Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas ārkārtas sēdi 28.februārī.

Pirmais darba kartības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamais Ministru prezident! Ministri! Kolēģi Saeimas deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.377-B — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus par grozījumiem šajā likumprojektā.

1.priekšlikumu iesniegusi TP. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis(TP). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tautas partijas vārdā tomēr iesaku atbalstīt priekšlikumu — palielināt atmaksājamo dīzeļdegvielas vai gāzes eļļas daudzumu no 100 litriem uz 120 litriem, un jautājums — kāpēc? Mēs uzskatām, ka tā nav godīga izturēšanās pret mūsu lauksaimniekiem, arī pret reģioniem tādā sakarā, jo iepriekšējā gadā faktiski šīs procedūras, ja tā varētu saukt, sakārtošanas rezultātā budžetā, kā zināms, jums radās ekonomija, no 7,5 faktiski izlietoti tika 6,5 miljoni, un šobrīd jaunais budžeta projekts paredz tieši samazināt. Tātad, ja mazāk, tad jums vairāk nevajag. Iesakām tomēr šo miljonu atlikt un daudzumu palielināt uz 120 litriem. Faktiski tas būtu ieguvums pilnīgi visiem lauksaimniekiem, nediferencējot pēc tiem, kuri pirmie izpauž savu neapmierinātību. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens nav pieteicies. Debates slēdzam.

Lūdzu deputātus balsot par 1. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 2. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, neviens nav jāpārliecina par to, ka ceļi ir svarīga valsts infrastruktūras sastāvdaļa. Un kādreiz saka, ka ceļi ir valsts asinsrite. Un kāds ir ceļu stāvoklis šinī brīdī, mēs arī zinām, ka tiem ir nepieciešama uzmanība: gan remonts, gan arī attīstības sakarā.

Bet es jums gribu atgādināt, godātie kolēģi, ka šeit pie valsts budžeta ir arī pašvaldību un Ministru kabineta sarunu protokols, kurā rakstīts, ka no pašvaldību puses tiek prasīts veikt grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, paredzot Valsts autoceļu fondam ne mazāk kā 70% no nodokļa ieņēmumiem. Un Ministru kabineta viedoklis savukārt jeb solījums ir grozījumu likumā “Par valsts budžetu” 2003.gadam” izstrādes laikā Satiksmes ministrijai sagatavot izskatīšanai Latvijas pašvaldību savienības priekšlikumu par grozījumu akcīzes nodokli naftas produktiem.

Vārdu sakot, valdība no savas puses zināmā mērā atbalsta šo te grozījumu par to, ka proporcija akcīzes nodoklim ir nevis 60 pret 40, bet 70 pret 30. Tāpēc es aicinu visus atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Jūs pašreiz paredzat veikt administratīvi teritoriālo reformu. Un sakarā ar to, ka tā reforma paredz, ka attālināsies pakalpojumi no iedzīvotāja, jūs visu laiku runājat par to, ka jebkuram iedzīvotājam jābūt tiesībām tikt līdz pakalpojumam. Ja mēs neattīstīsim mūsu ceļus, it īpaši lauku ceļus, tad nekādas reformas nevar veikt. Tā ka padomājiet! Vajag vai nu atcelt to reformu, vai nu dabūt vairāk naudas Valsts autoceļu fondam.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu balsojumu par 2. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 52, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 3. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Balsojam. Lūdzu balsojumu par 3. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 53, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu komisija nav saņēmusi. Piedāvāju pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 43, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokuments nr.378—B — “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus, un izskatām 1. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem par 1.priekšlikumu iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem par 2.priekšlikumu iebildumu nav.

B.Brigmane. 3.priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Par 3. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. — deputāta Agešina priekšlikums. Šis priekšlikums ir iekļauts 5. — Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavotajā priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par 4. un 5.priekšlikumu.... piedošanu, tātad atklājam debates.

Deputāts Urbanovičš Jānis par 4. — deputāta Agešina priekšlikumu.

J.Urbanovičs (TSP). Mans priekšlikums ir, lai būtu protokolā iekšā, stenogrammā... nevis iekļauts, bet tas ir identisks, un līdz ar to ir atbalstīts gan Agešina, gan arī Budžeta un finanšu (nodokļu)komisijas priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Debates slēdzam.

Lūdzu, balsojam par 4. — deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 73, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 5. — Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 5. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 8. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 9. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 9. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 10. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 11. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 12. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 12. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 13. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 14. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 15. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 16. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 17. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 17.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 18. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 19. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav saņemti. Komisija lūdz šo likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — neviens, atturas — 24. Likums “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par valsts budžetu 2003.gadam”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izstrādājusi, un jūs varat redzēt saņemtos priekšlikumus dokumentā nr.376E, likumprojekts “Par valsts budžetu 2003.gadam”.

Komisija ir saņēmusi 304 priekšlikumus no 28 autoriem. Mēs esam septiņās sēdēs strādājuši, analizējuši gan šos priekšlikumus, gan iepriekš arī budžeta sagatavošanas gaitu, un šodien varu jums ziņot, ka no šiem 304 priekšlikumiem 204 jeb 67 procenti ir saņemti no opozīcijas partijām. No pozīcijas partijām ir saņemti 53 priekšlikumi, no Finanšu ministrijas, Ministru kabineta — 33 un no Saeimas komisijām — 14 priekšlikumi.

Iesniedzēji, lai realizētu šos priekšlikumus, kā populārāko līdzekļu avotu ir paredzējuši budžeta ieņēmumu palielināšanu. Tātad 169 priekšlikumos ir tieši šo ieņēmumu palielināšana, 33 priekšlikumos ir paredzēti līdzekļi no Aizsardzības ministrijas budžeta, 28 priekšlikumi paredz atrast šos līdzekļus Saeimas budžetā, un 7 priekšlikumi ir par to, lai līdzekļus atrastu Finanšu ministrijas budžetā. Summāri visos priekšlikumos tiek piedāvāts palielināt ieņēmumus par 86 miljoniem 585 tūkstošiem 935 latiem. Tātad no kurienes, pēc autores domām, galvenokārt varētu tikt saņemti šie līdzekļi?

1. Akcīzes nodoklis. Priekšlikumi palielināt akcīzes nodokli ir vairāk nekā par 14,5 miljoniem, un tas ir atrodams 55 priekšlikumos.

Pievienotās vērtības nodokļa palielinājumu mēs redzam 46 priekšlikumos, un kopumā tas ir vairāk nekā 33 miljoni latu.

Ieņēmumu nodokļa palielinājumu rēķina 55 priekšlikumos. Mēs redzam, ka vajadzētu palielināt šo nodokli par vairāk nekā 11 miljoniem.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas — vairāk nekā par 19 miljoniem latu.

Kur tad mums šajos priekšlikumos tiek piedāvāts palielināt finansējumu dažādām programmām? Tātad ir paredzēti 75 dažādu budžeta programmu finansēšanas palielinājumi. Visvairāk mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām — 141 priekšlikums.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un kultūras pieminekļu glābšanas programma — 10 priekšlikumi.

Līdzekļi kompensācijai apkrāptajiem noguldītājiem, kuri cietuši no finanšu piramīdas sagraušanas un komercbanku bankrota, 7 priekšlikumos.

Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem — arī 7, un Okupācijas muzejam — 5 priekšlikumi.

Tātad, izskatot visus šos priekšlikumus, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izteikusi savu viedokli. Tāpat mēs arī esam saņēmuši Ministru kabineta viedokli par katru no šiem priekšlikumiem.

Es piedāvāju sākt izskatīt iesniegtos priekšlikumus, sākot no 17. Tātad 17.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs sākam izskatīt priekšlikumus par izmaiņām ieņēmumos un izdevumos. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu! Sāksim ar 17.priekšlikumu.

B.Brigmane. 17.priekšlikumu ir iesniegusi TP. Un komisijas viedoklis ir — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi?

Lūdzu, balsosim par 17. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 54, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 18. — Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 18. — Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu!

Pirms balsojuma debatēs ir pieteikusies deputāte Anta Rugāte. Lūdzu!

A.Rugāte (TP). Labdien, godātie deputāti! Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas Prezidij! Godātais Šadurska kungs, kas kā ministrs šobrīd varbūt ir pārliecināts, ka rīcība attiecībā pret Latgales programmas svītrošanu no budžeta ir bijusi pārliecināti pareiza. Milžu cīņās Daugavpilī, Šadurska kungs, mēs stāvējām blakus. Tad jūs nemoralizējāt un nerevidējāt. Tad jūs teicāt, ka jūs atbalstīsiet Latgali un Latgale atbalstīja jūs. Jūs ievēlēja, un arī mani ievēlēja. Runāsim un turpināsim runāt tālāk to, kas mums katram ir jāpasaka šajā lietā.

Es gribētu runāt par visiem trijiem priekšlikumiem vienlaikus, kas atrodas šajā Budžeta likumā. Un tie mums ir atrunāti, tas ir vēl 190. — Tautas partijas priekšlikums, kas paredz citu avotu, proti, Saeimas nodrošinājuma avotu samazināt par 110 000 latu.

Un vēl ir arī frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums — 285., kas paredz samazināt sabiedrības integrācijas ministra biroja nodrošinājuma darba apjomu par 112 000 latu. Šie visi trīs priekšlikumi skar Latgales programmas atjaunošanas nepieciešamību budžetā.

Es gribētu minēt tikai divus piemērus, raksturojot un apstrīdot Šadurska kunga teikto, par to, ka šī programma ir bijusi nelietderīga, sīka, nenozīmīga un tai nav jāatrodas valsts budžetā.

Krāslavas pamatskola. Tajā šobrīd mācās apmēram 600 bērnu. Šajā skolā mācās dažādu tautību bērni, mācās valsts valodā. Kā tapa šī skola? Šo desmit gadu laikā, pastāvot Latgales programmai, saņemot katru gadu ļoti niecīgas summas, apmēram 20 000 latu rajonā, šīs skolas tika gatavotas pārejai uz latviešu valodu, šie bērni, vecāki un skolotāji tika gatavoti šai pārejai uz latviešu valodu, un, ja šobrīd jūs, Šadurska kungs, ko mēs pilnībā uzteicām, stāvat ļoti pārliecināti par pāreju uz apmācību valsts valodā vidusskolās, sākot ar 2004.gadu, mēs gribētu, lai jūsu izpratne parādītos arī šajā atlikušajā laikā, atbalstot tās skolas, kurām šie līdzekļi, proti, Latgales programma, palīdzēja sasniegt to izzināšanu pakāpi un Latviešu valodas zināšanu pakāpi, kas viņiem ļautu šajā skolā, vidusskolā, mācīties latviski. Pavaicājiet Robežnieku pagasta vadītājai Ērikai Gabrusānei, kā viņa ir izmantojusi šos līdzekļus. Pavaicājiet pagasta iedzīvotājiem, pavaicājiet bērniem, kuri šo desmit gadu laikā jau ir nokļuvuši vidusskolā, pateicoties Latgales programmas atbalstam. Un jūs saņemsiet pārliecinošu atbildi, ka tā nav bijusi nelietderīga līdzekļu tērēšana.

Un vēl viens fakts. Balvu amatniecības vidusskola. Pirms gadiem desmit tā bija vecāku, pašvaldības un vienas entuziastes, bijušās skolas direktores, kura šobrīd ir Balvu pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece, Ināras Ņikuļinas iniciatīva — iedibināt skolu un mēģināt saņemt atbalstu no Latgales programmas, kura tajā brīdī jau pastāvēja, jo pašvaldības līdzekļi bija necili. Un atbalsts no valsts nebija, jo tā bija pašvaldības skola. Desmit gadu laikā, nonākot līdz 450—500 bērnu apjomam šajā skolā, saņemot kvalitatīvu amata izglītību līdz pat zeļļa diploma līmenim, šīs skolas audzēkņi pēc tam kandidē, pretendē, un nokļūst Latvijas augstskolās, un šajā skolā mācās arī krievu, ukraiņu un baltkrievu tautības bērni, kuri nākuši no mazākumtautību skolām. Ja tas ir nepietiekami pārliecinoši, tad es gribētu šo pārliecināšanu apstiprināt vēl ar to faktu, ka, pierādot šādu pašvaldības iniciatīvu, kuru atbalstīja valsts un valsts budžets ar saviem nelielajiem ieguldījumiem Latgales programmas ietvarā, ir panākts tas, ka pagājušajā gadā, 2002.gadā, šī skola beidzot pēc ilgiem prasījumiem saņēma investīciju programmās 250 000 latu, kurus veiksmīgi izmantoja, lai uzbūvētu jauno mācību korpusu. Ja tas ir nepietiekami pārliecinoši un ja mēs visi šeit runājam muļķības, godātais Šadurska kungs, kā jūs teicāt budžeta pirmajā lasījumā šeit, Saeimā, ka mēs visi par izglītību visu labi zinām, es zem tā nekādi nevaru parakstīties. Jūs teicāt, viss būs investīcijās, lai mēs nesatraucamies. Četrām skolām mērķdotācijās pašvaldībām investīcijās ir paredzēti pa 5000 latu. Jā, taisnība, Līvāniem — 10. Ja jūs uzskatāt, ka tas ir līdzvērtīgi šiem 110 000, kuru ietvarā tika gādātas arī mācību grāmatas, tika veidotas mācību programmas, tad arī mācību grāmatās, solot palielināt naudas līdzekļu atvēlējumu mācību grāmatu iegādei, diemžēl arī šī norma nav izpildīta, jo par 100 000 latu 2003.gada budžetā ir samazināti līdzekļi mācību grāmatu iegādei. Es nekādi nevaru būt ar jums vienisprātis tad, kad jūs sakāt, ka mēs šeit aizstāvam personīgas intereses. Jūs moralizējat un revidējat. Es nevaru tam piekrist.

Es lūdzu un aicinu godātos kolēģus, “Tēvzemei un Brīvībai” deputātus, kuri ir iesnieguši priekšlikumu, un arī opozīcijas deputātus, kuru priekšlikumu mēs šobrīd apspriežam, un arī pozīcijas visus deputātus nobalsot par jebkuru no šiem priekšlikumiem, taču piešķirt Latgales programmai šos līdzekļus un atdot atpakaļ ticību valstij, ticību valdībai, jebkurai, un ticību pašiem sev, ka viņiem ir tādas pašas iespējas kā visiem pārējiem cilvēkiem Latvijā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs). Godājamie deputāti! Cienījamā Rugātes kundze! Atbildēšu uz šajā emocionālajā runā izvirzītajiem jautājumiem, tikai uz vienu, proti, par Latgales programmu.

Man ir patiess prieks, ka visu to, ko jūs nosaucāt, jūs gribat atrisināt ar 100 000 latu, kas bija Latgales programmas paredzētais finansējums sākotnēji. Lai gan tas nav tik ļoti iespējams. Bet es atļaušos sacīt, ka daudz lielāku summu mēs esam novirzījuši tajā skaitā Latgalei.

Daži skaitļi. 50 000 latu, kas ir šajos te kabineta akceptētajos grozījumos, kas tiek novirzīti naturalizācijai, tajā skaitā viena liela daļa no tā, protams, aizies Latgalei, kur ir latviešu valodas vide apdraudētāka nekā citur. 100 000 latu pēdējā brīdī vēl ir novirzīti investīcijām, tajā skaitā Preiļos, Balvos, Rēzeknē, kas laikam vēl pagaidām pieder Latgalei. Vairāk nekā miljons latu kopā ar ārzemju dotācijām ir latviešu valodas apguves valsts programmai, kur liela daļa aizies izglītības videi Latgalē.

Tieši tāpat jauns projekts — valsts valodas attīstība — kam mēs esam novirzījuši 100 000 latu, kur liela daļa aizies Latgalei. Jā, nav mums šādas programmas, Latgales programmas.

Bet sakiet, lūdzu, godātie deputāti, vai jums ir svarīgs burts vai gars? Gars būs, un lūdzu nepieturēsimies pie demagoģijas ābeces, vispirms izvirzīt tēzi un pēc tam pašai to apstrīdēt. Es nekad neesmu teicis, ka mans atbalsts nebūtu Latgalei. Tāpēc lūdzu šos vārdus man turpmāk nekad vairs nepierakstīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienījamais ministra kungs! Ja jūs nebūtu pieturējies pie demagoģijas ābeces, kā jūs šeit teicāt, es nebūtu nācis tribīnē, jo Rugātes kundze jau pietiekami labi visu izklāstīja.

Es piekrītu, ka nauda ir vajadzīga valodas lietām. Bet tie projekti, par ko jūs runājāt, bija stipri maz saistīti tieši ar izglītības sistēmu, ar skolām. Man, starp citu, nemaz tik liela sajūsma nav par šo priekšlikumu — novirzīt naudu naturalizējamo apmācībai, jo es redzu, ka tad, ja tā naudiņa tā viegli tiek samaksāta un viegli pieņemta, tad tā diezgan viegli arī aiziet, un es esmu sastapies pietiekami daudzos gadījumos, ka šie cilvēki, kas beiguši šos naturalizācijas valodas kursus, diemžēl brīvi latviski runāt nemāk.

Bet tas ir īpašs jautājums, un es domāju, ka tas ir vairāk uzraudzības un kvalitātes jautājums.

Bet šī Latgales programma, kas līdz šim tika īstenota, bija tieši specifiski vērsta uz izglītības sistēmas uzlabošanu Latgalē. Un šī programma bija tieši jūsu ministrijas pārziņā, respektīvi, Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā, nevis Naturalizācijas pārvaldei un citām institūcijām. Un šī mērķprogramma tieši visus gadus ir bijusi vērsta uz to, lai Latgales skolās atjaunotu latvisko izglītību, lai tur pagastos, kur līdz šim nav bijušas klasītes ar latviešu valodu, tās tiktu atvērtas, un ļoti daudzas ir tikušas atvērtas. Tieši šim mērķim bija šī programma, un tieši šim mērķim šobrīd, tieši šim mērķim izglītības sistēmā diemžēl budžetā līdzekļi tā, kā tas ir bijis līdz šim visus neatkarības gadus, nav paredzēti. Tur jau ir tā lieta.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Kas ir piedāvāts? Piedāvāts ir Izglītības un zinātnes ministrijai Latgales programmai 112 000. Ja tas būtu piedāvāts kādam citam izglītības ministram, viņš ar abām rokām balsotu par to, jo laikam šis ministrs nezina, ka dažās Latgales skolās nav mācību līdzekļu pietiekami, ka dažās Latgales skolās nav skolotāju, kuri var mācīt bērnus latviešu valodā. Ja jūs zinātu to, tad jūs ar abām rokām atbalstītu šo programmu, un es aicinu visu Saeimu balsot “par” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anta Rugāte, otro reizi.

A.Rugāte (TP). Augsti godātie Saeimas deputāti! Ļoti cienītais Šadurska kungs! Ciparus varam “pievilkt aiz matiem” dažādi, tā nav liela māka. Taču tieši gara nav šajā lēmumā — svītrot Latgales programmu no valsts budžeta. Pie tam, es atceros, jūs minējāt vēl tādu argumentu, ka Latgales programmai nav likumiskā pamata.

Ir divi aspekti, kurus es gribētu šeit atgādināt, kas nodrošina likumisko pamatu Latgales programmai. Pirmkārt, budžeta likums pats par sevi ir likums. Otrkārt, vispārējās izglītības sadaļā Latgales programma ir kā apakšprogramma, kurai ir bijusi motivācija (un šo motivāciju jūs ļoti labi zināt), un šī motivācija ir ierakstīta budžeta likumā. Un tajā pašā laikā, kad jūs svītrojat, jūs sakāt, ka Latgales apakšprogrammas īstenošanas pasākumu pamats bija Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināts nolikums. Jā, tāpēc, lai visi, kas var pretendēt uz šīs programmas līdzekļiem, varētu piedalīties uz līdzvērtības pamatiem. Līdzekļi tiek novirzīti citām Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm, proti, investīciju palielināšanai pašvaldību izglītības iestādēs. Tieši tā, Šadurska kungs! Jūs nezināt vai neesat pamanījis to, ka Latgales programma bija atbalsta programma pašvaldībām kā skolu dibinātājām, lai tās varētu īstenot šo Izglītības likuma programmu un izglītības politiku Latgalē. Un tieši tas, ka šis atbalsts šobrīd ir samazinājies, neliecina par to, ka patiesībā jūsu vārdi sakrīt ar darbiem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 18. — Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 50, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 19. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pirmā debatēs pieteikusies deputāte Ausma Ziedone-Kantāne. (No zāles deputāte A. Ziedone-Kantāne: “Es atvainojos, esmu nospiedusi pogu!”) Par šo priekšlikumu jūs nevēlaties debatēt? Labi, paldies! Tātad Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (TP). Kantānes kundzei vēl visas iespējas būs runāt. Cienījamie kolēģi! Tad, kad mēs diskutējām par budžetu pirmajā lasījumā, izskanēja vairākkārt tāda doma, no budžeta aizstāvētājiem, ka šajā budžetā ne tik daudz rūpējas par ēkām, iestādēm un tamlīdzīgi, bet rūpējas par cilvēku. Un faktiski šis priekšlikums rūpes par cilvēku, rūpes par speciālistu mūsu izglītības sistēmā. Jo tad, kad mēs atjaunojām neatkarību un reizē arī tirgus ekonomiku, valstī atjaunojās privātā uzņēmējdarbība. To mēs visi labi zinām. Atjaunojās banku sektors, atjaunojās tūrisma aģentūras, apdrošināšanas aģentūras un daudzas citas vajadzīgas lietas. Un diemžēl izglītības sistēmā tas radīja zināmas problēmas (un pat diezgan lielas problēmas), jo privātajā uzņēmējdarbībā algas aug stipri straujāk nekā valsts sektorā, un privātajā uzņēmējdarbībā, ņemot vērā to, ka padomju laikā šajās lietās... vienkārši nebija tādas lietas un nebija speciālisti sagatavoti, tad ārkārtīgi daudz spējīgu cilvēku un izglītības sistēmā strādā, es nebaidos teikt — spējīgi cilvēki, arī tādi, kuri zina svešvalodas un kam ir specifiskas zināšanas ekonomikā un daudzās citās lietās, aizgāja strādāt privātā uzņēmējdarbībā. Un faktiski viena no lielākajām bēdām mūsu izglītības sistēmā bija tā, ka no izglītības iestādēm aizplūda daudz talantīgu, spējīgu pasniedzēju. Īpaši smagi tas atsaucās uz augstskolām, jo parādījās vēl viens vilinājums.

Radās iespēja talantīgiem pasniedzējiem braukt lasīt lekcijas un strādāt ārvalstu mācību iestādēs, kas padomju laikā bija kategoriski noliegts, vai arī bija atļauts tikai atsevišķiem cilvēkiem ļoti ierobežotā skaitā.

Tad, kad Tautas partija iepriekšējā Saeimā uzņēmās atbildību par šo smago izglītības nozari, pirmais, ko mēs sapratām, ka, ja skolās, ja augstskolās nebūs kvalificētu mācību spēku, tad arī diemžēl mūsu izglītības sistēmai nebūs nākotnes. Un mēs izstrādājām konkrētu darbības plānu, par šo plānu mēs vienojāmies ar mūsu nozares arodbiedrību un sākām ļoti konsekventi šo plānu īstenot. Un mums izdevās ievērojami paaugstināt algas vidējās un pamatizglītības iestādēs. Un pēdējā laikā jau mēs redzam, ka tas sāk dot augļus. Jau šur tur skolās parādās konkursi uz skolotāju vietām. Un mēs uzsākām arī šo procesu augstākajās mācību iestādēs, paaugstinot ievērojami algas profesoriem. Bet, protams, algām tādam krasam lēcienam augstākajā izglītības sistēmā naudiņas vienkārši nepietika, un mēs bijām iecerējuši: jā, mēs uzsākām ar profesoriem. Un bija arī vienošanās ar akadēmisko sabiedrību, un bija vienošanās arī pirms vēlēšanām, un es domāju, arī ar daudzām citām partijām ar nozares arodbiedrību, ka noteikti šogad šis iesāktais algu paaugstinājums augstskolās ir jāturpina. Un tas ir jāturpina ne tikai profesoru vidū, kur jau šis uzlabojums ir panākts, bet arī pārējā akademiskā personāla vidū. Īpaši smaga problēma, mēs zinām, ir ar doktorantiem. Un mēs ļoti gribētu, lai šis labi uzsāktais darbs turpinātos, lai mēs augstskolās noturētu jau esošos mācību spēkus un, lai augstskolās ienāktu jauni, spējīgi cilvēki, jo diemžēl mūsu profesūras vidējais vecums jau ir sasniedzis 55 gadus un vairāk, lai mūsu aspirantūrā paliktu mācīties spējīgākie studenti, ka ir jāturpina tas labi iesāktais.

Un es ļoti ceru, cienījamie kolēģi, ka jūs mūs atbalstīsiet un ka labi uzsāktās lietas netiks atkal pārtrauktas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par19. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 54, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 20. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Šis priekšlikums daļēji ir atbalstīts 191.priekšlikumā, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets, jo tur parādās reāli ieņēmumu avoti. Tātad no Saeimas darbības nodrošināšanas. Šajā priekšlikumā tiek atbalstīta sporta būve.

Sēdes vadītāja. Par 20. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu —lūdzu balsot! Tātad balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 21. — Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums — ir tieši tāds pats, un arī šis priekšlikums ir iekļauts un daļēji atbalstīts 191. — Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Par 21.priekšlikumu deputāti arī vēlas balsot. Lūdzu deputātus balsot par 21. — Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 52, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 22. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pirmais pieteicies deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Nedomājiet, ka es debatēšu par katru priekšlikumu, bet tā nu ir sagadījies, ka sākumā ir lietas, kas skar mūsu jauniešus, izglītību, sportu, un man līdz šim ar to ir iznācis nodarboties, un arī šobrīd Saeimā.

Cienījamie kolēģi! Faktiski šis priekšlikums tapa divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai, protams, atbalstītu mūsu jaunatnei iespēju neklaiņot pa ielām, nepakļauties vilinājumiem, bet nodarboties ar derīgākām lietām, ar sportu, bet arī tāpēc, lai dotu jums pēdējo iespēju tomēr nekļūt par meļiem. Jo, jau diskutējot projektu pirmajā lasījumā, es atgādināju, ka pagājušajā gadā, kad Saeimā tika diskutēts tabakas akcīzes likums, tika “nogriezts”, ja tā varētu teikt, finansējums Sporta spēļu atbalsta fondam, kas bija apmēram 700 000 latu — 3% no tabakas akcīzes, tad trīs no “Jaunā laika” deputātiem: Brigmanes kundze, Strēļa kungs un Kariņa kungs kāpa tribīnē un ļoti pārliecināti apgalvoja, ka tad, kad mēs izskatīsim valsts budžetu, varat nešaubīties, ka šī naudiņa, kas bija paredzēta sporta spēlēm, nekur nepazudīs. Mēs vienkārši negribam, lai tā nonāktu fondā, kur varbūt administrācijai jāmaksā lieki izdevumi, ka šī nauda tiks piešķirta mūsu sportam, mūsu jauniešiem tieši ar budžeta starpniecību. Diemžēl mēs redzam, kā man te viens kolēģis jau teica, ka ir iznācis “čiks”, ka šī naudiņa ir pazudusi. Un mēs jums dodam pēdējo iespēju, nu, vismaz daļēji, jo mēs neprasām šos 700 000 jeb precīzi 680 000, bet nu vismaz 500 000, daļēji sevi reabilitēt gan Saeimas kolēģu acīs, gan vēlētāju acīs, jo mēs taču negribam, ka mums ir jāstrādā kopā ar cilvēkiem, kuri vienkārši melo. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tas ir diezgan smags apvainojums, un tāpēc jau man arī ir jārunā. Situācija nav tik vienkārša, jo jūs redzat, ka “Jaunais laiks” ir izveidojis vairākas ministrijas — Bērnu un ģimenes lietu ministriju, Veselības ministriju, jo mūsu nostādne un koncepcija ir tā, ka pamatā visam ir cilvēks, un pamatā visam ir bērns. Un tieši viņiem ir vairāk jādod naudas. Un pašlaik visa sporta finansēšanas sistēma valstī nav sakārtota. To apliecina arī tie dokumenti, ko Sporta apakškomisijā ir iesniedzis Sporta pārvaldes vadītājs Fogelis un kas pašlaik man ir uz rokas. Jo šeit uz pirmās ailes ir tieši tā rakstīts “Latvijas sporta finansēšanas sistēma”. Izveidot konsultatīvu komisiju, lai izveidotu ar padomdevēja tiesībām sporta attīstības programmu izvērtēšanu un prioritāšu noteikšanu sporta veidiem. Pamatprincipu izstrādāšana sporta attīstības programmām, investīcijas programmām (ja mēs ja runājām par šīm celtnēm), finansēšana. Un tālāk ir termiņi.

Sporta likuma noteikto dokumentu sagatavošana, izstrāde, iesniegšana valdībā — 2003.gada jūnijs, darbības sākums pilnā apjomā — 2004.gada janvāris, sporta finansēšanas sistēmas pilnveidošana — 2003.gads. Tātad, tā kā mēs jau savā priekšvēlēšanu kampaņā vienojāmies, ka mēs pārskatīsim visus speciālos budžetus, speciālā fonda budžetus, un pašlaik tā darbība arī notiek, un kamēr nav izveidota Nacionālā sporta padome, kas sāks darbu tikai acīmredzot pēc pāris nedēļām, jo Sporta likums ir sācis darboties tikai 27.novembrī, un līdz ar to šeit daudzas lietas vēl ir jālabo. Jo Veselības ministrijas un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas viedoklis ir jāiestrādā šajā Nacionālajā sporta padomē, un tai pieder izšķirošais vārds arī finansējuma sadalē. Bet tas nenozīmē, ka mēs būtu pret naudas izlietošanu vai piešķiršanu sportam. Bet sakarā ar šo taupības režīmu visām ministrijām bija jāsamazina budžeta izdevumi, un tas bija jādara arī Izglītības un zinātnes ministrijai un Kultūras ministrijai un, respektīvi, arī Sporta pārvaldei.

Tā ka tā situācija ir apmēram tāda, bet nekādā ziņā mēs neesam pret sportu, ko es jau teicu arī iepriekš. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikt tikai dažus vārdus Strēļa kungam un “jaunajiem laikiem”. Jūs izveidojāt jaunu Bērnu un ģimenes lietu ministriju, kur jūs iedevāt naudu. Bet konkrēti Izglītības un zinātnes ministrijai, kura nodarbojas ar bērniem, jūs nedodat neko.

Lūdzu balsot par priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu deputātus balsot par 22. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 23. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers.

A.Šlesers (Ministru prezidenta biedrs). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie Saeimas deputāti! Es saprotu, ka šodien mūsu debates būs diezgan karstas, jo naudas dalīšana nav tā vieglākā lieta.

Mēs saprotam to, ka daudzus pasākumus šodien mēs neatbalstām nevis tāpēc, ka mēs negribam, bet tāpēc, ka diemžēl budžets ir ierobežots. Bet, lai šos priekšlikumus mēs varētu atbalstīt nākotnē, mēs strādāsim un atbalstīsim ekonomiskos procesus valstī... (No zāles deputāts Dz. Ābiķis: “Par priekšlikumu jārunā!”) Es runāšu tieši par priekšlikumu... Un tieši tāpēc es esmu pārliecināts, ka ir nepieciešams tiešām palielināt ieņēmumus.

Bet kas attiecas uz šo konkrēto priekšlikumu, tad es gribētu pateikt to, ka es esmu pēdējo mēnešu laikā diezgan aktīvi strādājis, tiekoties ar Rīgas domi, ar Hokeja federācijas vadību, esmu apspriedis šo jautājumu, kas saistīts ar 2006.gada čempionātu. Mēs esam vienojušies par kopīgu darbu. Kā jūs redzat, nav konfliktu, nav skandālu, kā tas ir bijis iepriekšējās valdības laikā. 400 miljonu skandāls tomēr ir bijis diezgan vērā ņemams, un mēs esam vienojušies par to, ka hokeja čempionātam ir jānotiek.

No savas puses es kā valdības pārstāvis, kuram ir uzticēts pārstāvēt valdības intereses šajā organizatoriskajā darbā, esmu iepazinies ar situāciju, un mēs esam vienojušies, ka procesi ir jāvirza uz priekšu, bet, pirms mēs pieņemam valdības lēmumu par kādu konkrētu atbalstu šim čempionātam, ir jāsaņem attiecīgie papīri. Un tāpēc tuvāko dienu, nedēļu laikā es ceru, ka hokeja organizatori kopā ar investoriem un Rīgas domi spēs vienoties, noslēgt visus vajadzīgos līgumus un tad šos papīrus arī sūtīs man, kurus es tālāk esmu gatavs virzīt uz valdību.

Es esmu pārliecināts, ka 2006.gada čempionāts notiks Rīgā. Esmu pārliecināts, ka mēs valdībā atradīsim līdzekļus, lai šo čempionātu atbalstītu. Bet pirms tam ir jānoprecizē šis konkrētais cipars, un arī tas, kādā veidā mēs strādāsim tālāk. Es esmu vienojies par šo pozīciju ar Hokeja federāciju, un tāpēc es aicinātu arī Tautas partiju varbūt atturēties šodien un nebalsot, jo šis jautājums tiks aktualizēts jau tuvākajā laikā. Un no savas puses apsolu, ka es darīšu visu, lai valdība atrastu vajadzīgos līdzekļus šī pasākuma atbalstīšanai.

Bet, pirms mēs neesam saņēmuši izsmeļošu informāciju no hokeja čempionāta organizatoriem, vienkārši ir pāragri balsot. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Saeimas deputāti! Mēs tikko dzirdējām solījumu no Šlesera kunga par to, ka hokeja čempionāts tiks atbalstīts. Bet šis priekšlikums radās tieši tanī pašā sakarā, ka Šlesera kungs jau bija solījis piešķirt un valdība bija solījusi piešķirt līdzekļus hokeja čempionāta orgkomitejas izveidošanai, kas nebūt nav tas pats, kas ir uzbūvēt halles vai citas sportiskās būves, kas nepieciešamas čempionāta norisei. Tā ir tieši orgkomiteja, kas strādās ar visām administratīvajām lietām, ar dokumentiem, strādās ar citu valstu hokeja federācijām, lai šāds čempionāts Latvijā pēc trim gadiem varētu notikt. Un šos solījumus Šlesera kungs bija sniedzis nevienam citam kā bijušajam Valsts prezidentam Guntim Ulmanim. Un Guntis Ulmanis, kad mēs skatījāmies pirmajā lasījumā Saeimā budžetu, piezvanīja man un jautāja, vai šis priekšlikums ir iestrādāts valsts budžetā, jo viņš bija stipri pārliecināts par to, ka valdība savus solījumus pildīs. Un man nācās konstatēt, ka šādu priekšlikumu nav. Un tad ir jautājums: cik vērti ir šādi solījumi pat bijušajam prezidentam par to, ka šī lieta tiks atbalstīta, ka budžetā šī nauda tiks paredzēta, ka process netiks kavēts, ka varēs sākt strādāt kopā šinī pavasarī ar Somijas hokeja federāciju un novērot, kādā veidā somi čempionātu rīko, iegūt pieredzi, algot ārvalstu ekspertus un speciālistus šim nozīmīgajam pasākumam, ja šis solījums jau netika pildīts pat bijušajam Valsts prezidentam. Un tagad no Saeimas tribīnes mēs dzirdam, ka atkal tiks apsolīta šī nauda. Bet tiek runāts par kādām būvēm, domes dokumentiem, federācijas dokumentiem vai papīriem, kas nebūt nav tas, par ko tika solīts.

Man ir dziļas šaubas, vai šis kārtējais solījums atkal neizkūpēs skurstenī, kā ir bijis ar daudziem iepriekšējiem — gan ar sporta spēļu atbalstu, gan es nerunāšu par visām šīm sociālajām jomām — skolotājiem, ārstiem, medmāsām un tā tālāk. Kur tad ir jūsu solījums, Šlesera kungs? Es ceru, ka vismaz varbūt vēlāk jūs to spēsiet izpildīt un nemētāsieties, kā šai valdībai ir pieņemts, ar saviem solījumiem.

Paldies. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs aizmirstam, ka mums ir arī tāda institūcija kā Hokeja federācija. Un, interesējoties par šo jautājumu, par pasaules čempionāta rīkošanu, diemžēl pati Hokeja federācija vēl nav skaidrībā, kas, kā un kur notiks. Un ievērojamus līdzekļus, kā jau Šlesera kungs minēja, čempionāta rīkošanai ir ieplānojusi Rīgas dome, un pašlaik visi šie jautājumi tiek saskaņoti. Bet pati federācija izrāda vismazāko iniciatīvu. Dibinās dažādas organizācijas ap un par čempionātu, bet tai organizācijai, kas ir valstiski atbildīga par pasaules čempionāta organizēšanu, respektīvi, Latvijas Hokeja federācija, pašlaik konkrētas rīcības plāna vairāk vai mazāk pēc tā, ko es esmu redzējis un dzirdējis, trūkst. Tāpēc vajadzētu sākt ar to, un visas šīs institūcijas un orgkomitejas darbību saskaņot un iesniegt konkrētu rīcības plānu.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, otro reizi.

A.Šlesers (Ministru prezidenta biedrs). Cienījamie Saeimas deputāti! Es tiešām ar gandarījumu klausījos Kalvīša kunga uzstāšanos. Bet es esmu pārsteigts, Kalvīša kungs, par jūsu neizpratni par to, ko es runāju. It kā mēs runājam par divām dažādām lietām. Jūs teicāt, ka mēs solījām naudu un nedodam naudu. Es it kā esmu ticies ar bijušo Valsts prezidentu Ulmaņa kungu, apsolījis viņam un tagad nepildu savus solījumus. Es gribētu precizēt šo lietu. Tiešām es esmu ticies ar Ulmaņa kungu daudzkārt, mēs esam runājuši par šo situāciju, un es esmu informēts, kādā veidā šis atbalsts tiks sniegts. Un šajā gadījumā mums nav nekādu domstarpību. Ulmaņa kungs zina, ka šis jautājums valdībā tiks skatīts un ka valdība šo projektu atbalstīs. Bet, pirms mēs lemjam, ir būtiski saprast — būs vai nebūs 2006.gada čempionāts Rīgā. Lai šis čempionāts notiktu, nepietiek ar orgkomiteju, ar tās darbu un ar šiem 170 000 latu. Ir nepieciešama halle, kurā notiks šis čempionāts. Un tieši tāpēc, ka arī Hokeja federācija vēl nebija pārliecināta pilnīgi, cik veiksmīgi šie būvniecības procesi virzīsies, kādā veidā jautājumi tiks risināti ar investīcijām, viņi arī teica: “Mēs pagaidām nezinām, bet mēs ceram, ka investori izdarīs to, par ko mēs esam runājuši.” Un tieši tāpēc mana pozīcija ir sekojoša: mēs nedrīkstam mētāties ar valsts, ar sabiedrības līdzekļiem, pirms mēs nezinām, vai šis čempionāts notiks. Un tanī brīdī, kad es ieraudzīšu savā priekšā papīrus, kas apliecinās, ka investori, Rīgas dome un Hokeja federācija, ir vienojušies, tad mēs šo procesu virzīsim un atbalstīsim, jo šodien pagaidām diemžēl, Kalvīša kungs, nav šādi papīri vēl sagatavoti. Un šodien Ulmaņa kungs arī nevar pateikt un nevar uzņemties garantiju par to, ka čempionāts būs, jo bez hallēm šis čempionāts nebūs. Bet es jums apsolu, ka no savas puses es darīšu visu, lai valdība šo procesu atbalstītu, bet man ir jāzina, vai būs šīs sporta halles. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aigars Kalvītis — otro reizi. Lūdzu! (No zāles deputāts J. Dobelis: “Jūs labāk uzspēlējiet hokeju!”)

A.Kalvītis (TP). Jā, paldies, Šlesera kungs, par jūsu solījumiem. Man gan negribētos, Strēļa kungs, ka jūs uzurpējat kaut kādā veidā varu informēt par to, ko dara Hokeja federācija. Man ir tas gods būt par Hokeja federācijas valdes locekli, es tur jau strādāju ilgstošu laiku, un esmu ļoti labi informēts, un iespējams, ka labāk informēts gan par Šlesera kungu, gan arī par jums, kas notiek Hokeja federācijā.

Un es vēlreiz gribu atkārtot: šeit nav runa par būvēm. Hokeja federācija savu lēmumu par būvēm jau ir pieņēmusi. Investori jau zemi ir rezervējuši Rīgas domē. Sarunas šobrīd notiek par šo zemes iegūšanu starp Rīgas domi un investoriem. Šeit ir runa par Latvijas Hokeja federācijas iniciatīvu izveidot orgkomiteju, kas strādās pie visiem nepieciešamajiem sagatavošanas, organizatoriskajiem darbiem, kas ir ievērojami sarežģītāki varbūt, nekā uzcelt vienu vai otru stadionu. Par šādu naudu ir runa. Un es nezinu, par kādiem papīriem šobrīd ir runa.

Ja Šlesera kungs vēlas redzēt konkrētus dokumentus, kuros būtu apliecinājums, kādā veidā šie līdzekļi tiks izmantoti, tad es vēl to varētu saprast. Bet, šādus dokumentus nepieprasot, Šlesera kungs bija solījis gan bijušajam Valsts prezidentam, kurš ir šīs orgkomitejas goda priekšsēdētājs, gan arī Hokeja federācijai. Tad varbūt vajag konsekventi strādāt un nemētāties ar saviem solījumiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Saeimas Prezidij! Valdības pārstāvji! Deputāti! Jautājums ir, manuprāt, ļoti sarežģīts, jo manā uztverē šis balsojums īstenībā ir atbilde, Šlesera kungs, uz jūsu jautājumu: būs Latvijā hokeja čempionāts 2006.gadā vai nebūs? Ja mēs nobalsosim to, ka šogad, pašreiz budžetā nav paredzēts neviens santīms šā čempionāta rīkošanai, es domāju, ka balsojums atbildēs uz šo jautājumu. Un jautājums jau nebūs, kas būs vainīgs — Hokeja federācija, Rīgas dome vai Latvijas Republikas valdība vai Saeima. Tas būs iedragāts valsts prestižs, jo kopumā, pieņemot šo lēmumu un iegūstot tiesības organizēt, kas ir apstiprināts Starptautiskajā hokeja federācijā, garantijas ir prasītas, un šo dokumentu ir parakstījušas trīs puses: Hokeja federācija, Latvijas Republikas valdība un Rīgas dome. Un vainīgos mēs varēsim meklēt savā starpā. Latvijai ir pieredze lielu pasākumu rīkošanā — kā Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas rīkotā sanāksme. Tas nebija lēts pasākums. Bet tas atstāja sakārtotu infrastruktūru un ļoti labu Latvijas valsts prestižu par to, ka Latvijas valsts ir spējīga augstā līmenī organizēt lielus pasākumus, nodrošināt drošību un citas lietas.

Hokeja čempionāts Latvijā, tas ir kaut kas vairāk nekā vienas federācijas vai vienas fanu grupas lieta. Jo, protams, satikt tūkstošiem Latvijas cilvēku, vai tas ir Ķelnē, vai tas ir Zviedrijā, vai tas ir Somijā, kur ir devušies 6—8 tūkstoši cilvēku, un pirmo reizi īstenībā saprast, un arī, teiksim, mēs runājam par dažādām lietām — integrāciju un saskaņas veidošanu sabiedrībā un tā tālāk. Paskatieties, kad Latvijas komanda uzvar, teiksim, Latvijas karogi, cik to plīvo, cik daudz cilvēku dzied Latvijas himnu, neskatoties, vai viņš ir latvietis vai varbūt citādi runājošs. Un īstenībā šī parādība pati par sevi ir fenomenāla. Kāpēc mēs gribam šo parādību, teiksim, likvidēt vai nedot šīs cerības? Šis balsojums, ja būtu valdības alternatīvais piedāvājums kaut kādā jebkurā formā, tad varētu skatīties, teiksim, tāmes vai citas lietas. Šlesera kungs, procesiem ir jānotiek paralēli! Būves un citas lietas, orgkomitejas darbības uzsākšana un pieredzes apgūšana. Pie kam es gribu pateikt, ka visos pēdējos pasaules čempionātos tie ir bijuši rentabli. Paši par sevi pasākumi kopumā, tad, kad tas notiks, tas dos Latvijas valstij arī finansiālu ieguvumu. Protams, jautājums — kur tas tiks virzīts? Bet jautājums principā manā uztverē šobrīd tomēr tiek balsots — būs vai nebūs šis čempionāts. Un, manuprāt, tas būtu jāsaprot, jo, iedodot apaļu nulli šim pasākumam, cerēt, ka tas izdosies, ir naivi un, manuprāt, nepamatoti. Jo ir ļoti precīzi nospraustas lietas, kas līdz kuram datumam Latvijas valstij ir jāizdara, lai šīs tiesības netiktu liegtas — organizēt šo čempionātu. Tāpēc es gribētu ticēt, šis ir pirmais tāds Šlesera kunga varbūt solījums, es šorīt ar Šlesera kungu arī runāju. Es tiešām gribētu ticēt, un, ja arī šo priekšlikumu neatbalstītu, varbūt cerēt, ka tas balsojums tieši nebūs, ka šī čempionāta nebūs. Bet es tomēr aicinātu apzināties, cik šī problēma ir svarīga, un aicinātu tomēr vienu varbūt no tādiem solījumiem, kur daudzi varbūt ir bijuši un daudzi varbūt ir nerealizējušies, kāpēc arī šī ticība ir mazinājusies šādiem solījumiem, realizēt. Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet, ja arī tas netiks atbalstīts, es domāju, valdībai tuvākā laikā šis lēmums ir jāpieņem, jo tas ir neatliekams, lai mēs apzinātos to atbildību, kas ir Latvijas valdībai, Saeimai, Rīgas domei un arī federācijai par Latvijas valsts prestižu starptautiskajā arēnā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 23. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 24. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Silva Golde.

S.Golde (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Godājamā valdība! Es domāju, tā ir neapstrīdama patiesība, ka katrai valstij saviem bērniem ir jādod pats labākais, ko viņa vien spēj. Šeit tikko debatēs Strēļa kungs teica tā, ka šim sporta priekšlikumam nav iespējams novirzīt finansējumu tāpēc, ka trūkst stratēģijas un koncepcijas. Es gribētu pateikt to, ka izglītības sistēmā ir izglītības attīstības koncepcija, kura ir pieņemta Saeimā un kura ir saistoša valdībai. Un šajā izglītības attīstības koncepcijā turpmākajiem četriem gadiem ir minēta gan zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunošanas programma, kuru tikko jūs nosvītrojāt, tāpat ir minēta arī izglītības informatizācijas programma, kura veiksmīgi ir risinājusies visus šos gadus.

Līdz ar to man sāk rasties doma, ka līdzīgi jau visiem tiem negatīvajiem priekšlikumiem, kuri ir skāruši izglītības jomu, varbūt sekos vēl viens. Un tas ir, es jūtu, ka tiks rosināts atcelt izglītības attīstības koncepciju, kura ir pieņemta Saeimā un kurai ir jādarbojas turpmākos četrus gadus. Jo valdība šo Saeimas dokumentu šobrīd konsekventi ignorē.

Es domāju, lai kas arī varēja ienākt prātā sabiedrībai pirmsvēlēšanu kampaņas laikā un arī šodien, bet tas, ka valdība, ka parlaments nogriezīs līdzekļus jauno tehnoloģiju ieviešanai izglītības iestādēs, es domāju, tas pat vislielākajam jaunās valdības neatbalstītājam vai skeptiķim pat prātā nevarēja ienākt.

Izskatās, ka, kā jau iepriekš šeit runāja, ka ir sākušies karalaiki vai pasaules gals ir gaidāms. Es domāju, ka mēs ļoti labi zinām, kā ir izdevies Īrijai gūt tik stipru atspērienu savā attīstībā. Pirmais viņas solis bija nodrošināt ar jaunām tehnoloģijām izglītības iestādes, skolas, augstskolas, arodvidusskolas un visu pārējo. Tādu pašu programmu īsteno arī Igaunija, ko sauc par tīģerlēcienu — visu izglītības iestāžu informatizācija. Savukārt tiek uzskatīts salīdzinoši, ka Latvijas izglītības informatizācijas projekts ir labāks pat par Igaunijas tā saucamo tīģerlēcienu.

Šodien, mīļie kolēģi, vai tiešām jums celsies roka nosvītrot šā izglītības informatizācijas projekta attīstību turpmāk nākotnē? Es nerunāju ne par vienu jaunu izaicinājumu izglītībā. Ne par vienu jaunu piedāvājumu, par ko varētu pārmest mums kā opozīcijai, kāpēc jūs paši to nedarījāt. Mēs esam šīs programmas veikuši, un ko mēs lūdzam šodien visu pedagogu vārdā — turpināt tādā pat tempā, kā to bijām iesākuši mēs. Vai mēs gribam, lai mūsu jaunie cilvēk, vistuvākajā laikā iestājoties Eiropas Savienībā, mūsu bērni ir ar slotas kātu un grīdas lupatu rokās? Bez informācijas tehnoloģijām? Es domāju, ka šis, nu, tumsonīgāks lēmums izglītībā... es atvainojos, kolēģi, es domāju, ka vispār nav iespējams.

Izskatās pēc visām šīm sarunām, ka valdībai izglītība patiešām ir kļuvusi par tādu neērtu jomu. Un es esmu to jutusi arī tādās sarunās, ka no atbildīgām personām šajā Saeimā un valdībā ir teikts, ka tā nav valsts stratēģija remontēt skoliņas, skoliņu koridorus, skoliņu tualetes. Es ar to lepojos, ka iepriekšējās valdības to ir darījušas, lai mūsu skolas būtu līmenī. Mēs atrodam šajā budžetā naudu datoru nomaiņai Saeimā, mēs atrodam naudu datoru nomaiņai valdībā, bet tikai ne skolām. Tāda ir valdības pasludinātā izglītības prioritāte. Pat jauno tehnoloģiju ieviešanā.

Un es domāju, ka galu galā vieglākais ceļš, kā atrisināt kādu problēmu, kā izvairīties no tās, ir to atrisināt. Bet, ja to kāds nespēj, tad ir jāsāk domāt par ko citu. Vai kāds pats šai valstij nav jau kļuvis par lielu problēmu — nicinot un nievājot izglītību, kā tas ir šajā Saeimā, ko izglītības ļaudis nav pieredzējuši.

Es aicinu, godājamie kolēģi, atbalstīt jauno tehnoloģiju ieviešanu Latvijas skolās! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (TP). Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ministri! Deputāti! Es ļoti īsi atgādināšu, ka informācijas programma aizsākās 1996. gadā. Katru gadu šai programmai tika atvēlēti līdzekļi. Pēdējos gadus tie ir apaļi 3 miljoni, precīzāk, 2,9 miljoni pagājušogad, un šeit pat zālē, nupat piecēlies kājās, stāv bijušais Ministru prezidents Krištopana kungs. Pat 1999.gadā pēc Krievijas ekonomikas krīzes arī Latvijā bija ļoti saspringts budžets, sociālais budžets, tāpat kā valsts budžets. Krištopana kungs man neļaus sameloties, ka jūsu prezidentēšanas laikā informatizācijai tika atrasti līdzekļi valsts budžetā. Tas ir 1999.gadā.

Es neredzu, kas ir noticis pašreiz, — vai ir dabas katastrofa Latvijā, vai tiešām atkal ir sākusies ekonomiskā krīze vai kāds meteorīts nokritis vai kaut kas tamlīdzīgs. Es neredzu nekāda pamata šo projektu neatbalstīt un uzskatu šo politiku par tuvredzīgu.

Es aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš(JL). Cienītie kolēģi! Mēs dzirdējām daudz vārdu šeit par izglītību. Un tiešām arī “Jaunā laika” valdība ļoti interesējas par izglītību, un to jūs varat redzēt arī ciparos, kas ir atrodami budžetā vispār, kas ir atvēlēti izglītībai.

Bet, runājot par šo jautājumu speciāli, es gribētu atgādināt, ka aizgājušos gados iepriekšējā valdība ir izmantojusi ļoti daudz līdzekļu dažādiem informācijas un informācijas tehnoloģiju projektiem. Šī summa katru gadu ir aptuveni ap 20 miljonu latu, kas ir milzīga summa. Un iespējams, ka, šīs programmas saskaņojot un racionalizējot, ir iespējams stingri ieekonomēt līdzekļus. Līdzekļus, kurus varbūt mēs tiešām varam vairāk ieguldīt izglītībā.

Un šajā sakarībā valdība ir paredzējusi izveidot pie Ministru kabineta Informācijas sabiedrības biroju, un viens no biroja mērķiem būs šos projektus pārskatīt. Un šajā sakarībā ir trīs radnieciski projekti. Viens ir šis projekts, par ko mēs te runājam, — “Latvijas Izglītības informātikas sistēma”, tā saucamais LIIS projekts. Ir arī divi citi. Viens ir Pašvaldību informātikas sistēma PVIS. Un otrais ir Valsts vienotā bibliotēku informātikas sistēma, kur visi trīs ir ļoti radnieciski, un Informācijas sabiedrības birojam būtu tos jāpārskata. Un, īpaši runājot par šo projektu, šeit aizgājušos gados ir ieguldīti ļoti ievērojami līdzekļi, ir ieguldīts 12,1 miljons latu šajā projektā. Un, iespējams, ka, šo projektu pārskatot un racionalizējot, būs iespējams iegūt ievērojamu taupību.

Tādēļ varbūt, sekojot Informācijas sabiedrības biroja izveidei, būs jāpārskata arī šī projekta turpmākā attīstība. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Aleksandr, vai tu izturēsi līdz dienas beigām?”)

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Jūs, Bērziņa kungs, tikko pateicāt vienu ļoti labu domu, ka jūsu “Jaunais laiks” un koalīcija interesējas par izglītību. Interesēties var par to, kas notiek kaimiņa guļamistabā. Jūs neko nedarāt izglītības labā! Un es jums gribu pateikt, ka tas, ka jūs izveidojat kaut kādu biroju un ieliekat tur naudu, tas nav tas pats kā iedot naudu izglītībai.

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš, otro reizi.

G.Bērziņš (TP). Cienījamie deputāti! Godātie ministri! Gribētu teikt, ka Bērziņa — mana uzvārda brāļa — uzrunā mēs ļoti labi redzējām “Jaunā laika” pieeju problēmu risināšanai. Ir problēmas — nedodam naudu konkrētai problēmai, izveidojam jaunu birokrātisku iestādi. Un, lai nebūtu tā, ka šī ir jauna lieta, kas tiek izdarīta, šobrīd par informātiku valstī atbild Satiksmes ministrija. Pie Satiksmes ministrijas ir Informātikas padome, kas šobrīd darbojas, un neviens informātikas projekts –neviens! — bez šīs saskaņošanas padomē, kur ir visu ministriju pārstāvji, atbildīgu institūciju, sabiedrības pārstāvji un tā tālāk, netiek virzīts un netiek pieņemts. Un šinī gadījumā, veidojot vienu birokrātisku iestādi, pie kam programmu, kas ir realizēta pēdējos četrus, piecus gadus, un šī lieta nav atkal jauna, tikai jāsaglabā iepriekšējā sistēma, manuprāt, nav pareizi. Un šī pieeja, ko jūs, Bērziņa kungs, demonstrējāt, manuprāt, ir pilnīgi nepareiza. Ja ir problēma, veidojam birokrātiju, tērējam valsts pārvaldei, kā mēs redzam, piemēram, arī citās jomās. Veselībai nauda sarūk, pārvaldei par 3,7 miljoniem pieaug, un tā tas arī citur ir. Tā nav pareiza pieeja, mūsuprāt. Un mēs aicinām risināt problēmu pēc būtības, nevis veidojot birokrātisku aparātu.

Sēdes vadītāja. Deputāte Silva Golde — otro reizi.

S.Golde (TP). Godājamais Bērziņa kungs! Es jūs patiešām ļoti cienu, bet es domāju, ka jūs šoreiz varbūt ne īsti tā pareizi izteicāties. Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas projekts ir viens no lētākajiem izglītības iestāžu informatizācijas projektiem Eiropā un Baltijā, kurš izmaksā aptuveni ap 3 miljoniem latu. Un šeit nav runas par 20 vai cik tur miljoniem, kas saistās ar visas valsts datorizācijas jautājumiem.

Un es arī gribētu atbalstīt to, ko mans kolēģis Gundars Bērziņš teica: “Nu beigsim veidot šīs jaunās birokrātiskās struktūras!” LIIS šis projekts strādā ļoti veiksmīgi, un šodien izteikt kaut kādu šaubu ēnu par tiem cilvēkiem, kuri īsteno šo projektu visattālākajos Latvijas novados, visattālāko lauku skolu bērniem ir tas viss pieejams, un tie nav tikai dzelži, kā mēs mēdzam teikt. Šajā LIIS projektā ir gan programmatūras izveidošana, gan visu atskaišu un informācijas datorizācija, gan arī pedagogu apmācība, kuri gadu no gada arvien labāk apgūst šīs lietas.

Es gribētu nolasīt arī vienu ziņu, kas bija LETA, ko ir paudusi Latvijas Izglītības vadītāju asociācija. Tās prezidents Jānis Eglītis norāda, ka pēdējo gadu laikā LIIS projekts ir konsekventi saņēmis valdības atbalstu, tāpēc skolu informatizācijas joma pamazām sasniedz Eiropas attīstīto valstu līmeni. Un LIVA aicina valdību un mūs, parlamenta deputātus, nekļūt vēsturiskiem ar to, ka ir pārtraukti divi būtiski projekti izglītībā — Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas projekts un pedagogu darba samaksas reforma. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 24. — TPs priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 54, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 25. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Silva Golde.

S.Golde (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Valdība! Nav jau nekāds prieks nākt šai tribīnē tik bieži un runāt vispārpieņemtas patiesības, par ko, man liekas, jūs kā inteliģentus cilvēkus nevienu nebūtu jāpārliecina. Jā, Tautas partija ir iesniegusi konkrētu priekšlikumu budžetam — paredzēt 4,6 miljonus pedagogu darba samaksas trešā etapa īstenošanai. Tas ir, šī reforma tika sākta 2000.gadā, un nu ir pienācis laiks veikt tās pēdējo soli, no 1.septembra, tātad tikai no jaunā mācību gada, pieliekot klāt vēl skolotājiem apsolītos 15 latus.

Pagājušajā Saeimas sēdē, kolēģi, mēs runājām, ja tā var teikt, katrs savā valodā, bet par vienu un to pašu tēmu. Premjerministrs Repše, finanšu ministrs Dombrovskis, izglītības ministrs Šadurskis un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Baiba Brigmane no šīs augstās tribīnes mums un visai sabiedrībai apgalvoja: “Līdzekļi pedagogu algu paaugstinājumam budžetā ir atrasti”. Savukārt es un mani Tautas partijas frakcijas kolēģi, lai cik uzmanīgi lasot budžetu, kaut 10 reiz to caurlūkojot, nevarējām atrast, kur šī nauda ir apslēpta. Bet gribējās jums ticēt.

Vēl viena doma. Pagājušajā plenārsēdē izskanēja arī dažādi viedokļi par to, kas ir vispār tā vērts, lai kādu naudu kaut kādai programmai vispār pieliktu. Vakardien programmā Rīgas televīzijā es skatījos labklājības ministres Staķes kundzes uzstāšanos, un viņa sacīja tā: “Divi lati ir ļoti liela un nozīmīga nauda pensiju sakarā.” Savukārt pagājušajā plenārsēdē izglītības ministrs Kārlis Šadurskis teica: “Nu 15 lati, tā jau nav nauda, lai par to būtu vērts vispār runāt.” Tātad tik dažādas ir vērtības. Bet es gribētu mēģināt arī to saprast, kāpēc kādam cilvēkam 15 lati vispār nav nauda. Un es to mēģinu skaidrot tādējādi, ja cilvēkam ir 2000 latu alga mēnesī, tad, iespējams, ka viņam 15 lati ir vienu pusdienu vērta. Savukārt skolotājam šī vērtību sistēma ir nedaudz citāda. Vakar Saeimā bija ieradušies arī Ogres rajona izglītības pārvaldes darbinieki un Ogres rajona skolu direktori. Mēs te vairāki kolēģi ar viņiem tikāmies, tajā skaitā arī godājamais Strazdiņa kungs — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs, un, dzirdot šo ziņu, pēc tam šie direktori lūdza pateikt no šīs tribīnes, ka viņiem 15 latu pie algas, tas ir pie vienas likmes, tā nav vienu pusdienu nauda, bet tā ir pat nedēļas iztikšana.

Un vēl kas. Mīļie kolēģi, skolotāji strādā nevis uz vienu slodzi, vidēji valstī ir 1,3 likmes. Un tas nozīmē vismaz 20 latu pie algas.

Man gribētos domāt, ka, skatoties šodien budžeta projektu pie sadaļas “Komisijas atzinums”, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atzinums, ir ieviesusies kāda kļūda, jo tur ir rakstīts “neatbalstīt”. Un es tomēr gribētu domāt labu. Es gribētu domāt labu par savu valsti, labu par Saeimu, labu par šo valdību. Un ticēt tam, ko viņi saka, un cerēt, ka tas ir uz mūsu valsts attīstību vērsts. Tāpēc es aicinātu iepriekšējā plenārsēdē godājamo kungu Repšes, Dombrovska, Šadurska un cienījamās Brigmanes kundzes apgalvojumu, ka nauda pedagogu algu paaugstinājumam budžetā ir atrasta, atbalstīt arī no mūsu visu deputātu puses. Atbalstīsim šo kungu un dāmu teikto! Paldies par atbalstu skolotāju algu palielinājumam.

Sēdes vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs). Godātie deputāti un cienījamie skolotāji, kas to klausās, lai zinātu šo ziņu pēc kāda laika. Vēlos paskaidrot tikai ļoti vienkāršu lietu. Pedagogu algu reformā, ko tik sirsnīgi piesauca Goldes kundze, stāsies spēkā šis nākošais posms no 2003.gada 1.septembra. Līdz ar to šobrīd ir pilnīgi vienalga, vai budžeta grozījumus izdara šodien vai gada vidū. Jo nauda būs vajadzīga tikai no 1.septembra.

Tāpēc, godātie skolotāji, es lūdzu neielaisties šajās provokācijās un neklausīties tajā, ar ko jūs pastāvīgi biedē mūsu mīļā un cienītā opozīcija. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (JL). Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Ministri un deputāti! Izglītības, pedagogu darba samaksas fonds 2003.gadā, salīdzinot ar 2002.gadu, ir pieaudzis par 23 miljoniem. Šis būtiskais palielinājums izglītības budžetā ir pedagogu algas reformas turpinājums. Algu pielikums ir paredzēts budžeta grozījumos.

Es gribu pievest piemēru, ka 2000.gadā, pamatojoties uz pedagogu darba samaksu, tikai 2000.gada 8.jūlijā tika skolotājiem pateikts, ka notiks algas palielinājums ar 1.septembri. 2001.gadā 12.jūnijā stājās spēkā noteikumi, ka tiks algas paaugstinātas ar 1.septembri, bet 2002.gada — 20.augustā, 3 dienas pirms 1.septembra, tiek nodrukāts un mēs izlasījām “Latvijas Vēstnesī”, ka tiek algas paaugstinātas. Ne kāds skolotājs, ne direktors nezināja, cik algas paaugstināšana būs precīzi un cik daudz būs 1.janvārī. Visi zināja, ka būs, un arī šodien skolotāji zina, ka būs šis algu paaugstinājums. Un tāpēc, cienījamā opozīcija, nevajag musināt tautu, nevajag musināt skolotājus, viņi strādā un tic.

Es saprotu, ka jums šodien ir nepatīkami, ka jūs esat opozīcijā, un jums gribas iešļākt mums sejā kaut ko, bet, es atvainojos, cilvēki tic un ir kaut kādas vērtības. Nav iespējams visu laiku melot, un tāpēc es ticu savai valdībai, es ticu Ministru kabinetam, un es ticu, ka daudzi cilvēki... un mēs šeit esam daudzi no jauna, lai pierādītu to, ko jūs neesat izdarījuši. Un jūs šodien iesniedzat tik daudz priekšlikumu. Man ir jautājums: ko tad jūs darījāt iepriekš tos četrus gadus?

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Nav reģistrējušies: Ina Druviete, Artis Kampars, Anatolijs Mackevičs, Linda Mūrniece, Vitālijs Orlovs, Andrejs Radzevičs, Ausma Ziedone-Kantāne. Paldies!

Sēdes vadītāja. Sēdi turpinām pulksten 15.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates par Tautas partijas frakcijas 25.priekšlikumu. Silva Golde. Otro reizi.

S.Golde (TP). Cienījamā Ostrovskas kundze! Es noteikti nebūtu nākusi šeit tribīnē vēlreiz, bet jūs vienkārši man liekat sev atbildēt.

Es jūtu, ka jūs vispār... nevis vispār, bet ka jūs varbūt īsti neizprotat, kur ir novirzīti šie papildu līdzekļi pedagogu algām. Ostrovskas kundze, tas nav pedagogu algu palielinājumam. Un es domāju, ka no šīs tribīnes nevajadzētu īpaši lielīties ar to, ka turpmāk skolotājiem tiks saglabāta alga vispār, jo šī nauda nozīmē algu saglabāšanu tādā apjomā, kāda tā bija skolotājiem līdz šim. Un, Ostrovskas kundze, vai jūs tiešām nespēlējat kaut kādu... nu, es nezinu, divdabja lomu zināmā mērā. Es ļoti šaubos, vai jūs tāpat runātu šādiem vārdiem, ja jūs būtu skolas direktore. Es zinu, ka jūs bijāt arī viena no aktīvākajām, kura iestājās tad, kad valdība tikai solīja paaugstināt algas, bet nebija ielikusi to budžetā. Tā kā es nezinu, vai jums diez vai nāksies kā Kantānes kudzei ar paceltu galvu iet uz teātri, vai jūs to varēsiet darīt, aizejot uz skolu. Un jūs teicāt, ko tad iepriekšējās valdības ir paveikušas izglītības nozarē? Es negribētu sākt uzskaitīt visu šo virkni, ko mēs esam izdarījuši. Un nevis desmit gadu laikā, bet trīs gadu laikā, kopš mēs esam parlamentā.

Un man ir prieks par to, ka ne premjeram, ne izglītības ministram, nevienam nav jāsaka par izglītības nozari, ka tā ir satrunējusi, ka tā nekompetentas vadības dēļ ir kļuvusi impotenta, kā to saka par medicīnu. Man nav ko kautrēties, un Tautas partijai nav ko kautrēties.

Tāpēc mēs aicinām tikai turpināt tos darbus, bez neviena jauna pieteikuma, “jaunajiem laikiem”. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es nāku vienkārši, lai atbildētu gan cienījamajai Ostrovskas kundzei, gan ministram. Man, “Jaunā laika” deputātos klausoties, rodas tādas zināmas asociācijas ar latviešu tautas pasaku par balodi, kurš vija ligzdu, pareizāk sakot — nevija. Tad, kad pavasarī visi putni vija ligzdas, tad balodis tikai dūdoja: “Māku, māku” jeb “Protu, protu! Protu, protu!” Un jūs arī visu laiku tikai: “Būs, būs! Būs, būs! Vasarā izdarīsim grozījumus. Būs!” Es šobrīd skatos uz šo budžetu kā uz ligzdu, kurai jābūt jau zināmā mērā gatavai, lai es, izlasot budžetā attiecīgajā ailē, redzētu, ka tiešām šī naudiņa būs. Man izskatās tā, ka vai tikai neiznāk tā kā tam balodim, kad viņš teica: “Protu, protu! Būs, būs!” Bet tad, kad pienāca rudens un visiem putniem bērniņi sēdēja ligzdā, tad baložu mazais putnēns, zils un pliks, gulēja izplestiem spārniņiem uz zemes, un no tā “būs” nekas neiznāca. Un es kategoriski arī nepiekrītu izglītības un zinātnes ministram Šadurska kungam, kurš apgalvoja to, ka ir pilnīgi vienalga, vai mēs tagad ierakstām budžetā šo te pedagogu algu palielinājumu un garantējam to, vai mēs to izdarām kaut kad vasaras vidū vai vasaras beigās, kad parasti grozījumi tiek izdarīti. Tā ir ļoti liela starpība, cienījamie kolēģi, jo jebkurš skolotājs, faktiski jebkurš cilvēks, kas strādā kādā profesijā, grib stabilitāti un ilglaicīgu perspektīvu. Turklāt neaizmirsīsim, ka augstskolas, pedagoģiskās augstskolas, šogad beidz daudz absolventu, kuri vēro, vai iet strādāt uz skolu vai neiet. Un viņiem šobrīd ir svarīgi redzēt to perspektīvu, un ļoti daudzi jau šobrīd izdara izvēli. Un arī skolotāji pabeigs šo mācību gadu, un, ja viņam nāks kāds piedāvājums no privātās struktūras varbūt ar nedaudz labākiem finansiāliem noteikumiem, tad varbūt viņš domās: vai palikt skolā vai nepalikt. Un, ja viņš neredzēs jau šobrīd, ka šis garantētais algas pielikums būs 1.septembrī, es droši varu apgalvot, ka Latvijā būs skolotāji, kuri šā iemesla dēļ, ka tieši tagad vēl nav tas algas paaugstinājums paredzēts, aizies no skolas, un ka būs jauni cilvēki, kuri neizvēlēsies iet uz skolu strādāt, bet kuri aizies varbūt strādāt privātajā uzņēmējdarbībā. Tā ka ir ļoti svarīgi jau šodien pateikt, ka šodien būs, nevis tikai solīt.

Un vēl viena lieta. Jūs, Ostrovskas kundze, sakāt: “Būs, būs, un opozīcija tikai te mēģina celt kaut kādu kašķi.” Es tagad jūs turu pie vārda! Jūs tagad sacījāt, ka būs. Ministrs Auders no televīzijas ekrāna solīja: “102 miljoni pielikums budžeta grozījumos medicīnai vasarā būs.” Es gribu redzēt, vai būs šie 102 miljoni!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Kas šeit ir piedāvāts? Piedāvāta nauda pedagogu darba samaksai. Pirms vēlēšanām jūs solījāt, ka pedagogiem naudu pieliks. Pēc tam, Ostrovskas kundze, pēc tam, kad pedagogi jau 1.janvārī nesaņēma to paaugstināšanu, viņi jau necer uz to. Un, ja tagad šajā budžetā nebūs ielikta jebkura naudas summa, ka no 1.septembra tas paaugstinājums būs, tad viņi arī necerēs. Tad, cienījamie kolēģi, ja jūs 1.septembrī pieliksiet naudu skolotājiem, tad nav problēmu! Jūs šodien varat ielikt šo summu šeit, un 1.septembrī, kad jūs mainīsiet budžetu, par ko es ļoti šaubos, jo šito budžetu jūs sastādījāt no novembra mēneša, un, ja jums ir kaut kādas ieceres, tad, kad jūs to sastādīsiet, es arī nezinu, tad jums vajag ielikt šo summu šeit, budžetā, un tikai pie grozījumiem, kurus jūs taisīsiet, nu varbūt septembrī, oktobrī, novembrī, varbūt decembrī, jums vajadzēs ierādīt tikai citu avotu.

Lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 25. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 52, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 26. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Valerijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Mēģināsim runāt par šo te jautājumu lietišķi, bez emocijām, bez kaut kādiem apvainojumiem. Un līdz ar to es gribu piedāvāt jums pārdomām padomāt par šīm te tēzēm, kuras izvirza Tautas saskaņas partija.

Tātad 1.tēze. No izglītības nozares attīstības lielā mērā atkarīga mūsu valsts nākotne. It kā visi tam piekrīt.

2.tēze. Palielinot skolotāju algu un, galvenais, piefiksējot to budžetā, mēs nostiprināsim valsts atbildību par izglītību.

3.tēze. Palielinot skolotāju algu un piefiksējot to budžetā, mēs pilnveidosim skolotāju tālāko izglītību, jo uz tiem 15 latiem katrs skolotājs varēs nopirkt šeit sev vismaz vienu grāmatu mēnesī priekš savas mājas bibliotēkas un pilnveidoties, izglītoties.

4.tēze. Palielinot skolotāju algu un piefiksējot to budžetā, mēs palielināsim skolotāju profesijas prestižu.

Un 5.tēze beidzot. Palielinot skolotāju algu un piefiksējot to budžetā, mēs palielināsim skolotāju motivāciju vēl radošāk strādāt.

Un viens jautājums: kā citādāk mūsu skolotāji veidos izpratni par mūsdienu pasauli un kā trūcīgs un maznodrošināts skolotājs attīstīs nacionālu un eiropeisku identitāti? Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (TSP). Godājamais Prezidij! Cienījamie ministri! Deputāti! Sen ir zināms, kurš vēlas, tas strādā, kurš nevēlas, meklē iemeslus. Tā arī valdošā koalīcija diemžēl meklē iemeslus, un iemesls it kā ir viens — trūkst naudas, trūkst līdzekļu.

Pirmkārt, pēc prognozēm nodokļu ieņēmumi varētu būt uz 30 — 40 miljoniem lielāki, nekā ir ieplānots vai paredzēts.

Otrkārt, ierēdņiem naudiņa iedalīta pietiekoši, kaut kur uz 34 miljoniem vairāk nekā iepriekš.

Un, treškārt, aizsardzības ierēdņiem valdība izdalīja naudu neskopojoties, it kā mēs dzīvotu kara stāvoklī, bet skolotājiem, kuriem visi mēs esam parādā, katrs no šeit sēdošajiem izgājis caur skolotāju rokām ar prātu, ar sirdi un dvēseli, salīdzinoši nelielu summu 4,6 miljoni latu it kā piešķirt nav iespējams. Valdība apgalvo — algas nosaka atbildības pakāpe. Gribētos uzdot jautājumu — kam ir lielāka atbildība tautas un valsts priekšā nekā skolotājam? Varbūt vēl tikai ārstam. Bet viņu aldziņa diezgan pieticīga. Maksa par likmi skolotājiem krietni atpaliek no vidējās algas valstī. Kā šeit jau runāja, skolotājiem naudiņa ir nepieciešama ne tikai ēšanai un komunālajiem maksājumiem, viņiem patiešām jāpērk grāmatas, jāapmeklē muzeji, teātri, jāceļo un tā tālāk, jādzīvo un tā joprojām, tai skaitā jāceļ kvalifikācija, citādi viņi nebūs interesanti saviem skolēniem.

Diemžēl es saprotu, ka aicinājumi maksā lēti, un tomēr es aicinu jūs nobalsot par mūsu priekšlikumu un iedalīt tieši šinī budžetā 4,6 miljonus latu skolotāju algu palielināšanai. Paredzot, diemžēl paredzot balsošanas rezultātu, es tomēr gribu, lai tauta vēlreiz zinātu savus varoņus. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es atvainojos. Cienījamie kolēģi, kā jūs zināt, pašreiz valsts sektorā vidējā alga ir 200 lati. Cik saņem skolotāji, to jūs varat paprasīt jebkurā skolā. Daudz mazāk. Es gribu griezties pie Šadurska kunga. Šadurska kungs, nāciet šeit pie manīm tribīnē un aiciniet visu Saeimu nobalsot par to, lai izdala šo naudu, jo citādi septembrī jums tās naudas nebūs, un jums nāksies aiziet no sava posteņa, kad skolotāji atnāks pie Izglītības un zinātnes ministrijas un izvilks jūs uz ielas. Un tad būs jau par vēlu kaut ko domāt. Ja jums šī nauda būs pašreiz, jūs varēsiet tikai mainīt avotu, no kurienes to paņemt, bet nauda jums jau būs, un jums nebūs tukšie solījumi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 26. — Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 27. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 27. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 28. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai būtu jābalso par 28.priekšlikumu? Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (TP). Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Šis gads Latvijas valstij kopumā ir ļoti atbildīgs, un Latvijas lauksaimniekiem it īpaši. Tas ir pēdējais gads, kad mēs gatavojamies nopietnai konkurencei Eiropas Savienībā. Lai sagatavotos šai konkurencei, daudzi instrumenti ir jālieto, un ir iedibināti pēdējos pāris gados speciāli atbalsti ilgtermiņa investīciju programmām, zemes kreditēšanai, nelauksaimnieciskai uzņēmējdarbībai, un tajā skaitā ir spēts pieaudzēt atbalstu subsīdiju veidā.

Šīgada budžeta projektā ir paredzēts lauksaimnieku subsīdijās par 2,7 miljoniem latu mazāk, nekā pagājušajā gadā faktiski zemnieki saņēma. Šogad šo atbalstu būtu vērts pat palielināt. Gatavojot konkrēto priekšlikumu, mēs rūpīgi vērtējām kontekstā visus priekšlikumus attiecībā uz valsts ieņēmumiem budžetā, lai nepalielinātu deficītu. Un tā ļoti piesardzīgi ierakstījām konkrēto skaitli 3,7 miljoni šajā pozīcijā vēl attiecīgi par saldumu ražotājiem. Jāsaka, ka par to laiku valdība vieglu sirdi pilnīgi mierīgi sasolīja lauksaimniekiem īsā laikā 2,4 miljoni cūku nozares stabilizācijai, vēl 1,95 miljonus saldumu ražotājiem un vēl piena sektora stabilizācijai un vēl liellopu gaļas tirgus stabilizācijai, un kopā 6,7 miljoni latu. Neviens no šiem skaitļiem nav šīsdienas apspriežamajā budžetā. Jāsaka, ka to salīdzinoši piesardzīgo skaitli būtu vērts šodien atbalstīt.

Es saprotu, ka jūs gribat atlikt visus tos lēmumus uz vasaru. Tāpat kā tos solījumus, kas šodien jau ir skanējuši. Tomēr aicinu pragmatiski ļoti piesardzīgus skaitļus atbalstīt jau šodien.

Sēdes vadītāja. Deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS). Cienījamie kolēģi! Jāsaka tā, ka tiešām šie priekšlikumi nav slikti, bet diemžēl tie nedaudz par vēlu ir nākuši dažus gadus, kad jau vajadzēja savā laikā esošajai toreizējai varas partijai, Tautas partijai, kopā ar “Latvijas ceļu” šīs normas iestrādāt.

Es gribētu teikt ar pilnu atbildību, ka šajā budžetā nešaubīgi lauksaimniecībai ir paredzēts nopietns atbalsts. Līdzekļi, kas ir paredzēti, ir vairāk nekā citus iepriekšējos gadus, un, ja mēs runājam pilnīgi konkrēti par pēdējām atbalsta politikām, ko valdība ir sniegusi pēdējo dienu laikā, es domāju, ka tas ir būtisks ieguldījums laukos, un visas prognozes rāda, ka faktiski šogad Latvijas lauki saņems vairāk līdzekļu, nekā jebkad līdz šim tas ir bijis. Un tas ir reāls atbalsts, un tā ir reāla summa, kas reāli arī lauku dzīvi tālāk iespaidos.

Gribas teikt arī sekojošo. Diemžēl šie pēdējie līdzekļi, kas ir nākuši pēdējās dienās, mums ir jānovirza uz to seku likvidēšanu, kas nav radušās šajās simts dienās. Un simts dienās arī nevar likvidēt visas tās sekas, kas ir radušās iepriekšējos gados. Šie līdzekļi pamatā ir novirzīti likvidēt tos negatīvos faktorus, kas ir radušies visus iepriekšējus gadus.

Es domāju, ka to arī paši lauksaimnieki pozitīvi ir novērtējuši. Ir daudzi vērtīgi priekšlikumi iesniegti arī nākošajos punktos, un mēs, Zaļo un zemnieku savienība, faktiski neiesim un viņus vairāk nekomentēsim. Ar šo es gribu pateikt, ka mēs pilnībā atbalstām valdības politiku, un mēs atbalstām un aicinām pārējos balsot par to budžeta projektu, ko iesniegusi ir valdība.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Nu vēlreiz, cienījamie klausītāji, gribu pateikt tikai vienu. Par ko tad jūs nobalsojāt? Par kādiem zemniekiem? Par tiem zemniekiem, kuriem nauda nav vajadzīga? Kuriem nav vajadzīga nauda tieši subsīdijām. Nu varbūt kādreiz šie zemnieki atbrauks pie jums. Un es gribu, lai viņi paprasītu, kāpēc tu nedevi mums tik daudz, kaut to pielikumu, kuru piedāvāja šeit ielikt budžetā, lai mēs varētu kaut kā savilkt galus?

Jūs nezināt īsto situāciju laukos! Ja jūs nebalsosiet par šiem priekšlikumiem, tad nākošreiz, kad jūs iebrauksiet kaut lauku ciemā, no turienes jums atpakaļceļa nebūs!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Godātie deputāti! Es domāju, ka varbūt Brigmaņa kunga optimistiskais skatījums par situāciju ir tāds ļoti optimistisks, jo īstenībā jau, nonākot šajās biezajās sienās, saite ar realitāti bieži vien zūd — dažam ātrāk, dažam lēnāk, ja. Bēdīgi, ja tas notiek ļoti īsā laikā.

Fakti, kas ir budžetā, un finanses ir tāda nepielūdzama lieta, kura runā skaidru skaitļu valodu, kuru emocijas neietekmē vai ietekmē ļoti maz. Konkrēts tātad skaitlis, kas bija pagājušogad subsīdijās, ir 30 miljoni latu. Šogad ir 27 miljoni latu noapaļojot. Vai tas ir vairāk? Vai to jau pirmajā klasē nemāca, teiksim, 30 un 27 — kur ir jāliek vairākuma zīme? Tātad summa ir mazāka.

Otra lieta. Būtisks tiešo subsīdiju vai iekšzemes subsīdiju samazinājums ir saistīts ar līdzdalības pieaugumu SAPARD finansēšanā, kam ir paredzēti vairāk nekā 4 miljoni latu. Tātad esošajām programmām nauda būs mazāka.

Trešā lieta. Saistībā ar likuma “Par cukuru”, kas ir pieņemts, 12.pantu, saistībā ar cukura nozari šim atbalstam ir jābūt neiekļautam subsīdijās ārpus tām, ko nosaka Lauksaimniecības likums.

Par to, kāda šobrīd ir reālā situācija un kāda ir ticība. Es domāju, ka tā zūd, un diezgan ātri. Viens piemērs. Programma, kas ir realizēta ļoti ilgstoši un ir ļoti smaga, kā, piemēram, ar Kāposta kungu mēs starpbrīdī pārrunājām, piensaimniecība. Kungi mīļie, katru gadu decembra beigās vai decembra mēnesī, teiksim, subsīdijas par piensaimniecību, kas ir saistītas ar specifisku atskaišu iesniegšanu, vienmēr ir notikušas nākošā gada sākumā, jo vienkārši notiek finansēšana pēc reālā fakta, un nauda tiek piešķirta nākošā gada janvārī. Jūs ziniet, ka vismaz šobrīd zemniekiem ir pausts no dienesta... Lauksaimniecības atbalsta dienesta viedoklis, ka par decembri šīs subsīdijas netiks saņemtas. Tātad tiek pārtraukta programma, kas ir bijusi nepārtraukta vairākus gadus.

Jūs domājat, ka tas veicinās šo uzticību un ticību tam, ka šīs lietas būs? Es domāju, ka ne. Negribētu, protams, arī zīmēt visu tik melnās krāsās un cerēt, ka šīs lietas varbūt kaut kādā veidā arī risināsies. Bet jāatzīst tas, ka es esmu tomēr runājis ar vairākiem zemniekiem, viņu viedoklis, ko viņi šobrīd redz, ka lauksaimnieku atbalsts šogad samazināsies. Mēs neprasām... Ja jūs nespējat, teiksim, iedot vairāk, mēs jau neprasām vairāk. Mēs sakām: “Iedosim tik, cik bija pagājušo gadu, — 30 miljonus latu, un vairāk nevienu santīmu.” Un tas, kas ir šobrīd budžetā, un īstenībā jau valdība pat ir it kā pieņēmusi lēmumu, piemēram, par vienu no programmām, 2,4 miljoni programmu, kas ir lopkopības nozarei, ka tā tiks finansēta papildus. Kādā veidā jūs sakārtosiet ilgtermiņā vai šīgada subsīdiju programmu, ja jums nav zināms kopējais skaitlis, kāds būs pieejams lauksaimniecības atbalstam? Es domāju, ka tas ir diezgan neiespējami un diezgan varbūt iluzori, ka tas izdosies. Un tā situācija, manuprāt, varbūt nav tik kritiska, kā tas ir varbūt veselības nozarē, kur neskaidrības ir lielākas, bet nevar nu uzskatīt, ka tā situācija ir ļoti, ļoti vienkārša un skaidra. Un jau vienas programmas pārtraukšana, kas nav notikusi, teiksim, četru gadu vai piecu pēdējo gadu laikā, kur programma ir bijusi nepārtraukti, pēctecīgi realizēta, nerada šādu pārliecību, kā minējāt jūs, cienījamais Zemnieku savienības priekšsēdētāja kungs.

Bet kopumā es saprotu, ka Zemnieku savienībai šī problēma sāp. Mēs esam gatavi sniegt savu atbalstu, kopīgi risinot šo problēmu. Un varbūt arī šis balsojums šobrīd parādīs to, ka šai problēmai būs risinājums, vai... nepārprotami mēs noteikti raudzīsimies, lai tie solījumi vai tie teiktie solījumi, ko minēja arī Slaktera kungs, ka mēs savās prasībās bijām pieticīgāki, pat kā valdība šobrīd ir apsolījusi. Tikai jautājums: kāds ir šo valdības solījumu segums? Ostrovskas kundze, minot par izglītību, ļoti precīzi pateica vienu lietu: “Nevar taču nepārtraukti melot. Tāpēc es ticu valdībai.” To jūs, Ostrovskas kundze, varēsiet izlasīt stenogrammā. Es īsti nesapratu, kā tas īsti domāts. Nu vai tiešām jūs tik ļoti kritiski attiecaties pret valdību, ka nepārtraukti tiek doti nepamatoti solījumi, un kaut kad jau robeža tak būs. Kāds jau no tiem tiks pildīts. Tāpēc es aicinu šos solījumus, ja tie tiek doti, pildīt! (Starpsauciens: “Desmit gadus jau ir melots!”)

Sēdes vadītāja. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis.

V.Dombrovskis (finanšu ministrs). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Premjerministra kungs! Deputāti! Kolēģi! Tātad, nu, es gribēju vienkārši pakomentēt jau pirmajā tātad budžeta lasījumā, un tagad arī otrajā deputāti Slakteris un Bērziņš maldina sabiedrību par to, ka esot piešķirts mazāk lauksaimniecības subsīdijām. Tātad šeit nu tomēr prasītos paskaidrot šo pozīciju.

Pagājušogad lauksaimniecības subsīdijām bija paredzēti 24 miljoni latu. Šogad ir paredzēti 27 miljoni. Manuprāt, tas ir par 3 miljoniem latu vairāk. Kas attiecas uz, iespējams, Slaktera kunga pieminētajām kompensācijām par sauso vasaru, par tātad katastrofālā sausuma sekām, tad, es atvainojos, tā ir ārkārtas situācija, kas, protams, budžetā nav ievērtēta. Un, ja, pēc deputātu Slaktera un Bērziņa domām, mums ir jāieplāno ja ne gluži apokalipse, tad vismaz katastrofāls sausums vai plūdi budžetā, tad, es atvainojos, tā mēs budžetu nestādām! Tāpēc gribu vēlreiz lūgt godātos deputātus nejaukt sabiedrībai galvu! Lauksaimniecības subsīdijām ir piešķirts par 3 miljoniem latu vairāk. Bez tam Zemkopības ministrijā ir atbalstītas prioritātes par kopumā 4,5 miljonu latu. Tātad 4,5 miljoni latu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Un tas ir gan integrētai administratīvas kontroles sistēmai, gan TSE profilaksei, gan dažādu reģistru izveidei, gan daudziem citiem pasākumiem, kas ir tieši saistīti ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.

Mēs ļoti labi saprotam, ka nākamais gads ir pirmsiestāšanās gads Eiropas Savienībā, tas ir gads, kad tika sadalītas arī lauksaimniecības kvotas, un, protams, mēs tāpēc arī sarunās ar lauksaimniekiem esam paredzējuši šo papildu finansējumu.

Un tāpēc vēlreiz aicinu atbalstīt sagatavoto budžeta projektu un neatbalstīt doto priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Atis Slakteris — otro reizi.

A.Slakteris (TP). Paskaidrošu kolēģiem, varbūt vairāk no “Jaunā laika” un Latvijas Pirmās partijas, jo Zaļo un Zemnieku savienība jau situāciju saprot ļoti labi. Finansu ministrs jums tā kautrīgi paskaidroja, ka patiesība ir tāda, ka pagājušajā gadā subsīdijās tomēr saņēma vairāk nekā 30 miljonu latu dažādu iemeslu dēļ, un tomēr vairāk nekā šā gada budžeta projektā. Lauksaimnieku subsīdijas, neapšaubāmi, ir tikai viena no atbalsta formām. Dažāda veida atbalsti, kas nav tajā skaitā subsīdijās. Piemēram, akcīzes nodokļa kompensācija, piemēram, kas ir Finanšu ministrijas budžetā. Un ļoti pareizi, ka tās ir, tas nav attiecināts tieši uz lauksaimniekiem. Ir dažādi paņēmieni, kā tos atbalstus palielināt. No akcīzes nodokļa kompensācijai paredzēto naudu par 1 miljonu jūs šodien samazinājāt, plānojāt subsīdijās saņemt faktiski par 10% mazāk, nekā iepriekšējā gadā faktiski saņemts. Tie ir reāli skaitļi. Argumentācija, kāpēc un kā, arī šai valdībai būs jāatrod attiecībā gan par tiem solījumiem, kas tika doti pirms īsa brīža, bet uz šodienu plānots pilnīgi konkrēti tiek mazāk, nekā pagājušajā gadā saņemts — par desmito tiesu — 2,7 miljoniem. Un tie patiešām ir tādi skaitļi, kurus māca jau kaut kad pirmajās klasēs, un kautrīgi jau to atzina arī finanšu ministrs.

Sēdes vadītāja. Deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamais Ministra prezidenta kungs! Deputāti! Ministri! Jā, situācija lauksaimniecībā ir sarežģīta. To nevar noliegt. Izbrīnu vienīgi rada iepriekšējā runātāja mēģinājumi visu vainu par to uzvelt pašreizējai valdībai. Saprotama būtu labajā flangā sēdošo kolēģu kritika par pašreizējo stāvokli šajā nozarē, jo viņi nav bijuši lēmēji par tās attīstību. Bet nedaudz dīvainas šķiet Tautas partijas emocijas gan šajā, gan iepriekšējā sēdē. Kā nekā divi pēdējie zemkopības eksministri, kuri ir vadījuši šo nozari no 1990.gada augusta, ir tieši viņu vidū. Domāju, ka katram ir skaidrs, ka izmaiņas kādā no tautsaimniecības nozarēm nevar notikt četru mēnešu laikā. Tas ir gadiem ilgstošs process. Un tas, ko mēs šodien redzam, ir arī šo divu kungu nopelns. Un ne jau Rozes kungam, bet visdrīzāk viņiem bija jābrauc uz Bērzkrogu un jāatskaitās zemniekiem par padarīto.

Der atcerēties, ka iepriekšējo gadu laikā ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas samazinās gandrīz par trešdaļu. Ka 2002.gads bija vienīgais pēdējā laikā, kurā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi lauksaimniecībā attiecībā pret iepriekšējo periodu bija ar mīnusa zīmi. Jā, bija sausums, bet tam bija arī citi iemesli. Patlaban aktualizētā cukura ražošanas problēma bija sagaidāma jau sen, jo to nosaka ilgstošā cukura cenas starpība ar kaimiņvalsti Igauniju. Saskaņā ar elementāriem ekonomikas pamatlikumiem līdzās pastāvoša zemāka Igaunijas cena vienmēr uzvarēs augstāko Latvijas cenu. Jājautā — kādēļ nekas netika darīts vairāku pēdējo gadu laikā?

Runājot par otru — visvairāk diskutēto lauksaimniecības nozari — cūkkopību, jāatzīmē, ka cūkgaļas un dzīvu cūku importa apjoms strauji palielinājās tieši 2002.gada sākumā. Tas veicināja cūkgaļas iepirkuma cenu lejupslīdi. Janvārī cūku dzīvsvara cena bija 72 santīmi, marta beigās tā pazeminājās līdz 59 santīmiem, un pašreiz ir 56 santīmi par kilogramu. Zinot, ka cūkgaļas ražošanas pašizmaksa ir 63 santīmi, protams, nevar apskaust zemniekus, kas nodarbojas ar šo nozari. Tādēļ vēl jo dīvaināks šķiet apstāklis, ka iestāde, kam būtu bijis jārūpējas par šāda stāvokļa nepieļaušanu, proti, VITAB vai Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs, cik bezzobaini un lēni reaģēja uz to, īpaši tādēļ, ka šī struktūra atradās Ekonomikas ministrijas, kuru vadīja bijušais zemkopības ministrs, pārraudzībā, un kam, ja ne viņam, vajadzēja lieliski zināt tās problēmas un tās risināt.

Runājot par skatāmo budžetu, gribētu norādīt, ka izdevumi lauksaimniecības nozarēs ir palielinājušies par 13,4 miljoniem latu vai 13,5%. Subsīdiju apjoms ir pieaudzis par 3,1 miljonu latu un ir sasniedzis 27,3 miljonus latu vai 3% no budžeta izdevumiem. Jā, šādu skaitli, protams, nosaka likums, bet faktiskais pieaugums nav noliedzams. Papildus tam valdība ir atbalstījusi apmēram 6,7 miljonu latu piešķiršanu no šā gada subsīdiju līdzekļiem piena, liellopu un arī iepriekšminētajām cukura un cūkgaļas ražošanas nozarēm. Šī nauda subsīdiju maksāšanai citām nozarēm atpakaļ varētu tikt atdota līdz ar šā gada budžeta grozījumiem. Ja atceramies, tad 2001.gadā papildus no valsts budžeta naudas subsīdijām vispār netika iedalīts, 2002.gadā tie bija jau minētie 5,9 miljoni tieši sausuma radīto zaudējumu kompensācijai, nebūtu korekti pārmest pašreizējai valdībai nevēlēšanos risināt zemnieku problēmas.

Par piedāvātajiem priekšlikumiem budžeta grozījumiem. Uzskatu, ka nevajadzētu censties palielināt pievienotās vērtības nodokli un uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmuma prognozes, bet subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem iekļaut budžeta grozījumos. Ierosinu priekšlikumu neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu balsot par 28. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 54, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 29. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

M.Roze (zemkopības ministrs). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Kolēģi! Domubiedri un savādāk domājošie! Es domāju, ka lauksaimniecības politika nav tā vieta, kur mēs varam spēlēties un runāt par to, ka kāda programma tiek turpināta vai netiek turpināta. Lauksaimniecības atbalsts konsekventi tiek turpināts, un tā tas arī tiks turpināts. Tas, ka katrai no atsevišķajām nozarēm, kuras tiek apskatītas un kurām ir nepieciešams papildu finansējums, tā ir objektīva lieta, kas pašlaik skar ne tika Latviju kā zemi, kura grasās pievienoties Eiropas Savienībai. Tā skar arī pašreizējās Eiropas lauksaimniecības lielvaras. Vakardienas sarunā ar Vācijas lauksaimniecības ministru un ar Francijas lauksaimniecības ministru — viņiem ir līdzīgas problēmas. Tieši pašlaik, šinī situācijā, kad katrs cenšas iegūt savu vietu, savu vietu tirgū, it īpaši. Tādēļ es uzskatu, ka mums ir nepieciešams turpināt to konstruktīvo dialogu, kā tas ir izveidojies jau ar cukura nozari, kur katrā nozarē saprot, ka šī atbildība ir jāuzņemas mums visiem kopā, ka to nevar uzņemties tikai valsts. Ir jāuzņemas arī pašai nozarei.

Tādēļ es aicinu šādā veidā arī pieņemt lēmumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Ministra kungs! Jūs tikko salīdzinājāt situāciju lauksaimniecībā, mūsu situāciju ar situāciju Vācijā un Francijā. Tas ir ļoti labi. Būtu, ja mēs procentuāli saņemtu tādas pašas subsīdijas kā viņi. Varbūt viņi ēd mūsu produkciju vai mēs ēdam viņu produkciju? Kad viņi ēdīs, tad naudas mums pietiks.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu deputātus balsot par 29. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 54, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 30. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Varbūt jābalso? Lūdzu balsojumu par 30. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 54, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 31. — Tautas saskaņas partijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 31. — Tautas saskaņas partijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 32. — Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 32. — Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 54, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 33. — Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 33. — Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Par — 44, pret — 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 34. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Dažus vārdus saistībā ar savu priekšlikumu es tomēr gribētu pateikt.

Es ļoti izprotu mūsu jaunās valdības rūpes par budžetu. Un saprotu, ka integrācijai NATO šogad mums ir jāziedo 110 miljoni latu. 2,5 miljoni latu mums būtu jāziedo “gaismas pilij”, mūsu fantastiskajam projektam, kurš tagad aktīvi iedarbosies uz mūsu budžetu. Mums ir jāsamaksā parādi Laventa kungam, mums ir jāsamaksā 4,5 miljoni latu radara iegādei, un mūs joprojām sūc un sūc “Lattelekom” bāzes līgums, kuru parakstīja kādreiz, neizlasot to līdz galam.

Nu tieši tāpēc allaž, braucot uz Saeimu, gan ikdienā pāri Jūrmalas tiltam Priedainē — es braucu katru dienu, prezidente brauc pārdienās —, es redzu, ka nokrīt kāds asfalta gabals vai betona klucis vai rūsē šīs metāla stiegras. Un man kļūst baigi braukt pa šo tiltu, īpaši uz NATO vai uz Eiropas Savienību.

Bet es saprotu, ka ir grūti mūsu jaunajai valdībai, mūsu pozīcijas deputātiem, mums ir jāsaprot, ka ir kādreiz jāatsakās no tām vēlmēm, kuras vēl varētu pagaidīt. Es ceru, ka šis tilts izturēs vēl vienu gadu vai vismaz līdz vasarai, kad būs ievākti šie te nodokļi, par kuriem mums runā. Un tieši tāpēc es pārāk varbūt neuztraukšos ar cerībām, ka bruks kādi betona gabali, ka rūsēs metāla stiegras un birs asfalts.

Un tieši tādēļ es lūdzu noņemt šo jautājumu no izskatīšanas šodien. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies! Tātad priekšlikums ir noņemts.

B.Brigmane. 35. — Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsojam par 35. — Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 36. — Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsojam par 36. — Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 51, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 37. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 37. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 38. — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem... Labi, okei. Tad balsojam par 38. — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 54, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 39. — Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 39. — Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 40. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man ļoti jāatvainojas, ka es tomēr aizkavēšu jūsu laiku ar nelielu informāciju. Esmu tādā varbūt neērtā situācijā kā pozīcijas deputāts, kurš mēģināja iesniegt kādus priekšlikumus, un tie ir noraidīti komisijā. Es tomēr gribētu pievērst uzmanību, ka Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no plašākajiem un senākajiem šāda veida muzejiem Eiropā. Un šeit ir lūgts izdevumiem tikai 75 000 latu, jo ir jāatjauno vēl saimniecības ēkas un niedru jumts jāuzliek, un tur paredzēti daudz lielāki līdzekļi visiem šiem darbiem, bet vismaz, lai darbi neapstātos un turpinātos, vajadzētu šos līdzekļus nobalsot, lai mēs varētu turpināt kopā priecāties par Brīvdabas muzeja atdzimšanu pēc postošā ugunsgrēka. Ugunsgrēks notika Brīvdabas muzejā, tas neko mums nemācīja, un Cesvaines pils arī nodega tieši tāpēc, ka nav ugunsdzēsības signalizācijas, un to vajadzētu nekavējoties izdarīt. Diemžēl arvien mums nāk ārzemju konsultanti, kas mums iesaka mūsu līdzekļus izmantot citām lietām. Un, lūk, no šīm citām lietām, es domāju, mēs varētu veltīt 75 000 latu, pārdalot tātad budžeta līdzekļus, kas nesaistās ar budžeta deficītu, no Aizsardzības ministrijas Gaisa spēku militārā perona izveidošanas izdevumiem lidostā “Rīga”, kur 1 miljons ir paredzēts. Es domāju, ka mums ir vairāki peroni Rīgas lidostā, un varētu izmantot šo naudu vai vismaz uz gadu atlikt šādu militāro peronu izveidošanu un šos 75 000 latus veltīt Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam.

Es tomēr lūdzu, varbūt lai saasinātu uzmanību šai problēmai, kurā es esmu pats iekūlies, nobalsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāta kungs, atļaujiet jūs palabot, priekšlikumā ir minēti 70 000. Tātad lūdzu balsosim par 40. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 51, atturas — 3. (Aplausi.) Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 41. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Leopolds Ozoliņš vēlas runāt? Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Vēlreiz atvainojos! Neērta situācija, bet gribu informēt, ka Lestenes luterāņu baznīcas atjaunošanai būtu vajadzīgi 58 000 latu. Un tas ir 1704.gadā izveidotais interjers, un tas ir bijis pārāk varbūt grezns tam laikam, bet pašreiz ir zaudējis savu izskatu, un tas ir baroka laikmeta mākslas ansamblis, kura autors ir pazīstamais Ventspils koktēlnieks. 1963.gadā nodega dievnama jumts, pēc tam ēkā tika iebūvēta kalte un klēts. Unikālā iekārta ir izdemolēta, bet atlikusī tās daļa atrodas Rundāles pils muzejā. Baznīcas interjera arhitektoniskais un mākslinieciskais risinājums, kaut postīts, ir saglabājies. Tāpēc īpaši aktuāls ir baznīcas atjaunošanas un restaurācijas jautājums.

Kā jūs zināt, pie šīs baznīcas ir arī kapi, kuriem ir veltīti zināmi līdzekļi arī no Aizsardzības ministrijas, ko kūrē mūsu “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK patrioti. Un es rosinu, ka no šīs pašas Aizsardzības ministrijas Jūras spēku kuģa “Virsaitis” ieviešanas izdevumiem, kas ir 500 000 latu, kuģis ir dāvināts Norvēģijas valdības rūpēs par Latvijas jūras robežas aizsardzību, varētu no šiem 500 000 latiem ziedot 58 000 latus, kā ietaupītus šos līdzekļus, un atjaunot šo Lestenes luterāņu baznīcu, tās kultūras vērtības.

Arī lūdzu nobalsot par šo jautājumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 41. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 42. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Rihards Pīks. Lūdzu!

R.Pīks (TP). Priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Godājamie kolēģi! Ministri! Nav sen tas laiks, kad, pa ielu ejot, mēs pārsvarā latviešu valodu nevarējām dzirdēt: dzirdējām krievu valodu, un bieži vien arī ne to krievu valodu, kurā rakstīja Čehovs un Tolstojs, bet daudzus citādus vārdus. Bet bija vietas, kur mēs varējām dzirdēt latviešu valodu, un labu latviešu valodu. Un tie bija teātri. Tie bija latviešu teātri, nacionālie teātri, un latviešu filmas. Protams, mums var likties, ka tagad esam atguvuši neatkarību, nu ir viss kārtībā! Mums nevajag sevišķi vairs nacionālos teātrus, nevajag mums filmas, jo mēs esam. Bet kādēļ tad eiroskeptiķi mums visu laiku vicina ar pirkstiņu un draud: “Nokļūsim mēs Eiropas Savienībā un mēs zaudēsim identitāti!” Jā, zināmas bažas pastāv. Ne tik daudz no Eiropas Savienības, bet pastāv bažas no kopējiem globalizācijas procesiem. Un kā tad šo identitāti var uzturēt? Ir tikai viens veids: kopt savu nacionālo kultūru un kopt valodu. Un tas ir sen pārbaudīts un atzīts visā kulturālā pasaulē. Un šodien, ja mums ir... budžetā mēs redzam salīdzinoši nelielu summu, kura ir nepieciešama Nacionālajam teātrim, lai pabeigtu tā ilggadīgo remontu. Namam, kuram mēs katru dienu staigājam garām, kur stalažas stāv. Vai tad mēs nevaram šo summu atļaut?

Te ir vēl viens aspekts. Nacionālais teātris šobrīd rāda izrādes VEF Kultūras pilī. Bet jūs ļoti labi atceraties, kas bija ar Operas teātri, kad to remontēja ilgu laiku. Daudzi mākslinieki pazuda jeb aizgāja pensijā, jaunie meklēja darbu ārzemēs. Faktiski Opera bija jāveido no jauna. Un kaut kas līdzīgs var notikt arī ar Nacionālo teātri. Vēl vairāk. Pilsēta ir izrādījusi savu labo gribu un finansējusi šīs ēkas remontu. Bet atcerēsimies, ka šeit ir pilsētas un valsts kopdarbība. Faktiski ir trīs finansējuma salikumi, kā tam normāli būtu jābūt. Ir pilsētas ēka, valsts teātris un sabiedrības ieguldījums ar savām biļetītēm. Un es domāju, ka valsts šeit aiziet malā, īstermiņā domājot par šobrīdi un nedomājot divus gājienus uz priekšu, nedomājot par nacionālo kultūru, par šo identitāti, it sevišķi šogad, kad mēs taisāmies balsot referendumā, es domāju, ka ir vienkārši vieglprātīgi.

Tātad es aicinu balsot “par” šo. Bet es pie viena gribu pateikt arī par nākošajiem diviem priekšlikumiem, pie kuriem es arī pie viena apstāšos.

Nu jau bēdīgi slavenais Ministru prezidenta teiciens Ministru kabinetā par: “Vai kāds ir redzējis kādu filmu?” Paldies Dievam, tā ir pagātne, un man bija ļoti patīkami redzēt Ministru prezidentu divu filmu pirmizrādēs ne visai sen, un es domāju, ka Ministru prezidents nenoliegs, ka tās bija brīnišķīgas filmas, it sevišķi, es domāju, filma “Foto. Inta Ruka”. Kur nu vēl humānāku darbu redzēt, kur ir filmētas visas it kā šodienas grūtās puses: cilvēki, kuriem grūti klājas. Un tomēr gaiša filma, gaišs darbs. Lūk, šeit izpaudās šī tradīcija, šī Latvijas dokumentālā kino tradīcija, kura drūmākos boļševiku laikos bija humāna. Un šī tradīcija ir saglabājusies. Un laiks ir pienācis, laiks ir pienācis atbalstīt šos filmu taisītājus. Jā, var teikt: “Tur tā viena mākslas filma, nu tā nu bija galīgs draņķis. Tā man nepatika.” Par mazu naudu nevar uztaisīt... Par mazu naudu nevar uztaisīt vienu filmu gadā, tāpat kā nevar izaudzināt vienu skaistu rozi tikai. Ir vajadzīga šī vide. Un es gribētu teikt, ka šajos gados filmu nozarei nauda nav pielikta kopš 1997.gada. Tad mēs pielikām... Kā, lūdzu? Es runāju kopā par trijiem, lai neaizņemtu jūsu dārgo laiku, jo nākošie divi priekšlikumi ir par filmām. Par teātri un par filmām mēs ietaupīsim jūsu dārgo laiku un kopējās 15 minūtes norunāšu par visu ko.

Un arī, ja jūs vēlaties, es labprāt varu runāt detalizētāk, ticiet man, šo nozari es pazīstu kā savus piecus pirkstus. Es varētu runāt arī. Bet es neaizņemšu jūsu dārgo laiku un arī klausītāju. Es pateikšu pie viena.

Filmu nozarei pēdējo reizi nauda tika iedota 1997.gadā. Ir laiks iedot, jo izauguši jauni kadri jau neatkarīgajā Latvijā. Ir izveidojušās starptautiskās kopdarbības attiecības, kopprojekti, ir šī integrācija pasaules vidē.

Tādēļ es, cienījamie kolēģi, lūdzu padomāt, šīs nelielās summas mūsu nacionālās kultūras kopšanai, mūsu identitātes saglabāšanai, mūsu integrācijai Eiropā un pasaulē.

Esiet tik godprātīgi un atbalstiet nākošo un arī nākošos divus! Paldies!

Sēdes vadītāja. Pīka kungs, mēs runājam par 42.priekšlikumu. Tādēļ es arī ierosinu deputātiem runāt par konkrētiem priekšlikumiem.

Nākošais debatēs ir pieteicies Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze, cienījamie valdības locekļi! Cienījamie kolēģi! Es nezinu, kāpēc iepriekšējam oratoram tā nepatīk krievu runas krievisku iedzīvotāju pilsētā, bet, ja ir runa par to teātri, kas ir blakus Saeimai, tomēr šis teātris tika celts par krievu tirgotāju brīvprātīgiem ziedojumiem. Ziniet to, dāmas un kungi.

Un pēc tam šis teātris tiek restaurēts par Rīgas domes naudu. Un es pats un visa Rīgas domes PCTVL frakcija balsoja par to, lai izdalītu no mūsu pilsētas budžeta 3 miljonus par šo teātra rekonstrukciju. Bet valdība neko nedarīja, un es domāju, ka, ja tas ir Nacionālais teātris, tad tomēr tā ir valdības lieta. Un šobrīd aicinu atbalstīt šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (JL). Cienījamā priekšsēdētāja un godājamie ministri un deputāti! Mans mīļais, jaukais ministra kungs, Pīka kungs! Vai jūs atceraties, ka jūs bijāt kultūras ministrs un es jums raudādama, no lielas tribīnes raudādama, burtiski, fiziski raudādama, lūdzu, lai jūs mums piešķirtu aktieriem naudu. Un jūs teicāt: Kantānes kundze, es tik emocionāli kā jūs nemācēšu runāt, bet naudu arī jūs nedabūsiet. Man tās nav.

Cik daudz gadu bija jāpaiet līdz šodienai, tas ir vieni 6—7—8 gadi, kopš es sagaidīju to brīdi, respektīvi, visi 12 gadi, kad beidzot, un ne tikai aktieriem kā radošajām personībām, bet, kā es uzsveru, teātrī jebkuram darbiniekam kā radošam darbiniekam ir beidzot pielikts, un tā ir tā mazā summiņa, par ko jūs šodien lūdzat. 8 teātriem — 400 000 latu. Tikai. Tad cik toreiz bija tā nauda, ko es jums tik mīļi un sirsnīgi lūdzu visu teātru vārdā! Un jūs to nevarējāt. Tagad jūs man lūdzat atkal. Redziet, kāda interesanta situācija ir apgriezusies. Tādi ir laiki. Tādi ir laiki. (Aplausi.)

Mēs, cienījamie, pretstatā ticam savējiem, kā jūs te vairākkārt uzsverat, un mēs solām, un es ticu savai ministrei, kultūras ministrei Ingunai Rībenai, ka viņa pat ne otrajā pusgadā, bet varbūt pirmajā, pirmajā kvartālā vēl atradīs... atradīs kino industrijai šos nelaimīgos 1,2 miljonus latu. Atradīs. Es par to esmu pārliecināta. Un es neteikšu tā, kā mans biedētājs Ābiķa kungs teica: protu, protu, būs, būs, bet ir — es saku. Tā!

Bet ko mēs esam izdarījuši, un es gribētu uzsvērt, ka mēs beidzot, tāpat atkal bija ilgi jāgaida, mēs esam iedevuši vienam no sabiedriskajiem fondiem — Sibīrijas bērniem, ko vada Dzintra Geka. Mīļie draugi! Šogad pavasarī satikās, viņu jau nav daudz, tie deportētie — 400 gabali ar savām vainām, savām bēdām un savām rūpēm, kad viņi tikās Latviešu biedrības namā, raudāja. Viņi tad lūdza daudzmaz pabalstu. Un es esmu priecīga, ka visi mūsu koalīcijas partneri ir apvienojušies un no mūsu kopējā Saeimas budžeta piešķīruši 6000. Un tomēr tā ir nauda, par ko viņi būs ļoti lepni un priecīgi. Un es esmu lepna un priecīga, ka mums bija, ko iedot.

Un vēl pēdējais. Mīļie, kamēr te strādā tās kameras. Mani mīļie deputāti! Kā jums patīk spēlēt teātri. Es esmu atnākusi šeit strādāt, bet es redzu, ka jums patīk uzstāties un runāt. Man te ir interesanti vērot. Mana štata vieta ir brīva. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs. (Zālē troksnis, ilgi aplausi.)

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šeit tikko norunāja viena no aktrisēm, kurai ļoti gribas atriebties bijušajiem valdošās koalīcijas biedriem. Bet jūs it kā ticat savai ministrei, bet kam jūs ticat, ka viņa atradīs 2 miljonus? Kur viņa atradīs? Tanī budžetā, kurš viņai iedots? Vai jūs nezināt, ka visas tās naudas jau ir sadalītas konkrētām programmām. Un, ja viņa ar savu lēmumu varēs mainīt budžetu, tad viņai jāsēž cietumā!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu balsot par 42. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 43. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Papildinot to, ko par kino jau teica mans kolēģis Rihards Pīks, un arī vispirms atbildot Kantānes kundzei, ka viņa te pieminēja, ka kultūras ministre atradīs to naudiņu 1.kvartālā, 1.kvartāls, kā zināms, beidzas jau pavisam drīz, un kur to naudiņu atradīs — zem spilvena, zem segas vai kur citur, to es nezinu, jo budžetā tās naudiņas nav. Bet tas tā.

Runājot vēl par kino. Nepārprotami, ka, ja mēs spriežam, kas raksturo vispār valsts attīstības līmeni kopumā, viens no galvenajiem rādītājiem ir profesionālas mākslas klātbūtne valstī. Un skaidrs, ka Latvija šobrīd ir ierindojama attīstīto valstu vidū, jo nevienā Centrālāfrikas vai Austrumāfrikas valstī nav kopumā gan opera, gan profesionāli orķestri, profesionāli kori, profesionāli teātri. Un arī, protams, profesionāls kino. Latvijā viss tas ir. Bet tomēr jāatgādina tas, ka mazā valstī tāda nozare kā kino bez valsts atbalsta nevar pastāvēt. Un, ja nebūtu bijis valsts atbalsta Zviedrijā Ingmāram Bergmanam, diez vai viņš būtu radījis tādus šedevrus, ar kuriem mēs visi esam pazīstami. Gluži tāpat kā brāļi Kaurismeki Somijā. Jo mazā valstī ir mazs tirgus, un mazā valstī kino ir jāatbalsta no valsts.

Es pirms šīs sēdes konsultējos ar Kinematogrāfistu savienības pārstāvjiem, un viņi apstiprināja to, ka tā summa, kas šobrīd budžetā ir piešķirta, — un tie 384 000 lati, tas ir paredzēts jau iesākto filmu pabeigšanai, es atkārtoju — iesākto filmu pabeigšanai. Pēdējo gadu prakse ir tāda, ka, neskatoties arī uz spiedīgiem budžeta apstākļiem, tomēr katru gadu Saeima piešķir finansējumu, lai varētu vismaz nofilmēt vienu jaunu filmu, vismaz vienu jaunu pilnmetrāžas filmu. Lai šis kino process valstī neapstātos, par ko jau te runāja mans kolēģis, jo kino nav tikai aktieri un režisori, tie ir tehniskie darbinieki, kuriem arī sava profesionalitāte ir regulāri jāpilnveido, lai viņi šo profesionalitāti nezaudētu.

Es tomēr aicinu atbalstīt Tautas partijas frakcijas priekšlikumu — gan 43., gan 44., kas faktiski ir vērsti tikai uz to, lai šis process turpinātos, lai tas neapstātos, kas var izrādīties kino nāvējošs.

Sēdes vadītāja. Deputāts Rihards Pīks.

R.Pīks (TP). Priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Vispirms man jāatgādina cienījamai Ausmai. Neviens vārds par priekšlikumu par Nacionālo teātri netika izteikts. Tas tā, neviens vārds iepriekšējā priekšlikumā. Runājot par to sarunu toreiz 1996.gadā, tā bija Latviešu biedrībā Zelta zālē diskusija ar Teātra biedrību. Starpība ir ar šodienu sekojoša. Pirmkārt, ir pagājuši 9 gadi. Latvija ir gājusi citu ceļu un ir attīstījusies. Toreiz Latvija bija pēc visdziļākās krīzes, pēc 1995.gada krīzes. Pagājušogad Latvija bija sasniegusi vislabāko ekonomisko pieaugumu, un ir būtiska starpība. Tas ir viens.

Otrs. Es nesolīju, ka rīt būs jeb kvartālā būs, ka kvartāls beidzās, budžetu izsludinās vēl pusmēnesī, un kvartāls būs cauri. Tā ka es nezinu, kam tas ir domāts.

Un līdz ar to es aicinātu šeit tik tiešām runāt no šīm profesionālām zinībām, kas katram ir, kurš nācis no savām profesijām, pieliekot klāt tās zinības, ko iegūst šeit, veidojot budžetu.

Un, atgriežoties tagad pie konkrētā jautājuma par filmu nozari, es jau mēģināju pateikt visu vienā, bet tagad atgādināšu. Tas, ko minēja Ābiķa kungs. Jā, tik tiešām, šīs naudas ir neliels... ja visai nacionālajai kinematogrāfijai, filmu ražošanai ir 384 000. Īstenībā nevienā citā Rietumeiropas valstī par šo naudu nevar iztaisīt vienu filmu. Mūsu profesionāļi iemanās par to, savācot vēl citas naudiņas, uztaisīt trīs spēļu filmas un kādas desmit dokumentālas filmas. Tātad tur tiek pieliktas lielas pūles un arī privātieguldījumi un tā tālāk. Otrkārt, man jāsaka, kolēģi, ikdienā mēs bieži sūdzamies: “O, tas amerikāņu kino, tā invāzija! Mums ir apnicis jau to skatīties, un tā.” Bet cita jau nav ko skatīties! Visās Eiropas zemēs atbalsta, nacionālās valdības atbalsta pret šo globālo nivelēšanos, atbalsta savas nacionālās kultūras, atbalstot savas nacionālās filmas. Tā tas ir.

Un tādēļ es arī lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un nākošo — ar relatīvi nelielām summām, jo vēlreiz es jums atgādinu: ir izauguši cilvēki, profesionāļi, kas var šo darbu darīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Deputāta kungs, saskaņā ar Kārtības ruļļa 73.pantu sēdes vadītājs var izteikt aizrādījumu runātājam.

Lūdzu deputātus balsot par 43. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 44. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 44. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 53, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 45. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Godātie deputāti! Šis priekšlikums ir saistīts ar medikamentu apmaksas palielinājumu pret pašreiz budžetā iestrādāto. Jāatzīst, ka šobrīd budžetā šis postenis arī pret iepriekšējo gadu ir samazināts par 1,6 miljoniem, un arī nākošie visi priekšlikumi ir saistīti tieši ar medicīnas finansēšanas situāciju, teiksim, novērtējumu un saglabāšanu.

Varbūt kāpēc šobrīd arī par šīm daudzām lietām ir jārunā no tribīnes? Tāpēc, ka šī debate Saeimā, kas ir iepriekš vienmēr bijusi, un Saeimas komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav izvairījusies tikties ar dažādām profesionālām asociācijām, arodbiedrībām, budžetu apspriežot, šogad tas nenotika. Šogad mēs tikai šodien tikāmies ar Pašvaldību savienību, kur bija jālabo viena kļūda, kuru arī valdība atzina, bet tikai, ar citām profesionālajām organizācijām vai arodbiedrībām, vai vadītāju asociācijām komisija netikās.

Tautas partijai nācās šīs lietas varbūt labot, lai iegūtu priekšstatu, lai mēs šinīs biezajās sienās nezaudētu realitāti, tikties gan ar Izglītības darbinieku arodbiedrību un izglītības vadītāju asociāciju, gan ar medicīnas darbinieku arodbiedrību un veselības aizsardzības vadītāju organizācijas pārstāvjiem, lai noskaidrotu nepastarpināti, neizlasot presē un citādi viņu viedokli par pašreiz iesniegto budžetu. Varu paust to viedokli, ko mēs sadzirdējām, vismaz frakcijām, par tām lietām, kurās mums viedokļi saskanēja.

Esošais budžets pasliktina situāciju pret iepriekšējo gadu. Jo, ja paskatīsities pret iekšzemes kopproduktu vai no budžeta kopējiem izdevumiem, veselības aprūpes izdevumu īpatsvars šogad samazinās. Ja pagājušajā gadā kopējais finansējums bija 10,7 no budžeta, šobrīd ir 10,4%, un situācija ir sekojoša: praktiski netiek dota iespēja saglabāt situāciju vismaz esošajā līmenī, bet tā būtiski pasliktinās. Kaut vai pagājušajā gadā saistībā ar streikotāju prasību izpildi 4.ceturksnī, lai arī daži varbūt cienījami cilvēki vēl runā par kvartāliem, kvartāli, man liekas, beidzās gadus 12, 13 atpakaļ, manuprāt, ceturksnī. Šīs lietas, 4.ceturksnī vidējā mediķu alga bija 168 lati. Ārstu alga. Šobrīd piešķirtie esošie līdzekļi neļauj pilnā mērā nodrošināt šīs situācijas saglabāšanu vismaz iepriekšējā līmenī. Un tam kopumā ir nepieciešami apmēram 8 miljoni latu. Un veselībā par šiem līdzekļiem ir jābūt skaidrībai jau šobrīd.

Kas vēl vairāk. Šodien mēs runājam, ticam, neticam valdībai vai situācijai. Nu palūkosimies uz konkrētiem skaitļiem, kas ir neapstrīdami un neapgāžami. Šī gada janvāra mēneša oficiālā valsts kases atskaite par budžeta izpildi un pagājušā gada janvāra valsts atskaite par budžeta izpildi 2002.gada janvārī. Paveramies uz skaitļiem, kas raksturo izdevumus veselības aprūpei, veselības aprūpes speciālajā budžetā. Iepriekšējā gada janvārī valdība spēja tam atvēlēt 14 miljonus latu bez dažiem desmitiem tūkstošu. Šogad finansējums janvārī izdevumu daļā ir 11,7 miljoni, kas ir 16% mazāk. Jūs tam varat piekrist vai ne, tie ir dokumenti, ko iesaku apskatīties internetā, kas ir pieejami valsts kases oficiālajā atskaitē. Tātad 16% samazinājums izdevumu daļā ir vērojams jau janvārī. Tad jautājums, protams, ir: kas notiks tālāk?

Otra lieta, kas īstenībā raksturo sistēmisko pieeju, kas varbūt ir raksturīga šai valdībai. Ja veselības aprūpes īpatsvars samazinās, tad pārvaldes struktūras īpatsvars, ja jūs paskatīsities valdības atbalstīto prioritāšu sarakstu, tad veselībai 29.sadaļā ir divas prioritātes — jaunu štatu vienību ieviešana ministrijā un veco štata vienību pārņemšana. Tas ir valdības apstiprinātais prioritāšu saraksts, kas ir iekļauts budžetā, budžeta paskaidrojumu rakstā. Un šādā situācijā, manuprāt, nerodas pārliecība par situāciju medicīnā.

Tātad, manuprāt, Saeima nedrīkst pieļaut pašreiz pieejamo pakalpojumu samazināšanos līdz ilgi solītajām reformām, kādas tās būs vai nebūs, un esošās situācijas pasliktināšanos arī mediķu atalgojuma jomā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies! Deputāts Aigars Pētersons.

A.Pētersons (JL). Godājamā Saeimas Prezidija priekšsēdētāja! Godājamais Ministru prezident, ministri, kolēģi! Nu iebraucāt, iepriekšējā valdība, ar medicīnu grāvī. Iebraucāt! Bet gribat, lai 3 mēnešu laikā mēs viņu no grāvja izbraucam. 1,6 miljoni medikamentiem, 2,4 miljonus medikamentu un veselības aprūpes pakalpojumu kompensācijai... saprotama vēlme, kolēģi! Manuprāt, ikviens no šajā zālē sēdošajiem deputātiem gribētu atbalstīt šo priekšlikumu. Jo naudas medikamentu kompensācijai un veselības pakalpojumu kompensācijai tiešām pietrūkst, ja vien nebūtu divu aspektu.

Pirmkārt, paredzamais līdzekļu ieguves avots, un, otrkārt, valsts kompensējamo medikamentu saraksta pašreizējais izskats. Nav šaubu, ka šodien eksistējošo kompensējamo medikamentu sarakstu, kurā netrūkst dārgu, nereti farmācijas produktu izplatītāju firmu lobētu medikamentu, nevarētu apmaksāt pat ļoti bagāta valsts. Tāpēc atzīstams ir jaunās Veselības ministrijas uzsāktais darbs pie šī saraksta sakārtošanas.

Tāpat saprotama ir valdības piesardzīgā stratēģija, atturoties no nodokļu sloga palielināšanas. Es ticu, ka veselības aprūpe jau drīzā nākotnē saņems trūkstošos līdzekļus, kas tiks investēti patiesi sakārtotā sistēmā. Tāpēc šodien aicinu deputātus balsot pret šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (JL). Cienījamo Prezidij, cienījamie ministri! Un mūsu godājamie deputāti! Vispirms man ir jāsaka tā, ka Gundara Bērziņa uzrunā viņš īstenībā aizmirsa jautājumu, par ko sāka runāt. Šis jautājums bija par medikamentu kompensāciju.

Bet es atbildēšu arī par to, kas saistās ar medikamentu kompensāciju, un par visu pārējo, kas saistās ar medicīnas aprūpi.

Tas, ka ir 1,6 miljoni mazāk kompensējamiem medikamentiem, vēl nenozīmē, ka medicīnai kā tādai veselības aprūpē tiešām ir atņemta nauda. Īstenībā nākamā gada budžetā, lai palielinātu mediķu algas, ir pielikums 12,9 miljoni latu. Tas nemaz nav tik maz, paskatoties uz šo miljonu ciparu. Bez tam 2,7 miljoni latu ir minimālās darba algas palielināšanai. Tātad kopumā šī summa tomēr nav iztrūkums, bet gan pielikums. Un saistībā par to, kas ir ar kompensējamiem medikamentiem, ir tieši tāpat, kā ar jebkuru citu lietu. Mēs varam aiziet un nopirkt sev apģērbu veikalā, kur tas maksā nu, teiksim, 10 latus, un mēs varam aiziet un nopirkt tieši to pašu par 100 latiem tikai tādēļ, ka tā ir cita firma, tas ir cits nosaukums un tā ir cita cena.

Uz to, ka pareizi organizēt šāda veida izsoles, konkursus un pārējos iepirkumus, ir iespējams arī samazināt cenu un nebūt nepasliktināt šo kopējo apjomu, tikai izdarot pareizo izvēli, ņemot vērā, ka tiešām mums ir bijuši tikai pāris mēneši, lai veiktu reformu iedīgļus visā šajā satrunējušā sistēmā gadu gadiem, kas ir kultivēta, es domāju, ka nav vispār nekādu šodien jautājumu par to, lai runātu, ka mēs neesam veikuši attiecīgo savu darbu.

Es aicinu balsot par to, kā ir sastādīts budžets, un šinī gadījumā arī pieturēties pie tēmas, par ko mēs runājam.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (TSP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Kritizēt veselības budžetu ir ļoti vienkārši. Pietiek ar dažiem salīdzinājumiem — kompensējamiem medikamentiem šogad izdalīts mazāk, toties uz administrēšanu ir daudz vairāk un tā tālāk. Bet es kā ārsts esmu vairāk satraukts par to, ka reformas izstrādāšanas laikā nav atrisināti jautājumi, kas paralēli saistīti ar šo pašu reformu. Ļoti vienkāršs piemērs. Iedzīvotāju apgāde ar nepieciešamajiem medikamentiem. Četru mēnešu laikā nav izdarīts pilnīgi nekas, kaut šā jautājuma risinājums būtu vienkāršs, ja ar to nodarbotos profesionāli speciālisti. Iepazīstoties ar Veselības departamenta darbu, var secināt, ka iepriekšējos gadus valsts ir zaudējusi aptuveni 6000 latu gadā, ko profesionālas pieejas rezultātā varēja saņemt. Pienāca jaunie laiki, bet arī tie šo jautājumu nav atrisinājuši. Vai nu viņi nezina, kā to izdarīt. Lai paprasa Tautas saskaņas partijai. Mēs zinām, kā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Veselības ministrs Āris Auders.

Ā.Auders (veselības ministrs). Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Deputāti! Ministri! Es gribu apstiprināt, ka valdības prioritāte joprojām ir veselības aprūpe. Viena no prioritātēm. Tāpat es gribu apstiprināt, ka mēs neesam atkāpušies no sava mērķa, lai sasniegtu 7% no IKP veselības aprūpei. Bet tāpat es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi pateikt, ka nav solīts šogad tieši precīzi piešķirt 102 miljonus veselības aprūpei. (Zālē troksnis.) Es turpināšu, kad jūs beigsiet. Es esmu teicis, ka 102 miljoni ir tas cipars, kas ir pieprasīts un kas ir lūgts valdībai veselības aprūpei. Un valdība ir teikusi, cik līdzekļu veselības aprūpei būs, tik tiks piešķirts. Un tāpēc es gribu no šīs tribīnes apstiprināt, ka 102 miljoni ir pieprasītā, nevis apsolītā summa veselības aprūpei. Ļoti būtiski ir to atšķirt, liekas, opozīcija dažreiz jauc šādus vienkārši saprotamus terminus. Jā, es arī daudz nestāstīšu. Taču aicinu balsot pret šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ministra kungs! Jūs kaut ko pieprasījāt valdībai. Jūs pirms tam solījāt, pirms vēlēšanām, nu, jūsu kolēģi solīja, jūs nebijāt uz vēlēšanām laikam, solīja, ka būs daudz naudas medicīnai, daudz vairāk, nekā bija pirms tam. Bet sanāk ar to, ka ir inflācija, ka medicīnā nākamgad saņems pat mazāk. Mazāk saņems arī medikamentu apmaksai. Ko tad jūs teiksiet vecai, vecai vecmammai, kurai nebūs naudas samaksāt par medikamentu? Ko jūs teiksiet tad, kad pie jums griezīsies tie cilvēki, kuriem jau šogad neapmaksā dažus medikamentus, kurus apmaksāja iepriekšējā gadā? Ko viņi darīs, īpaši hroniskos gadījumos? Ja jūs par to nevarat pateikt, nu atvainojos, jums nav vietas jūsu ministrijā!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 45. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 53, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Saeimas Prezidijs, es atvainojos, Brigmanes kundze, izsludina pārtraukumu uz pusstundu. Tiekamies zālē pulksten 17.30.

Pirms mēs atstājam zāli, cienījamie deputāti, pārtraukumā es gribētu sveikt mūsu kolēģi Pēteri Kalniņu no Zaļo un zemnieku savienības frakcijas ar 51 gada jubileju un novēlēt viņam veselību, izturību un visu to labāko! (Aplausi.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Pirms turpinām tālāk sēdi, ir saņemts desmit deputātu priekšlikums ar lūgumu saīsināt debašu laiku, izskatot likumprojektu “Par valsts budžetu 2003.gadam”, līdz 3 minūtēm — pirmo reizi, un līdz 2 minūtēm — otro reizi.

Lūdzu balsosim par deputātu priekšlikumu! (Zālē troksnis, izsaucieni.) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 29, atturas — 14. Priekšlikums pieņemts. Tātad deputātiem jāņem vērā, runājot pirmo reizi, ir 3 minūtes, otro reizi — 2 minūtes.

Lūdzu turpināsim izskatīt priekšlikumus!

B.Brigmane. 46. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu balsosim par 46. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 47. — deputātu Vidavska un Mackeviča priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 47. — deputātu Vidavska un Mackeviča priekšlikumu!

Es atvainojos! Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Anatolijs Mackevičs.

A.Mackevičs (TSP). Godātie kungi! Lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu! Ņemot vērā, ka Daugavpils Tautas vienības nams apvieno trīs lielas iestādes — Latgales Centrālo bibliotēku, Valsts teātri, Latviešu kultūras centru. Es gribu uzsvērt vēlreiz: Latviešu kultūras centru. Un daudzas citas sabiedriskas organizācijas. Tas ir ne tikai Latgales vēsturiskais centrs, bet arī lepnums. Es lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 47. — deputātu Vidavska un Mackeviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 48. — deputātu Vidavska un Mackeviča priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksejs Vidavskis.

A.Vidavskis (TSP). Cienījamie kolēģi! Es ļoti īsi. Daugavpils pilsēta būvēja autotransporta mezglu trīs gadu laikā. Lai pabeigtu būvniecību šajā objektā, vēl vajag apmēram 3 miljonus latu. Šajā gadā mēs saņemsim no budžeta tikai 300 tūkstošus latu. Jūs redzat, ka šādā tempā mums vajag būvēt vēl septiņus gadus. Es ļoti lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu balsot par 48. — deputāta Vidavska un Mackeviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 49.priekšlikums. Deputātu Vidavska un Mackeviča priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Anatolijs Mackevičs.

A.Mackevičs ( TSP). Godātie kolēģi! Gribu teikt tikai vienu. Ja mēs neatbalstīsim šo grozījumu par sporta manēžas rekonstrukciju, simtiem bērnu un sportistu ne tikai no Daugavpils pilsētas, bet arī no rajona paliks bez iespējas nodarboties ar sportu ziemā. Tāpēc, ka citas sporta celtnes, kur varētu nodarboties ar vieglatlētiku, vienkārši nav. Summa, kas vajadzīga jauniešu nodarbināšanai, nav tik liela, lai viņiem atteiktu. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu balsojam par 49. — deputātu Vidavska un Mackeviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 50, atturas — 3. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 50. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (TP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Valdības locekļi! Kolēģi! Vēlos pievērst uzmanību investīciju piešķiršanai pašvaldībām. Un kas mani priecē? Mani priecēja Kariņa kunga skaidrojums, ka šis budžets investē cilvēkos, kam, es domāju, visnotaļ piekrīt absolūti visi klātesošie, ka tas ir svēts darbs un ka tas ir novērtējams darbs. Un es domāju, ka to arī atbalsta ikviens. Bet tieši tad kāpēc man nav saprotams: Latvijas iedzīvotāji, un tātad mēs visi esam cilvēki, tiek šķiroti. Kāpēc tad ir tādi cilvēki, kuros ir jāinvestē, un kāpēc pedagogi un skolēni ir tie cilvēki, kuros nav jāinvestē. Vai tad šī kategorija nav cilvēki? Un, ja vēl mēs ņemam vērā, ka lielākā vērtība ir investīcija izglītībā, kas patiesībā nodrošina potenciālo intelektuālo spēku, ar ko tad mēs īstenībā varēsim konkurēt gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē kopumā?

Bet tagad konkrēti. Es gribētu saprast, kā gan cienījamais Repšes kungs, gan Šadurska kungs, gan cienījamais Strazdiņa kungs varēs paskaidrot jelgavniekiem, kāpēc tad šajā pilsētā netiek atbalstīti tieši šie Jelgavas 2.ģimnāzijas, Jelgavas 1.ģimnāzijas, Jelgavas sākumskolas investīciju projekti, kuri tika iesākti pagājušajā gadā. Šobrīd es runāju par visiem priekšlikumiem, kuri ir saistīti ar Jelgavas investīcijām, un konkrēti varbūt apstāšos pie Jelgavas 2.ģimnāzijas sporta halles, kuras projekts tika pagājušajā gadā uzsākts. Projekts tika veikts, un tagad atlika tikai turpināt. Mani ļoti priecēja tas, ka pirms vēlēšanām jau 7.Saeimā esošās partijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Stalidzānes kundze, kas pārstāvēja Pirmo partiju, gan Tautas partija, gan pēc vēlēšanām jau man bija liels prieks, ka Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji, viesojoties Jelgavā, solīja ... Tātad tika solīts gan pirms vēlēšanām, gan pēc vēlēšanām atbalstīt Jelgavas pilsētā šos projektus, un konkrēti mani ārkārtīgi iepriecināja Zaļo un Zemnieku savienības vizīte Jelgavā, kā jau teicu. Cienījamais Strazdiņa kungs viesojās 2.ģimnāzijā, runāja ar skolēniem, runāja gari, plaši, saistoši, interesanti, pēc tam bija brīnišķīgas atsauksmes. Tikai viņš piemirsa laikam, ka viņš runāja 2.ģimnāzijas aktu zālē, bet pagalmā blakus ir pavisam aizmirsta, veca un lietošanai apturēta sporta halle, kuras celtniecību atliek tikai turpināt, piešķirot šajā gadā attiecīgi paredzēto naudu.

Un tad man jājautā, kā lai jelgavnieki notic, kuriem solījumiem, kuri tad ir īstie un kuri ir neīstie, jo, ņemot vērā to, ka es nezinu arī, pēc kādiem principiem tiek krāsotas un dalītas pašvaldības oranžas un kādas vēl, tad es domāju, ka ne skolēnus, ne pedagogus nevarētu krāsot. Un ja Jelgavas pilsētā jūs zināt, kāda ir ekonomiskā situācija, īpaši Zaļie un zemnieki, kur ir jūsu partijas mērs, kurš ļoti daudz dara, un Jelgavas pilsētas vadība neprasa tukšā vietā, viņi paši dara ļoti daudz? Un tad es nesaprotu, kā šie visi solījumi var palikt bešā un tukšā. Un tad es gribu zināt, kā tad galu galā mēs paskaidrosim vēlētajiem, kad tad īsti šie solījumi tiks pildīti, vai tie tiks pildīti atkal sakarā ar budžeta grozījumiem un vai vispār tie tiks pildīti, jo mēs zinām, ka patlaban cilvēki ir ļoti noticējuši jaunajiem laikiem, bet, ņemot vērā tos solījumus, kas ir saistīti ar veselības aprūpi, un vēl pārējiem solījumiem, cilvēkiem ticība sāk zust, un es domāju, ka tas ir pats briesmīgākais.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiks...

Ē.Zommere. Jā, es tūlīt beidzu. Un to, ka problēmu izglītībā ir bezgala daudz, par to vakar rosināja Ogres skolotāju bažas sarunā ar Strazdiņa kungu, un es domāju, Šadurska kungs, īpaši es gribētu vērsties pie jums, jūs acīmredzot neesat sadzirdējis šīs problēmas. Tādas, kā vakar izskanēja Saeimā, ir arī Jelgavas skolu direktoriem gan par izglītības saturu, par visām šīm lietām, par kurām jau iepriekšējie runātāji pieminēja — algas, informatizācijas projekti, investīciju projekti. Jelgavnieki jūs ļoti gaida, viņi jūs nesagaidīja, Šadurska kungs, 14.februārī, 21.februārī un viņi joprojām ir neziņā, vai jūsu solījumi paliek spēkā, vai jūs ieradīsities Jelgavā, vai jūs arī solīsiet, ka kaut kad kaut kas būs, jeb patiešām investīcijas izglītībā būs reāla vērtība. Tam pedagogu kolektīvs vairs netic.

Paldies! Lūdzu atbalstiet Jelgavas projektu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (TSP). Priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es gribu arī piekrist Zommeres kundzes teiktajam, ja... kāpēc mēs šķirojam mūsu skolas. Strādājot Jelgavas domē par Jelgavas deputātu, es ļoti bieži dzirdēju tādus pārmetumus, ka es kā “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” apvienības pārstāvis atbalstu tikai krievvalodīgās skolas. Bet tā tas nebija. Man visas skolas ir līdzīgas. Man nav nekādas atšķirības, vai tur mācās krievu bērni vai latviešu bērni.

Tāpēc es arī aicinu jūs atbalstīt šo te projektu, it sevišķi ilgtermiņa saistības mūsu valstij ar Jelgavu. Pagājušajā gadā mēs atbalstījām šo te projektu, mēs uzsākām darbus. Kāpēc mums jāpārtrauc šie darbi? Es arī neizprotu to, Zommeres kundze. Un man ļoti sāpīgi ir par to te runāt šodien. Tāpēc, ka nevienai Jelgavas skolai nav atbalstīts neviens projekts. Man arī tas nav izprotams.

Un tāpēc es domāju, ka mums tomēr ir jāpadomā, kā Zemnieku savienības pārstāvis, kurš vada šo te pilsētu, un Zemnieku savienība, kura ir pārstāvēta mūsu valdošā koalīcijā, kā viņi skatīsies acīs, it sevišķi Rāviņa kungs, mūsu iedzīvotājiem. Kaut, no vienas puses, es arī priecājos, Zommeres kundze, mēs varēsim ar jums kopā nākt pie saviem vēlētājiem un stāstīt viņiem, ko šeit Zemnieku savienība, strādājot valdošajā koalīcijā, un Rāviņa kungs, strādājot Jelgavas domē, dara mūsu cilvēku labā un mūsu vecāku, mūsu skolēnu labā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamais Ministru prezident! Cienītās kolēģes un kolēģi! Liels paldies jums, Zommeres kundze, par jūsu teiktajiem vārdiem! Ticiet man, ka, tiekoties ar skolas vadību, es gan viņiem nesolīju, ka mēs sāksim remontēt sporta zāli, un teicu, ka mums ir jāpagaida. Tā ka mēs nesolījām. Un gribu jums arī visiem pārējiem teikt, ka mums, Zemnieku savienībai, ir vienlīdz vienādi visi mūsu reģioni, mūsu pilsētas, un visur arī bērnu aizsardzība no visādiem kaitīgiem ieradumiem un tā tālāk. Un mēs darīsim visu, lai tiešām viņus no tā pasargātu, un es arī ceru, ka mēs saražosim vairāk un kļūsim bagātāki, lai spētu visā Latvijā plānveidīgi uzbūvēt visas nepieciešamās sporta būves un lai mūsu bērni tiešām nodarbotos ar kaut ko labāku nekā līdz šim. Tā ka mēs ceram uz labāku nākotni. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 50. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 51. — deputāta Aleksejeva priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsojam par 51. — deputāta Andreja Aleksejeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 52. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai ir jābalso? Lūdzu balsojam par 52. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 51, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 53. — deputāta Aleksejeva priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (TSP). Priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es neesmu pirmais un nebūšu arī pēdējais, kurš mēģinās pievērst jūsu uzmanību pašvaldību finansējumam. Esam visi ievēlēti — katrs no sava apgabala, savas pilsētas, pagasta un novada. Biežāk esam dzirdējuši Latgales pārstāvjus, Kurzemes vai Vidzemes deputātus. Savukārt es pārstāvu Zemgales reģionu un esmu viens no trim deputātiem, kas ir ievēlēts no ceturtās Latvijas pilsētas, proti, Jelgavas. Pēc likumprojekta “Par valsts budžetu 2003.gadam” saņemšanas es jums godīgi varu atzīties, ka pirmām kārtām meklēju sadaļu par mērķdotāciju un investīciju piešķiršanu pašvaldībām. Sameklējot šo sadaļu, iepazīstoties ar visām dotācijām un it sevišķi ar investīciju projektiem, ar nožēlu man nācās konstatēt, ka Jelgavas pašvaldībai šogad vispār nav paredzēti līdzekļi iesākto projektu turpināšanai, kā arī vienīgajam jaunajam projektam, proti, Jelgavas 2.ģimnāzijas sporta halles celtniecībai. Šajā sakarā man kā jelgavniekam nav saprotama nedz valdības, nedz valdošās koalīcijas, nedz arī mūsu dažu kolēģu, kas ir ievēlēti no Jelgavas, motivācija. Es pilnīgi nepiekrītu Kariņa kunga izteiktajam viedoklim pagājušajā sēdē, ka investīcijas tika piešķirtas tām pašvaldībām, kurās pie varas ir bijuši Tautas partijas pārstāvji. Es varu arī jūs informēt, ka Jelgavā līdz pat šai dienai Tautas partijas pārstāvis nekad vēl nav bijis pie varas. Divus sasaukumus ir bijis “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvis, un šobrīd pie varas ir Zemnieku savienības pārstāvis. Vai, jūsuprāt, godātie kungi, nav izveidojusies dīvaina situācija, ka tās partijas, kuras sastādīja valdību un kurām ir balsu vairākums Saeimā, pieņem lēmumu — nesniegt finansiālu palīdzību pilsētai, kurā domes priekšsēdētājs ir Zemnieku savienības biedrs. Cik es biju naivs, cerēdams, ka, ienākot Saeimā, Zemnieku savienības deputāti ar visiem spēkiem mēģinās atbalstīt savus biedrus, bet dzīvē sanāca tikai čiks.

Man nav skaidra arī deputātes Stalidzānes nostāja, kura balotējusies no Jelgavas un kurai būtībā jāaizstāv pilsētas un tās iedzīvotāju intereses.

Īsumā par šo projektu, ko iepriekšējā gadā Jelgavas dome ir iesniegusi valdībai un guva atbalstu. 2001.gadā, kad skolu tīklā tika veiktas reorganizācijas, trīs pilsētas skolas — divas pamatskolas un viena ģimnāzija — apmainījušās ar ēkām. Pēc reorganizācijas 1.pamatskola pārcēlās bijušajā bērnudārza ēkā un “Spīdolas” ģimnāzija — bijušajā partijas ēkā. Kā jūs saprotat, abās ēkās nebija paredzētas sporta zāles. Un tagad divu skolu audzēkņiem sporta nodarbībām jāiznomā Sporta nama telpas, par to vēl maksājot nomas maksu. Blakus šīm mācību iestādēm atrodas vēl viena ģimnāzija, kuras sporta halle bija celta padomju laikos un šobrīd atrodas nožēlojamā stāvoklī. Līdz ar to arī bija nepieciešams šis projekts, lai triju skolu bērni normālos apstākļos nodarbotos ar sportu, nevis skraidītu dienas vidū pa pilsētu šurpu, turpu, jo šobrīd arī pašvaldība nepilda vienu no savām funkcijām — gādāt iedzīvotājiem noteiktu tiesību nodrošināšanu — pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā.

Pagājušajā gadā no valsts budžeta halles projektēšanai tika iztērēti 28 000 latu. Es domāju, ka mums vēl jāpārbauda, kur tiek iztērēti šie līdzekļi. Šogad mēs iesaldēsim uzsākto projektu, un tas nozīmē, ka vēl vienu gadu gandrīz pusotra tūkstoša bērnu būs spiesti iztikt bez sporta halles.

Jelgavas dome ceturtdien pieņēmusi lēmumu par aizņēmumu ņemšanu, lai īstenotu sporta programmas, nodrošinātu ...

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāt, jūsu laiks ir beidzies!

A.Aleksejevs. Jā, tūlīt beigšu. Nobeigumā es gribēju pateikt, ka Jelgava ir gandrīz vienīgā pilsēta no lielo pilsētu asociācijas, kura nav saņēmusi vispār nevienu investīcijas programmas atbalstu. Es brīnos vispār par jūsu rīcību, kā tā varēja. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons.

Sēdes vadītājs. Vārds Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamā valdība! Premjera kungs! Jā, valstij ir stipri daudz sasāpējušo problēmu, sasāpējušo lietu, un arī, balotējoties uz 7.Saeimu, šī Jelgavas sporta halle bija viena no aktuālajām problēmām, kurai tiešām bija vajadzīgi šie līdzekļi, lai šo sporta halli varētu atjaunot un uzcelt, jo no tā, kā darbosies šī sporta halle, ir atkarīgs arī tas, kā varēs nodarboties ar sportu trīs skolu skolēni. Bet, kā jūs redzat, ir pagājuši šie četri gadi, un tikai pagājušogad varēja atļauties iedalīt pirmos līdzekļus projekta izstrādei. Un tā nebija liela summa, tas bija laikam 18 000 latu (es tagad precīzi neatceros) tikai projekta izstrādei. Un šodien pateikt, ka noteikti var šo pusmiljonu iedalīt, ir stipri apgrūtinoši. Un man patiešām gribētos, lai Šadurska kungs spēj iedziļināties visos tajos projektos, kas Latvijā ir jāceļ, jābūvē, kuri patiešām ļoti nepieciešami Latvijas skolēniem sporta nodarbībām, un es ļoti ceru, ka starp šiem projektiem būs arī Jelgava, bet, kā mēs redzam, šā pusmiljona šodien budžetā nav. Un mēs arī kā partija ne vienreiz vien esam to teikuši un apgalvojuši, ka ir jāatrod iespēja budžetu uzpildīt, tad būs arī ko dalīt. Diemžēl budžets ir tāds saņemts, kāds tas ir saņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds Indulim Emsim.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Es šeit gribētu dažas korekcijas, jo te izskanēja, ka Jelgavas pilsēta nav saņēmusi valsts investīciju programmas nekādu atbalstu. Tas nav pareizi. Jelgavas pilsēta ir viena no, teiksim, prioritārajām pilsētām, kas ir savā laikā izstrādājušas projektu kopu, un saņēmusi šādu atbalstu. Pirmais atbalsts bija ar Pasaules bankas kredīta palīdzību, tika reorganizēta siltumapgāde šajā pilsētā, un pašreiz ļoti, ļoti liels projekta cikls Jelgavā ir nobeigts un tiek uzsākta ūdenssaimniecības sistēmas rekonstrukcija. Tas tiešām ir ļoti liels, investīciju ietilpīgs projekts, un šajā gadā celtnieki sāks darbu Jelgavā, lai uzlabotu ūdens attīrīšanas iekārtu darbību, celtu jaunus kanalizācijas tīklus un attiecīgi uzlabotu dzeramā ūdens apgādi.

Attiecībā uz skolām. Par skolām man jāsaka, ka es varu tikai piekrist visiem iepriekšējiem runātājiem, ka līdzšinējā investīciju programmas skolās ir tikko, tikko kā sākusies, un tas process vēl viss ir priekšā. Bet man ir rosinājums visiem tiem deputātiem, kuri iesniedza vai nu lokāli patriotisku jūtu vadīti, vai kā citādi kādu draudzīgu un visnotaļ vajadzīgu projektu par kādu skolu, ka tā tās lietas civilizētā pasaulē nenotiek. Vispirms ir vajadzīga izpētes programma, kurās skolās un kādas investīcijas ir nepieciešamas. Pēc tam šīs prioritātes tiek ranžētas pa gadiem, kad un tieši kur mēs ieguldīsim naudu. Un tad, kad mums ir skaidra bilde, kādā secībā mēs investīciju programmas realizēsim, tikai tad to drīkst darīt, un tāpēc šādi te ierosinājumi iedot tur naud, iedot tur naudu vai iedot citur naudu, ir tā, kā mēs lektu ejošā vilcienā. Risks, ka mēs tur trāpīsim, ir ārkārtīgi maziņš. Mēs, visticamāk, kritīsim un salauzīsim sev kaulus, jo projekti nav izpētīti, nav sagatavoti, nav apsvērti investīciju atmaksāšanās ieguldījumi, atdeves un citi jautājumi. Tāpēc mans ierosinājums ir izglītības ministram tiešām tuvākajā laikā ķerties pie vērienīgas investīciju programmas. Pasaules bankas programma jau ir uzsākta tajā virzienā, un, es domāju, tādu programmu vajadzētu turpināt, lai mēs tiešām zinātu, kur investēt, kad, cik un kādā kārtībā. Šādi ar katru deputātu iesniegumu tās lietas diemžēl notikt nevar. Paldies! (Aplausi.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Aleksejevs. Otro reizi.

A.Aleksejevs (TSP). Emša kungs, šeit neiet runa par kaut kādu ūdens apgādes sistēmu. Iet runa par 2.ģimnāzijas sporta halli. Un man kā vecākam, kuram dēls mācās tieši šajā 2.ģimnāzijā, ārkārtīgi svarīgs šis jautājums, un es gribu, lai pilsēta uzsāktu darbu, ko viņi jau pagājušajā gadā ir iesākusi. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Emša kungs! Jūs aicinājāt uz lieliem pētniecības darbiem. Bet ko pētīt skolā, kurā ir skolnieki, kuriem ir jānodarbojas ar sportu un kuriem vienkārši vajag sporta zāli. Jo projekts jau ir gatavs, un jāuzsāk ir vienkārši šī projekta īstenošana. Ko tur vairāk pētīt? Es nesaprotu, kādi vēl izpētes darbi un kādas pētniecības te vajadzīgas.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (TP). Jā, cienījamie kolēģi! Es arī varu tikai paust neizpratni, kas vēl būtu jāpēta. Ja Valsts darba aizsardzības inspekcija ir uzrakstījusi tik daudz aktu par Jelgavas 1.ģimnāziju, kur satrunējušie logu rāmji apdraud bērnu dzīvību. Un pagājušajā gadā šis projekts veiksmīgi sāka īstenoties, un es nezinu, vai jūs vēl gribat, Emša kungs, un visa Zaļo un Zemnieku frakcija un Jelgavas vadība kopumā, vai jūs visi uzņemsities atbildību, ka Jelgavas 1.ģimnāzijā un Jelgavas sākumskolā, kur ir šis Valsts darba aizsardzības inspekcijas akts, šīs lietas novērst līdz 2003.gada 27.jūlijam, vai jūs pēc tam atbildēsit, ja notiks kāda nelaime ar bērniem un es gribu zināt, kas uzņemsies atbildību un kas tad teiks, ka bija vēl kaut kas jāpēta.

Tāpat par Jelgavas 2.ģimnāzijas halli. Ja reiz šis investīciju projekts ir apstiprināts pēc visiem punktiem un formulāriem, tad kas tur vairs ko pētīt. Ja Jelgavā Spīdolas ģimnāzija, kura ir ievietota telpās, bijušā partijas komitejā, kur vispār nav sporta zāles, Jelgavas sākumskola, kur arī nav sporta zāles, kā pieminēja Aleksejeva kungs, arī Jelgavas 1.pamatskolai nav šīs sporta zāles, un 1700 skolēni vispār nenodarbojas ar sportu, tad es domāju, Strazdiņa kungs, ka jūs kā ārsts un kā izcils narkologs arī zināt to, ka Jelgavā ir depresīva situācija gan narkomānijas, gan alkoholisma aspektā un ka Jelgava ļoti daudz dara, Jelgava ir nodibinājusi sabiedrisko organizāciju “Vecāki Jelgavai” un mani izbrīna, ka vēl kaut kas ir jāpēta, kur citas pilsētas pārņem pieredzi no Jelgavas, kā sabiedrība pati iesaistās šīs nelāgās narkomānijas un alkoholisma apkarošanā, bet Saeima tagad ar savām rokām nobalsos nē. Jūs taču bijāt tas, kas gandrīz divu stundu garumā 2.ģimnāzijā stāstījāt par narkomānijas profilaksi, tieši par tām lietām, par ko es aicinu balsot šobrīd — par sporta aktivitātēm, lai 1700 skolēniem nevajadzētu depresīvajā Jelgavā, ņemot vērā, kāds tur ir bezdarbs, kas notiek RAF rajonā... jūs taču visi zināt, ka RAF rūpnīca ir slēgta, bijusī Mašīnbūves rūpnīca tik tikko ir atjaunota, jūs gribat, lai bērni tik tiešām dara to, pret ko jūs aģitējāt, kur jūs teicāt nē? Es nezinu, kā jūs turpmāk brauksiet uz Jelgavu un kā jūs runāsiet ar Jelgavas iedzīvotājiem.

Un Strazdiņa kungs, jā, es zinu, ka jūs personīgi 2.ģimnāzijā nesolījāt, bet tie jūsu frakcijas kolēģi, kuri bija domē un kurus intervēja “Zemgales Ziņu” žurnālisti, tie publicēja, un tātad neiet runa par Jelgavas 1700 skolēnu, to 1700 reiz divi tātad tikpat daudz vecāku, divkārt, un vēl pedagogu sašutumu, bet iet runa par....

Sēdes vadītāja. Laiks ir beidzies.

Ē.Zommere. ..bet iet runa par visu Jelgavas sabiedrības sašutumu. Es aicinu atbalstīt un nepētīt!

Sēdes vadītāja. Paldies! Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LPP). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamais Ministru prezidenta kungs, ministri! Mani dārgie kolēģi! Es cenšos saprast šīs debates jēgu. Un viegli tas īsti nav, bet beigās — var. Kas šeit notiek?

Mēs esam pie budžeta apspriešanas. Tas nozīmē, ka mēs izsakām savas domas, kā dalīt līdzekļus, kas ir valsts rīcībā. Tā! To mēs darām, un mums ir izstrādāts Ministru kabineta projekts par šiem līdzekļiem, vairāk nekā 300 programmas, es redzu, ka es neesmu paņēmis līdzi to papīru... žēl... un cik tur ir ... nav viņš, nekas, nekas... Nav nelaime. Vārdu sakot, kaut kas 380 programmām ir piešķirti līdzekļi. Tie sastāda 2000 un kaut cik vēl apakšprogrammas, tur tie līdzekļi ir sadalīti. Un tas, ko šodien nosauca opozīcija, nav neviens tāds temats, par kuru valdība teiktu, ka to nevajag. Absolūti pareizi — vajag! Tikai mūsu līdzekļi tālāk nesniedzas, tik, cik ir ietverti šinīs 380 programmās un apakšprogrammās, tik līdzekļu mums ir, tos mēs sadalām. Tādēļ jautājums ir diezgan nopietns — kāpēc mēs vispār runājam šeit par to, ja darbs ir pabeigts un līdzekļi sadalīti?

Pasakiet — vai ir jebkad demokrātiskā parlamentā pieņemts budžets, bez kā tanī apspriedē nebūtu vesela virkne neapmierināmu vēlmju? Vai ir kādreiz tā noticis? Man liekas, tikai padomju laikā, jo tad nebija pat opozīcijas, un tad bija viss tā, kā vajag, un tikai pēc vienas šnites. Lūk, tā!

Bet mums ir opozīcija. Un opozīcijai kas cits gan atliek? Par ko viņi lai runā? Vai viņi lai slavē valdības izstrādāto programmu? Tad jau prasīs: “Kur tu esi? Vai tu esi pārgājis gadījumā citā frakcijā?” Klusēt — tas nozīmētu, vēlētāji prasītu, vai viņi vispār ir. Viņiem neatliek nekas cits, tas mums ir jāsaprot. Ir opozīcija, ir jārunā par tiem nepiepildītajiem projektiem, programmām, kādi, bez šaubām, ir, pie kādiem mēs ķeramies klāt, nekad neesam aizmirsuši. Bet sasniegt tādu utopisku stāvokli, ka visas vēlmes, kādas valstī ir, var viens noteikts budžets apmierināt, tāds brīnums pasaulē vēl nav noticis, Latvijā arī laikam nenotiks. Un tādēļ mierīgi uzņemsim šīs debates kā nepieciešamu laika ieguldījumu, lai mēs viens ar otru labāk būtu iepazinušies un beigās varētu iet uz māju ar ticību: nākotne būs labāka nekā bija pagātne. (Aplausi).

Sēdes vadītāja. Deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Jāsaka tā, ka skaidri parādās mūsu opozīcijas viedokļos tas vecais princips: “Dod savējam! Dod savējam!” Un tāds princips valdīja arī visu iepriekšējo reizi, un ļoti labi atzīmēja to, ka Jelgava neko nav saņēmusi, jo Jelgava nebija “savējais”. Jelgava nebija “savējais”. Bet tagad uz šo pašu principu mūsu opozīcija grib aicināt arī jauno valdību: “Dodiet savējam!” Un es domāju, vai mūsu atbalstītāji Jelgavā būs par to priecīgi, ka mēs kopējā fonā, kad varbūt tiešām visiem šie līdzekļi nepietiek, arī pieiesim ar šo pašu principu: dot savējam, un citām pašvaldībām, lauku pašvaldībām, nedosim. Es esmu dziļi pārliecināts, ka šajos četros gados mēs Jelgavai to sporta halli uzbūvēsim, un tā ir nepieciešama. Bet mēs nekad neiesim pēc principa: “Dod savējam!” (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Cienījamie deputāti! Bieži runātāja viedoklis atspoguļo nevis objektīvo patiesību, bet viņa vērtību sistēmu un domāšanas veidu, jo īstenībā iepriekšējie argumenti neiztur nekādu kritiku.

Ja iet sistēmiski, kāda ir Tautas partijas pieeja? Tiesiskā pēctecība un tiesiskās paļāvības princips. Neviena valdība kopš 1997.gada, kad investīcijas sāka plānot ilgtermiņa... saistību apjomā, paredzot saistības nākošajam, aiznākamajam un tālākajiem gadiem, nevienā valdībā, mainoties koalīcijām, mainoties premjeram, arī Krištopana kunga valdībai mainoties, Tautas partijai nonākot, netika šie projekti atcelti, lai būtu tiesiskās paļāvības un pēctecības princips. Un šie projekti, ko jūs tagad noraidāt, jau nav tagad izdomāti. Tie ir 2002.gada budžeta likuma 16.pielikumā akceptēti projekti, jo katram no tiem ir pat numurs. Precīzi akceptēti, iesākti un tā tālāk. Un šeit jau rodas nopietnākas finansiālas dabas jautājums: kādas ir valdības un kāda ir ticība Latvijas valstij tās finansu saistību jomā, ja šinī jomā viņa to nepilda? Repšes kungam ienāks prātā, viņš pateiks: “Mēs iepriekšējos parādus arī nemaksājam, valsts parādu nemaksājam, default pasludinām kā Krievija.” Īstenībā šīs sekas ir daudz nopietnākas. Un iepriekšējā gada saistībās bija tikai 2,9 miljoni latu. Šogad investīciju programma ir 4 miljoni latu. Kādā veidā, piemēram, tur ir atradusies vieta 300 000 Ventspilij, kas nebija saistību daļā? Vienmēr tika pirmais vērtēts — iepriekšējās saistības. Ja kāds projekts nebija iesācies vai nebija virzījies, tad, protams, to var izvērtēt, bet masveidā atteikties no šīm saistībām ir pilnīgi nepieļaujami un no finanšu viedokļa — tuvredzīgi. Un īstenībā tie projekti iesāktie, jau šobrīd nauda ir vajadzīga. Vai nu tas ir jāturpina vai jākonservē. Šobrīd ir... nav risinājuma. Un summa, kas ir vajadzīga iepriekšējo saistību apmēram 40 projektu turpināšanai un Zemnieku savienības pieeja ir vienveidīga varbūt šobrīd visai valstij — nedot nevienam. Tautas partijas priekšlikums arī vienveidīgs — dot visiem, kam ir iespējams un kas ir pierādījuši šo projektu esamību, jo tam par apliecinājumu ir pašvaldību investīciju programmu apjoms. Pagājušogad tas bija 14 miljoni, šogad ir 4 miljoni — 3,5 reizes mazāk. Valdība protokolā ir solījusi 10 miljonus iedot, tad pirmais, ka netiek izvērtētas visas iepriekšējā gada saistības... Nu labi, varētu kāda atsevišķa no tām iztrūkt, bet nevar iztrūkt 40, praktiski viss šis pielikums.

Un, par Jelgavas projektiem runājot, šie trīs projekti bija iekļauti ilgtermiņa valsts saistībās. Divi no tiem ir iesākti, vienam ir 28 miljoni jau iztērēti projektam, un tas ir iekļauts investīciju programmā, tāpēc tāda ir tā sistēma, un varbūt savu sabojāto fantāziju neattieciniet uz citiem.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Kam piedāvāts izdalīt naudu? Jelgavas ģimnāzijas sporta halles celtniecībai. Nevis celtniecībai, bet celtniecības turpināšanai. Viens šeit piedāvā sākt kaut kādu pētīšanas darbu, bet jūs priekš tam pagarinājāt budžeta iesniegšanas laiku. Jūs varējāt to izdarīt! Otrs piedāvā nedot kaut kādiem svešiem. Ja jūs runājat, ka Jelgava jums ir sveša, ka tā neatrodas Latvijā, tad jūs esat sveši šai zemei un jums jāsēž citā parlamentā! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu, balsosim par 53. — deputāta Aleksejeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 54. — Tautas partijas frakcijas iesniegtais priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 54. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 52, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 55. — deputāta Aleksejeva priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 55. — deputāta Aleksejeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 52, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 56. — deputāta Aleksejeva priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs pievērst uzmanību tam, ka apmēram no 300 priekšlikumiem, ko mēs šodien izskatām, 126 ir par pašvaldību investīcijām. Un šī problēma rodas no tā, ka, sastādot budžetu, valdība šim jautājumam pievērsusi par maz uzmanības. Par to šeit tika daudz runāts pirmajā lasījumā, par to es arī runāju pirmajā lasījumā. Un pašvaldību investīcijām tā vietā, lai atvēlētu nepieciešamos 14 miljonus, valdība ir atvēlējusi 4 miljonus. Kā Gundars Bērziņš šeit teica: “Trīsreiz mazāk nekā iepriekš, nekā pašvaldībām nepieciešams.”

Kolēģi, mēs katrs piederam pie kādas noteiktas partijas, bet mēs katrs nākam no... katram ir savs novads, no kura mēs nākam. Un šo piederību novadam mēs izjūtam daudz vairāk nekā partijisko piederību. Un tāpēc es saprotu, ka šo priekšlikumu ir ļoti daudz, jo mums ir daudz grūtāk aizbraukt uz saviem novadiem un paskatīties cilvēkiem acīs, un teikt, atbildēt uz viņu jautājumiem, vai mēs esam ko darījuši, lai tās teritorijas, no kurām mēs nākam, kuras mēs pārstāvam, lai tās attīstītos. Mēs esam par maz darījuši, un nepiedodami maz šajā budžetā ir pašvaldībām atvēlēts mērķdotācijām investīcijām. Es, neskatoties uz partijisko piederību, atbalstu Aleksejeva kunga priekšlikumu. Es domāju, ka mums Latvijā ir ļoti daudz mazu pašvaldību, un šajās mazajās pašvaldībās līdzekļi tiek izmantoti neracionāli. Tāpēc, ka tās ir mazas un līdzekļi tiek sadrumstaloti. Bet tajā gadījumā, kā tas ir bēdās, pašvaldības, kad tās apvienojas kopā, lai ietaupītu, lai racionāli izmantotu līdzekļus, mēs... ja mēs neatbalstīsim, tad mēs sakām, ka nē, mums nav vajadzīga pašvaldību reforma, mēs neatbalstām racionālu līdzekļu izmantošanu. Es aicinu jūs atteikties no tradicionālās nebalsošanas un šoreiz nobalsot šo, parādot labu žestu mūsu attieksmei pret novadu attīstību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Premjera kungs! Cienījamie kolēģi! Es domāju, šis jautājums ir tīri nopietns, un es saprotu, ka budžets faktiski — tā ir naudas lieta. Un ja mēs šodien skatām no emocijām šo lietu, tad praktiski, es domāju, ka tas nav risināms tādā veidā. Un es domāju, kā mātei — kod jebkurā pirkstā, viņš sāp. Un šodien varbūt, skatoties un piedaloties šajā procesā pirmo reizi, es jūtu tomēr, ka pašvaldībās tomēr šos jautājumus risina lietišķāk. Un tāpēc es skatos šo priekšlikumu, kas ir par četru pašvaldību kopējās sporta halles Bērzes krastā celtniecības pabeigšanu, es atbalstu pozitīvi. Kādā sakarībā? Es domāju, tas ir jautājums, vispār stratēģijas jautājums. Tas nav jautājums, kurš varētu tikt risināts tādā šaurā lokā. Un pareizi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo projektu skatīja. Bet es šodien saprotu arī to jautājumu, ka mēs nevaram pieņemt jebkuru priekšlikumu, kuram nav, teiksim, šīs ekonomiskās motivācijas šodien. Un budžets, ja šie līdzekļi ir sadalīti un šim budžeta ir zināmas pozīcijas, tad tās ir jāievēro. Un, ja runājam mēs par šo pašvaldību investīciju programmām, skaidrs, ka tie 4 miljoni, tas ir maz, un vienmēr ir bijis maz. Bet otrs jautājums. Es domāju, ka ir jāpieiet pie tā, vai mēs šodien lietderīgi izmantojam jau esošās investīcijas. Un tiešām, ja mēs atskatāmies pagātnē, kāpēc tad bija tās pašvaldības, kuras varēja veikt šīs funkcijas — remontēt un veikt šos darbus uz kredītu vai citu līdzekļu palīdzību, bet bija mums tādas izlases pašvaldības, kuras vienmēr vajadzēja stutēt un atbalstīt no valsts. Tāpēc es domāju, ka šis projekts ir ļoti lietišķs, un tas varbūt nākotnē saistībā ar reģionālām reformām, novadu veidošanu varētu tikt atbalstīts. Bet nevar šodien šo jautājumu izskatīt tādā veidā, kā tas ir šodien. Un es novēlētu tomēr mums visiem, lai mēs tiktu uz priekšu, mazāk pievērsties savām personiskajām ambīcijām, bet domāt kopumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 56. — deputāta Aleksejeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 51, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 57. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 57. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 52, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 58. — deputāta Agešina priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Šodien gribētos paust savu viedokli par budžeta līdzekļu piešķiršanu skolu remontam. Un es runāšu konkrēti tikai par vienu — skolu, kura atrodas pilsētā pie jūras. Liepājas 2.vidusskola tagadējā ēkā strādā no 1976.gada. Tā ir izvietota pilsētas nozīmīgā mikrorajonā, tas ir kūrorta zonā, kuru apmeklē daudz tūristu, tur blakus atrodas moderni lielveikali un citas skaistas ēkas. Līdz ar to 2.vidusskolā ārējam izskatam kaut nedaudz jākļūst tādam, lai iekļautos kopējā pilsētas detālplānojumā. Protams, ka Liepājas pilsētas dome uzsākusi skolas sienu siltināšanu, bet sakarā ar finanšu trūkumu process netiks turpināts.

Ļoti sliktā stāvoklī atrodas viena no skolas nozīmīgākajām detaļām — skolas ārējās durvis. Tām ir koka konstrukcija, kura stipri bojāta, jo kalpojusi 26 gadus. Morāli un fiziski nolietojušās un vienkārši nepakļaujas remontam. Tāpēc tas cipars, kurš tur parādās, — tikai 1300 lati — nepieciešams durvju nomaiņai.

Un tas vispār būtu īpaši nozīmīgi, jo varētu parādīties valdības attieksme arī pret mazākumtautību skolām, pret integrācijas problēmām.

Ceru, ka jūs atbalstīsiet. Tikai 1300 latu. Tas taču ir tik maz salīdzinājumā ar ministru algām! Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu deputātus balsot par 58. — Valērija Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 51, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 59. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 59. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 52, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 60. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 60. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 61. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 61. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 62. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 62. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 51, atturas 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 63. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 63. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 51, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 64. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsojumu par 64. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsojam par 64. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 52, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 65. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsojam par 65. — Tautas partijas...

Jā, pirms mēs sākam balsojumu, atklājam debates. Jānis Esta.

J.Esta (TP). Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ministri! Deputāti! Es aicinu pievērst uzmanību šim priekšlikumam, jo tur ir skaidri pateikts, ka tā ir skolas atjaunošanas jeb pārbūves trešā kārta. Tas nozīmē, ka divus gadus valsts ir ieguldījusi šeit līdzekļus, ka pašvaldība ir ņēmusi kredītus, lai nodrošinātu līdzfinansējumu, un tie ir vismaz 20 procentu apmērā no kopējām izmaksām.

Man rada neizpratni, kāpēc šis projekts netiek turpināts. Un te es gribu pievērsties daudz skandētajam un teiktajam, īpaši no Ministru prezidenta puses, ka rūpīgi izvērtēsim katru projektu, ka mēs iestājamies par līdzekļu taupīgu izmantošanu un lietderīgu izmantošanu.. Šīs lietas mēs dzirdam teju vai katru dienu. Tad es gribu uzdot vienu jautājumu: “Kā tas saskan ar līdzekļu taupīšanu un lietderīgu izmantošanu?” Ja neatbalstām šo projektu, tātad pašvaldība, kā jau es minēju, ir ņēmusi kredītu, firma, kas būvējusi šo skolu, arī ņem kredītu, tātad ar domu būvēt uz priekšu. Valsts pēkšņi pasaka: “Tālāk mēs neturpināsim.” Tad ir jautājums: “Kad turpināsim?” Skan atbilde: “Turpināsim pēc budžeta grozījumiem.” Tad ir nākamais jautājums: “Kad būvēt skolas? Rudenī? Ziemā? Vai vasarā?” Varbūt Šadurska kungs var atbildēt uz tādu jautājumu: “Kur liksim skolēnus 1.septembrī?” Vai ir pārvietojamās aktu zāles? Varbūt kaut kādas citas vietas, kur izvietot šos skolēnus? Tad mēs varētu šo projektu turpināt. Un tad ir jautājums tāds: “Vai ministri šos kredītprocentus segs no savas kabatas vai no valsts naudas?” Jo beigu beigās šis projekts tiek atbīdīts, vismaz par vienu gadu. Es nesaprotu šādu politiku, cienījamie kolēģi, un nesapratīšu acīmredzot.

Es vienkārši aicinu jūs apdomāties un balsot “par” šo projektu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu balsojam par 65. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 51, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 66. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 66. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 52, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 67. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 67. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 54, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 68. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 68. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 69. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamais premjerministra kungs! Cienījamie kolēģi! Nu es, teiksim, četrus gadus nebiju Saeimā, bet es biju 6.Saeimā, un es gribu tā uzsākt savu uzrunu 3 minūtes.

6.Saeimā es uzstājos ar uzrunu un teicu tā: “Celsim tagad skolas, lai vēlāk neceltu cietumus!” Cik es saprotu, pa šiem četriem gadiem ir uzcelti cietumi, un tur jau izsēdējušās prominentas personas kā Freimanis, Stendzenieks, Eisaks, varbūt kāds vēl sēž. Es domāju, ka tā kā es tagad sēžu šeit, Saeimā, un spiežu pogas tikai, ka nerēķinās, teiksim, ne ar kādiem priekšlikumiem, neviens pat ar pozīcijas deputātu priekšlikumiem. Varētu sēdēt arī trenēta zoss un mierīgi spaidīt tās pogas.

Man ir ļoti sāpīgi, ka es kavēju savu laiku arī šeit, tādā veidā izpildīdams vienkāršas, nu, pavēles, varētu teikt, vai ieteikumus, kā tas būtu pareizāk varbūt teikt. Un tieši tāpēc man nāk prātā tā diena, kad es priekšvēlēšanu kampaņas laikā ierados Jaunpiebalgas skolā, profesors Strazdiņš nebija toreiz, viņam bija kādas citas rūpes, nepatikšanas bija kādas mājās vai kā, un es viens pats biju sarunās ar Jaunpiebalgas vadību, pagasta vadību, ar skolniekiem, ar vecākiem. Un es teicu: “Nu jā, ja mani ievēlēs, varbūt es varēšu vismaz palīdzēt jums uzsākt ar šo sporta zāli, kaut kā rosināt.” Es cerēju, ka ar mani rēķināsies, kā ar mani rēķinājās vairāk nekā 5000 vēlētāju.

Nu skumji, skumji, un vēlreiz. Un es ceru, ka varbūt varēja atrast šos līdzekļus tomēr kādai skolai, kādai pārbūvei, jo Eiropas Savienības prasības, kaut vai ēdināšanas zālei, ir grūti izpildāmas skolai ar tās budžetu, nesaņemot papildu finansējumu. Šeit vajag uzsākt tikai šo projektu — Sporta zāli. Tā sporta zāle kopā maksās 297 000 latu. Vajag sākumā 70 000 — 80 000. Mēs prasām 60 000. Un arī tas tiek liegts. Nezinu, es aizeju ar pārdomām. Es iesaku deputātiem par manu balsojumu vismaz visiem atturēties. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 69. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 47, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 70. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 70. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 71. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 71. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 72. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 72. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 51, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 73. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins(TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Godājamie valdības locekļi! Man ir patiess prieks, ka mums Saeimā ir arī beidzot partijas, kas runā ne tikai par saimnieciskajiem jautājumiem, bet arī atbalsta morālās vērtības. Un es gribētu vienkārši pievērst jūsu uzmanību tam, ka šis ir ne tikai vienkāršs priekšlikums, bet tas ir faktiski jau simbola nozīmes priekšlikums. Mēs esam maza tauta, mēs bieži mīlam un apbrīnojam to, ko mums saka lielās tautas. Mēs atsaucamies uz ārzemju pieredzi, un jūs ziniet, ka tikko beidzās konkurss par sagrauto tirdzniecības centru Manhetenā, kur uzvarēja Lībeskinda projekts — 500 metru tornis, kas maksā simtiem miljardu dolāru, un mēs tāpat kā citi, protams, apbrīnosim. Bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šis terora laikā sagrautais tirdzniecības centrs, kā Ņujorkas mērs teica, ka atjaunojot šo centru, uzceļot torni, mēs parādām, ka terorisms nevar dominēt.

Es gribētu teikt, ka Latvijā ir tāds pats brīnumains piemērs. Atkāpjoties karaspēkam pēc Otrā pasaules kara, armija uzspridzināja baznīcas torni kopā ar visu baznīcu, lai nevarētu koriģēt ienaidnieka artilēriju. Tur bija dažādi motīvi. Bet šis priekšlikums, kur nav simtiem miljardu, ir brīnumains tāpēc, ka mazs pagasts, kura budžets ir mazs, ir vienkārši pavisam mazā draudzē ar dažiem simtiem cilvēku sametis uz šo brīdi, saziedojis personīgi sešos septiņos gados apmēram 200 tūkstošus latu. Un tur, kur 50 gadu ir bijusi drupu kaudze, vien akmens kaudze un degradēta vide, bez valsts palīdzības, bez organizāciju palīdzības, vienkārši ziedojot pa latam, ir noticis brīnums un ir atjaunota baznīca. Paša torņa atjaunošanai, protams, šī nauda vēl nav saziedota, bet arī tas notiks. Un pat, ja mēs arī šodien nenobalsosim un neiedosim šo nelielo līdzfinansējumu, kas nav liels — 45 tūkstoši, jo kopējā tāme ir kaut kur uz šo brīdi 135 tūkstoši, gan jau arī cilvēki tiks galā. Bet tas prasīs vairākus gadus, un tāpēc, gribot aicināt jūs tiešām šo priekšlikumu atbalstīt, es gribu citēt vienu teicienu: “Kam gan ir vajadzīgs ceļš, ja tas neved uz templi.” Un es ceru arī, ka Pirmā partija atbalstīs un arī “Jaunajam laikam” necelsies roka šoreiz balsot pret šo priekšlikumu.

Paldies par jūsu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 73. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 47, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 74. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 74. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 75. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 75. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Par — 42, pret — 50, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 76. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 76. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 77. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 77. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 78. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 78. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 51, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 79. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 79. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 80. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 80. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 51, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 81. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 81. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 82. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 82. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 83. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 83. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 84. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 84. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 85. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 85. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 86. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 86. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 87. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi deputātiem? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

B.Brigmane. 88. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 88. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 89. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 89. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 90. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 90. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 91. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 91. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 92. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 92. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 93. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 93. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 94. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 94. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 51, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 95. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 95. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 51, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 96. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 96. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 50, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 97. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 97. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 98. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 98. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 99. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 99. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 100. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 100. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 52, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 101. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 101. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 102. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 102. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 103. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 103. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 50, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 104. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 104. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 52, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 105. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 105. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 106. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 106. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 107. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija nav šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par deputāta Ozoliņa 107.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 46, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 108. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 108. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 109. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 109. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu!

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 110. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 110. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 111. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 111. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 52, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 112. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 112. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 113. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 113. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 114. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 114. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 54, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 115. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 115. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 116. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 116. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 51, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 117. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (TP). Augsti godātie deputāti! Godātā “Jaunā laika” valdība! Es patiešām esmu pateicīga šodienai, ka man ir iespēja izprast vēl vienu papildu nozīmi vārdam “savējie”. Ja man nebūtu bijusi iespēja dzirdēt Brigmaņa kunga skaidrojumu, tad es biju gatava šodien vaicāt Gatera kungam, un es arī šobrīd uzskatu, ka viņam vajadzētu nākt šeit un parunāt no tribīnes, un tas nebūtu īpaši daudz prasīts attiecībā uz to, kas ir savējie. Jo tad, kad Latgales attīstības padomes sēdē Latgales pašvaldību vadītāji gandrīz vai uz rokām pacēla Gatera kungu, kad viņš teica: “Sauciet mani par savējo, nesauciet mani par ministra kungu!”, tad, protams, viņi vēl nezināja, ko nozīmē šis vārds “savējie”. Savējie, tas nozīmē, ka viņus nevajag atbalstīt.

Bet katrā gadījumā, pavisam nopietni runājot, es gribētu patiešām dzirdēt no Gatera kunga to, ko viņš teica pašvaldību vadītājiem Latgalē. Jūs solījāt Latgales attīstības padomes sēdē, ka radikāli mainīs pieeju investīciju sadalei. Jūs teicāt, ka turpināsiet iesāktos projektus un jūs cīnīsities par to, jo budžets vēl nebija iesniegts Saeimā. Jūs solījāt kritērijus vismaz tam, lai budžeta projektā atjaunotu tos projektus, kuri bija svītroti. Un, protams, jūs atzināt, un kā cilvēka bērns Boņuks teiktu: paļdies, paļdies, jou navajadzēja! Atzināt to, ka patiešām, sastādot budžetu, pašvaldību investīciju svītrotajiem projektiem valdībā kritēriju nebija.

Ilgus gadus Ludzai nebija investīciju no valsts budžeta, jo nebija īstas saimniekošanas prasmes varbūt, kas bija viens no būtiskajiem iemesliem. Tagad jūs varat pavaicāt jebkuram cilvēkam Ludzā, un viņš jums pateiks, ka 2001.—2002.gadā 200 000 latu, ko saņēma Ludza no valsts budžeta, ir ieguldīti gan izglītības iestāžu siltināšanā, gan ūdens attīrīšanas iekārtās, atdzelžošanā, bet daļai ir nomainīti ūdensvadi, ir pirts, ir jāturpina visas šīs lietas tālāk, jo ir bezjēdzīgi uzcelt atdzelžošanas staciju un pēc tam nemainīt ūdensvadus.

Šis priekšlikums — 117. — ir bijis garantijās un saistībās, ko valdība apsolīja Ludzas attīstībai nodrošināt. Tāpēc arī šis priekšlikums atrodas Budžeta likumā. Mēs lūdzam jūs to atbalstīt, jo pretējā gadījumā tad patiešām jāsaka, ka tas mazums, ko mēs atzīstam no 80 000 latu, kas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projektos, Ludzas ūdenssaimniecības attīstībai, atlikušie tikai 24 budžetā nemainīs lietas būtību un neko patiesībā neizšķirs un būs ļoti nelietderīgi tēriņi. Ludza negribētu uzņemties atbildību par šādu piespiedu rīcību.

Es ļoti lūdzu atbalstīt šīs attīstības garantijas Ludzai un aicinu valdošās pozīcijas deputātus domāt ilgtermiņā un nebūt īsā saitē piesietiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma pulksten 19.30.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vārds paziņojumam Jēkabsona kungam.

Ē.Jēkabsons (Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Godātie deputāti! Šī gada 4.martā, otrdien, Latvijas un Grieķijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās Saeimas Sarkanajā zālē pulksten 12.00. 4.martā — Latvijas un Grieķijas grupas tikšanās.

Un šā gada 15.martā... piedodiet, 5.martā Latvijas un Itālijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās ar Itālijas Republikas vēstnieku Saeimas Viesu zālē. 5. martā pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Pēteris Kalniņš, Alberts Krūmiņš, Sarmīte Ķikuste, Ainars Latkovskis, Linda Mūrniece, Aigars Pētersons, Andrejs Radzevičs, Solvita Mellupe, Anta Rugāte, Baiba Brigmane. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām sēdi. Nākošais debatēs pieteicies reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs Ivars Gaters

I.Gaters (reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti, ministri! Es negribu apbēdināt Rugātes kundzi, jo principā es jau sen biju gatavs runāt, un šī mana runa noteikti nav atbilde uz cienījamās Rugātes kundzes runu.

Bet es arī gribētu pavisam īsi pieskarties dažām lietām, kuras viņa minēja. Redziet, starpība ir tāda, ka ne jau es teicu: “Sauciet mani par savējo!” Tā ir tāda dīvaina pieeja, kāda līdz šim ir bijusi. Tas, kas ir noticis, izveidojot šo ministriju, kuras pamatuzdevums ir aizstāvēt un rūpēties par pašvaldībām, pašvaldības sāka saukt šo ministriju par “mūsu ministriju”. Un tā ir tā būtiskā atšķirība, ka nevajag izlūgties būt par savējo, un, izlūdzoties būt par savējo, tomēr ļoti konkrēti sadalās cilvēki, kurš tad būs un kurš nebūs savējais. Tanī brīdī, ja visas pašvaldības sāka saukt vienu ministriju par “mūsu ministriju”, tas pilnīgi maina lietas būtību.

Bet, ja mēs parunājam par investīciju projektiem, tad tie, kam nebija slinkums, tie varēja iepazīties ar Pašvaldību savienības sagatavoto materiālu, kur visi investīciju projekti bija sadalīti trīs sarakstos. Viens no sarakstiem bija tiešām iesāktie projekti, kuri reāli tika sākti pagājušajā gadā, aizpagājušajā, lai tos turpinātu. Otrs saraksts — ļoti interesants, ļoti apjomīgs — bija saraksts, kur bija investīciju projekti, kas radās Saeimas budžeta grozījumos pagājušā gada beigās. Un trešais bija saraksts, kur bija jaunie projekti, kas vēl nebija iesākti. Un, lai cik tas dīvaini nebūtu, šī gada budžetā principā tiešām reāli iesāktie projekti ir turpināti un ir atbalstīti.

Ja mēs runājam par to satraukumu, ka tagad būvniecība ir apturēta un neturpinās, ziniet, varbūt vajadzētu tiešām beigt to praksi, ka grīdas ārā betonē ziemā, ka asfaltu lej lietū, ka varbūt tiešām vajag sagaidīt būvniecībai pieņemamu laiku un tad arī kvalitatīvi uzbūvēt. Un, starp citu, viena lieta ir — uzbūvēt, otra lieta ir uzturēt. Ja pašvaldības vadītājs ar dāsnu kādas partijas roku saņem ļoti lielus līdzekļus, kuram tikpat dāsni tiek lūgts tos izmantot, vai kāds pēc tam padomā, kā šo objektu uzturēt? Un nelielai pašvaldībai, kura ar varbūt šo dāsno atbalstu vai varbūt tādu mērķtiecīgi virzītu atbalstu ir uzbūvējusi sporta zāli, viņa ar savu budžetu to vispār nespēj uzturēt. Tāpēc tas, kas ir jādara, ir — jāmaina pieeja šiem jautājumiem. Un ir nevis vispirms jāizdala nauda, jāizkaisa šī nauda, bet vispirms ir jābūt skaidram, kur to izmantot, un tad jāizmanto. Un, gala beigās, ir Pašvaldību savienības un valdības vienošanās, kurā skaidri ir ierakstīts tas, ka pašvaldību projekti ir prioritāri, un tie tiks izvērtēti, un tie tiks atbalstīti. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Tiešām, bija prieks izdzirdēt arī šo atbalstu vides projektiem. Un gribas nedaudz informēt, kāda tad situācija ir Ludzā. Jāsaka, ka Ludzā tiešām ir pabeigta programmas 800+ ietvaros ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas sakārtošanas pirmā kārta, un 26 000, kurus Ludzas pilsēta prasīja, arī tika iekļauti valsts investīciju projektos, lai varētu turpināt šo dzeramā ūdens sistēmas piegādes tīklu uzlabošanu. Bet pagājušā gada beigās nu bija valdība kļuvusi ļoti devīga, un 120 000 tika iebalsoti papildus vēl šādām te lietām. Mūsu uzskats ir tāds, ka visā visumā tas ir labi un atbalstāmi, tikai ne šajā gadījumā. Un kāpēc ne šajā gadījumā? Tāpēc, ka Ludzā dzīvo vairāk nekā 2000 iedzīvotāju, un visas apdzīvotas vietas, kuras ir lielākas par 2000 iedzīvotājiem, nokļūst Eiropas Savienības gādīgās programmas paspārnē. Un tā ir tagad jau kohēzijas programma, kurai tiek gatavoti projekti, un Ludza tur ir ieskaitīta. Un šādos gadījumos Eiropas Savienība maksās 85% no investīcijām. 85 procentus nevajadzēs mums maksāt, bet to maksās Eiropa, un mums būs atlikušie 15 jāsarūpē. Un tāpēc šie 120 000 ļoti labi noderētu tad, kad mēs sāksim kohēzijas programmu, tad parēķiniet, kādu kopējo summu mēs varētu atgūt, ja 85% piemaksā Eiropa klāt. Un tieši tāpēc tās iet programmiski, programmiski nosedz visas Latvijas apdzīvotās vietas.

Kā piemēru es gribu minēt, ka pašreiz investīciju projekti tiek realizēti vairāk nekā 100 pašvaldībās vienlaikus. Tie ir dažādās stadijās vai nu jau dažādās realizācijas pakāpēs. Un tādēļ īstenībā mans priekšlikums, Rugātes kundze, ir, ka Ludza netiks aizmirsta, nevar tikt aizmirsta, un tās investīcijas laiks ir apmēram 2006.gads, kad viņi saņems pilnu investīciju paketi šajā jomā. Līdz ar to es vienkārši rosinu nedaudz paciesties, lai var realizēt šo lielo investīciju programmu, kur 85% maksās Eiropa. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Augsti godātais ministr, Gatera kungs! Divas nedēļas, pirms budžets tika izskatīts valdībā, jūs runājāt ļoti atbildīgi kā ministrs, kurš rūpējas par attīstību visās Latvijas pašvaldībās, arī laukos un mazpilsētās. Un jūs pateicāt ļoti skaidri un atklāti, ka iesākto projektu apturēšana ir noziegums. Šodien jūs diemžēl runājat kā “Jaunā laika”, kā partijas pārstāvis, kam ir jāievēro partijas disciplīna.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Kam piedāvāta šī nauda? Šī nauda piedāvāta Ludzas ūdensvadu un kanalizācijas attīstības projektam. Šeit ļoti labi uzstājās pašreiz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts “zaļais” Emša kungs. (Zālē smiekli.) Nu viņš no Zaļās partijas, nu ko darīt. Un viņš pateica ļoti labu domu. Viņš piedāvā, lai mēs pagaidām, kamēr iestāsimies Eiropā, un kādreiz varbūt Eiropa šai programmai iedos kaut kādu naudu. Bet ko darīt Ludzas iedzīvotājiem? Jā, Emša kungs varbūt zina, ka tur tieši pilsētas robežās ir tikai trīs ezeri, ja? Laikam jūs to zināt. Tā ka ūdeni kur paņemt ir. Nu, un laikam Emša kungs arī zina, ka ļoti daudz iedzīvotājiem pie mājām ir piemājas dārziņi. Tad kanalizācijas arī nevajag. Viņi ies tur.

Sēdes vadītāja. Indulis Emsis — otro reizi.

I.Emsis (ZZS). Godātie deputāti! Šī uzruna būs īpaši Aleksandram Golubovam. Es vēlreiz uzsveru, ka tur vajag to ūdenssaimniecību sakārtot, bet mēģiniet parēķināt savā galvā. Es domāju, tas jums nebūs grūti. Ja mēs ieguldīsim tagad to naudu, tagad ieguldīsim, tad mēs būsim pusratā pametuši projektu un to realizāciju par 120 000 nevarēsim veikt. Nevarēsim sakārtot šo ūdenssaimniecības projektu Ludzā. Tas noteikti maksās pāris miljonu, ja ne vairāk. Un tagad iedomājieties to situāciju, ka mums to līdzfinansējumu vajadzēs un mēs to jau būsim nelietderīgi iztērējuši. Un tas projekts nav jāgaida, tas jau sen ir sagatavots un ir jau Briselē. Un mums tikai atliek tiešām sagaidīt to brīdi, kad tās investīcijas ienāk, jo tās nenāk momentā. Tāpēc, ja jūs to naudu ieguldāt, tas ir ļoti labi, bet jums vēlreiz vajadzēs ieguldīt un vajadzēs līdzfinansējumu, un tad valsts teiks: “Kā, mīļie ludzēnieši, jūs jau no valsts vienreiz saņēmāt. Ko jūs vēlreiz prasāt?” Tā ka tā nevar.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu balsojam par 117. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 118. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu balsojam par 118. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 119. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Balsojam par 119. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 52, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 120. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 120. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 121. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 121. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 50, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 122. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 122. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Pirms balsošanas deputāts Aleksandrs Golubovs ir pieteicies debatēs, ja? Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šeit piedāvāta ļoti interesanta doma, lai vienai vidusskolai paaugstinātu ēkai energoefektivitāti. Un prasīts ir gandrīz 88 tūkstoši. Tas atmaksāsies gada laikā, kad siltinās to skolu, un pēc gada mums nevajadzēs maksāt šo te naudu tieši par siltināšanu. Ja jūs to neatbalstīsiet šodien, tad kādreiz ... kādreiz tā skola varbūt būs siltināta pēc jaunajiem noteikumiem, bet par to tieši mūsu budžets maksās daudz vairāk naudas.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu balsojam par 122. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 123. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 123. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 124. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 124. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 125. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 125. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 126. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi par 126.priekšlikumu? Lūdzu balsojumu par 126. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 50, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 127. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 127. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 52, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 128.priekšlikums. Arī Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 128. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 52, atturas — 1. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 129. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru kungi! Kolēģi deputāti! Es noteikti gribu runāt par šo priekšlikumu un teikt sekojošo, ka draugus parasti iepazīst tiešām lielās nelaimēs. Šis priekšlikums ir par Madonas rajona Cesvaines pils atjaunošanu. Mēs ļoti labi atceramies to ziemas dienu, kad notika šī traģēdija un aizgāja bojā ne tikai kultūras piemineklis, bet arī Cesvaines ģimnāzija. Tātad skolas iestāde. Un šī ir summa, kura būtu nepieciešama, lai pirmām kārtām atjaunotu šiem cilvēkiem milzīgu simbolu, visiem tiem, kuri ir beiguši šo mācību iestādi, kura atradās pilī. Tas ir viens.

Otrs. Mūsu valsts jau nebeidzas ar Rīgu. Un katrs mēs nākam no konkrētas vietas ar savu izjūtu par šo vietu. Un tās ir tradīcijas un lepnums par sevi. Tad palīdzēsim viņiem šo lepnumu sev atjaunot un atjaunot ticību tad, ja tiešām kādam ir notikusi liela nelaime, un šī jau ir valsts mēroga nelaime. Tad valsts šeit nāk palīgā un sniedz palīdzīgu roku.

Es vēl gribētu arī pieminēt par nākošo — 130.priekšlikumu, kur ir Tautas partijas priekšlikums par projekta izstrādi Cesvaines skolas projektam. Tie ir divi cieši saistīti projekti.

Un mans lūgums būtu jums apdomāt šo lietu un atbalstīt šos divus priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājas. Debates slēdzam.

Lūdzu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane. Cienījamie kolēģi, ja jūs būtu uzmanīgi lasījuši šos te priekšlikumus, tad jūs redzētu, ka 205.priekšlikumā — Kultūras pieminekļu glābšanas programmā ir paredzēta šī nepieciešamā summa, kura vajadzīga Cesvainei tagad un uzreiz, no Saeimas budžeta līdzekļiem, bet tā netiek novirzīta kā mērķdotācija pašvaldībām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsojam par 129. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 130. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsojam par 130. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 131. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsojam par 131. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 52, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 132. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Ja ir iebildumi, lūdzu balsojam par 132. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 133. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 133. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 134. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 134. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 135.priekšlikums — arī Tautas partijas frakcijas. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 135. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 136. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 136.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 137. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 137.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 138. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 138. priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 54, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 139. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 139. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 51, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 140. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 140. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 141. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 141. priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 50, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 142. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 142. priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 52, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 143. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 143. priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 51, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 144. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš(TP). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ministri! Šeit ir iezīmēta vēl viena problēma, kas šobrīd nav guvusi risinājumu. Pagājušā gada, 2002.gada, 27.decembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 596 par higiēnas prasībām izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu. Pēc pašvaldību likuma, uzliekot jaunas funkcijas, tam jāparedz arī finansējums. Un šīs normas, protams, ir vajadzīgas un pareizas higiēnas prasības gan ēdināšanā, gan citās lietās, bet tam ir vajadzīgs arī nopietns finansiāls segums. Pašvaldības kopumā varbūt vēl nav fiksējušas to summu, kas ir nepieciešama šo noteikumu īstenošanai. Talsu rajonā šīs summas ir ļoti precīzi aprēķinātas. Pašvaldību savienība runā pat par 50 miljoniem latu, kas ir vajadzīgi šo noteikumu īstenošanai. Un šinī gadījumā, lai arī valdībai un valdošajām partijām ir ļoti populāri vainot iepriekšējās valdības lēmumu pieņemšanā, kam nav finansiāla seguma, nu tas ir pieņemts 27.decembrī, neizvērtējot šo finansiālo segumu.

Otra lieta. Šobrīd šo prasību ievērošanu stingri pieprasa uzraugošās institūcijas, un veselā virknē izglītības iestāžu ir nopietnas problēmas par šo iestāžu iespējamo darbības apturēšanu vai slēgšanu. Un šinī gadījumā šim jautājumam, protams, varbūt nav iespējams risinājums viena rajona ietvaros, bet es tomēr gribu norādīt gan valdības vadītājam, finanšu ministram un izglītības ministram, labklājības ministram, ka šie noteikumi ir pieņemti bez finansiālā seguma, šī problēma būs ļoti nopietna un skars visas valstī esošās 700 skolas. Un risinājums šeit būs jārod jebkurā gadījumā. Tāpēc vienkārši gribēju pievērst uzmanību šai, manuprāt, ļoti aktuālajai problēmai, un aicinātu valdību piedāvāt šeit risinājumu, jo šie noteikumi ir pieņemti burtiski trīs dienas pirms jaunā gada un stājušies spēkā šogad.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu balsojam par 144. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 52, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 145. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 145.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 51, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 146. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 146. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 49, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 147. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 147.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 51, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 148. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 148.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 149. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 149.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 51, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 150. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 150.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 52, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 151. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 151.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 152. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 152.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 48, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 153. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 153.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 154. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 154.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 155. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 155.priekšlikumu. 155. Balsošanas režīmu lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 50, atturas — 1. 155.priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 156. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu balsojumu par 156.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 49, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 157. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 157.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 51, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 158. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 158.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 49, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 159.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Zunda. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (TP). Cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Irlavas pagasta pašvaldība ir izsūtījusi visām frakcijām vēstuli ar lūgumu, es ceru, ka jūs esat lasījuši, bet iespējams, ka sakarā ar to, ka budžets tiek izskatīts Saeimā ļoti lielā steigā un spiediena apstākļos, jūs varbūt neesat iepazinušies ar to. Tātad ļoti koncentrētā veidā lietas būtība.

2002.gadā Irlavā nodega kultūras nams. Un pašvaldība ir apņēmības pilna šo kultūras namu atjaunot, bet viņiem nepieciešami 200 000 latu, lai šo projektu realizētu.

Pašvaldības budžets ir tikai 165 000. Tātad skaidrs, ka bez valsts investīciju atbalsta pašvaldība to realizēt nevar.

2002.gadā pašvaldība griezās Ministru kabinetā un tika saņēmusi solījumu, ka 2003.gada investīciju projektā šī kultūras nama atjaunošana tiks iekļauta. Lai projekts būtu racionāls, pašvaldība ir izdomājusi, ka kultūras nams varētu tikt apvienots ar sporta zāli, un tādā veidā taupītu gan līdzekļus, gan arī to pēc tam racionāli izmantotu. Diemžēl situācija ir tradicionāla, pašvaldība šinī brīdī nav sagaidījusi cerēto un viņa ir griezusies pie visām frakcijām.

Par cik Irlavas pagasts ir lauku pašvaldība, viņi visvairāk cerēja uz Zemnieku savienības atbalstu. Zemnieku savienības frakcija to arī zina, un viņi cer, ka šis atbalsts no viņiem arī tiks sagaidīts.

Es nenoliedzu savu piederību Tukuma pusei un nevirzu šo priekšlikumu caur frakciju, bet gribētu pateikt, ka tas ir bezpartijisks priekšlikums, kuru būtu nepieciešams atbalstīt. Es aicinu kā kolēģus šajā pasākumā būt Zemnieku savienībai!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu balsojumu par 159. — deputāta Zundas priekšlikumu.

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 160. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tukuma pusē otra sāpe ir viena cita pašvaldība, tas ir Slampes pagasts ar savu Zemgales vidusskolu. Divus gadus šai vidusskolā ir ieguldītas valsts investīcijas un realizēts kopējais apjoms par 292 000. Viņiem nepieciešami arī nākošie etapi, lai šo vidusskolu rekonstruētu, veiktu energotaupības pasākumus un tādējādi nodrošinātu šīs skolas normālu funkcionēšanu. Šinī brīdī šī problēma ir tāda, ka atsevišķās skolas telpās draud izkrist logi tāpēc, ka logu rāmji ir izpuvuši, un darba inspekcija jau ir sastādījusi vairākus aktus, un skolai tad faktiski nav īsta risinājuma, kur izvietot skolniekus, lai varētu realizēt mācību procesu. Un tāpēc, lai šis projekts netiktu iesaldēts, Slampes pagasta pašvaldība ir griezusies pie visām frakcijām. Un es uzskatīju par savu pienākumu virzīt šo.

Un es lūdzu uzskatīt jūs par savu pienākumu atbalstīt šo priekšlikumu!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēgtas. Lūdzu, balsosim par 160. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 49, atturas — 2. Priekšlikums noraidīts. Paldies!

B.Brigmane. 161.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Zunda. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 161. — deputāta Zundas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 52, atturas — neviens. Priekšlikums noraidīts. Paldies!

B.Brigmane. 162. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 162. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 51, atturas — 1. Priekšlikums noraidīts.

B.Brigmane. 163. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 163. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 51, atturas — 1. Priekšlikums noraidīts.

B.Brigmane. 164. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 164. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 47, atturas — 2. Priekšlikums noraidīts.

B.Brigmane. 165.priekšlikums. Iesniegusi TP. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 165. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 51, atturas — 1. Priekšlikums noraidīts.

B.Brigmane. 166.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Solovjovs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vārds deputātam Solovjovam.

I.Solovjovs (TSP). Cienījamie deputāti! Visiem droši vien apnika jau runāt par skolām un runāt par sporta zālēm. Un tomēr. Cienījamie kolēģi! Daudzi no jums, es zinu, savā laikā strādāja celtniecībā un ļoti labi saprot, ko nozīmē iesaldētie objekti. Es atkārtoju, es nerunāju par projektiem, es runāju par objektiem.

Cienījamie ministri! Jūs taču ļoti labi zināt, ka pēc gada, pēc diviem gadiem būs jāmaksā par to dubultīgi, ja ne vairāk. Un es nesaprotu, kāpēc neviens šeit no jums par to nerunā: uz cik gadiem ir iesaldēts un ko darīsim tālāk ar to, kad būs nauda? Es nerunāju tikai par savējo jautājumu, ko es ierosināju, bet es runāju par visiem jautājumiem. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt tomēr, tāpēc ka jūs iesākāt vai iesāksiet jau strādāt ar jauno budžetu, un tur būs jādomā par to, ka jādod dubultīga nauda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Balsosim par 166. — deputāta Solovjova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 49, neatturas neviens. Priekšlikums noraidīts. Paldies!

B.Brigmane. 167. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais premjerministra kungs! Un cienījamie deputāti! Jā, ir ļoti bēdīgi, nākot uz tribīni, es iedomājos par tiem bērniem, kas te bija atbraukuši ar saviem skolotājiem, tur bija ap 100 cilvēkiem, bija tā saucamais pikets jeb demonstrācija, vai kā tur teikt, sankcionēts vai nesankcionēts. Tā bija tāda reta parādība, ka Latvijā vispār sabiedrība iesaistās vai nu politikā, vai savas valsts veidošanā, jo jūs dzirdējāt, Robertsona kungs neuzslavēja nevienu no mums un neuzslavēja nevienu no Latvijas iedzīvotājiem, jo, lūk, Lietuvā ir bijis, kas demonstrēja demokrātiju. Šodien visā šajā balsojumu sistēmā un kārtībā, un es varētu teikt, roku izgriešanā, es nejūtu demokrātijas iedīgļus. Un man ir kauns, ka, teiksim, mūsu jaunā partija, ar kuru es esmu kopā, teiksim, koalīcijā, vai ne, vispār nekonsultējas, es nerunāju par mācītājiem. Es ceru, ka mācītāju partija nobalsos par baznīcas drupām vismaz un par to, ka mūsu tautas daļa cenšas atjaunot šīs baznīcas, cenšas saglabāt kultūrvēsturiskos pieminekļus. Ir kaut kāds paradokss. Es jūtu, ka nu politika taču ir kompromisa māksla. Šī ir bezkompromisu cīņa. Man ir kauns vienkārši, bet nu diemžēl es esmu iekūlies tādā kompānijā (Zālē smiekli, aplausi.) Un kāpēc es to runāju? Es ceru, ka visi ir izlasījuši budžetu. Ja jūs paskatītos Aizsardzības ministrijas budžetu, es nedomāju, ka Rietumvalstis mums griež šīs rokas ārā. Viņas pašas mums ir parādā par 50 gadu okupāciju un par tās pieļaušanu. Teiksim, Jalta—Potsdama, Ribentrops—Molotovs un pārējie kungi. Lieta ir tāda, kad es rosinu Valkai, lūk, šiem bērniem, lai viņiem būtu jāsporto, nevis jālieto narkotikas vai jāmēģina nogalināt kāds vietējais uzņēmējs, kā tas notika tuvumā šeit Valkai, un pēc tam, kā saka, visiem jāsēž cietumā, un mums vēl viņi jābaro.

Citiem vārdiem sakot, ir 500 000 latu, 500 000 latu iedalīti Aizsardzības ministrijai munīcijas iegādei. “Izšaut” 300 metru šautuves izbūvei — 160 000 latu, “apmācīt” slepkavas, apmācīt killerus...teiksim tā. Vai jūs iedomājaties karu vispār? Kad ir nezin cik tonnu bakterioloģisko ieroču, kad ir kodolieroči daudzām valstīm. Es lūdzu jūs, diemžēl es esmu spiests lūgt jūs atturēties balsojumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 167. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Balsošanas režīmu! (No zāles deputāts Dz. Ābiķis: “Leopold, balso “par”!”) Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 47, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 168. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 168.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 50, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 169. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu balsojam par 169.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 170. — deputāta Solovjova priekšlikums. Komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 170. — deputāta Solovjova priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 171. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 171.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 172. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija arī to neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 172. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles A.Kiršteins: “Arī neatbalsta, kad atbalstīs!”)

B.Brigmane. 173. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 173.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 52, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 174. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (TP). Godātais Prezidij! Kolēģi! Ministru prezidenta kungs, nav šobrīd. Es nedomāju, ka tagad pozīcijas deputāti pēkšņi pārtrauks klausīt vadoņiem un balsos savādāk. Es vienkārši gribu nocitēt LETA šodienas ziņas par ASV vēstnieka apmeklējumu Valmierā. Pēc Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātskolas apmeklējuma preses konferencē viņš uzsvēra skolas nozīmīgumu Latvijas mērogā, nepieciešamību valstij to atbalstīt. Un man rodas jautājums — kāpēc to saprot Amerikas vēstnieks? Kāpēc to nesaprata valdība un Šadurska kungs? Izsvītrojot šo finansējumu beidzamajā brīdī, kaut gan šī skola ir vienīgā tāda visā Latvijā. Un tur, starp citu, mācās 90% bērnu no citurienes, un tikai 5% valmieriešu. Un mēs neprasām nekādas tiešās Valmieras investīcijas. Mans vienīgais secinājums rodas pēc jautājuma — kāpēc tad to neatbalstīja?

Es domāju, ka varbūt ASV vēstnieks nezināja, ka Valmiera daudziem asociējas ar oranžo Tautas partijas pilsētu, un tieši tāpēc viss, kas ir oranžs, tas nav jāatbalsta un tas ir jāizsvītro. Ja jūs prasītu, kādi ir argumenti, es domāju, ka argumenti ir arī iepriekšējie visi balsojumi pret lauku pilsētu, kura burtiski iet bojā... Runas par savējiem, neskatoties, vai tie darbi ir labi vai slikti, ko kāds dara pēdējā laikā, jautājums arī par Vidzemes olimpisko centru. Valmiera ir pārdzīvojusi ļoti daudzas valdības un pārdzīvos arī šo. Tajā pašā laikā es varu teikt, ka šī ir pirmā valdība, no kuras ir izjusts tāds fatāls naids pret visu to, kas ir bijis iepriekš. Vismaz uz savas ādas es to jau mēneša laikā sāku izjust, un man vienīgi rodas aizdomas, ka ar to tiek maskēti kādi kompleksi.

Šajā sakarā, vājdzirdīgo skolas sakarā, es aicinu ne jau balsot par Tautas partiju, un, ja kādam nepatīk, var arī vispār nebalsot, bet es aicinu vienkārši padomāt jau tuvākajos mēnešos par tiem cilvēkiem, kas stāv ārpus visām partijām, ārpus oranžā, zilā, zaļā un visa pārējā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu balsojumu par 174. — Tautas partijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 50, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 175. — deputāta Kučinska priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (TP). Centīšos ļoti īsi, atkal par priekšdienām domājot, jo Valmieras teātris arī nav tikai Valmierai, Valmieras teātris ir visam reģionam. Un tad ir jautājums, kam tas ir vajadzīgs? Vispirms es gan gribu pateikt paldies gan Kultūras ministrijai, gan arī jums visiem, pozīcijas deputātiem, to es saku arī Valmieras teātra vārdā par atbalstītajām algām.

Tajā pašā laikā ir tāds ieraksts ilgtermiņa saistībās, kurās šogad — 75 000 un nākošgad — gandrīz 400 000, un Valmieras teātris ir pabeigts. Un es gribu uzdot tomēr jautājumu... es netaisos varbūt šodien šeit saņemt atbildi, bet es vēlētos, lai atbildi saņemtu Valmiera — būs teātris pabeigts no šīs valdības, vai mums atkal jāgaida jauna valdība? Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu balsojumu par 175. — deputāta Māra Kučinska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 176. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 176.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 54, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 177. — Ārlietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Man ir patiess prieks, ka beidzot ir bubulis noņemts. Tas nav Tautas partijas priekšlikums, un šeit ir priekšlikums, kuru atbalstījusi komisija.

Es ceru, ka, balsojot par šo priekšlikumu, mēs nepiekritīsim tiem, kas saka, ka “Jaunajā laikā” ir notikusi apbrīnojama lozungu transformācija. Pirmsvēlēšanu lozungu transformācija ir notikusi tagad, saskaroties ar reālās dzīves skarbo ikdienu. Ministru kabineta lozungs tagad skan tā: “Viens likums visiem, viena taisnība mums.”

Es domāju, ka jūs visi esat lasījuši Orvela “Dzīvnieku fermu”, un tur bija aprakstīts, kā vajag mainīt lozungus. Piemēram, ja jūs atceraties, tur bija tāds labs lozungs, ka cūkas nekad neguļ gultā. Un tad, kad viņām iepatikās to darīt, viņas to lozungu mainīja, un jaunais lozungs skanēja: “Cūkas nekad neguļ gultā, ja ir uzklāti palagi.” Lozungs “Vīrs un vārds” ir transformējies pavisam jaunā lozungā, kas saucas “Klausieties manos vārdos, nekad neskatieties uz maniem darbiem”.

Eiropas Savienības prioritāte, ar ko mēs ceļamies un guļamies un ko es dzirdu katru dienu pa radio, un valdība neapnīkst skandējot, ka “bez Eiropas Savienības ne soli”, ka “Eiropas Savienība mūs glābs”, ka “starp divām savienībām mazā Latvija iznīks”, ja, faktiski izrādās tikai prioritāte vārdos. Un, kā jau es teicu, nākošā gada prezidējošā valsts ir Īrija Eiropas Savienībā, un izrādās, ka mēs nevaram atrast pat ne 150 000, arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija varēja samazināt uz 80 000, teiksim, jo, es teicu, šogad vajadzētu izīrēt tikai telpas, aizsūtīt vienu cilvēku, lai nākošajā gadā šī vēstniecība varētu strādāt. Arī tam nauda nav atradusies. Tātad jaunais lozungs: “Ar muti Eiropas Savienībā, ar darbiem — Baltkrievijā.” Ārlietu komisija atbalstīja vienbalsīgi šo priekšlikumu. Es ceru, ka es esmu varbūt te maldījies un ka šī lozunga transformācija nenotiks, un tādi godājami cilvēki kā no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Vaideres kundze vai no “Jaunā laika” Bērziņa kungs, vai no Latvijas Pirmās partijas Jēkabsona kungs atbalstīs arī šoreiz un nemainīs kārtējo reizi savus uzskatus, lai mums nevajadzētu pārmest viņiem nepārtrauktu uzskatu maiņu.

Paldies par jūsu atbalstu, godājamie deputāti!

Sēdes vadītāja. Deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Godātie kolēģi! Es tiešām no sirds priecājos, ka beidzot no šīs tribīnes skan tik kaismīgas aizstāvības runas Ārlietu ministrijas budžetam. Es deviņus gadus strādāju Ārlietu ministrijā un zinu, kā ir dalīti līdz šim līdzekļi Ārlietu ministrijai. Es zinu, cik reizes ir prasīta nauda vēstniecībai Īrijā. Prasīta Tautas partijas finanšu ministram. Septiņus gadus nav dots Ārlietu ministrijai jaunu diplomātisko un konsulāro iestāžu atvēršanai neviens santīms, neviens cents, neviena kapeika. Es jums varu pastāstīt, kā dzīvo Ārlietu ministrijas darbinieki un strādā, salīdzinot ar citu valstu Ārlietu ministriju darbiniekiem, kuri ir komandēti. Salīdzināsim Lietuvas diplomātus. Viņu alga, ņemsim viszemākajiem darbiniekiem, ir tāda kā mūsu vēstniekam. Tas ir viss. Tā nu tā Ārlietu ministrija ir strādājusi. Un, neskatoties uz visu to, Ārlietu ministrija ir izpildījusi savus ārpolitiskos mērķus, lai arī Tautas partijas finanšu ministri tai šo naudu gadiem nav devuši. Un arī tagad Ārlietu ministrija, saprotot to, ka valstij ir grūti un ka šie te... šis te mazais gabaliņš, tikai iedot naudu, lai vienu cilvēku uz turieni aizsūtītu, pēc būtības neko neatrisina. Un, tā kā Ārlietu ministrija līdz šim to ir darījusi, uz Īriju aizbrauks viens cilvēks, dzīvos viesnīcā, un neuztraucieties, arī Īrijas prezidentūra tiks novadīta godam. Bet Ārlietu ministrija izturējās ar sapratni, jo viņa ir pieradusi, ka tai naudu nedod. Un atšķirībā no visiem citiem iepriekšējiem gadiem šogad beidzot Ārlietu ministrijai kopumā ir iedota nauda.

Tā ka paldies finanšu ministram, kurš atrada šo iespēju. Bet ar Īriju gan jau mēs kaut kā tiksim galā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL”). Cienījamie kolēģi! Tas ir diezgan rets jautājums. Pēc būtības es pilnīgi atbalstu Kiršteina kunga viedokli, tāpēc ka Īrijā dzīvo ap 10 000 Latvijas strādnieku — latviešu, krievu un citu nāciju, ja. Tur nav neviena konsulārā darbinieka. Iedomājieties, ja ar cilvēkiem kaut kas notiek, tas nozīmē, ka viņiem būs ļoti lielas problēmas, viņi nevar saņemt palīdzību no savas republikas. Es domāju, ka mums ļoti vajag attīstīt savas attiecības īpaši uz Īriju, ja, tāpēc ka tā ir valsts Eiropā, kas ļoti strauji attīstās.

Un es lūdzu atbalstīt šo vēstniecību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Godātā Mellupes kundze! Meliem ir īsas kājas, lai kas šos melus izplata. Kas tad iedeva naudu un kurā gadā 2 miljoni latu? 2 miljoni latu Vašingtonas vēstniecībai, Mellupes kundze! Ir iedots vai nav iedots? Un turklāt, atverot jaunu ēku, otra ēka, vecā ēka ir pārdodama, un par to ir iespējams iegādāties citu. Vai pēdējos gados nav atvērta vēstniecība Berlīnē? Vai tā nemaksāja gandrīz 2 miljonus latu atkal? Un vai neatbrīvojās vēstniecība Bonnā, kura ir pārdodama un kuras resursi ir izmantojami citu ēku iegādei? Šīs vēstniecības bija ļoti lielas, un ļoti milzīgas summas, un šīs divas ēkas, kas palika un atbrīvojās Bonnā, un vecā ēka Vašingtonā ir pārdodamas un šie resursi izmantojami jaunu vēstniecību atvēršanai Īrijā, un šeit nav problēmu. Tāpēc pēdējos gados katru gadu šīs milzīgās summas, atvēlot šīm divām konkrētajām vēstniecībām, valdība ir rūpējusies par šo te vēstniecību atvēršanu.

Protams, ir vēl vietas, kur ir nepieciešamas vēstniecības. Un varbūt tā lielākā problēma ir stratēģijas trūkums vai koncepcija par to, kur tad šīs vēstniecības ir atveramas. Jo ir dažādas lietas, piemēram, saistībā ar diskusiju par divpusējām attiecībām ar Eiropas Savienības valstīm. Un tā jau nav tikai diskusija Latvijā, ja zinām, tad ne pārāk sen šāda diskusija bija Somijā. Vai tas ir pareizi, ka visās valstīs ir šīs vēstniecības, vai koncentrējami ir kontakti, teiksim, ar Briseli.

Otra lieta. Tur, kur mums ir ekonomiskās intereses. Kāpēc Āzijā Latvijai nav nevienas diplomātiskās pārstāvniecības? Jā, protams, pārstāvniecība Japānā ir ļoti dārga, un tāda ir Lietuvai un Igaunijai šobrīd. Kāpēc mums nav vēstniecības Kazahijā, kur mums ir, teiksim, vislielākais eksporta pieaugums un importa pieaugums? Un šīs koncepcijas varbūt trūkums ir tā problēma, kāpēc šīs lietas nevirzās. Bet tas, ka nav investēti resursi, milzīgi resursi, katru gadu, pēdējo gadu praktiski 2 miljoni, pie kam jautājums, kā šīs ēkas tiks realizētas? Iepriekšējā valdība pieņēma lēmumu, ka šīs divas ēkas, Vašingtonas un Bonnas, ir realizējamas, pārdodamas un šī nauda ir ieguldāma tālāk vēstniecību attīstībā. Tāpēc var teikt viskautko, bet nu tad, kad tiek atklāti melots, man ļoti, ļoti tas nepatīk.

Sēdes vadītāja. Deputāte Solvita Mellupe — otro reizi.

S.Mellupe (JL). Atklāti melot mēs mācāmies no vecākajiem brāļiem. Tā arī ir māksla, kas politikā acīmredzot ir jāmācās. Bet manā stāstā melots nebija neviena vārda. Bet attiecībā par koncepciju atkal man jums jāsaka, Bērziņa kungs, par vēstniecību atvēršanas koncepciju un vēstniecību aizvēršanas koncepciju. Ir apstiprināta Ministru kabinetā arī jau tad, kad jūs bijāt ministrs, koncepcija gan par vēstniecību iegādēm, gan par vēstniecību remontiem, gan par visu pārējo ir apstiprināta. Tā ik pa brītiņam tiek atjaunota, saskaņota un pārskaņota. Tāda koncepcija ir vismaz 10 gadiem uz priekšu. Arī tomēr nemeloju, vēstniecība Īrijā, jūs ļoti labi zināt, cik reizes nauda ir prasīta. Ja mēs ejam šajās politiskajās niansēs, tad tas ir arī vēl viens ārpolitikas jautājums, ka mums joprojām nav izlīdzināts līdzsvars starp Izraēlu un arābu pasauli. Mums ir vēstniecība Izraēlā, bet mums nav nekādas pārstāvniecības arābu pasaulē.

Un, atbildot savukārt otrai opozīcijas pusei attiecībā par to, kā tiek aizstāvētas pilsoņu intereses. Tiek aizstāvētas tāpēc, ka atkal tieši tāpat Ārlietu ministrija ir noslēgusi līgumu par savstarpējo konsulāro palīdzību ar Lietuvu un Igauniju. Un Igaunijas vēstniecība tiešām strādā uz mūsu cilvēkiem, kuriem tur gadās ne viena vien problēma. Un ir bijuši šo gadu laikā divi nāves gadījumi. Bet neviens nav tur palicis ne bez dokumentiem, ne arī mirstīgas atliekas būtu apglabātas tur. Tā ka arī tas pierāda to, ka Ārlietu ministrija šajos skopajos apstākļos spēj strādāt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu, balsosim par 177. — Ārlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 50, atturas — 4.

Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 178. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 178.priekšlikumu. Piedodiet, vai Radzevičs Andrejs ir pieteicies debatēs? Atklājam debates. Deputāts Andrejs Radzevičs.

A.Radzevičs (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie ministri! Kolēģi! Mūsu cienījamie pieredzējušie kolēģi, kuri nokļuvuši opozīcijā, tagad ir konstatējuši, ka lauku iedzīvotāji viņu un iepriekšējo valdīšanas laikā ir nokļuvuši kritiskā sociālekonomiskā situācijā. Un tāpēc viņi tagad griežas pie mums ar priekšlikumiem, kā labot iepriekš pieļautās kļūdas.

Ļoti daudziem lauku iedzīvotājiem vienīgais pārvietošanās veids ir sabiedriskais transports, lai nokļūtu uz skolām, ārstniecības iestādēm un arī darbavietām, kas atrodas bieži vien ārpus pašvaldībām, un viņu rīcībā nav personīgā autotransporta. Tāpēc ļoti svarīgi tieši attālajos lauku rajonos ir nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus. Par cik iedzīvotāju maksātspēja ir zema un iedzīvotāju blīvums ir neliels, pasažieri nav spējīgi apmaksāt pat autobusu pārvadājumu pašizmaksu. Tādēļ ļoti svarīgas ir valsts mērķdotācijas pasažieru pārvadājumiem. Liela daļa no šīm dotācijām pie pārvadātājiem nokļūst ar pašvaldību starpniecību. Līdzekļu piešķīrums šai jomai parāda valsts attieksmi pret lauku iedzīvotājiem. Pieņemu, ka daudziem ar lauku ikdienu nesaistītiem cilvēkiem šie skaitļi liksies neinteresanti. Bet, lai labāk raksturotu situāciju, atļaušos nosaukt dažus skaitļus no vēstures, kas raksturo attieksmi pret šiem lauku iedzīvotājiem. Tātad 2002.gada janvārī mērķdotācijai pasažieru pārvadājumiem lauku apvidos tika pārskaitīti 258 tūkstoši, 2002.gada februārī pietika ar 1 tūkstoti, bet, ja apskatāmies, kā tiek pildīts šogad, tad šogad šim mērķim paredzēti 428 tūkstoši. Nav jābūt matemātiķim, lai redzētu, kādas ir atšķirības. Tā rezultātā aizvadītos gados tika slēgti vairāki autobusu un vilcienu maršruti. Šogad pašvaldībām šim mērķim ir paredzēti 4,8 miljoni, kas ir gandrīz par vienu miljonu vairāk nekā pagājušajā gadā.

Otra lieta, kas raksturo iepriekšējās valdības attieksmi pret lauku iedzīvotājiem, ir slavenā sauktā Lauku ceļu programma. Piemēram, 2002.gadā lauku autoceļu programma 7,6 miljoni, 2001.gads, kad vēlēšanas bija tālu, bet lauku iedzīvotāji vēl tālāk.

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies.

A.Radzevičs... tikai 3,2 miljoni. Šogad šim mērķim ir četras reizes vairāk gandrīz 11,7 miljoni. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Radzeviča kungs! Priekšlikums bija... par to, par ko jūs debatējāt, priekšlikums bija par autoceļu finansējumu. Un ko tad piedāvā Tautas partija? Tautas partija, lai valdībai nebūtu jāsarkst galīgi kaunā, piedāvā tikai vienu lietu — pieauguma tempi akcīzes nodokļa iekasēšanā šogad saglabājas tādi paši, kādi bija iepriekš. Un tas rada šo papildu 3 miljonu finansējumu. Jūs budžetā esat ielikuši ievērojami zemāku pieauguma tempu, nekā bija iepriekšējā gadā, un vienmēr esat teikuši, ka šī valdība noteikti strādās labāk. Un vienīgais, ko mēs esam iesnieguši, lai jūs aplieciniet, ka jūs nestrādāsiet sliktāk. Pašreiz budžetā ieliktā prognoze ir ievērojami sliktāka par pieaugumu, kas bija šinī gadā, un īstenībā neatbilst tam, kā, piemēram, kopprodukts un citas lietas pieaug šinī gadā.

Tāpēc priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Jūs balsojat par to, vai jūs spēsiet strādāt vismaz ar tādu pieauguma tempu, kā strādāja iepriekšējā valdība, vai strādāsiet sliktāk. Par to jūs balsosiet? Ja jūs balsosiet pret, jūs atzīsiet, ka jūs nespējat iekasēt tādā tempā pieaugumu akcīzes nodokļa, kā to spēja iepriekšējā valdība.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu balsojumu par 178. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 54, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 179. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Es gribētu vērst valdības uzmanību, valdības vadītāja un finanšu ministra uzmanību uz šo priekšlikumu, jo šis visā 300 un pāri priekšlikumu klāstā ir vienīgais priekšlikums, kas piedāvā deficīta samazināšanu, kur nav paredzēts, teiksim, pretī palielinot ieņēmumus vai prognozējot tos atbilstoši situācijai, šo naudu iztērēt. Un šis piedāvājums ir palielināt sociālā nodokļa ieņēmumu prognozi. Iepriekšējā gadā pieauguma temps sociālā nodokļa iekasēšanā bija 11,2%. Šogad budžetā ir piedāvāts 0,6%, kas ir gandrīz apaļas 20 reizes pieauguma ziņā zemāks. Protams, motivācija, ka nodokļu likme tiek samazināta no 35 uz 33% ir vērā ņemama. Bet ja mēs paskatāmies īpatsvaru, cik sastāda 2% no 35%, tad tas ir 5,7%. Piesummējam pie 5,7% klāt 0,6 — tātad bāzes palielinājums sociālajam nodoklim šogad ir plānots 6,3%. Pagājušogad, atgādināšu, bija 11,2. Gandrīz apaļas divas reizes mazāk.

Šinī gadījumā mēs jau pat vairs neceram, ka valdība spēs nodrošināt iepriekšējā gada šo bāzes paplašināšanās tempu, jo, protams, ir jāņem vērā arī šis samazinājums. Bet mūsu piedāvājums ir tāds, ka pieaugums būs ne mazāks kā 2,1% sociālā nodokļa iekasēšanā.

Par to, vai šīs prognozes attaisnosies, vai valdība pēc laika atkal nebūs sapratusi savas kļūdas, mēs jau varēsim pārliecināties pie grozījumiem, un, protams, ja tas plāns būs atbilstošs tuvāk mūsu prognozēm nekā valdības, varbūt grozījumos tas tiks respektēts.

Es aicinātu respektēt vienīgo priekšlikumu budžetā, kas paredz deficīta samazināšanos, ko šobrīd jau Repšes kungs bez visiem citiem solījumiem pēdējās dienās ir izvirzījis kā vienu no jaunajām prioritātēm. Varu pateikt, ka samazinājums budžeta deficītam no 3 uz 2%, kā tiek stādīts šis mērķis vai kā tiek publiski paziņots, prasa 55 miljonus papildu ieņēmumu. Tātad kopumā visi solījumi, ieskaitot arī šo par deficīta samazināšanu, šobrīd jau pārsniedz 200 miljonus latu, kas būs nepieciešami, teiksim, pusgadā. Mēs esam varbūt pieticīgāki un reālistiskāki, jo vērtējam šo situāciju, bet aicinu atbalstīt šo vienīgo priekšlikumu par deficīta samazināšanu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu balsojumu par 179. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav at-
balstīts.

B.Brigmane. 180. — Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 180.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 181. — Tautas saskaņas partijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, balsosim par 181.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 182. — Tautas saskaņas partijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 183. — Tautas saskaņas partijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 183.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 54, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 184. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 184.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 185. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 185.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 186. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

B.Brigmane. 187. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 188. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts 223.priekšlikumā, ko iesniegusi “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Šeit ir finansēšanas avots — Aizsardzības ministrijas budžets, un summa ir lielāka — 4000 latu. Tātad līdz ar to šis priekšlikums būtu noraidāms.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 188. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 61, atturas — 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 189. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Šis priekšlikums ir daļēji iestrādāts Ministru kabineta iesniegtajā priekšlikumā, kurā... 224., kur šiem mērķiem ir paredzēta lielāka summa — 9100 latu.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 189.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 62, atturas — 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 190. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Anta Rugāte.

A.Rugāte (TP). Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Ministru kungi! Godātais Šadurska kungs! Man nav cita ministra, ko es varētu uzrunāt šajā valdībā, kā izglītības ministru. Un tāpēc man žēl, ka ir tā nodrāztā frāze diemžēl jau par tām skumjām, bet nu ir skumji, ka tieši gara nav bijis klāt tajā brīdī, kad jūs svītrojāt no Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības programmas apakšprogrammu “Latgales programma”. Jo kas gan, lūk, ir rakstīts šajā anotācijā, ko sauc par šīs apakšprogrammas motivāciju; “Latgales programmas ietvaros tiek nodrošināta iespēja un optimāli apstākļi izglītojamajiem Latgales novadā iegūt izglītību valsts valodā, vispusīgi attīstīt savas spējas un veicināt mazākumtautību izglītojamo integrāciju sabiedrībā. Atjaunotā un nostiprinātā latviskā vidē.” Jā, protams, tas ir tikai palīglīdzeklis izglītības politikas nodrošināšanai. Taču Latgales rusifikācijas seku novēršanai šis bijis ļoti pārliecinošs līdzeklis.

Jūsu ietaupījums. Tātad par burtu vai par ciparu. Jūsu ietaupījums ir 111, 1 tūkstotis latu, un kā jūs rakstāt šajā motivācijā par strukturālajām izmaiņām, ka Latgales reģionā no šiem līdzekļiem plānotas investīcijas Preiļu, Balvu un Rēzeknes rajoniem. Tad, kad paskatāmies 13.pielikumā, tad izrādās, ka ir tikai 49 000 latu, kurus jūs atvēlat no šiem 111 tūkstošiem. Kur tad ir palikuši 62,2 tūkstoši? Un, ja jūs piedāvājat Aglonas sanatorijas internātskolas bērniem ar psihoneiroloģiskām saslimšanām siltināšanai tikai 5000 latu, tā vietā, ka projekts ir izstrādāts uz 93 000, taupības režīmā samazināts līdz 70 000. Ko varēs izdarīt ar 5000 latu? Šis ir jautājums — vai Verēmu pagastam tas ir izdevīgi?

Divu iemeslu dēļ es nācu šeit runāt. Un vienu es vēl vēlos šeit minēt. Rēzeknes rajons jums adresēja vēstuli, no pašvaldībām un izglītības darbiniekiem protestējot un skaidrojot, kāpēc programma ir nepieciešama. Latgalieši ir ļoti pacietīgi. Un arī šajā reizē viņi patiešām vēl ticēja, ka “Jaunā laika” ministrs Šadurska kungs sapratīs, ieklausīsies, turpinās labi iesāktos un ilglaicīgos projektus un programmas un izpratīs apakšprogrammas mērķus un palīdzēs tos izprast arī jaunajiem deputātiem. Un viņi saņēma no jums atbildi. Atbildi, kurā jūs sakāt, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir citas prioritātes. Un jūs minat augstāko izglītību. Diemžēl tas neatbilst īsti patiesībai, Šadurska kungs, jo akadēmiskā personāla programmas nodrošinājumam jūs šodien neatbalstījāt to priekšlikumu, kurš palielināja šo summu līdz patiešām reālai šo augstākās izglītības pedagogu atbalsta iespējai. Tautas partijas priekšlikums Latgales programmai piešķirt līdzekļus no Saeimas budžeta, samazinot Saeimas nodrošinājuma budžetu, es ceru, ka patiešām sadzirdēs arī “Jaunajā laikā” šo izprotošo aicinājumu un atbalstīs to patiešām kā taupības budžeta piedāvājumu..

Paldies par balsojumu!

Sēdes vadītāja. Prezidijs ierosina 15 minūšu pārtraukumu. Debates turpināsim pēc pārtraukuma, ja deputātiem nav iebildumu. Paldies! 15 minūtes.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs turpinām mūsu sēdi, ir desmit deputātu ierosinājums turpināt Saeimas 28.februāra ārkārtas sēdi bez pārtraukuma. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs ... (Starpsauciens: “Iebildumu nav!”) Tātad mēs turpinām ārkārtas sēdi bez pārtraukuma. Paldies!

Turpinām debates. Debatēs pieteicies Aleksandrs Golubovs. Lūdzu!

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Tas būtu ļoti cienīgs solis uz priekšu pretim Latgales iedzīvotāju interesēm. Cienījamie kolēģi! Tas būtu ļoti labs solis no mūsu puses pretim Latgales iedzīvotāju interesēm, lai nodotu Latgales programmai 110 000 latu no Saeimas darbības nodrošinājuma naudas.

No naudas kapitāla ieguldījumiem. Saeima bez tās naudas var izdzīvot. Mēs izdzīvosim, bet šajā gadījumā jebkurā Latgales sētā, jebkurā dzīvoklī sapratīs mūsu soli un atbalstīs mūs, ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu balsojam par 190. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 48, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 191. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi sporta būvēm piešķirt šos līdzekļus.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

B.Brigmane. 192. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem, es saprotu, ka iebildumu nav. Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu balsojam par 192. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93 (Aplausi.), neviens — pret, atturas — 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 193. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi dotācijas piešķiršanu Latvijas nedzirdīgo laikrakstam “Kopsolī”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem par 193.priekšlikumu iebildumu nav.

B.Brigmane. 194. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Iepriekšējā priekšlikumā mēs atbalstījām arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 194. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 53, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 195. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 195. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 51, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 196.priekšlikums — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Šis ir atbalstīts 279. — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniegtajā priekšlikumā, kur acots ir Labklājības ministrija. Finansēšanas avots — Labklājības ministrija ir atradusi līdzekļus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 196. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 197. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 197.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 198. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi dotācijas piešķiršanu Vieglās valodas aģentūrai.

Sēdes vadītāja. Deputātiem par 198.priekšlikumu iebildumu nav.

B.Brigmane. 199. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Analogs iepriekšējam. Atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Balsot? Lūdzu balsojam par 199.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 200. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Šis priekšlikums daļēji jau ir atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 186. atbalstītajā priekšlikumā, kur finansēšanas avots ir Valsts prezidenta kancelejas uzturēšana.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 200. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu. Lūdzu zvanu!

B.Brigmane. Šis priekšlikums jau ir atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Zvans jau bija. Mēs balsojam pašreiz. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 54, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 201. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalsta līdzekļu piešķiršanu latviešu valodas apmācībai programmām... naturalizācijai.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (JL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze, Ministru prezident, ministri, kolēģi! Caurskatot šī 2003.gada budžeta projektu, valdošās koalīcijas partijas atrada iespēju ieekonomēt 390 000 latus gan no Saeimas paredzētajiem līdzekļiem Jūrmalas reprezentācijas nama remontam, gan arī no Valsts prezidentes Kancelejas naudas līdzekļu ietaupīšanas no līdzekļiem, kas ir paredzēti prezidentes remontiem... tas ir, dzīvokļa remontiem... Ir vēls... Prezidentes dzīvokļa remontiem. Ja mēs skatāmies uzmanīgi šajā te budžetā, kur tie līdzekļi tiek ieguldīti. Ir dažnedažādas programmas, par kurām daļu mēs jau esam nobalsojuši, un par otru daļu, kuru mēs vēl balsosim tuvākajā laikā. Ja mēs skatāmies uz tām programmām, kuras ir guvušas papildu atbalstu, mēs varam redzēt, ka te tiek atbalstītas divas lietas vienlaicīgi. Viens ir mūsu pagātnes atzīšana, proti, tas, ka Latvija bija okupēta valsts, mēs atbalstām tādus projektus kā Okupācijas muzeja finansēšanu, Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa restaurēšana un uzturēšana. Bet mēs arī saprotam, ka ir jāskatās uz nākotni. Un tieši šajā priekšlikumā tiek doti papildu līdzekļi svarīgai programmai, kas ir latviešu valodas apmācīšanai tiem cilvēkiem, kuri vēlas izrādīt uzticību mūsu valstij. Tātad mēs atzīstam mūsu skarbo pagātni, bet vienlaikus mēs skatāmies ar atvērtām acīm uz nākotni.

Tātad aicinu atbalstīt šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (TSP). Cienījamie kolēģi! Es, protams, atbalstu šo priekšlikumu. Bet... man gribētos zināt. Cik man ir zināms, no 1996.gada uz latviešu valodas apmācību ārzemju fondi, ārzemju donori iedalīja mums apmēram 8 miljonus dolāru. Latvija diemžēl līdz 2000.gadam gandrīz netērēja līdzekļus šim svarīgajam un vajadzīgajam jautājumam, bet tomēr no 2000.gada līdz 2002.gadam iedalīja gandrīz 800 000 latus. Tātad gandrīz desmit miljoni latu. Un es ļoti gribētu zināt, kur aizgāja tie milzīgie faktiski līdzekļi, un ļoti gribu, lai šie līdzekļi, par kuriem mēs noteikti nobalsosim, aizietu patiešām latviešu valodas apmācībai. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu, balsosim par 201. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 99, pret un atturas — nav. (Aplausi.) Paldies! Pirmais absolūti atbalstītais priekšlikums.

B.Brigmane. 202. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi līdzekļu piešķiršanu Ieslodzījuma vietu pārvaldes Iļģuciema cietumā ieslodzīto sieviešu bērnu uzturēšanai.

Sēdes vadītāja. Par 202.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 203. — Latvijas Pirmās partijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā... Nē, pilnībā atbalstīts pat, jo iepriekšējā priekšlikumā ir piešķirta lielāka summa.

Sēdes vadītāja. Par 203.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 204.priekšlikums — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 204. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 205. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi līdzekļu piešķiršanu Cesvaines pils atjaunošanai. Šādi priekšlikumi ir arī vēl no vairākiem citiem iesniedzējiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 206. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi līdzekļu piešķiršanu Okupācijas muzejam. Šādi priekšlikumi arī ir vairāki, un arī Saeimas Ārlietu komisija ir iesniegusi analogu priekšlikumu. Diemžēl man jāatvainojas, tehnisku iemeslu pēc šajā sarakstā neparādās Saeimas Ārlietu komisija.

Sēdes vadītāja. Par 206.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Ir iebildumi? Ja ir iebildumi, lūdzu balsosim par 206.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 2, atturas — 19. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 207. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 207. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 55, atturas — 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 208.priekšlikums — TB/LNNK iesniegusi to. Šis priekšlikums ir atbalstīts 187. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtajā priekšlikumā, kuru mēs atbalstījām, piešķirot līdzekļus Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa restaurācijai un uzturēšanai. Tikai finansēšanas avots tur bija no Valsts prezidentes Kancelejas izdevumiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

B.Brigmane. 209. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 209.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 52, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 210. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi dotācijas piešķiršanu sabiedriskajam fondam “Sibīrijas bērni”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 211. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 211. priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 212. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi līdzekļu piešķiršanu no Saeimas budžeta tiesnešu apmācībai Eiropas Savienības jautājumos.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 213. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi līdzekļu piešķiršanu no Saeimas darbības nodrošināšanas plēnumam tiesu prakses vispārināšanas daļas darbības nodrošināšanai tiesā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 214. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 214. priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 215. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi līdzekļu piešķiršanu no Saeimas darbības nodrošināšanas liftu renovācijai Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 216. — deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (TSP). Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ja kāds nav lietas kursā, es varu pastāstīt, ka situācija ar datoru esamību lauku skolās ir ļoti smaga. Dators lauku skolām ir tāds pats retums kā izglītības ministrs. Viens uz visiem. Man zvana no vairākiem pagastiem un lūdz atrast kaut vienu, kaut vecu kompjūteru, lai bērni vismaz redzētu, kāds tas izskatās. Ja neko nedarīs, tad jauns cilvēks ar diplomu par vidējo izglītību nespēs apieties ar datoru un nebūs vajadzīgs ne darba devējam, ne varēs turpināt mācības augstskolā. Un tas ir 21.gadsimtā, kad informācijas tehnoloģijas attīstās ļoti strauji un konkurence darba tirgū ir liela.

Šeit daži deputāti kā panākumu minēja, ka tiek izveidotas vairākas jaunas ministrijas. Starp tām arī Ģimenes un bērnu lietu ministrija. Bet uzreiz rodas jautājums: vai tas varēs palīdzēt bērniem un vai tas palīdzēs skolniekiem, kas savu mūžu neredzēs datoru, un vai tas palīdzēs apgūt datorzinības? Mēs nezinām, vai palielināsies datoru skaits lauku skolās, bet es precīzi varu teikt, ka katrā jaunās ministrijas kabinetā būs kompjūters. Un laukos bērni turpinās mācīties informātikas stundās bez datoriem un tikai stāstīs viens otram, kāds šis dators izskatās. Valdības nostājai ir jābūt viennozīmīgai — datorus katrai skolai un pietiekamā daudzumā.

Es ceru, ka Ministru kabinets ar prieku dalīsies ar naudu ar bērniem un kompjūteri tomēr tiks iegādāti. Un jūs atbalstīsiet manu priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Balsosim par deputāta Bartaševiča 216.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 217. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 217. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 218. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Šis priekšlikums pilnībā ir atbalstīts 206. — Ministru kabineta priekšlikumā, kur piešķirti līdzekļi no Saeimas darbības nodrošināšanas Okupācijas muzejam — lielākā summā — 43,380 tūkstošu latu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 219. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 219. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 51, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 220. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 220.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 221. — Eiropas lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 222. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 223. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Komisija atbalsta līdzekļu piešķiršanu no Aizsardzības ministrijas budžeta Latvijas Nacionālo partizānu apvienības darba nodrošināšanai, kritušo biedru piemiņas vietu apzināšanai un piemiņas zīmju uzstādīšanai.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Piedodiet, atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ko šeit piedāvā frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK? Frakcija piedāvā dot finansējumu, valsts finansējumu no valsts budžeta vienai no sabiedriskām organizācijām. Ja nu mēs dodam tādu finansējumu vienai sabiedriskai organizācijai, tad varbūt vajadzētu arī visām citām, jo mums nav likuma par valsts finansējumu sabiedriskajām organizācijām. Un, ja tas likums nav, tad šis te lēmums būs pretlikumīgs. Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Sapņot jau nevienam nav aizliegts. Ko mēs gribēsim, to mēs atbalstīsim. Un ko mēs negribēsim, to mēs nekad neatbalstīsim. Un nacionālos partizānus mēs atbalstīsim vienmēr. Lūk, tā! Jūs laikam Sibīrijā neesat bijis. Man tādas aizdomas ir. Tā ka es tomēr domāju, ka paskatīsimies, kas ko ir pelnījis. Un visus šitos ar tām sarkanajām zvaignēm un zvadzošajiem grabuļiem, kas te drīz atkal plātīsies Rīgas ielās, mēs nekad neatbalstīsim. Nesapņojiet, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Golubovs. Otro reizi.

A.Golubovs (PCTVL). Jā, tiešām, Dobeļa kungs. Es nekad nebiju Sibīrijā. Bet es biju Tālajos Austrumos un redzēju tur, kā dzīvo tie latvieši, kuri kādreiz bija izsūtīti, un viņu bērni. Un kad es ar viņiem runāju, tiešām viņi zina latviešu valodu. Viņi saglabāja to, bet viņi jau toreiz, kad sākās atmoda, jau toreiz zināja, ka šeit uz Latviju, uz šo valsti, viņi nebrauks. (Starpsauciens: “Žēl!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (ZZS). Cienījamie kolēģi! Te tiešām ir tāda lieta, ka mēs esam... nepareizi ir uzrakstīts. Ja te būtu “kritušo biedru piemiņas vietu apzināšanai un piemiņas zīmju uzstādīšanai”, tad tas nebūtu nelikumīgi. Bet mēs tiešām esam uzrakstījuši šeit... nu... sabiedriskai organizācijai. Un man liekas, ka tiek... nu, sāk dot sabiedriskām organizācijām, tad ko darīs tās citas sabiedriskās organizācijas. Es domāju, ka te vajag paņemt pārtraukumu jeb izsvītrot pirmo rindu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Nu šeit tomēr daži zālē ir, kuri ir atgriezušies no Sibīrijas atpakaļ, bet par lietu.

Es gribētu, godājamie kolēģi, lasīt šo tekstu varbūt uzmanīgāk. Šeit jau nav runa par vienu vai otru sabiedrisko organizāciju. Šeit ir konkrēts mērķis — kritušo biedru piemiņas vietu apzināšanai un piemiņas zīmju uzstādīšanai. Un, kā mēs zinām, tad Latvijai ir vienošanās ar citām valstīm, ka Latvijas zemē kritušajiem karavīriem vai partizāniem visas viņu vietas tiek apzinātas, sakoptas un turētas cieņā un godā. Vai tur iet kādi ar ordeņiem vai neiet, un tāpēc šī tomēr ir tēma, kuru varbūt mums nevajadzētu drusciņ vulgarizēt, kā tas šeit notiek no kreisā spārna. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Protams, “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK ir tiesības no vienas kabatas, no Aizsardzības ministrijas, dot naudu citai kabatai, savai, teiksim, kabatai, organizācijai. Jā... Bet, ja runājam par kapiem, es nesen biju pie Engures, tur ir kapsēta, krievu zaldātu kapsēta, un Latvijai un Krievijai ir līgums par kapsētu, teiksim, kārtību. Un šajā kapsētā nav kārtības no 90.gadu sākuma. Es domāju, ka vispirms mums jādomā par to, lai visas organizācijas būtu vienādas. Latvijā ir organizācijas, kas apvieno nacionālos partizānus, ebrejus, kuri cīnījās Otrajā pasaules karā, ir organizācijas latviešu sarkanajiem strēlniekiem... ir organizācijas Krievijas kara pensionāriem. Būsim vienlīdzīgi.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Kabanova kungu laikam māc pārdomas, kāpēc viņš vienreiz ir atbalstījis pozīciju šodien savā balsojumā. Es saprotu, tāpēc jūs te nākat un taisnojaties.

Kas attiecas par kritušo karavīru kapu apzināšanu, tad es pateikšu, ka Krievija vēl šodien nav darījusi neko neviena kapa apzināšanā, neviena kapa uzkopšanā. Mūsu leģionāri velti mēģina normāli sarunāties par šīm tēmām. Tā ka es domāju, ka te gan vajadzētu visam būt galīgi skaidram. Desmitiem gadu ir pazemoti un apgānīti gan mūsu leģionāru vārdi, gan piemiņa, gan viss pārējais. Tā ka vienkārši jūs jau te redzat, no kurienes kājas aug, kāda ir attieksme šeit un šodien. Šeit nāk un runā cilvēki, kas kādreiz rakstīja sarkanā krāsā un domāja sarkanā krāsā. Un acīmredzot viens otrs cer, ka arī nākotnē varēs domāt tāpat. Šeit tiešām pareizi tika teikts, ka nav runa par organizācijas kā tādas atbalstīšanu, ir runa par konkrētas darbības atbalstīšanu. Lūdzu nejaukt šīs lietas! Līdzīgi priekšlikumi arī būs turpmāk.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu balsosim par 223. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 12, atturas — 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 224. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi līdzekļu piešķiršanu no Aizsardzības ministrijas budžeta dotācijai Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Nu, ja jūs tā sapratāt, ka tanī priekšlikumā bija runa tieši par vietu apzināšanu un piemiņas zīmju uzstādīšanu, varbūt arī tā, varbūt es kaut ko nesapratu. Bet šajā priekšlikumā — jūs gribat vai negribat — jums jāsaprot vienu, ka šeit iet runa par to, ka mēs valsts naudu dodam sabiedriskai organizācijai. Un tikai vienai sabiedriskai organizācijai. Ja mēs dodam tur naudu, mums jādod arī citām sabiedriskām organizācijām, un mums jābūt tad likumam par sabiedrisko organizāciju valsts finansējumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Golubova kungs ļoti pareizi pateica, ka viņš nekā nesaprotot. Jā, tā tas tiešām ir, bet ar to nevajadzētu šeit lielīties, ja jūs kaut ko nesaprotat. Nacionālo karavīru biedrība ir ieguldījusi ārkārtīgi daudz darba Lestenes Brāļu kapu izveidošanai, kur tiek apglabāti kritušie latviešu leģionāri Otrajā pasaules karā. Nacionālo karavīru biedrība ir strādājusi pie piemiņas zīmju uzstādīšanas dažādās Latvijas vietās (par to mēs vēl runāsim vēlāk). To piemiņas zīmju atjaunošana, kuras saspridzināja visi tie boļševiki un viņu roklaižas, bijušie un esošie komunisti. Nacionālā karavīru biedrība priekš sevis neņem neko! Šie līdzekļi viņiem ir vajadzīgi viņu praktiskajam darbam. Un varbūt aizejiet un paskatieties, kā viņi strādā un kā viņi meklē savu kritušo karabiedru mirstīgās atliekas visā Latvijā, kas tas ir par darbu un ko tas nozīmē.

Tā ka jūs ar saviem sarkanarmiešiem varat tur brāļoties un čupoties, cik jums patīk! Tas jums ļoti piestāv. Sejas krāsa, ādas krāsa, visas pārējās krāsas, kas jums tur ir. Lūk! Līdz ar to, ja jūs nesaprotat kaut ko, kādreiz atnāciet uz Nacionālo karavīru biedrības kādu pasākumu, pastāstiet, ka jūs neatzīstat okupāciju, ka tāda vispār Latvijā nav bijusi, un jūs paskatīsities, kā jūs tur uzņems un cik jūs tur ērti jutīsities. Redziet, ar savu nezināšanu nevajadzētu šeit nākt un plātīties. Nezināšana jums nekādu godu nedara. Jūs te sēžat jau pietiekoši ilgi, vēl joprojām neesat izlasījis acīmredzot nevienu grāmatu par okupāciju... Nu ko es varu darīt, nu! Tāds jūs esat, ar tādu jāsamierinās. Un, kamēr Golubovs nebūs sapratis, kas ir okupācija, (No zāles deputāts A.Golubovs: “Nav, nav!”) kur tā ir bijusi un kur tā nav bijusi, viņš būs nepiepildāms un nāks te visu laiku tribīnē, un nāks varbūt vēl vienu reizi šodien. Tur nekā nevar darīt! Jums ir ļoti stingri jāstrādā ar sevi, Golubova kungs! Bet mēs turpināsim atbalstīt visu to, kas attiecas uz Latvijas vēstures nopietnu pētīšanu, uz cieņas izrādīšanu leģionāriem un nacionālajiem partizāniem, uz tās cieņas izrādīšanu, kuru viņiem neizrādīja divas paaudzes. Neizrādīja tā vara, kuras pielūdzēji šodien arī te nāk tribīnē un atļaujas izrunāties.

Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (JL). Kolēģi! Man gandrīz vārdu trūkst, es varētu teikt, izbrīna. Mēs visi lielākā daļa šeit esam augstskolas izglītoti cilvēki, un mēs visi zinām vienu lietu, ka patiesība nav kompromiss vai pusceļš starp patiesību un meliem. Patiesība ir, kāda tā ir, vai nu kāds to apjēdz, saprot vai nesaprot.

Amerikas Savienotajās Valstīs ir ļoti interesanta sabiedriska organizācija. Tā saucās “Plakanās zemes sabiedrība”. Ir cilvēki, kuri vēl šodien tic tam, ka mūsu zeme nav apaļa zemeslode, bet plakana. Tagad tas, ka viņi tam šodien tic, vai tas nozīmē, ka viņiem ir taisnība? Vai taisnība varbūt ir tā, ka tā ir tāda līka, nu, varbūt ne apaļa, varbūt ne plakana, nu kaut kas tāds pa vidu? Nē! Patiesība ir tāda, kāda tā ir, neskatoties uz to, ko neziņi domā.

Šajā sakarā ļoti interesanti parādās argumentācija tieši no PCTVL un Tautas saskaņas partijas puses. Runa par to, ka tagad te kaut kāds jauns spēks, cita domāšana ir radusies, manuprāt, šovakar ir pilnīgi atmaskojusies, izrādījusies par galējām blēņām. Kas tagad notiek šovakar? Mēs visi, visi 99, kuri ir šajā zālē, atbalstījām priekšlikumu — atbalstīsim papildu līdzekļu piešķiršanu latviešu valodas apmācībai tiem nelatviešiem, kuri grib izrādīt lojalitāti mūsu valstij, iemācoties arī, starp citu, latviešu valodu. Bet no tās PCTVL puses mēs redzējām, ka viņi neatbalstīja Okupācijas muzejam naudas piešķiršanu, viņi neatbalstīja karavīru piemiņas plāksnīšu atjaunošanu, apzināšanu. Tāpat viņi neatbalsta šo priekšlikumu. Kāpēc? Jo tas ir pilnīgi neprecīzs priekšstats par vēsturi.

Un es varu vienīgi teikt, ka, kamēr šie cilvēki, kuri mēģina sevi skaitīt par politisku spēku, nevarēs saprast, ka patiesība nav pusceļš vai kompromiss starp patiesību un meliem, viņiem nekādas nopietnas nākotnes kā politiskai organizācijai šajā valstī un jebkādās valdības struktūrās, tādas cerības ir liekas, nebūs! Paldies jums! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu, balsosim par 224. priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 12, atturas — 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 225. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Tas ir atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā, kuru mēs tikko nobalsojām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 226. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs(PCTVL). Kolēģi deputāti! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Šonakt mūsu Saeima ieguva unikālu iespēju. Mēs varam pielikt svītru banku un komercfirmu ieguldītāju krāpšanai, kura notikusi 90.gadu sākumā. Kāds var, protams, pajautāt: kādēļ nodokļu maksātājiem ir jākompensē tie ieguldījumi, kurus bija izdarījuši citi cilvēki? Tomēr pamatojums tam ir. Banku un depozītu firmu sabrukums notika, pateicoties vairāku valsts instanču darbībai. Precīzāk sakot, bezdarbības dēļ. Latvijas Bankai, Finanšu ministrijai, “Latvijas ceļam” bija pieejama visa informācija par viltotajiem kantoriem, kuri nodarbojās ar ieguldījumu pieņemšanu. Bet viņi visi nebija neko izdarījuši, lai novērstu katastrofu. Tā rezultātā tūkstoši sīko investoru tika izputināti, Latvijas vidējās sabiedrības slānis, kurš izveidojās 80.gados, bija likvidēts. Valstī sākās pašnāvību epidēmija.

Kolēģi deputāti! Vairāki cietušie ieguldītāji ir sirmgalvji, slimi cilvēki, 500 000 latu, ko mēs piedāvājam izmaksāt, lai daļēji kompensētu zaudētos līdzekļus, pēc savas būtības ir tikai sociālā palīdzība. Palīdzēsim šiem nabagiem cilvēkiem, jo viņi dzīvo katrā Latvijas pilsētā un ciematā.

Sēdes vadītāja. Uldis Mārtiņš Klauss.

U.M.Klauss (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Ministru prezident! Kolēģi! 90.gadu pirmā puse bija smags un sarežģīts periods Latvijas banku vēsturē. Latvijai bija nepieciešama nauda attīstībai un jaunuzbūvei, bet trūka pieredzējušu baņķieru. Šo situāciju izmantoja veikli krāpnieki un zagļi, kas ar minimālu 50 tūkstošu rubļu kapitālu nodibināja bankas, lai, maksājot noguldītājiem augstus procentus, piesaistītu noguldījumus savām personīgajām vajadzībām. Vairākas bankas bija uzsākušas darbību, pirms savu darbību uzsāka Latvijas Banka. Inflācija 90.gadu sākumā bija ļoti augsta. Tā pārsniedza 1000% gadā. Naudas emisijai trūka kontroles. Tā nāca tikai ar jaunieviesto latu. Tas bija izdevīgs periods ātrai naudas pelnīšanai negodīgām bankām. Vairākas bankas bankrotēja, dažas no tām apzinīgi, jo vienīgais ienākumu avots viņiem bija nauda, ko viņi ieņēma depozītos. Protams, bija arī godīgas bankas, kas pārdzīvo vēl šodien. Mežonīgo Rietumu vai Wild West periodu nomainīja lata emisija, ko kontrolēja Latvijas Banka. Situācija stabilizējās, un inflācija samazinājās. Ilgi noturējās bēdīgi slavenā Laventa dibinātā un vadītā banka “Baltija”, kura izdzīvoja uz tā saucamā piramīdas principa pamata. Licence bankas darbības uzsākšanai vēl pirms Latvijas neatkarības atgūšanas bija izsniegta Maskavā. Laventam kā sodītam noziedzniekam Latvijas Banka nekad nepiešķirtu licenci darbībai. Banka “Baltija” noguldījumu piesaistīja, izmantojot fiktīvus izdevumus un procentu segšanu, cerībā, ka tiks devalvēts vērtīgais Latvijas lats un ka nauda tiks atmaksāta ar devalvētiem latiem. Diemžēl šī stratēģija nebija pareiza. Kad šī stratēģija nerealizējās un naudas plūsma kļuva negatīva, Lavents griezās pēc palīdzības Latvijas Bankā, gan to neinformējot, ka viss, kas bankai “Baltija” piederēja, bija jau izsaimniekots vai ieķīlās “Latvijas Kuģniecībai”. Kad 1995.gada maijā man bija jāpārņem banka “Baltija”, tā bija burtiski izlaupīta, un noguldītāji atrada tikai tukšu sili, no kuras bagātīgi bija barojies Lavents un viņa kolēģi. Gribu vērst jūsu uzmanību uz pirms divām dienām “Dienā” publicēto Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča brīdinājumu, ko es uzskatu par labu padomu Saeimai, ka liels budžeta deficīts var nest postu un pieaugošais valsts parāds var atspēlēties ar augstākām procentu likmēm, investīciju vides pasliktināšanos un lēnāku saimniecisko izaugsmi. Manuprāt, tas ir labs padoms mums. Manuprāt, vēl lielāka problēma varētu būt. Rimšēviča kungs iesaka, lai mēs nepārsniedzam 2% deficīta limitu. Mēs pašlaik strādājam, plānojam 3%, un tas var radīt inflāciju, kas ir vislielākais ienaidnieks Latvijas naudai.

Es lūdzu neatbalstīt šo piedāvājumu!

Sēdes vadītāja. Paldies! Debates turpina deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Viss tas, ko mūsu kolēģis Kabanovs teica par šo lielo noguldītāju skaitu, tā ir taisnība, un šie cilvēki, protams, ir nelaimīgi par savu zaudējumu, un dabiski, ka gribētu kaut ko atgūt. Bet varētu teikt, ka man ir viegli par šo tēmu runāt, jo man nekad nav tik daudz naudas bijis, lai būtu jāiegulda bankā, bet mani mulsina tikai viena maza nianse, ka, lūk, šajā variantā tiek piedāvāts šo naudu paņemt no Aizsardzības ministrijas. Un es neredzu šeit motivāciju un neredzu pamatojumu, kāpēc Aizsardzības ministrija būtu vainīga pie tā, ka kādi baņķieri ir kādiem nolaupījuši naudu. Kabanova kungs pieminēja, ka — jā, notiek pašnāvības, bet neviens no baņķieriem nav nošāvies, un mēs neesam manījuši, ka baņķieri būtu izputējuši, dzīvotu trūcībā. Viņi ir pietiekami turīgi, un mēs varam atgriezties varbūt pie sen zināmām metodēm — prasīt atbildību un prasīt kompensāciju no tā, kurš šo naudu ir paņēmis, nevis no mūsu valsts struktūras, nevis no Aizsardzības ministrijas.

Tas ir viss, ko es gribēju pateikt, izsakot savu neizpratni par šeit piedāvāto risinājuma variantu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Vispirms bija mēģinājuma uzbrukumi Nacionālo karavīru biedrībai, Nacionālo partizānu apvienībai, nu ir sākušies uzbrukumi Aizsardzības ministrijai. Es gribu skaidri teikt, ka visiem, kas te grābstīsies gar Aizsardzības ministrijas budžetu, būs jādzird no manis nepatīkami vārdi. Vai tie, kas tur grābstās, to dara apzināti, vai sava gara stulbuma pārņemti, to es nezinu. Bet vairāk nekā 30 priekšlikumi satur sevī uzbrukumus Aizsardzības ministrijai.

Un tad man ir jautājums šī priekšlikuma iesniedzējiem: kurš bija tas, kas apkrāpa noguldītājus? Vai viņu gadījumā Lavents nesauca? Kurš tad ilgi slimoja un nevēlējās stāties tiesas priekšā? Un uzstādīja slimošanas rekordus. Vai tas atkal nebija Lavents? Un kuras avīzes atklāti triumfēja par šī te ilgslimnieka panākumiem Strasbūrā? Pilnīgi no priekiem vai apraudājās. Tās pašas avīzes, kas ar lētiem paņēmieniem lēja krokodila asaras par apkrāptajiem noguldītājiem. Jā, jūsu bezkaunībai robežu nav un nebūs. Jūs dzīvojat vēl joprojām tajos laikos, kad likās, ka tā to vajag darīt. Kaut vai drusciņ būtu padomājuši, ko jūs esat iesnieguši! Kaut kāda elementāra domāšana... tiešām, kāds sakars ir aizsardzības budžetam ar Laventu? Jo viņu pat apcietināja Iekšlietu ministrijas pārstāvji, tur nebija nekāda sakara.

Tā ka šie un turpmākie priekšlikumu iesniedzēji! Diemžēl padomājiet, ko jūs darāt. Vai jūs to darāt apzināti, vai jūs to darāt neapzināti, bet, vienalga, tas jau kaut kur ir līdzīgs nelietībai. Vairāk citādi es to nosaukt nevaru.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam kompensācijas apkrāptajiem noguldītājiem. Un, ja es būtu premjers Repšes kunga vietā, tad es uzreiz viņa vietā ienāktu šeit, tribīnē, un aicinātu koalīciju balsot par visiem tiem priekšlikumiem. Un pateikšu, kāpēc.

Tāpēc, Repšes kungs, ka jūsu vai nu darbības, vai bezdarbības rezultātā bankrotējušas dažas komercbankas un tie ieguldītāji bija apkrāpti. Aiciniet koalīciju balsot “par” mūsu priekšlikumiem, un jūs izpildīsiet to, ko jūs solījāt! Jūs jau atvainojāties tautai par savu vai darbību vai bezdarbību. Nu tad ejiet tautai priekšā un kompensējiet tos līdzekļus, kurus viņi zaudēja!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu, balsosim par 226.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 52, atturas — 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 227. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Ko, lūdzu? Vienu sekundīti! Debatēs nav parādījies, es atvainojos, jā...

B.Brigmane. 228. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamais premjerministra kungs! Cienījamie kolēģi! Es tieši uzstājos tādēļ, ka es gribu rūpēties par budžeta papildināšanu, nevis par budžeta deficīta palielināšanu. Un konkrēti — es gan pieteicos runāt, bet laikam nenostrādāja sistēma, par Limbažu pils konservāciju un pilsdrupu saglabāšanu, jo milzīgus ienākumus guva savā laikā Romā gleznojot un zīmējot Piranezi, tas arhitekts un mākslinieks, kurš ieguva pasaules slavu, tieši gleznojot šīs drupas. No tā arī cēlies vārds “Roma antika”, tātad — “romantika”. “Romantika” cēlies no drupu glezniecības un paraksta zem viņa, Piranezi, lūk, šī mākslinieka darbiem — “Roma antika”, tātad romantika. Vai mūsu, teiksim, romantika, kas ir šajās drupās, ko mēs redzam gan Limbažos, gan Ugālē, gan Bauskā, gan Cēsīs... Tā ir milzu bagātība. Kā es jau uzsvēru, daudz vecāka par Amerikas Savienotajām Valstīm šī vēsture. Vai mums nevajadzētu tomēr mēģināt, lūk, saglabāt nākamām paaudzēm šo romantikas iemeslu varbūt, kādēļ šis vārds vispār ir cēlies?

Es runāšu arī par varbūt nākošo, par Kroņvircavas muižas glābšanu. Jums ir izdalīti speciāli tādi varbūt informācijas bukletiņi, kurus jūs visi esat lasījuši, kur ir ļoti nepieciešama signalizācija, lai novērstu līdzīgu gadījumu, kā tas bija Cesvainē.

Par Apriķu... Es runāju arī par nākošo, ja drīkst tā darīt, izmantojot vienkārši laiku, jo man vēl ir laiks, jo tie visi seko cits citam, šie balsojumi. Par Apriķu luterāņu baznīcu. Šeit jāsaka, ka arī baznīca ir viens no tādas, nu, romantiskās apjūsmošanas objektiem. Tā ir celta 17.gadsimtā, tā ir viena no raksturīgākajām 17.—18.gadsimta Kurzemes baznīcām ar askētisku ārējo veidolu un greznu baznīcas interjeru, kas ir viens no izcilākajiem vēlā baroka stila paraugiem Latvijas mākslā. Ir steidzami nepieciešams baznīcas jumta remonts, jo viss sabrukums parasti sākas no jumta. Ļoti slikts ir šī jumta tehniskais stāvoklis, postoši ietekmē unikālos 18.gadsimta 40.gadu koka griestu gleznojumus (autors — Rode), kas atdarina mūra velvju konstruktīvos motīvus, kā arī divos stāvos veidoto kungu ložu ar ažūriem kokgriezuma dekoriem. Un vajadzīgi ir tikai 12 000 latu.

Līdzīga situācija ir arī Nabes muižai, jo Nabes muiža ir datēta no 1318.gada. Esmu bijis un redzējis šo bēdīgo stāvokli, jo tieši pašreiz, kad netiek apsaimniekota šī muiža, tā ļoti strauji iet bojā. Sabrūk jumti, sabrūk mūri, un tādēļ vajadzētu mēģināt atrast šos līdzekļus.

Es ceru, ka šoreiz jūs nobalsosiet tā, kā ir vienošanās ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, bet turpmāk es ceru, ka jūs atbalstīsiet šos Latvijas kultūrvēsturiskos pieminekļus, lai nezustu arī mūsu “jauno laiku” laikā vārds “romantika”.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Atbildot uz visu to, pirmais, ko es pateikšu: “Rokas nost no Aizsardzības ministrijas budžeta!”

Otrkārt. Kāds sakars ir drupām, gruvešiem, gleznojumiem, jumtiem ar Aizsardzības ministrijas budžetu? Kur tur ir kopsakarība? Gribētu vēl vairāk teikt: “Nu, nevajag bāzties iekšā svešas ministrijas budžetos? Kas jūs tāds esat? Ejiet un gleznojiet Aizsardzības ministrijā, ja jūs tur ielaiž iekšā, lūdzu! Bet ko jūs aiztikat viņu naudas maku?”

Un vēl. Tad, kad būs stipra valsts, tad būs arī stiprs budžets. Un īpaši šajā brīdī tas ir svarīgi — nostiprināt Latviju kā valsti. Mums ir īpaši svarīgi pildīt tās prasības, kuras mums uzstāda, šos 2% no nacionālā kopprodukta novirzīt valsts aizsardzības vajadzībām.

Kā jūs redzat, pat šajos spiedīgajos apstākļos, izmantojot iespēju, to, ka caur Aizsardzības ministrijas budžetu mēs varam palīdzēt mūsu karavīriem, Otrā pasaules kara varoņiem, leģionāriem un partizāniem, mēs to esam izdarījuši. Mēs vēl esam atraduši iespēju palīdzēt kauju vietu labiekārtošanai Morē un Lestenē. Ko jūs vēl gribat!

Jūs tiešām iedomājaties, ka Aizsardzības ministrija tagad baros visus. Lūdzu, meklējiet pie budžeta labojumiem dažnedažādas iespējas, netraucējiet ministrijai strādāt! Dzelžaini ministrija ir strādājusi pirmos divus mēnešus, pildīdama visu to, ko prasa no mums NATO dalībvalstu piedāvājumi. Un šādā brīdī, tad, kad valdība ar pūlēm ir līdzsvarojusi budžetu, ar lielām pūlēm sameklējusi līdzsvaru, nākt un prasīt no Aizsardzības ministrijas naudu jumtiem, jūsmot par romantiku. Romantika ir arī būt par karavīru. Un priekš tā, kas skar šīs te kultūras intereses, ir pavisam citi līdzekļi. Kā var šīs lietas nesaprast? Un pārliecināt mūs visus, ka kaut kas ir jāatjauno, jākrāso un jālabo, tas tāpat visiem ir skaidrs. Bet, ja nav elementāras izpratnes par to, kas ir līdzsvars budžetā un ko nozīmē tas, ka vienam kaut ko noņem, nu tad ir ļoti grūti runāt, protams, tālāk.

Neapšaubāmi, šādus priekšlikumus atbalstīt nevar.

Sēdes vadītāja. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs). Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ozoliņa kungs! Kolēģi valdībā! Saeimas deputāti! Es domāju, ka deputāta Ozoliņa centieni ir tiešām cieņas vērti, taču es mēģināšu aizstāvēt Aizsardzības ministrijas budžetu. Tikai atgādināšu to, ka šeit ir vesela virkne arī priekšlikumu, kuri nāk tālāk. Un, runājot tieši par aizsardzības budžetu, gribu teikt, ka tiešām mēs esam valdībā un arī ministrijā centušies ievērtēt maksimāli iespējamās vēlmes, lai budžetā iestrādātu tās jomas, kuras tiešām ar aizsardzības jomu ir sabalansējamas un, izmantojot aizsardzības budžetā piešķirtos līdzekļus, varētu arī dot maksimāli pozitīvu iespaidu arī citām tautsaimniecības nozarēm un citām jomām. Minēšu tikai to, ka aptuveni ceturtā daļa no aizsardzības budžeta ir tiešām šādi projekti, kuri ir savietojami ar aizsardzību un kur varbūt pat tiešā veidā nemenedžē Aizsardzības ministriju un sistēmu.

Gribu teikt to, ka Aizsardzības ministrijas uzdevums nav tērēt līdzekļus, bet, pirmkārt, tos ieguldīt mūsu valsts drošībā un aizsardzībā ar tādu domu, ka tieši aizsardzība, drošība ir mūsu valsts priekšnoteikums tālākai attīstībai, tālākai ekonomiskai izaugsmei, stabilitātei, un, es domāju, pilnā mērā kā aizsardzības ministrs apzinos to, ka tā ir investīcija mūsu tālākai izaugsmei. Domāju, ka, ja mēs sasniegsim šos mērķus — drošība, stabilitāte, izaugsme, nākotnes perspektīvas — ,mūsu valstī parādīsies lieki līdzekļi. Un tie, kas šodien tiek veltīti valsts aizsardzībai, ar dubultu vai trīskāršu atdevi nāks atpakaļ mūsu valsts budžetā tuvākajos gados, un domāju, ka tad arī būs iespējams runāt par tiem projektiem, par kuriem sirds sāp deputātam Ozoliņam.

Diemžēl šodien man jāsaka kā aizsardzības ministram, man jāaicina balsot par komisijas viedokli. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš, otro reizi.

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamie kolēģi! Vajag saprast pareizi. Es negrābstos gar aizsardzības ministra finanšu kuli. Es vienkārši gribu paskaidrot, ka ir iespējas ietaupīt. Un man ir pieredze, es esmu strādājis 6.Saeimā un savā laikā tikpat kaismīgi aizstāvēju 300 tūkstošu latu izdalīšanu celulozes projektam Ozolsalā. Un 300 tūkstoši nākamā gadā un nākamajā gadā, un tā ir piecu gadu laikā izdalīti pa 300 tūkstoši, un rezultātu jūs paši zināt. Un tā, izvērtējot, lūk, šo aizsardzības budžetu, arī šeit var vērot, ka mazliet pārspīlēti ir 500 tūkstošu latu izdalīšana kuģu pārkrāsošanai vai 500 000 latu munīcijas iegādei. Katrā ziņā, ja Aizsardzības ministrija var atļauties saviem jeb savējiem projektiem, kas viņiem ir interesanti, lai uzturētu nacionālu garu, sev galvenokārt, vēlēšanu rezultāti parādīja tautas attieksmi pret viņiem, tad es vienkārši mēģināju atrast sapratni arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ka šie arī ir nacionālās kultūras objekti, ne tikai jūsu projekti, cienījamie “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK mani bijušie kolēģi 6.Saeimā vienu gadu.

Es ceru, ka jūs ar sapratni izturēsities. Es katrā ziņā neaicinu jūs balsot šodien par šiem projektiem. Es tos mēģināšu aizstāvēt arī turpmāk. Jo es uzskatu, ka tieši neizšauto patronu skaits veicinās budžeta pieaugumu, bet tieši tūristu pieaugums, mūsu unikālās kultūras, vēstures un arhitektūras vērtības. Tās veicinās mūsu budžeta pieaugumu. Tūristi veicinās un visa apkalpojošā sfēra. Šeit būs darba vietas, un šeit būs arī ienākumi. Paldies par uzmanību, un balsojiet pēc savas sirdsapziņas!

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es atbalstīju Ozoliņa kunga piedāvājumu tāpēc, ka šodien pie mums viesojās Robertsona kungs, ļoti liels Latvijas draugs no Lielbritānijas. Bet, lūdzu, uzziniet, ko raksta par Latviju britu avīze “The Independent”. “Cūku un kartupeļu zeme raksturo Latviju. Zeme līdzena, caurcaurēm mežu klāta zeme, kurai nekad nekas nav ticis dāvināts. Galvaspilsētas Rīgas lielākā daļa līdzinās tipiskai padomju lielpilsētai, tomēr vecpilsētā ir daži brīnišķīgi jūgendstila arhitektūras vaibsti. Galvenais uzturs — siļķes un sardīnes. Nozīmīgākie notikumi — cilvēku tirdzniecība un lūšu medības.” Man, piemēram, šis Latvijas tēls nav patīkams, un es ceru, ka, ja mēs attīstīsim tūrismu, Latvija būs cienījama Eiropas ģimenes locekle.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Mums jau nemaz nav jāņem kaut kādas ārzemju avīzes, lai lasītu ķengas par Latviju. Izlasiet tepat, mums te ir tādi laikraksti “Čas”, “Telegraf” un “Vesti segodņa” un tamlīdzīgas. Tur ar dažādiem pseidonīmiem raksta visu ko. Tā ka nevajadzētu te šiten nākt un šādā veidā runāt. Ir arī tādi raksti, ļoti interesanti... Saeimas deputāts un reizē žurnālists Kabanovs raksta par sevi un sevi reklamē, un neviens par to īpaši arī neuztraucas. Tur jau sirdsapziņa nerunā šādos brīžos, un godīguma arī tur nav. Tā kā acīmredzot šeit tika citēts kāda no šiem autoriem garadarbs. Bija mums kādreiz arī tāds Saeimas deputāts ar uzvārdu Zīgerists, kurš kādreiz rakstīja Frankfurtes laikrakstā “Der Tag”, ka Latvijā cilvēki mirst tik daudz, ka viņus ietin polietilēna maisos, iemet grāvjos, un viņi tur paliek, jo nav laika viņus apglabāt.

Tā ka es saprotu, ka jums ir ļoti interesanti sniegt nepatiesas ziņas par Latviju, jo jūs drebat naidā un uztraukumā tāpēc, ka Latvija ir izrāvusies no Krievijas apkampieniem un droši attālinās no viņiem. Un droši iet uz otru pusi. Un tāpēc arī šie izmisīgie uzbrukumi Aizsardzības ministrijas budžetam. Nav ko brīnīties! Un jābalso ir ļoti skaidri tā, kā tas ir vajadzīgs Latvijas valstij.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu balsojumu par deputāta Leopolda Ozoliņa 228.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 49, atturas —24. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pirms tālāk izskatām Saeimas priekšlikumus, Saeimas Prezidijs ierosina 15 minūšu pārtraukumu līdz 22.45.

Pirms pārtraukuma es gribētu Saeimas vārdā sveikt mūsu kolēģi Silvu Bendrāti dzimšanas dienā! (Aplausi.) Silva Bendrāte ir reta un unikāla tāpēc, ka jau ļoti agrā vecumā ir kļuvusi par Saeimas deputāti, jo Bendrātes kundzei dzimšanas diena ir vienu reizi četros gados — 29.februārī. Es zinu, ka šodien 29.februāri mēs nenoķersim, tāpēc mēs jūs sveicam 28.februārī, esiet vienmēr jauna, mīlestības pilna un smaidīga! Paldies! (Aplausi.)

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām sēdi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane. Lūdzu! 229.priekšlikums.

B.Brigmane. 229.priekšlikums un 230.priekšlikums — deputāta Ozoliņa priekšlikumi. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 231. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 232. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 232.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 9, 11 — atturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 233. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums — ir daļēji atbalstīts 231. — Ministru kabineta atbalstītajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 234., 235., 236., 237., 238., 239., 240., 241., 242. un 243. priekšlikums nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Tā...

B.Brigmane. 244. ...

Sēdes vadītāja. Paga... Nē, nē! Apstājamies lūdzu nedaudz! Vai deputātiem ir iebildumi? Par procedūru, lūdzu, Golubovs Aleksandrs. Ieslēgt mikrofonu Golubovam Aleksandram! Lūdzu!

A.Golubovs (PCTVL). Tā kā visi šie priekšlikumi ir atšķirīgi cits no cita, tad lūdzu pēc katra priekšlikuma paprasīt, vai ir kāds pret, vai kāds iebilst. To paredz Kārtības rullis.

Sēdes vadītāja. Paldies!

B.Brigmane. Sākam vēlreiz!

Sēdes vadītāja. Tad sākam vēlreiz, lūdzu!

B.Brigmane. Sākam vēlreiz!

234.priekšlikumu neatbalsta komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumi ir? Balsosim lūdzu par 234.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 52, atturas — 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 235. priekšlikums — neatbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš. No vietas nedrīkst!

L.Ozoliņš (ZZS). Ļoti lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu! Īpaši es lūdzu Latvijas Pirmajai partijai, tur ir vairāki mācītāji, un šeit saistās ar Ugāles baznīcas ērģeļu restaurāciju, kas ir unikālas pēc savas uzbūves, vienas no vecākajām Latvijā. Mani ļoti interesē tieši Latvijas Pirmās partijas balsojums. Lūdzu nobalsot!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 235. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 45, atturas — 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 236. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 237. — deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (TSP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izlasot budžetu, īpaši to sadaļu, kas attiecas uz Aizsardzības ministriju, man kā rēzeknietim ir grēks sūdzēties par to, ka valdība nemīl manu pilsētu. Investīcijas kā debesmanna krīt uz Rēzekni: 4 miljoni radaram, 220 000 latu — uz radiotehnisko posteni, 60 000 latu — pilsētas tiesas remontam, simtiem tūkstošu latu robežsargu apmācības centram. Vēl mazliet, un pilsētas dome var saviem spēkiem un būs gatava izsludināt karu Irākai! Jo, ja mēs rēķināsim uz katru Rēzeknes iedzīvotāju, tad militāriem tēriņiem mēs tērēsim vairāk nekā Amerikas Savienotajās Valstīs! Tas viss ir labi. Bet es baidos, ka Latvijas armija vajadzības gadījumā var nesasniegt valsts robežu, jo ceļi būs vienkārši necaurbraucami. Un mans priekšlikums — naudu 220 000 latu apmērā radiotehnisko posteņu celtniecībai virzīt uz ceļu remontiem Rēzeknes pilsētā. Cik tas ir nopietni un cik tā problēma ir nopietna, varat pārbaudīt paši un apmeklēt mūsu pilsētu. Tikai ieteicu to darīt kādā kārtīgā džipā, jo... un brauciet uzmanīgi un lēni, citādāk... balsojiet par manu priekšlikumu, un tad varat braukt ātri. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam!

Lūdzu balsosim par 237. — deputāta Bartaševiča priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 49, atturas — 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Nākamie 238., 239. un 240. — deputāta Ozoliņa priekšlikumi. Komisija nav atbalstījusi nevienu no šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Ozoliņš kaut ko sauc no vietas.) Tad atklājam debates.

Deputāts Leopolds Ozoliņš. Lūdzu! Balsot par visiem priekšlikumiem? Lūdzu, balsosim par 238. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 47, atturas — 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, balsosim par 239. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 49, atturas — 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, balsosim par 240. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 49, atturas — 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Nākamie trīs — 241., 242. un 243. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas iesniegtie analogie priekšlikumi pēc būtības. Komisija nav atbalstījusi nevienu no šiem priekšlikumiem. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Pilnīgi pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Vai par priekšlikumiem būtu jābalso? Lūdzu, balsosim par 241. priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 51, atturas — 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu balsosim par 242. priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 51, atturas — 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu balsosim par 243. priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 53, atturas — 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 244. — deputāta Ozoliņa priekšlikums — ir atbalstīts 205. — Ministru kabineta iesniegtajā priekšlikumā, kur ir piešķirti līdzekļi Cesvaines pils atjaunošanai.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

B.Brigmane. 245. — deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (TSP). Godātie deputāti! Valdība, veidojot budžetu, izsludināja izglītību par prioritāti. Un, protams, apsolījās veltīt īpašu uzmanību izglītībai. Bet dzīvē viss izrādījās daudz prozaiskāk. Neskatoties ne uz kādām prioritātēm, pedagogu algas netiks paceltas tā, kā tas rakstīts Izglītības likumā.

Atgādināšu, ka 2003.gada 1.septembrī stājas spēkā norma, kura nosaka, ka pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām. Faktiski šai nozarei netika piešķirta nauda, lai turpinātu pedagogu algas reformas, iecerētu reformas.

Mans piedāvājums — noņemt naudu no līdzekļiem, kas paredzēti Audriņu radara iepirkšanai, gandrīz tāda pati summa ir vajadzīga skolotāju algām, un es domāju, ka paudīšu visu rēzekniešu iedzīvotāju viedokli, ja teikšu — labāk maksājiet skolotājiem nekā būvējiet radaru. Mums nav vajadzīgi radari un citas militāras lietas. Mums ir vajadzīgi izglītoti bērni un skolotāji, kas ir spējīgi dot kvalitatīvu izglītību. Tie labākie, kuriem vajag maksāt cilvēka cienīgu algu.

Diemžēl šeit ir vēl viena problēma attiecībā starp valsti un pašvaldību, veidojot valsts budžetu. Uzskatu, ka valdība vienkārši nogrūda izglītības finansēšanu uz pašvaldībām. Piemēram, Rēzeknes domei valsts finansējuma samazināšanas dēļ nācās meklēt līdzekļus vietējā budžetā, lai maksātu valdības vietā par izglītību. Loģiski, ja tev jāpieliek klāt vienā vietā, tad jāņem nost citā. Tādējādi bija jāsamazina daudzas pašvaldības programmas.

Trešais moments. Valdību veidojošo partiju solījumi. Valdības deklarācijā melns uz balta ir rakstīts — pilnveidosim pedagogu atalgojuma sistēmu, kas veicina darba kvalitāti un jaunu speciālistu piesaistīšanu. Man liekas, pilnveidot un iesaldēt nav viens un tas pats. Bet Zaļo un Zemnieku savienība savā priekšvēlēšanu programmā rakstīja jau daudz skaidrāk — veicināsim pedagogu un augstskolu pasniedzēju algu sistemātisku paaugstināšanu.

Lūdzu jūs, cienījamie kolēģi, jums ir laba iespēja pildīt savus solījumus. Teiksim “nē” radaram, “jā” — skolotāju algu paaugstināšanai. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs). Cienījamie Saeimas deputāti! Cienījamais priekšlikuma iesniedzēj! Man jāsaka, būs radaram jāsaka “jā”, nevis “nē”, jo, lai realizētu jūsu priekšlikumu, man jums jāsaka, ka šis projekts jau ir sācies no 1996.gada, un radars drīz būs uzbūvēts, un ir jau valdība pieņēmusi lēmumu arī par to, kur šis radars tiks izvietots. Un par radara būvi jau ir ieinvestēti aptuveni 4 miljoni latu. Ja jūs gribat noņemt šos atlikušos 4 miljonus un uzņemties atbildību par sekām, kas ir saistītas ar līguma laušanu, tad jums kā šī priekšlikuma iesniedzējam droši vien būtu jāatrod vēl kādi 5 vai 6 miljoni, ko samaksāt radara izgatavotājiem, lai realizētu jūsu priekšlikumu. Tā ka es neredzu, ka jums ir papildus uzrādīti avoti vēl plus pie šiem 4 miljoniem vēl kādi 5 miljoni, tad acīmredzot es aicinu Saeimas deputātus jūsu priekšlikumu noraidīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu balsojam par 245. — deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 53, atturas — 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 246. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 247. — “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 247.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 52, atturas — 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 248. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 249. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 250. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 251. — “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 251.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 54, atturas — 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 252.priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 252.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 53, atturas — 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 253.priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 253.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 53, atturas — 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 254.priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 254.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 53, atturas — 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 255. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums — ir atbalstīts Ministru kabineta 206. priekšlikumā par lielāku summu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 256. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 257., 258., 259., 260., 261., 262. — visi finanšu ministra Dombrovska priekšlikumi — komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Par minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 263. — deputāta Ābiķa priekšlikums — atbalstīts nav.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Nedod Dievs, ka īstenojas teiciens, ka gailis dzied tad, kad uguns jau pakulās. Un šis priekšlikums ir vērsts uz to, lai Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai sakārtotu automatizēto ugunsdzēsības sistēmu. Starp citu, šis priekšlikums bija arī viena no Kultūras ministrijas iesniegtajām prioritātēm valdībā. Un es ļoti negribētu tpu, tpu, tpu... es trīs reizes nospļaujos, ka atkārtotos bēdīgas lietas, kur mums jau pēdējā laikā ir tiešām bēdīga pieredze.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu balsojumu par 263. — deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 53, atturas — 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 264. — deputāta Ābiķa priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Sporta apakškomisijas deputāti apmeklēja Murjāņu sporta ģimnāziju un tiešām konstatēja, ka sporta bāzes nav labākajā stāvoklī. Zāle, kurā trenējas volejbolisti, šobrīd vispār netiek izmantota, jo komunikācijas ir izgājušas no ierindas, un tajā tikšanās reizē tieši pozīcijas deputāti ļoti kvēli solīja atbalstu Murjāņiem. Varbūt tad nedaudz paspersim soli pretim šai mācību iestādei, kura ir devusi ļoti lielu ieguldījumu mūsu sporta attīstībā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu balsojumu par 264. — deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 265. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 265. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 266.priekšlikums ir atbalstīts 193.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 267.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 267. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 51, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 268. — deputāta Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 268. — deputāta Aleksandra Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 52, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Finanšu ministra 269. un 270.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 271.priekšlikums ir noņemts.

272., 273., 274., 275., 276., 277. un 278.priekšlikumu, kurus iesniedzis finanšu ministrs Dombrovskis, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 279. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu — komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Pirms jūs turpināt tālāk, es gribētu nolasīt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniegumu Prezidijam. Frakcijas vārdā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats atsauc frakcijas priekšlikumus likumprojektam “Par valsts budžetu 2003.gadam” nr.280, 281, 285 un no 289. līdz 300.priekšlikumam.

Izskatām 282. — finanšu ministra priekšlikumu.

B.Brigmane. Tātad 282. — finanšu ministra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 283. — deputāta Nagļa priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Andrejs Naglis vēlas runāt? Labi. Atklājam debates. Deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (LPP). Augsti godātais premjerministr! Ministri! Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Vadoties pēc Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību, deklarācijas nodaļā “Kultūra” punktā 15.11. ir ierakstīts: “Sekmēsim valsts kultūras pieminekļu, ieskaitot baznīcu, remontu un restaurāciju.” Likumprojektā “Par valsts budžetu 2003.gadam” paskaidrojumos 2.sējumā 588.lappusē “Veicamie uzdevumi” ir nepārprotami ierakstīts: “Kultūras institūciju uzdevums ir kultūras vērtību saglabāšana, radīšana, izplatīšana un saglabāšana.” Manam priekšlikumam — Dagdas garīgā centra “Hilzena mājas” celtniecības pabeigšanai, Dagdas Romas katoļu baznīcas ārējam remontam, krāsošanai, tās žoga remontam, krāsošanai — pēc darba un materiālu tāmes kopējās summas ar pievienotās vērtības nodokli ir nepieciešams 251 000 latu. Lai nepalielinātu valsts budžeta izdevumu daļu, tad es izvēlējos no Kultūras ministrijas programmas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Kultūras pieminekļu glābšanas programmas pārdali. Nu, bet gala rezultātā manam priekšlikumam 251 000 latu neatradās, jo naudas nav. Neskatoties uz ierakstiem, deklarācijām un likumprojekta skaidrojošo daļu.

Es to saprotu un negribu, lai tiktu palielināta valsts budžeta izdevumu daļa, jo nevar paņemt to, kā nav. Man ir jāsamierinās, ka es šoreiz nevarēšu neko palīdzēt Latgales vistālākajam austrumu pierobežas topošajam novadam — Dagdai ar 11 tūkstošiem iedzīvotāju. Kāpēc naudas nav un kam jāpateicas, ir skaidrs visiem. Vienīgā cerība ir nākotnes pēdējais glābiņš. Un domāju, ka vasarā budžeta grozījumos un papildinājumos atradīsies arī nauda Latgalei un Dagdai.

Tāpēc šoreiz atsaucu balsojumu savam priekšlikumam ar nr.283. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies! Priekšlikums ir atsaukts.

B.Brigmane. 284. un 286. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikumi — atbalstīti komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 287. un 288. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikumi. Komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 301., 302. un 303. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Tad balsosim par katru priekšlikumu atsevišķi!

Lūdzu balsosim par 301.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 51, atturas — 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

Balsosim par 302.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 52, atturas — 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu balsosim par 303. priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 53, atturas — 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 304.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi to.

Sēdes vadītāja. Balsot? Lūdzu balsosim par 304.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 23, atturas — 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 1.priekšlikums — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par 4. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 55, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 5. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6. -- Tautas partijas frakcijas priekšlikums — iestrādāts 7. — Ministru kabineta priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par 6. un 7.priekšlikumu... Par 6. balsojam. Pirms mēs balsojam, atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš. (TP). Cienījamie kolēģi! Tiešām daļa Tautas partijas priekšlikumu par to, ka budžeta grozījumos veselība ir ietverama kā prioritāte, ir ietverts. Bet nav ietverta, manuprāt, viena tāda būtiska lieta, kas varbūt arī nav bijusi valdības deklarācijā, lai varētu sekot šim procesam, — apņemšanās, kurā tad brīdī šie grozījumi tiek iesniegti. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi, jo, lai dažādi grozījumi spētu darboties otrajā pusgadā, sākot ar 1.jūliju, budžets, manuprāt, Saeimā ir jāiesniedz ne vēlāk kā, budžeta grozījumi ne vēlāk kā 15.maijā, lai to varētu Saeima izskatīt, pieņemt, prezidente izsludināt un sastādīt finansēšanas plānus. Es domāju, ka tas ir tāds diezgan būtisks jautājums. Es nezinu, vai tas ir likumā rakstāms, jo valdība šinī jautājumā nav viesusi skaidrību nevienai varbūt šīm te sociālajām grupām, ne arī Saeimā, un, manuprāt, tā mazā atšķirība, kas ir starp valdības priekšlikumu un Tautas partijas priekšlikumu, būtu kliedējama un tomēr viešama skaidrība, kurā brīdī valdība Saeimā iesniegs šos budžeta grozījumus, kas kliedētu šīs bažas. Es domāju, ka jebkurā gadījumā, vai nobalsosiet jūs vai nenobalsosiet šobrīd par šo priekšlikumu, budžeta grozījumi Saeimā būs jāiesniedz maijā vai jūnija sākumā. Jo tās lielākās sociālās grupas, kam ir doti solījumi, tas ir, izglītība, tas ir medicīna un citas lietas, tiekoties ar šīm te arodbiedrībām, ar vadītāju asociācijām, diezgan skaidri un nepārprotami lika saprast, ka maijs ir pēdējais mēnesis, kad šīs organizācijas gaidīs skaidrību un nepārprotamu viedokli no valdības un Saeimas par šiem jautājumiem.

Tāpēc aicinātu atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu. Neredzu šeit nekādu bīstamību valdības koalīcijai, bet tas īstenībā viestu skaidrību, mazinātu spriedzi sabiedrībā un disciplinētu arī valdību, precīzi zinot, kāds termiņš ir un kad budžets jāiesniedz. Tam tiek dots it kā divarpus mēnešu laika. Es domāju, termiņš nav mazais, lai varētu šos grozījumus izstrādāt. Tāpēc aicinu tiešām rūpīgi apsvērt, vai šis priekšlikums nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu balsojam par 6. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 7.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 8.priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Piedodiet, atklājam debates. Debatēs ir pieteicies par 8.priekšlikumu Tautas partijas frakcijas deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatās, ka šī tēma īpaši patīkama nav. Spriežot pēc tā, ka sakarā ar to, ka es iesniedzu priekšlikumu Ministru kabineta iekārtas likumam otrajā lasījumā, kur par šo jautājumu tiek runāts. Bet sakarā ar šīs tēmas ne visai patīkamo izskaņu vai noskaņu šis jautājums netiek risināts un tiek gaidīts acīmredzot izdevīgs moments, kad varēs pie šī jautājuma atgriezties un runāt. Un acīmredzot šis jautājums nebūtu aktualizējies, ja Ministru kabinets ministriem nebūtu noteicis algas apmaksu nesamērojamā līmenī ar valsts iespējām. Un jebkura pārmērība faktiski ir netikums. Ja Latvijas valsts būtu bagāta valsts, es domāju, ka tā nebūtu — 2000 nebūtu liela alga. Bet, ņemot vērā reālās iespējas un ņemot vērā, ka Latvijā ļoti daudzi iedzīvotāji nesaņem tik lielas algas, es domāju, šajā jautājumā valdībai bija jāsamēro savas algas ar valsts iespējām un arī citu sabiedrības locekļu vajadzībām.

Mūsu valsts pārvaldes sistēma ir hierarhiska. Ko tas nozīmē? Ka katra institūcija ir kādas institūcijas izveidota, atrodas pārraudzībā vai pakļautībā. Atbilstoši Satversmes 59.pantam Ministru prezidentam un ministriem viņu amatu izpildīšanai nepieciešama Saeimas uzticība, un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Tātad no tā būtu izrietošs, ka Saeimai ir visas tiesības prasīt atbildību par Ministru kabineta darbību un līdz ar to vērtēt viņu darbu un noteikt arī atalgojumu.

Mēs šajā likumā, tas ir, 2003.gada budžetā, nosakām pat Valsts prezidenta atalgojumu, kas ir 2000 latu līmenī. Bet Ministru kabinets mums ir izkritis no kopējās atalgojumu sistēmas. Es domāju, ka būtu jādibina jauna kārtība un jauna tradīcija, un arī Ministru kabineta atalgojumu ir jāiekļauj kopējā atalgojumu sistēmā, kas mums sākusi veidoties attiecībā, teiksim, uz Saeimas deputātiem.

Un tas vērtējums ir attiecībā pret vidējo algu, jo valdības darba rezultāts ir, kāds līmenis ir pārējiem sabiedrības locekļiem. Tas būtu ļoti labs atskaites punkts. Tāpēc Tautas partija piedāvā par atskaites punktu, nosakot ministru atalgojumu, ņemt vidējo algu, kāda ir valstī.

Un līdz ar to mēs ieviestu kārtību, ka veidojas vienota atalgojumu sistēma visā valstī, un Ministru kabineta atalgojums būtu atkarīgs no viņu darba rezultāta. Mēs neesam par to, ka jā, ministru darbs nav atbildīgs un viņiem jānosaka maza alga, bet mēs piedāvājam noteikt šo samērību, Ministru prezidentam piedāvājam atalgojumu noteikt 6,4 ... koeficientu piemērot 6,4 pret vidējo algu, Saeimas deputātiem tas ir 3,2.

Es aicinātu jūs padomāt par šo kārtību. Ja iespējams, nobalsot tagad, ja mēs to neizdarām tagad, tad mēs atgriežamies tad, kad izskatām Ministru kabineta iekārtas likumu. Bet es domāju, ka tas būtu jādara gan tur, gan šeit.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu balsojam par 8. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 9.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 9.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 54, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 10.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 11.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 12.priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 12. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 13.priekšlikums — nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Balsojam par 13.priekšlikumu. Piedodiet... Pirms balsojuma atklājam debates. Deputāte Silva Golde.

S.Golde (TP). Cienījamie kolēģi! Jūs esat nobalsojuši, ka šā gada budžetā pedagogu algu paaugstinājumam nauda nav paredzēta, lai gan izglītības un zinātnes ministrs no šīs tribīnes teica, ka mēs esam nodarbojušies ar demagoģiju.

Tāpēc mēs aicinām vismaz nostiprināt Budžeta likumā, lai grozījumos izglītības darbinieku algas būtu nostiprinātas kā prioritāte, jo arī to pat valdība nepiedāvā. Valdība piedāvā kā prioritāti noteikt tikai veselības aizsardzību, bet izglītība šeit nav. Tad lūdzu arī parādīsim šo politisko gribu algas skolotājiem nodrošināt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu balsojam par 13.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 54, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 14. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 15.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 15.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 16.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Komisijā vairāk priekšlikumu nav iesniegti, un tāpēc komisijas vārdā lūdzu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Par valsts budžetu 2003.gadam”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par valsts budžetu 2003.gadam” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, (Aplausi.) pret — 44, neviens neatturas. 2003.gada budžets ir pieņemts.

Vārds paziņojumam finanšu ministram Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (finanšu ministrs). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Cienījamie deputāti! Ministri! Paldies visiem par šodienas darbu. Paldies, ka atbalstījāt 2003.gada valsts budžetu. Paldies visiem, kas balsoja par daudzām iepriekš nerisinātām lietām, par valsts iekšējo drošību, par valsts integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, par bērnu pabalstu paaugstināšanu. Droši vien mēs esam šodien jau sēdējuši vairāk nekā 10 stundas, tāpēc es jūs vairs neaizkavēšu ar garām runām. Gribēju tikai pateikt Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministra kungam.

Vārds paziņojumam Ministru prezidentam Einaram Repšem.

E.Repše (Ministru prezidents). Godātie klātesošie! Paldies! Paldies par izturību! Paldies par atbalstu! Paldies par darbu! It īpaši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājai, kas šodien godam turējās un cīnījās! (Aplausi.) Paldies arī visiem deputātiem par atbalstu un līdzdomāšanu. Protams, šis budžets nav ideāls. Tas ir tikai sākums, un tas ir visu mūsu kopīgā darba sākums. Šis darbs būs jāturpina, un tas pirmām kārtām ir uz mūsu — ministru — pleciem. Ministri strādās katrs savā nozarē, un finanšu ministrs rūpēsies gan par šī gada budžeta turpmāku koriģēšanu, gan arī par nākamā gada budžeta pienācīgu sastādīšanu. Un tad, kad mēs kopā, kopā gan deputāti, gan ministri, gan valsts dienesti, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienests, būsim nodrošinājuši valsts budžeta papildu ienākumus, tad varēsim arī kopīgi pārdomāt par šīs papildu naudas sadalīšanu tā, lai varētu atcerēties arī tās daudzās, neapšaubāmi svarīgās prioritātes, ko jūs šodien minējāt, bet kas šodien nevarēja tikt iekļautas budžetā vienkārši naudas trūkuma dēļ. Tātad atgriezīsimies pie šī jautājuma izskatīšanas tad, kad būsim nodrošinājuši valsts budžetā ieņēmumus.

Paldies jums visiem par darbu, un mēs darbu turpinām. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies, Ministru prezidenta kungs!

Saeimas Prezidija vārdā es gribētu teikt sekojošas rindas. Šodien mums ir bijusi ražīga diena. Ir pieņemts pirmais valsts budžets 8.Saeimā, budžets 2003.gadam, šodien mēs arī paspējām apsveikt divus jubilārus — 28. un 29.februārī.

Bet tūlīt, tūlīt būs arī 1.marts, un tādēļ mums ir vēl viens jubilārs, ko mēs ļoti sirsnīgi gribētu sveikt. Tas ir Paulis Kļaviņš — Latvijas Pirmās partijas deputāts. Viņam 1.martā aprit 75 gadi, un mēs viņam novēlam vēl daudz baltu dieniņu! (Aplausi.)

Un pirms sēdes slēgšanas lūdzu deputātus reģistrēties ar savām reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Lūdzu reģistrācijas rezultātus nolasīt Saeimas sekretāra biedram!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Silva Bendrāte, Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Ēriks Jēkabsons, Valērijs Karpuškins, Alberts Krūmiņš, Arnolds Laksa, Ainars Latkovskis, Liene Liepiņa, Anatolijs Mackevičs, Linda Mūrniece, Mihails Pietkevičs, Solvita Mellupe, Jānis Straume, Dainis Turlais. Paldies!

Sēdes vadītāja. Līdz ar to 28.februāra ārkārtas sēde tiek uzskatīta par slēgtu.