevumu risināšanu un pārrunas.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā jāiesniedz arī dokumenti un materiāli, kas apliecina tiesneša kandidāta atbilstību Latvijas Republikas likuma «Par tiesu varu» 52. panta prasībām.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pieņem lēmumu, ar kuru atzīst, ka tiesneša kandidāts kvalifikācijas eksāmenu ir nokārtojis vai nav nokārtojis. Tiesneša kandidāts, kurš nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu, var kārtot eksāmenu atkārtoti ne agrāk kā pēc gada.

14. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas atestāciju tiesnešu kvalifikācijas kolēģija veic pēc Latvijas Republikas tieslietu ministra iesnieguma «Nolikumā par Latvijas Republikas tiesu tiesnešu atestāciju» (Apstiprināts ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija 1993. gada 9. jūnija lēmumu) paredzētajā kārtībā.

15. Atzinumu par rajonu (pilsētas) tiesas tiesneša atbrīvošanu vai atlaišanu no amata tiesnešu kvalifikācijas kolēģija dod pēc Latvijas Republikas tieslietu ministra priekšlikuma, ievērojot Latvijas Republikas likuma «Par tiesu varu» 81., 82. un 83. panta prasības.

16. Kārtību, kādā tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izskata rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu disciplinārlietas, nosaka Latvijas Republikas likums par Latvijas Republikas tiesu tiesnešu disciplināro atbildību.

17. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu un lēmumu tiesnesis, par kuru dots atzinums vai pieņemts lēmums, kā arī persona, kas pret tiesnesi ierosinājusi disciplinārlietu, var pārsūdzēt apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā septiņu dienu laikā no atzinuma vai lēmuma pieņemšanas dienas.

Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums vai lēmums stājas spēkā pēc pārsūdzēšanas termiņa izbeigšanās, ja atzinums vai lēmums nav pārsūdzēts. Ja iesniegta sūdzība, atzinums vai lēmums, ja tas nav atcelts, stājas spēkā pēc tam, kad sūdzība izskatīta apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā.

18. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija par savu darbu sniedz pārskatu Latvijas Republikas tiesu tiesnešu konferencei ne retāk ka reizi divarpus gados un pilnvaru laikam izbeidzoties.

Otrā sadaļa

Latvijas Republikas apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija

19. Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju ievēlē Latvijas Republikas tiesu tiesnešu konference no apgabaltiesu un Augstākās Tiesas tiesnešu vidus uz pieciem gadiem. Vismaz divām trešdaļām no kolēģijas locekļiem jābūt apgabaltiesu tiesnešiem.

20. Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas skaitlisko sastāvu nosaka tiesnešu konference. Katrs tiesnešu konferences dalībnieks ir tiesīgs izvirzīt tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļu kandidātus, piedalīties to apspriešanā, ka arī izvirzīt sevi par kvalifikācijas kolēģijas locekļa kandidātu.

Par apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļa kandidātu nevar izvirzīt tos apgabaltiesu un Augstākas Tiesas tiesnešus, kuri jau ir ievēlēti par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas vai Augstākās Tiesās tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļiem.

21. Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļus ievēlē šā nolikuma 3.—6. punktā noteiktajā kārtībā.

22. Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izskata Latvijas Republikas likuma «Par tiesu varu» 94. pantā minētos jautājumus attiecībā uz apgabaltiesu tiesnešiem, kā arī izskata sūdzības par tiem rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumiem, kuri ir pārsūdzami.

Par apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ievēlēto apgabaltiesu tiesnešu atbrīvošanu vai atlaišanu no amata atzinumu dod un viņu disciplinārlietas izskata Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

23. Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, realizējot tai piešķirtās pilnvaras, darbojas kā koleģiāla institūcija, kurā jābūt ne mazāk par pusi no kolēģijas locekļu sastāva, bet tiesneša disciplinārlietu kolēģija var izskatīt kolēģijas priekšsēdētaja vai viņ, vietnieka un ne mazāk kā divu kolēģijas locekļu sastāva.

Sūdzības par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumiem tiesnešu disciplinārlietas apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izskata sastāvā, kurā ir ne mazāk par pusi kolēģijas locekļu.

24. Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija tās kompetencē ietilpstošos jautājumus izskata šā nolikuma 9.—12. punkta noteiktajā kārtībā.

25. Atzinumu par apgabaltiesu tiesnešu kandidatūrām tiesneši kvalifikācijas kolēģija dod pēc Latvijas Republikas tieslietu ministra priekšlikuma. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā jāiesniedz dokumenti un materiāli, kas apliecina tiesneša kandidāta atbilstību Latvijas Republikas likuma «Par tiesu varu» 53. panta prasībām.

26. Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas atestāciju tiesnešu kvalifikācijas kolēģija veic pēc Latvijas Republikas tieslietu ministra iesnieguma «Nolikumā par Latvijas Republikas tiesu tiesnešu atestāciju» paredzētajā kārtībā.

27. Atzinumu par apgabaltiesas tiesneša atbrīvošanu vai atlaišanu no amata tiesnešu kvalifikācijas kolēģija dod pēc Latvijas Republikas tieslietu ministra priekšlikuma, ievērojot Latvijas Republikas likuma «Par tiesu varu» 81., 82., un 83. panta prasības.

28. Kartību, kāda apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izskata apgabaltiesu tiesnešu disciplinārlietas, nosaka Latvijas Republikas likums par Latvijas Republikas tiesu tiesnešu disciplināro atbildību.

29. Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu un lēmumu tiesnesis, par kuru dots atzinums vai pieņemts lēmums, kā arī persona, kas ierosinājusi pret tiesnesi disciplinārlietu, var pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā septiņu dienu laikā no atzinuma vai lēmuma pieņemšanas dienas.

Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums vai lēmums stājas spēkā pēc pārsūdzēšanas termiņa izbeigšanās, ja atzinums vai lēmums nav pārsūdzēts. Ja iesniegta sūdzība, atzinums vai lēmums, ja tas nav atcelts, stājas spēkā pēc tam, kad sūdzība izskatīta Latvijas Republikas Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā.

30. Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija par savu darbu sniedz pārskatu Latvijas Republikas tiesu tiesnešu konferencei ne retāk kā reizi divarpus gados un pilnvaru laikam izbeidzoties.

Trešā sadaļa

Latvijas Republikas Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija

31. Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju ievēlē Latvijas Republikas Augstākās Tiesas plēnums uz pieciem gadiem no Augstākās Tiesas tiesnešu vidus.

Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas skaitlisko sastāvu nosaka Augstākās Tiecas plēnums.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlē šīs kolēģijas locekli no sava vidus ar balsu vairākumu.

Latvijas Republikas Augstākās Tiesas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā nevar ievelēt. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāva nevar ievēlēt arī tos Augstākās Tiesas tiesnešus, kuri ir ievēlēti par apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļiem.

Ja Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā ievēlēto Augstākās Tiesas tiesnesi atbrīvo vai atlaiž no amata, viņš nepaliek arī kvalifikācijas kolēģijas sastāvā. Viņa vietā jaunu kvalifikācijas kolēģijas locekli ievēlē kārtējā Augstākās Tiesas plēnumā šajā nolikumā noteiktajā kārtībā.

32. Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izskata Latvijas Republikas likuma «Par tiesu varu» 94. pantā minētos jautājumus attiecībā uz Augstākās Tiesas tiesnešiem, kā arī izskata sūdzības par tiem apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumiem, kur ir pārsūdzami.

Par Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā ievēlēto Augstākās Tiesas tiesnešu atbrīvošanu vai atlaišanu no amata atzinumu dod un viņu disciplinārlietas izskata Augstākās Tiesas plēnums.

33. Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, realizējot tai piešķirtās pilnvaras, darbojas kā koleģiāla institūcija, kurā jābūt ne mazāk par pusi no kolēģijas locekļu sastāva, bet tiesneša disciplinārlietu kolēģija var izskatīt kolēģijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka un ne mazāk kā divu kolēģijas locekļu sastāvā.

Sūdzības par apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumiem tiesnešu disciplinārlietās Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izskata sastāvā, kurā ir ne mazāk par pusi kolēģijas locekļu.

34. Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija tās kompetencē ietilpstošos jautājumus izskata šā nolikuma 9. — 12. punktā noteiktajā kārtībā.

35. Atzinumu par Augstākās Tiesas tiesneša kandidatūrām Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija dod pēc Augstākās Tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā jāiesniedz dokumenti un materiāli, kas apliecina tiesneša atbilstību Latvijas Republikas likuma «Par tiesu varu» 54. panta prasībām.

36. Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas atestāciju tiesnešu kvalifikācijas kolēģija veic pēc Latvijas Republikas Augstākās Tiesas priekšsēdētāja iesnieguma «Nolikumā par Latvijas Republikas tiesu tiesnešu atestāciju» paredzētajā kārtībā.

37. Atzinumu par Augstākās Tiesas tiesneša atbrīvošanu vai atlaišanu no amata Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija dod pēc Latvijas Republikas Augstākās Tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, ievērojot Latvijas Republikas likuma «Par tiesu varu» 81., 82. un 83. panta prasības.

38. Kārtību, kādā Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izskata Augstākās Tiesas tiesnešu disciplinārlietās, nosaka Latvijas Republikas likums «Par Latvijas Republikas tiesu tiesnešu disciplināro atbildību».

39. Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumi un lēmumi ir galīgi.

40. Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija par savu darbu sniedz pārskatu Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnumam ne retāk kā reizi divarpus gados un pilnvaru laikam izbeidzoties.

Ceturtā sadaļa

Nobeiguma noteikumi

41. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju un apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju darba organizāciju materiāli nodrošina Latvijas Republikas Tieslietu ministrija.

Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darba organizāciju materiāli nodrošina Latvijas Republikas Augstākā Tiesa.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS