Trīs zvaigžņu, trīs kroņu nezūdošais mirdzums

Ir nākusi klajā pirmreizēju, fundamentālu pētījumu grāmata par Ziemeļeiropas gadsimtu kopību “Baltija — jauns skatījums”

Latvijas un Zviedrijas kopīgā kultūras projekta “Trīs zvaigznes — trīs kroņi” nezūdošo aktualitāti apliecina nule izdevniecības “Atēna” izdotais fundamentālais pētījums “Baltija — jauns skatījums”, kam, tāpat kā citiem projekta “Trīs zvaigznes — trīs kroņi” pasākumiem, patroni bijuši Viņas ekselence prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Viņa majestāte karalis Kārlis XVI Gustavs.

Grāmatas prezentācija piektdien, 7. martā, Melngalvju namā izvērtās saistošā, dziļi dvēseliskā latviešu un zviedru kultūras sakaru apliecinājumā. Zviedrisku retro noskaņu prezentācijai piešķīra nelielais koncerts, kurā skanēja Leifa Strandes dziesmas ar Gustava Fredinga vārdiem.

“Šī ir īpaša grāmata,” uzrunājot lūgtos viesus, teica Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Tomass Bertelmans, atgādinot, ka abu valstu sadarbība projektā “Trīs zvaigznes — trīs kroņi” sākās 1998. gadā, bet šā projekta kulminācija bija 2001. gada vasarā, kad Rīgā Latvijas galvaspilsētas 800 gadu jubilejas zīmē tika atklāta jubilejas izstāde “Trīs zvaigznes — trīs kroņi”.

Pērnruden šī izstāde bija skatāma Stokholmā Zviedrijas galvaspilsētas 750 gadu jubilejā. Arī projekta jaunais elements —grāmata “Baltija — jauns skatījums” — vispirms iznākusi Latvijā. Vēstnieks arī atgādināja, ka grāmatu bija paredzēts izdot jau vienlaikus ar izstādi “Trīs zvaigznes — trīs kroņi”, taču darba apjoms izrādījās pārāk liels, tāpēc uz izstādi tika sagatavots skaists katalogs. “Galvenais, ka jaunajā gadu tūkstotī mēs kopīgi definējam Baltijas reģionu. Viens no būtiskākajiem secinājumiem, ko sniedz grāmata, — ka šis allaž bijis un joprojām ir ļoti dinamisks reģions,” teica T.Bertelmans.

Grāmata publicēta Latvijas un Zviedrijas kopprojektā “Trīs zvaigznes — trīs kroņi”, sadarbojoties vairākiem muzejiem, Zviedrijas Kultūras departamentam un Latvijas Kultūrkapitāla fondam, kā arī Vidzemes augstskolai, Zviedrijas Valsts un Kara arhīvam, Zviedrijas Karaliskajai bibliotēkai, Zviedrijas Valsts bankas jubilejas fondam, Okes Viberga un Magn. Bergvalla fondiem Zviedrijā, kā arī Zviedru institūtam. Grāmatas galvenais sponsors ir firma “Nordea” Zviedrijā.

Latvijas darba grupas vadītājs, Latvijas Vēstures muzeja direktors Dr. hist. Arnis Radiņš atzīmēja grāmatas pretenciozo virsrakstu, ko arī attaisno dziļais, ļoti daudzpusīgais skatījums uz Baltiju. A.Radiņš uzsvēra, ka projektā “Trīs zvaigznes — trīs kroņi” taps vēl citi izdevumi, kuros Latvijas un Zviedrijas zinātnieku sadarbība turpināsies.

Savukārt Zviedrijas darba grupas vadītājs, Zviedrijas Valsts militārās vēstures muzeja ģenerāldirektors, ģenerālpulkvedis Leifs Ternkvists savā uzrunā akcentēja Latvijas puses lielo neatlaidību kopīgā projekta īstenošanā.

Iniciatīva par kopīgu uzdevumu no Latvijas puses nākusi jau 1994. gadā, taču Zviedrijas militārās vēstures muzejam, kam uzdots īstenot sadarbību no Zviedrijas puses, radušās organizatoriskas grūtības, un projekta īstenošana atsākusies tikai 1998. gadā.

“Šī grāmata vēsta par reģionu, ko bieži dēvē par Baltijas jūras telpu. Tomēr jēdziens “Baltija” nav nedz pašsaprotams, nedz acīm redzams. Atšķirībā no Baltijas jūras, kas atrodas kartē, pašu Baltiju ir grūti norādīt precīzi. Tas ir sarežģīts teritoriju tīkls, katrai teritorijai ir sava vēsture un kultūras zīmes, katra ir heterogēnu daļu konglomerāts, un šīs daļas laika gaitā ir mainījušās. Baltijas reģiona eksistence gan nekad nav apšaubīta, tomēr nekad nav pastāvējusi nedz reāla vienprātība par to, tieši kur Baltija atrodas, nedz vienots uzskats par tās raksturīgākajām īpatnībām. Atbildes uz šiem jautājumiem nav iespējams formulēt tīri ģeogrāfiskos terminos. Lai gan Baltijas jūra ir neatņemama šā reģiona sastāvdaļa, tā tomēr nav vienīgais definējošais elements,” teikts grāmatas “Baltija — jauns skatījums “ ievadā, tālāk deklarējot: “Šīs grāmatas mērķis ir pētīt jēdziena “Baltija” dažādās nozīmes, atrodot jaunu skatījumu uz šī reģiona ģeogrāfiju.”

Grāmatas nodaļas sarakstījuši dažādu valstu zinātnieki. Prinstonas universitātes mākslas vēstures profesors Tomass da Kosta Kaufmans pētījis Nīderlandes mākslas un arhitektūras ietekmi Baltijā. Leipcigas Universitātes Viduseiropas un Austrumeiropas vēstures un kultūras studiju profesors Štefans Trēbss analizējis Krievijas un ziemeļaustrumu Eiropas lomu Baltijā, Jiveskiles universitātes vēstures profesors Sepo Zeterbergs rakstījis par Somijas saistību ar Baltijas jūru. Prestižajā dažādu nāciju autoru sarakstā ir arī vairāki latviešu zinātnieki no dažādām valstīm. Aiovas štata universitātes vēstures profesors Andrejs Plakans analizējis ģimenes struktūras un dzīves ciklu Baltijas pagātnē, Stokholmas Karaliskās bibliotēkas galvenais akadēmiskais bibliotekārs Jānis Krēsliņš sarakstījis nodaļu “Ticības modeļi: reliģijas universi Baltijā”, bet Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas vēstures profesors Ojārs Spārītis analizējis vizuālās mākslas attīstību Baltijas vēsturē.

Var piekrist izdevuma veidotājiem, ka “šī grāmata būtībā ir jauna Baltijas kultūras vēsture, kurā jaunā aspektā tiek aplūkoti gadsimtiem ilgie Austrumu un Rietumu sakari pāri Baltijas jūrai” — problemātika, kam bija veltīts arī 2000. gada martā Valmierā notikušais simpozijs. Tālāk grāmatas veidotāji deklarējuši, ka šī grāmata ir “mēģinājums piešķirt jaunu elpu kultūras pētījumiem, tā sniegs bagātu un nozīmīgu informāciju un būs vērtīgs izziņas avots gan dažādu nozaru speciālistiem, gan plašam lasītāju lokam”.

Taču vietā uzsvērt grāmatas “Baltija — jauns skatījums” īpašo aktualitāti tieši pašlaik, kad, Baltijas valstīm gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā, īpašu nozīmi iegūst mūsu vēstures un kultūras sakņu izpēte nacionālās identitātes vēl ciešākai nostiprināšanai.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors