Vakar, 10. martā, Ministru kabineta Komitejas sēdē

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Adopcijas kārtība”, kuri paredz noteikt kārtību, kādā adoptējami bērni un pilngadīgas personas. Adopcijas uzdevums ir: radīt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem apstākļus audzināšanai ģimenē, nodrošinot stabilu un harmonisku dzīves vidi; nodrošināt pilngadīgas personas iekļaušanos ģimenē kā ģimenes loceklim, ja starp adoptētāju un adoptējamo, pirms viņš sasniedzis pilngadību, jau bija izveidojušās faktiskās vecāku un bērnu attiecības. Bez vecāku gādības palikušo bērnu un personu, kuras vēlas adoptēt, vienotu uzskaiti nodrošina Adopcijas reģistrs, kas ir ierobežotas pieejamības reģistrs. Reģistra vienīgā īpašniece ir Latvijas valsts, tā turētājs ir Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts.

Adopcijas kārtība tiek noteikta, pamatojoties uz Bērnu tiesību aizsardzības likumā un likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam, ievērojot Civillikuma un ANO konvencijas par bērna tiesībām, Eiropas konvencijas par bērnu adopciju, Hāgas konvencijas par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos prasības.

Projektā noteikta bāriņtiesu (pagasttiesu) kompetence atbilstoši likumam “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”, paredzot, ka bāriņtiesa veic ģimenes izpēti un pieņem lēmumu par personas atzīšanu par adoptētāju. Adoptētājs Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta Adopcijas reģistrā iepazīstas ar informāciju par adoptējamiem bērniem un izvēlas bērnu, ar kuru iepazīstas personiski. Kad adoptētājs izvēlējies bērnu adopcijai, bāriņtiesa pieņem lēmumu par bērna nodošanu adoptētāja aprūpē. Aprūpes laikā bāriņtiesa novērtē, vai starp bērnu un adoptētāju veidojas vecāku un bērnu attiecības, un aprūpes termiņa beigās pieņem lēmumu par adopciju. Ja bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē Latvijā, bāriņtiesa, ievērojot bērna intereses, pieņem lēmumu par bērna adopciju uz ārzemēm. Ārvalstu adoptētāji adopcijas kārtošanai nepieciešamos dokumentus (tajā skaitā attiecīgās valsts kompetentas iestādes sagatavotus adoptētāja ģimenes izpētes materiālus) iesniedz Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, turpmākā adopcijas kārtība ārvalsts adoptētājam paredzēta tāda pati kā Latvijas adoptētājam, papildus nepieciešama tieslietu ministra atļauja.

Noteikumu projektu paredzēts izskatīt Ministru kabineta sēdē 11.martā.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.

Likumprojekts paredz visā likuma tekstā precizēt atsauces uz Valsts civildienesta likumu un lietot vienotu terminoloģiju, svītrojot terminu “ierēdņa kandidāts” un norādot, ka diplomātisko un konsulāro dienestu veic trīs kategoriju darbinieki – diplomāti, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņi un diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieki.

Šāds darbinieku sadalījums ir nepieciešams, lai varētu konkretizēt pieņemšanas darbā, atlaišanas no darba, kā arī ieskaitīšanas rīcībā vai pārziņā kārtību.

Projekts paredz konkretizēt diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņiem un darbiniekiem par dienestu ārvalstīs paredzētās kompensācijas, pabalstus un garantijas.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 13.jūlija noteikumos Nr.250 “Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem””.

Ministru kabineta 1999.gada 13.jūlija noteikumi Nr.250 “Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem” nosaka kārtību, kādā pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā pierakstītie iedzīvotāji izmanto citas pašvaldības izglītības iestādes vai sociālās aprūpes iestādes sniegtos pakalpojumus, noslēdz līgumus ar attiecīgajām pašvaldībām par šiem iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu samaksu.

Noteikumu grozījumos precizēts un papildināts 17.punkts, kas nosaka Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomei iesniedzamos dokumentus.

Paredzēts noteikt, ka, veicot pašvaldību savstarpējos norēķinus ar padomes starpniecību, par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem (ja līgumā nav noteikts citādi) piemēro šādas maksimālās izmaksas budžeta gadā par vienu audzēkni: vispārējās izglītības iestādē (tajā skaitā par piecgadīgo un sešgadīgo audzēkņu mācībām) – 145 latus; vakara un neklātienes (maiņu) vispārējās izglītības iestādē – 120 latus; pirmsskolas izglītības iestādē – 400 latus; diennakts pirmsskolas izglītības iestādē – saskaņā ar pakalpojuma sniedzēja iesniegto pašvaldības domes (padomes) apstiprināto izdevumu tāmi; piecgadīgo un sešgadīgo audzēkņu pirmsskolas izglītības iestādē – 350 latus; ja bērns mācās pirmsskolas izglītības iestādē nepilnu dienu (līdz 5 stundām dienā), – 120 latus.

Noteikumi papildināti ar 20.2.punktu, kas nosaka, kādas izmaksas budžeta gadā par vienu audzēkni izdevumu tāmē var iekļaut.

Grozījumi noteikumos tika izstrādāti saskaņā ar Latvijas Pašvaldību savienības un Finanšu ministrijas izveidotās darba grupas vienu no priekšlikumiem, kas paredz noteikumu 20.punktā minētajām izmaksām pieskaitīt vidējo finanšu nepieciešamības pieauguma koeficientu (1999.-2002.), kā arī Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes un Latvijas lielo pilsētu asociācijas izstrādātos tehniskos grozījumus.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.

Likumprojekts sagatavots, lai saskaņotu Ietekmes uz vidi novērtējuma likuma normas ar konkrētām EP Direktīvu 97/11/EC un 85/337/EEC prasībām. Minētās direktīvas nosaka minimālās prasības kārtībai, kādā novērtējama atsevišķu sabiedrisku un privātu projektu ietekme uz vidi.

Projekts paredz papildināt likumu ar jaunu pielikumu, kurā iekļautas tās paredzētās darbības, kurām ir jāveic sākotnējais izvērtējums. Par sākotnējā izvērtējuma veikšanu darbībām, kuras ir iekļautas minētajā pielikumā, atbildēs reģionālās vides pārvaldes. Izvērtējumu reģionālās vides pārvaldes veiks saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 11.pantā minētajiem kritērijiem, kā arī ievērojot Ministru kabineta 1999.gada 18.jūnija noteikumu Nr.213 “Kārtība, kādā vērtējama ietekme uz vidi” 5. un 6.punktu, kas nosaka sākotnējā izvērtējuma rezultātu apkopošanas kārtību.

Saraksta izveide ar darbībām, kurām ir jāveic sākotnējais izvērtējums, nodrošinās vienotāku sākotnējā izvērtējuma veikšanas kārtību visās reģionālajās vides pārvaldēs. Arī ierosinātāju un citu ieinteresēto personu informētība uzlabosies, jo likumprojekts konkretizē darbības, kurām jāveic sākotnējais izvērtējums. Zinot konkrētas paredzētas darbības, kurām ir jāveic sākotnējais izvērtējums, ierosinātājs, iesniedzot pieteikumu reģionālajā vides pārvaldē, varēs precīzāk plānot darbības uzsākšanai nepieciešamos resursus (piemēram, laiku).

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments