Vēlos pārliecināties par domes finanšu caurspīdīgumu

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio vakar, 10. martā

Intervija Latvijas Radio 10. marta raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Pagājušonedēļ pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informācijas saņemšanas jūs uz trim mēnešiem atstādinājāt Finanšu departamenta direktoru Raimondu Krūmiņu. Departaments savām vajadzībām esot izmantojis apdrošināšanas sabiedrības “Rīgas slimokase” naudu, kas kā depozīts noguldīta Rīgas domes kontā Latvijas Unibankā. Komisija uzskata, ka shēma radīta, lai nepildītu likumu par pašvaldības budžetu un dome varētu no bankas aizņemties vairāk naudas. Jautājums – kad tieši jūs uzzinājāt par Raimonda Krūmiņa darbību?

Gundars Bojārs: — Krūmiņa kungs Rīgas domē strādā jau gandrīz astoņus gadus, un mēs esam kopā strādājuši divus gadus. Un man ir vēlme tomēr neiedziļināties šajā analīzē un nemēģināt nomelnot Krūmiņa kungu kā Finanšu departamenta vadītāju un arī personīgi, es domāju, ka viņš ir pietiekami profesionāls finansists. Šinī gadījumā ir saņemta vēstule ar konkrētiem piemēriem par darbību, kas notiek Rīgas domes norēķinu kasē, kas, pēc manas izpratnes, balansē uz likumības robežām, un mans viedoklis ir, ka tas ir pretrunā ar zināmiem normatīviem aktiem, kas mums Latvijā eksistē. Tātad Rīgas domes norēķinu kase zināmā veidā pilda jau tādas kredītiestādes funkcijas. Un tādēļ Krūmiņa kungs tika atstādināts no pienākumu pildīšanas uz trim mēnešiem, šajā laikā notiek šīs darbības izvērtēšana. Par vietas izpildītāju ir iecelts mūsu Audita un revīzijas pārvaldes vadītājs Kārlis Kavaca kungs, viņa uzdevums tad arī ir izvērtēt šo pārkāpumu nopietnību.

— Bet kad jūs tieši uzzinājāt par Raimonda Krūmiņa rīcību?

G.Bojārs: — Vēstule tika saņemta nedēļu pirms tam, kad Krūmiņa kungs tika atstādināts, es ar viņu arī izrunājos, viņš man konkrēti nevarēja atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, jo dokumenti bija konfidenciāli, tātad uz tiem attiecās tādi zināmi konfidenciāli principi, un man tie ir jāievēro kā amatpersonai. Es pats personīgi iepazinos un izvērtēju šo situāciju un pieņēmu šādu lēmumu, tātad nedēļu pirms Krūmiņa kunga atstādināšanas šie dokumenti tika saņemti.

— Vai pirms vēstules saņemšanas jums šāda informācija nebija pieejama?

G.Bojārs: — Nē, diemžēl nebija, aizdomas zināmas bija, un man visvairāk uztrauc tieši tas, ka ne domes deputāti, ne domes vadība, ne es personīgi par šo shēmu eksistenci un darbību neesmu bijis informēts. Un man bija ļoti liels pārsteigums par to, ka Bērziņa kungs savā laikā varēja ieslēgt datoru un pārliecināties par domes finanšu stāvokli, man šāda iespēja nezin kāpēc netika dota, lai gan es vairākas reizes to esmu pieprasījis. Bet es vēlreiz vēlos paust savu nostāju — es negribētu diskreditēt Krūmiņa kungu šobrīd, jo ļoti viegli ir kādu cilvēku apvainot kādos nopietnos pārkāpumos, un pēc tam viņam visa dzīve tiek sabojāta, vienalga, vai viņš ir vainīgs vai nav. Ziniet, ir tāda pieeja: vai nu viņš nozaga kādam mēteli, vai viņam nozaga, bet kaut kādas ziepes tur bija. Es šobrīd atsakos no jebkādiem komentāriem.

—Vai “Rīgas slimokase” ir vienīgais uzņēmums, ar kuru šāda shēma izveidota?

G.Bojārs: — Nē, nē.

— Cik šādu uzņēmumu vēl ir?

G.Bojārs: — Piemēri ir minēti vairāki, bet šobrīd notiek pārbaude, es pieļauju, ka to ir daudz vairāk.

— Cik aptuveni, līdz desmit?

G.Bojārs: — Pirms neesmu saņēmis izvērtējumu, es šo jautājumu nekomentēšu.

— Kādā laika periodā šie pārkāpumi ir izdarīti?

G.Bojārs: — Nu, sākot ar mūsu norēķinu kases darbības sākumu, faktiski intensīvāka šī darbība sākās 1998., 1999. gadā un, pēc manas izpratnes, saistībā ar lielāku projektu realizāciju — kā kanāls, Rātsnams un tamlīdzīgi, 2000.gadā.

— Tad jau par to vajadzēja zināt arī iepriekšējiem vadītājiem.

G.Bojārs: — Acīmredzot.

— Bet kāpēc viņi neko nesaka par to?

G.Bojārs: — Ja jūs palasīsit avīzes, tad viņi savus izteikumus ir izteikuši, pirms nav veikts izvērtējums. Es negribētu apvainot ne iepriekšējos vadītājus, ne Krūmiņa kungu, ne kādu citu.

— Vai tieši saistībā ar Krūmiņa darbību Rīgas domei ir radušies finansiāli zaudējumi?

G.Bojārs: — Es vēlreiz saku: pirms nav veikti izvērtējumi, es šo jautājumu nekomentēšu, man šāda pieeja nepatīk, un es negribētu diskreditēt ne Krūmiņa kungu personīgi, ne iepriekšējo vadību; es vēlos pārliecināties par finanšu sistēmas caurspīdīgumu un atbilstību likumdošanai.

— Pats Krūmiņš pagājušo trešdien izteicās, ka baumas par viņa atbrīvošanu klīdušas domē jau kopš pašvaldību vēlēšanām, kad mainījās Rīgas domes vadība. Esot bijuši arī mājieni, ka Krūmiņam vajadzētu aiziet no darba pēc paša vēlēšanās. Vai jums ir zināms par šiem mājieniem, un no kuras puses tie nākuši?

G.Bojārs: — Nu, Krūmiņa kungs ir tiesīgs komentēt, kas vien viņam ienāk prātā, katrā ziņā es kā amatpersona neuzņemos šādus komentārus. Divus gadus mēs esam kopā nostrādājuši, viņš nepārstāv nevienu politisko partiju, līdz ar to nekāds politiskais spiediens vai politiskās nostādnes šajā jautājumā nav. Protams, kā par jebkuru amatpersonu, tiek izteikta dažādu deputātu neapmierinātība un tā tālāk. Laikam nav tāda cilvēka, kas izpelnītos tādu vispārēju labvēlību, nevienu tādu mēs neatradīsim.

— Rīgas brīvostas valdes decembra lēmumu izsniegt līdz 12 miljonu latu galvojumu “Rīgas pasažieru terminālam” kredītam “Pareksa bankā” pārbauda Valsts kontrole. Šobrīd jau atklāts, ka iepriekš, iespējams, pārkāpts likums par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanu. Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Edgars Bērziņš izteica arī protestu un atzina, ka galvojums ir atceļams. Jums kā Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājam līdz šodienai, pēc Bērziņa teiktā, bija jānodrošina tas, ka tiek apturēts šis ostas valdes lēmums par galvojumu kredītam “Pareksa” bankā. Jūs to esat izdarījis vai plānojat darīt?

G.Bojārs: — Sāksim varbūt nedaudz plašāk. Tātad šo vairāk nekā desmit gadu laikā Rīgas pasažieru osta un pasažieru termināls nav saņēmis nopietnas investīcijas un nav arī tikusi izstrādāta nopietna programma šīs infrastruktūras sakārtošanai. Pasažieru termināls un pasažieru apkalpošanas iespējas stipri atpaliek pat no tādas pilsētas kā Liepāja, es nerunāju par Klaipēdu vai vēl jo vairāk — Tallinu, kur jebkurš var pārliecināties par šī servisa, šīs infrastruktūras nozīmību jebkuras pilsētas un valsts attīstībā. Projekts par nepieciešamajām investīcijām un rekonstrukcijas projekts tika izstrādāts jau pirms aptuveni divarpus vai trim gadiem, tā ka šīs izmaksas ir zināmas, tās sasniedz 12 līdz 12,5 miljonus latu, kas tieši saistīts ar pasažieru piestātņu un pasažieru termināla rekonstrukciju, šīs ir nepieciešamās investīcijas. Tātad kāda ir izeja? Vai nu pilsētai, valstij vai ostai pašai ieguldīt šos līdzekļus, vai arī piesaistīt privātinvestoru. Šis privātais investors uzņemas atbildību investēt ostai piederošā infrastruktūrā, un šis galvojums attiecas tikai uz ostas īpašumu un ne uz ko vairāk. Līdz ar to, man liekas, prokuratūra šeit ir pārkāpusi savas pilnvaras, tātad lēmums par galvojuma piešķiršanu tika apspriests vairākās ostas valdes sēdēs, vairākās — es vēlreiz uzsveru, par to balsoja arī atsevišķu ministriju pārstāvji. Šis lēmums ir koleģiāls un nav tādā veidā atceļams. Virsprokurora vēstule tiks izskatīta nākamā ostas valdes sēdē — 28.datumā. Es gan nedomāju, ka tas tiks atcelts, bez tam prokuratūra šinī gadījumā jauc ostas pārvaldi ar valsts vai pašvaldības iestādi, — nav ostas pārvalde valsts vai pašvaldības iestāde, jo tā nerīkojas ar nodokļu maksātāju naudu. Otrkārt, ir mēģināts izvērtēt finansiālos apsvērumus vai lietderību, kas prokuratūrai nu pilnīgi nav raksturīga funkcija. Un treškārt, šo procesu šobrīd ļoti cītīgi uzrauga Valsts kontrole, kura, manuprāt, ir tā institūcija, kas varētu sekot līdzi kādai nelietderīgai finanšu līdzekļu izlietošanai. Bet es vēlreiz uzsveru, ka šinī gadījumā Ostas pārvalde nodrošina šīs investīcijas savā infrastruktūrā ar svešu naudu. Manuprāt, labāku lēmumu mēs nebijām spējīgi pieņemt.

— Tātad virsprokurors ir darījis to, kas viņam nav bijis jādara?

G.Bojārs: — Es domāju, šī būtu virsprokuroram ļoti neraksturīga funkcija.

— Kā liecina “Lursoft” dati, uzņēmums “Rīgas pasažieru termināls” reģistrēts pagājušā gada 20.augustā. Līdz 26. novembrim tas piederēja tā direktoram Raivo Kallionam, pēc tam par uzņēmuma īpašniekiem kļuva Londonā reģistrēta sabiedrība “Nordheim Investment”, kam pieder 70 procenti uzņēmuma. Vai jums zināms, kas slēpjas aiz sabiedrības?

G.Bojārs: — Neviens neslēpjas aiz šīs sabiedrības, šis cilvēks ir zināms, direktors ir Valērijs Barjers, pazīstams uzņēmējs savā nozarē, viņš ir cilvēks, kas pirmais saņēmis licenci mazumtirdzniecībai degvielas tirdzniecībā, savā laikā “Zemgales naftas” īpašnieks, pie pirmās šī projekta apspriešanas bija klāt arī ostas valdes sēdē, uzrādīja savā rīcībā esošos līdzekļus — vairāk nekā divarpus miljonus ASV dolāru, uzrādīja finanšu institūciju dažādu interesi piedalīties šajā procesā un garantijas par vēlmi šo procesu atbalstīt. Tā ka neviens aiz šī uzņēmuma neslēpjas, tas ir īpaši radīts tieši šim projektam, kā tas parasti notiek. Līdzīgi kā multifunkcionālās halles gadījumā arī tika īpaši radīts.

— Ar pamatkapitālu — 2000 latu.

G.Bojārs: — Šis pamatkapitāls, pēc Barjera kunga teiktā, tuvākajā laikā tiks palielināts līdz pat 100 tūkstoš latiem.

— Ap kuru laiku tas varētu notikt?

G.Bojārs: — Nu, tiklīdz viņam būs gatavi dokumenti, tiklīdz būs veiktas šīs investīcijas, šīs investīcijas acīmredzot pāries pamatkapitālā.

— Bet vai tas, ka Valerijam Barjeram kādreiz piederēja “Zemgales nafta”, un arī tas, ka pagājušā gada septembrī Latgales apgabaltiesa “Zemgales naftu” pasludināja par maksātnespējīgu, jo valstij nodokļu veidā tā bija palikusi parādā vairāk nekā 1,5 miljonus, jums nerada šaubas?

G.Bojārs: — Jā, es ar šo situāciju esmu iepazinies, šaubu man nav nekādu, Barjera kungs pārdeva šo uzņēmumu, un, kad Latvijā ienāca tādi spēcīgi spēlētāji kā “Neste” un “Statoil”, tas bija, manuprāt, no uzņēmēja viedokļa īstais brīdis, kad biznesu pārdot. Katrā ziņā jaunie īpašnieki, kas šo uzņēmumu iegādājās, nespēja tirgū konkurēt ar šiem spēlētājiem.

— Konkrēti, cik naudas Rīgas pasažieru termināls no “Pareksa bankas” 12 miljoniem plāno izlietot piestātņu izbūvei?

G.Bojārs: — Liekas, piektdien notika pēdējie tāmju saskaņojumi, un piestātņu rekonstrukcijai un izbūvei pirmajā posmā, lai pielāgotu regates vajadzībām, — es varu kļūdīties skaitļos, bet, manuprāt, — ap 870 tūkstošiem latu. Šīs ir paliekošas investīcijas.

— Un vai ir zināms, kurā datumā tieši “Pareksa banka” piešķirs šo kredītu?

G.Bojārs: — Tā ir uzņēmēju kompetence un uzņēmēju atbildība. Cik es zinu, šis kredīts jau ir piešķirts, jautājums ir par tā izlietojumu, par garantijas stāšanos spēkā. Kā es minēju, šīs garantijas tiek attiecinātas tikai uz ostai piederošo infrastruktūru, un šinī gadījumā mums ir būtiski nodrošināt, lai šīs investīcijas paspētu, tā teikt, pirmās atnākt tieši uz “Cutty Sark” regati.

— Vai jums nerodas jautājums — no kurienes Rīgas pasažieru termināls dabūs gandrīz 60 miljonus, ko sola ieguldīt infrastruktūras attīstībā?

G.Bojārs: — Nerodas jautājums. Kā jūs zināt, “Multihalles” gadījumā šīs summas ir daudz lielākas. Parasti šāda veida darbība notiek, tā teikt, piesaistot citus investorus šai teritorijai. Nekad šādas summas neinvestē tieši viena fiziskā vai juridiskā persona, tas absolūti nav iespējams, bet šī teritorija, pēc mana viedokļa, ir noteikti jāattīsta. Man ir kauns, ka termināls tagad ir tādā stāvoklī, ka tur aug nezāles, tieši nezāles, ka Rīga — Baltijas galvaspilsēta — nevar nodrošināt tik būtisku infrastruktūras sadaļu. Šinī gadījumā izeja ir viena — piesaistīt privātās investīcijas.

— Jūs pieļaujat iespēju, ka Rīgā varētu nenotikt regate un to vajadzētu pārcelt uz Tallinu?

G.Bojārs: — Nepieļauju.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā