Ministru kabineta noteikumi Nr.100
Rīgā 2003.gada 4.martā (prot. Nr.13, 5.§)
Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumos Nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”
Izdoti saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 38.panta pirmo daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumos Nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 370./372.nr.; 2001, 138.nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt 2.1 punktu ar piemēru šādā redakcijā:
“Piemērs.
Fiziskā persona — nerezidents — pilda pienākumus Latvijas uzņēmējsabiedrības valdē. Pienākumu izpildei nerezidents ierodas Latvijā divas reizes mēnesī. Uzturēšanās laikā Latvijā nerezidents dzīvo viesnīcā. Atbilstoši uzrādītajiem rēķiniem Latvijas uzņēmējsabiedrība reizi mēnesī sedz nerezidenta ceļa izdevumus 400 latu apmērā un viesnīcas izdevumus 500 latu apmērā, pārskaitot naudu tieši aviosabiedrībai un uzņēmējsabiedrībai, kas sniedz viesnīcas pakalpojumus.
Nosakot fiziskās personas — nerezidenta — kopējo gūto ienākumu (labumu), minētajai ienākuma (labuma) vērtībai paredz papildu naudas (nodokļa) summu — 300 latu (133,33 latus ceļa izdevumiem un 166,67 latus viesnīcas izdevumiem). Tādējādi nerezidenta Latvijā gūtā kopējā ienākuma summa, kas iekļaujama uzņēmējsabiedrības izdevumos, ir 1200 latu. Atskaitot (ieturot) no šīs kopējās ienākuma summas iedzīvotāju ienākuma nodokli 25 % apmērā — 300 latu, tiek iegūta fiziskās personas — nerezidenta — gūtā ienākuma (labuma) vērtība — 900 latu — pēc nodokļa atskaitīšanas.”
2. Papildināt noteikumus ar 9.4, 9.5, 9.6, 9.7, 9.8, 9.9 un 9.10 punktu šādā redakcijā:
“9.4 Likuma 8.panta piektā daļa piemērojama apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ko darba devējs veicis no saviem līdzekļiem darbinieka labā atbilstoši likumam “Par apdrošināšanas līgumiem” un saskaņā ar dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts ar apdrošināšanas sabiedrību, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, kā arī iemaksām privātajā pensiju fondā, kurš nodibināts un darbojas saskaņā ar likumu “Par privātajiem pensiju fondiem”.
9.5 Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, darba devēja darbinieka labā veiktās iemaksas privātajā pensiju fondā un apdrošināšanas prēmiju maksājumu summas ir darbinieka ienākuma daļa, kas gūta uz darba attiecību pamata un par kuru veicami algas nodokļa maksājumi. Minētās iemaksas ir ieskaitāmas darbinieka darba ienākumos. Nosakot darbinieka apliekamo ienākumu, minētās iemaksas tiek atskaitītas no darbinieka darba ienākuma, ievērojot likuma 8.panta piektajā daļā noteiktos ierobežojumus.
9.6 Ja darba devēja saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības apdrošināšanas vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu darbinieka labā veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu kopsumma par taksācijas gadu pārsniedz 10 % no fiziskās personas — darbinieka — bruto darba samaksas taksācijas gadā, minēto maksājumu kopsummas pārsniegumu, ievērojot arī likumā noteikto ierobežojumu 180 latu apmērā, darba devējs ietver darbinieka apliekamajā ienākumā taksācijas gada pēdējā mēnesī un likumā noteiktajā kārtībā aprēķina un ietur no tā algas nodokli.
Piemērs.
Darba devējs saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts par laikposmu no marta līdz nākamā gada februārim, martā samaksājis veselības apdrošināšanas prēmiju par darbinieku 180 latu apmērā. Darbinieka darba samaksas apmērs visos taksācijas gada mēnešos kopā ir 1740 latu jeb vidēji 145 lati mēnesī. 10 % no bruto darba samaksas gadā ir 174 lati. Tas nozīmē, ka apdrošināšanas prēmiju maksājumu pārsnieguma summa gadā veido 6 latus (180 – 174 = 6). Aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par decembri, no pārsnieguma summas aprēķina un ietur nodokli 1,50 latu apmērā (25 % no 6,00 = 1,50).
9.7 Ja darba devēja veikto dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības apdrošināšanas vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju maksājumu kopsumma nav pārsniegusi 10 % no darbinieka bruto darba samaksas, bet ir lielāka par 180 latiem gadā, darbinieka apliekamajā ienākumā ir iekļaujama summa, kas pārsniedz 180 latus. Aprēķinot apliekamo ienākumu, darba devējs ievēro šo noteikumu 9.6 punkta nosacījumus.
9.8 Ja saskaņā ar darba devēja noslēgtu dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu) vai līgumu par iemaksām privātajā pensiju fondā apdrošināšanas prēmiju maksājumi vai iemaksas privātajā pensiju fondā darbinieka labā tiek izdarītas vienreiz gadā vai vairākas reizes, sadalot gada maksājumu daļās, apdrošināšanas prēmiju un iemaksu privātajos pensiju fondos attiecība pret darbinieka bruto darba samaksu taksācijas gadā tiek noteikta divējādi. Ja darba devējs apdrošināšanas prēmiju maksājumus vai iemaksas privāto pensiju fondos ir veicis par taksācijas gadu un pēctaksācijas gadu, taksācijas gadā, nosakot izdarīto maksājumu attiecību pret darbinieka bruto darba samaksu taksācijas gadā, ņem vērā tikai to maksājumu daļu, kas attiecas uz taksācijas gadu. Ja darba devējs veicis maksājumus par pirmstaksācijas gadu un taksācijas gadu, nosakot izdarīto maksājumu attiecību pret darbinieka bruto darba samaksu taksācijas gadā, taksācijas gadā ņem vērā visu maksājumu. Ja maksājumu summa pārsniedz 10 % no darbinieka bruto darba samaksas taksācijas gadā, pārsnieguma summa tiek iekļauta darbinieka gada apliekamajā ienākumā taksācijas gada pēdējā mēnesī un no tās tiek ieturēts nodoklis.
Piemēri.
1. Darba devējs septembrī samaksājis dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmijas vai veicis iemaksas privāto pensiju fondā par darbinieku par kārtējā gada septembri, oktobri, novembri, decembri un nākamā gada astoņiem mēnešiem. Apdrošināšanas līgums stājies spēkā ar septembri. Samaksātā prēmijas summa ir 360 latu, darbinieka bruto darba samaksa gadā ir 3500 latu. No darba devēja veiktajiem dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem vai iemaksām privāto pensiju fondā uz taksācijas gadu attiecas 120 latu (360 : 12 x 4 = 120). Pārējo maksājumu daļu darba devējs grāmato kā nākamo periodu maksājumu un ņem vērā, nosakot darbinieka apliekamo ienākumu pēctaksācijas gadā. Taksācijas gada decembrī darba devējs nosaka veikto maksājumu (kas attiecas uz taksācijas gadu) attiecību pret darbinieka gada bruto darba samaksu. Šajā gadījumā tā ir 3,4 %, tātad nepārsniedz noteikto 10 % ierobežojumu.
2. Darba devējs janvārī samaksājis dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmijas vai veicis iemaksas privāto pensiju fondā par darbinieku par trim mēnešiem — iepriekšējā gada novembri un decembri un kārtējā gada janvāri — mēnesi, kurā viņš veic maksājumu. Samaksātā prēmijas summa ir 90 latu. Par nākamajiem trijiem mēnešiem minētie maksājumi veikti aprīlī 90 latu apmērā. Nākamais maksājums izdarīts jūlijā (90 latu) un pēdējais maksājums taksācijas gadā izdarīts oktobrī (90 latu). Taksācijas gadā kopā darba devējs darbinieka labā ir veicis dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus vai iemaksas privāto pensiju fondā 360 latu apmērā. Decembrī darba devējs aprēķina veikto maksājumu attiecību pret darbinieka gada bruto darba samaksu. Darbinieka bruto darba samaksa gadā ir 3360 latu (vidēji mēnesī 280 latu). Tā kā 10 % no 3360 latiem ir 336 lati, darbinieka apliekamais ienākums decembrī ir palielināms par 24 latiem (360 – 336 = 24). Tādējādi ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais darbinieka ienākums decembrī ir 304 lati (280 + 24 = 304). Tā kā maksājums par novembri un decembri tiek veikts nākamā gada janvārī, tas tiek attiecināts uz darbinieka nākamā gada darba samaksu.
9.9 Darba devēja darbinieka labā veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ja darba līgums starp darba devēju un darbinieku tiek pārtraukts, bet apdrošināšanas līgums tiek pārjaunots uz attiecīgā darbinieka jauno darba devēju vai citu tā paša darba devēja darbinieku vai attiecīgais darbinieks pats to pārņem, uz darba līguma pārtraukšanas dienu tiek noteikta par darbinieku veikto maksājumu attiecība pret darbinieka bruto darba samaksas kopsummu darba līguma pārtraukšanas gadā. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumu summa pārsniedz noteikto 10 % ierobežojumu, pārsnieguma summa tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumi darbinieka labā veikti saskaņā ar dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu un kopējā apdrošināšanas prēmiju maksājumu summa ir pārsniegusi gadam noteikto 180 latu ierobežojumu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aplikta pārsnieguma summa.
9.10 To darba devēja veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu attiecība, ko darba devējs veicis darbinieka labā saskaņā ar darba devēja pirms darbinieka stāšanās darba attiecībās noslēgto apdrošināšanas līgumu, nedrīkst pārsniegt 10 % no šī darbinieka bruto darba samaksas tajā laikposmā, kurā viņš ir kļuvis par apdrošināmo personu. Attiecībā uz darba devēju noslēgto dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu jāievēro, ka apdrošināšanas prēmiju summai noteiktais ierobežojums 180 latu apmērā ir piemērojams proporcionāli laikposmam, kurā uz minēto darbinieku ir pārjaunots dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgums.
Piemērs.
Ja darbinieks ir stājies darba attiecībās ar darba devēju četrus mēnešus pēc dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noslēgšanas, kura darbības laiks ir viens gads, darba devēja veiktie apdrošināšanas prēmiju maksājumi nedrīkst būt mazāki par 120 latiem (120 = 8/12 x 180).”
3. Izteikt 19.punktu šādā redakcijā:
“19. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 16.punktu, ar nodokli nav apliekama arī saskaņā ar Valsts civildienesta likumu ierēdnim vai saskaņā ar Valsts kontroles likumu Valsts kontroles amatpersonai vai darbiniekam segtā mācību maksas daļa un ierēdņa, valsts kontroliera, Valsts kontroles padomes locekļa, Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekļa vai Valsts kontroles revidenta ģimenei izmaksātais pabalsts, ja viņš gājis bojā, pildot amata pienākumus.”
4. Aizstāt 21. un 22.punktā vārdus un skaitļus “Ministru kabineta 1996.gada 25.jūnija noteikumi Nr.233 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi”” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem un skaitļiem “Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumi Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi”” (attiecīgā locījumā).
5. Papildināt 22.1 punktu aiz vārdiem “Valsts civildienesta likumā” ar vārdiem “Valsts kontroles likumā”.
6. Svītrot 33., 34., 35., 36. un 37.punktu.
7. Papildināt 40.1 punktu aiz vārda “vecvecāki” ar vārdu “laulātais”.
8. Papildināt noteikumus ar 45.1, 45.2, 45.3 un 45.4 punktu šādā redakcijā:
“45.1 Likuma 10.panta pirmās daļas 6.punkta nosacījumi ir attiecināmi uz fiziskās personas veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kas saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) līgumu veikti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu.
45.2 Likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktu piemēro tādam fiziskās personas noslēgtam dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) līgumam, kurā paredzēts apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksāt pašam apdrošinātajam (vai labuma guvējam) un citu ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu saistītu summu izmaksāt pašam apdrošinājuma ņēmējam.
45.3 Fiziskajai personai ir tiesības ietvert attaisnotajos izdevumos dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumus saskaņā ar tādu dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) līgumu, kuru fiziskās personas — darba ņēmēja — labā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem, ir bijis noslēdzis darba devējs un kuru fiziskā persona ir pārjaunojusi.
45.4 Piemērojot likuma 10.panta otro daļu, pirms darbinieka mēneša darba ienākuma aplikšanas ar algas nodokli darba devējs ir tiesīgs atskaitīt no darbinieka mēneša darba ienākuma arī tos darbinieka paša veiktos dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus un iemaksas privātajos pensiju fondos, kuras veiktas uz kolektīvā vai individuālā līguma pamata un kuras:
45.4 1. kopā ar darba devēja darbinieka labā veiktajiem maksājumiem nepārsniedz likuma 8.panta piektajā daļā noteikto ierobežojumu 10 % apmērā no darbinieka mēneša bruto darba samaksas;
45.4 2. uz darbinieka iesnieguma pamata veicis darba devējs, ieturot tās no darbinieka darba ienākuma.”
9. Izteikt 46.3 punktu šādā redakcijā:
“46.3 Piemērojot likuma 11.panta 1.1 daļu, par saimniecisko darbību uzskatāma arī individuālā komersanta darbība. Piemērojot likuma 11.panta 1.2 daļu, par profesionālo darbību uzskatāma arī zvērināta tiesu izpildītāja darbība.”
10. Papildināt noteikumus ar 48.1 punktu šādā redakcijā:
“48.1 Ja šo noteikumu 47. un 48.punktā minētajām ēkām un būvēm inventarizācijas vērtība no 1997.gada līdz 2000.gadam nav aktualizēta, nolietojuma aprēķināšanai izmanto pēdējo inventarizācijas vērtību, kas noteikta līdz 1997.gadam. Ja tā nav noteikta, izmanto pieņemšanas un nodošanas aktā norādīto vērtību. Minētais nosacījums neattiecas uz ēkām un būvēm, kuru izmantošana saimnieciskajā darbībā uzsākta pēc 2001.gada 1.janvāra.”
11. Papildināt noteikumus ar 49.8 punktu šādā redakcijā:
“49.8 Piemērojot likuma 11.panta trešās daļas 13.punktu, saimnieciskās darbības izdevumos ir iekļaujams taksācijas gadā samaksātais pievienotās vērtības nodoklis, kas saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta devīto un desmito daļu nav atskaitīts kā priekšnodoklis.”
12. Papildināt noteikumus ar 50.1 punktu šādā redakcijā:
“50.1 Fiziskā persona, kas taksācijas gadā pārdevusi augošu mežu un kokmateriālus, rezumējošā kārtībā aprēķinot taksācijas gada apliekamo ienākumu, saimnieciskās darbības izdevumos ietver ar augoša meža un kokmateriālu pārdošanu saistītās izmaksas šādā apmērā:
50.1 1. 25 % apmērā no augoša meža pārdošanas ieņēmumiem;
50.1 2. 50 % apmērā no kokmateriālu pārdošanas ieņēmumiem.”
13. Papildināt 70.punktu ar vārdiem “ja nerezidenta ienākums saskaņā ar likuma 3.panta trešo daļu ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
14. Izteikt 94.1 1. un 94.1 2.apakšpunktu šādā redakcijā:
“94.1 1. attaisnojuma dokumentus (maksājuma dokumenti, piemēram, kvīts, čeks, maksājuma uzdevums, kredītiestādes rēķina izraksts, kredītiestādes apstiprināts interneta bankas maksājuma uzdevums), kuri apliecina izglītības un ārstniecisko izdevumu samaksu un kuros ir norādīts fiziskās personas — nodokļa maksātāja — vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods un norādīts samaksāto izdevumu veids, kā arī apliecina apdrošināšanas prēmiju un iemaksu privātajos pensiju fondos maksājumus par maksātāju;
94.1 2. darba devēja izsniegtu attaisnojuma dokumentu (izziņu) par darba devēja fiziskās personas — darbinieka — labā saskaņā ar veselības apdrošināšanas līgumu (bez līdzekļu uzkrāšanas) veiktajiem veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem neatkarīgi no tā, vai apdrošinājuma ņēmējs ir darba devējs vai pati fiziskā persona. Ja apdrošinājuma ņēmējs ir darba devējs, izziņā norāda arī saskaņā ar veselības apdrošināšanas līgumu samaksāto kopējo apdrošināšanas prēmijas apmēru;”.
15. Svītrot 94.1 3. un 94.1 4.apakšpunktu.
16. Papildināt noteikumus ar 94.1 6. un 94.1 7.apakšpunktu šādā redakcijā:
“94.1 6. apdrošināšanas sabiedrības izziņu, kas apliecina, ka fiziskās personas noslēgtais līgums (iegādātā polise) par dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) atbilst likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktā noteiktajām prasībām, un kurā ir norādīts apdrošināšanas līguma darbības periods un taksācijas gadā samaksātā apdrošināšanas prēmiju summa (4.pielikums);
94.1 7. Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fonda vai izglītības un zinātnes ministra izveidotās Kredītu dzēšanas komisijas rakstisku atzinumu par normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemtā kredīta (kredīta daļas) dzēšanu.”
17. Svītrot 94.2 punktā skaitļus un vārdu “94.1 3. un 94.1 4.”.
18. Papildināt 94.3 punktu aiz vārda “ierēdnim” ar vārdiem “Valsts kontroles amatpersonai vai darbiniekam”.
19. Papildināt noteikumus ar 94.5 un 94.6 punktu šādā redakcijā:
“94.5 Apdrošināšanas sabiedrība, ar kuru fiziskā persona ir noslēgusi līgumu par dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) un kurai izsniegta 94.1 6.punktā minētā izziņa, mēneša laikā pēc līguma laušanas paziņo Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei (atbilstoši atrašanās vietai) par līguma laušanu.
94.6 Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fonds līdz pēctaksācijas gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā studiju kredītu ņēmēju sarakstu, kuriem taksācijas gadā dzēsts kredīts (kredīta daļa). Sarakstā norāda personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzēsto kredīta summu.”
20. Svītrot 96.punktu.
21. Papildināt noteikumus ar 96.2 punktu šādā redakcijā:
“96.2 Noteikumu 9.4, 9.5, 9.6, 9.7, 9.8, 9.9, 9.10, 45.1, 45.2, 45.3, 45.4, 48.1, 49.8 un 50.1 punkts, 94.1 6. un 94.1 7.apakšpunkts, 94.5 punkts, 4.pielikums un grozījumi 19., 22.1 un 94.3 punktā attiecībā uz Valsts kontroles amatpersonām un darbiniekiem, grozījumi 40.1 punktā attiecībā uz maksātāja ģimenes locekļu loka precizēšanu, kā arī grozījumi 94.1 1. un 94.1 2.apakšpunktā attiecībā uz prasībām attaisnojuma dokumentiem par attaisnotajiem izdevumiem piemērojami 2002.gada un turpmāko gadu apliekamā ienākuma noteikšanai.”
22. Papildināt noteikumus ar 4.pielikumu šādā redakcijā:
"4. pielikums
Ministru kabineta
2000. gada 18. oktobra
noteikumiem Nr. 357
".
Ministru prezidents E.Repše
Finanšu ministrs V.Dombrovskis
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 12.martu.