Mūsu valstīm uzticēšanās un simpātijas ir abpusējas

Vakar Latvijā vienas dienas darba vizītē uzturējās Lietuvas prezidents Rolands Pakss

Rolands Pakss, Lietuvas prezidents, — “Latvijas Vēstnesim” vakar, 10.martā

— Mūsu dzejniece Māra Zālīte pirms gadiem divdesmit uzrakstīja dzejoli “Tik un tā”. Tur ir rindas, ka Latvija ir “par mazu, lai palaistu vienu pasaules plašajos ceļos”. Šo pašu domu jūs nupat uzsvērāt, Lietuvas vēstniecībā Rīgā tiekoties ar Latvijas lietuviešiem: “Lietuva ir par mazu, Latvija ir par mazu, Igaunija ir par mazu, lai vienas ietu Eiropas ceļos. Toties, kopā sadarbojoties, mēs esam spēks, ar ko rēķinās.” Bet jūs sakāt arī ko citu: “Mūsu valstīm jābūt konkurentēm.” Kādās jomās, jūsuprāt, Latvijai un Lietuvai vajadzētu konkurēt un kur — sadarboties?

— Protams, ņemot vērā mūsu valstu kopīgos politiskos mērķus, mums jābūt sadarbības partneriem. Bet ekonomiskajā telpā mums noteikti jābūt konkurentiem. Mums ir līdzīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, līdzīgi klimatiskie apstākļi, arī vēsturē ir daudz kopēja. Un pat mūsu ražojumi iznāk stipri vien līdzīgi. Tomēr katra valsts cīnās par tirgu, par savu preču noietu — un šajā laukā mēs noteikti būsim sāncenši.

Kāpēc es īpaši minēju konkurenci? Tālab, ka tā — visu panākumu atspere. Bez tās mēs nonāksim atpakaļ pie plānveida tautsaimniecības. Bet to laikam nevēlas neviens. Konkurence ir arī sabiedrisko norišu dzinējspēks. Tā ka konkurence ir nenovēršama. Bet politiskie kompromisi, vienošanās, lai sasniegtu savus mērķus, — tas viss ir ļoti lietderīgi un labi.

Vakar, 10.martā, Rīgas pilī: Laima Paksiene, Lietuvas Republikas prezidents Rolands Pakss, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Imants Freibergs (augšējā attēlā); vakar Rīgas Latviešu biedrības namā: Lietuvas prezidents un Latvijas Ministru prezidents Einars Repše; vakar Saeimā: Rolands Pakss un Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (apakšējos attēlos) Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Latvijā dzīvo vairāk nekā 33 tūkstoši lietuviešu, viņiem ir savas sabiedriskās organizācijas, darbojas arī biedrība “Latviešu un lietuviešu vienība” — vecākā tautu tuvināšanās biedrība Latvijā, kas dibināta 1921. gadā, padomju laikā tika slēgta un atjaunoja savu darbību 1988. gadā. Kā, jūsuprāt, šīs dažādās sabiedriskās organizācijas varētu sekmēt mūsu valstu sadarbību?

— Tas viss atkarīgs no sabiedrisko organizāciju aktivitātes un savstarpējiem sakariem. Pats tuvākais un svarīgākais notikums ir referendums — tautas nobalsošana par valsts iestāšanos Eiropas Savienībā. Lietuvā referendums būs maijā, Latvijā tas risināsies septembrī. Šajā reizē ir svarīga katra balss. Un šādas sabiedriskās organizācijas, kur cilvēki, kopā darbojoties, cits citu pazīst, var būt ietekmīgs spēks, aicinot visupirms jau piedalīties, paust savu attieksmi.

Mums Lietuvā nav īpašu bažu par referenduma iznākumu, bet ir bažas, vai nobalsojušo skaits būs pietiekams, vai cilvēki referenduma dienā aizies nobalsot. Kā zināt, nesenajās Lietuvas prezidenta vēlēšanas, kas risinājās vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām, piedalījās tikai 52 procenti vēlētāju. Un tāpēc ir bažas, ka uz referendumu var atnākt mazāk nekā puse balsotāju. Tas ir tikai viens piemērs, kur iznākumu var ietekmēt arī sabiedriskās organizācijas.

Andris Sproģis, “LV” nozaru virsredaktors

Rolands Pakss, Lietuvas prezidents, — vizītes gaitās Latvijas Republikā 10.martā

Pie Valsts prezidentes

Vakar Rīgas pilī: sarunā — Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Lietuvas prezidents Rolands Pakss; sasveicinās — Lietuvas un Latvijas valstu delegācijas

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 10. martā, Rīgas pilī tikās ar Lietuvas prezidentu Rolandu Paksu.

Sarunas laikā abi prezidenti izvērtēja Latvijas un Lietuvas pašreizējās attiecības, pārrunājot tālākās sadarbības akcentus. R.Pakss atzīmēja, ka viņa prezidentūras laikā Lietuvas stratēģiskie ārpolitiskie mērķi paliek nemainīgi – dalība ES un NATO, labas kaimiņattiecības un reģionālā sadarbība. Lietuvas prezidents izteica ieinteresētību turpināt Valda Adamkus labo un draudzīgo sadarbību ar Latviju.

Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Lietuvas dialogs tālāk risināms ES kontekstā, īpaši atzīmējot reģionālā dialoga perspektīvu – infrastruktūras, enerģētikas, tūrisma un citās jomās. R.Pakss rosināja abām valstīm veltīt vienotus pūliņus valstu ekonomiskajā pārstāvniecībā pasaulē, un Latvijas prezidente pauda pārliecību, ka šāda veida sadarbība būtu aizsākama uz nacionālo attīstības aģentūru bāzes.

Sarunā puses pieskārās jautājumam par Latvijas un Lietuvas jūras robežlīguma ratifikāciju, vienojoties, ka šis jautājums risināms izpildvaras un likumdevēja līmenī.

V.Vīķe-Freiberga un R.Pakss apspriedās arī par starptautiskās drošības jautājumiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Rolands Pakss, Lietuvas prezidents, — vizītes gaitās Latvijā vakar

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sveic savu Lietuvas kolēģi Rolandu Paksu; pirms parakstīšanās Rīgas pils Goda viesu grāmatā; preses konferencē

Vakar, 10.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Lietuvas Republikas prezidentu Rolandu Paksu.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kā arī divpusējo sadarbību.

Lietuvas prezidents R.Pakss uzsvēra, ka Latvijai un Lietuvai ir kopīgi ārpolitiskie mērķi – integrācija Eiropas Savienībā un NATO. “Situācija pasaulē mainās ļoti strauji, tāpēc mūsu valstu sadarbība visdažādākajos līmeņos ir tik svarīga,” sacīja R.Pakss.

Arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre bija vienisprātis, ka vairākās jomās varētu intensificēt Latvijas un Lietuvas divpusējos kontaktus. Uzsvērtas reģionālās sadarbības paplašināšanas iespējas, kas jo aktuālākas kļūtu pēc abu valstu iestāšanās ES. “Mūsu valstu sadarbība spētu ne tikai ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu starptautiskajās institūcijās, bet arī padarītu mūsu reģionu pievilcīgāku ārvalstu investoriem,” norādīja Saeimas priekšsēdētāja. Sarunas dalībnieki atzīmēja sekmīgo Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes darbību, vienlaikus iezīmējot arī turpmākos uzdevumus, tostarp kontaktu veicināšanu enerģētikas un muitas jomā, kā arī projektos “Via Baltica” un “Rail Baltica”.

Saeimas priekšsēdētāja un Lietuvas prezidents sprieda arī par abu valstu jūras robežas līguma ratifikāciju. R.Pakss atgādināja, ka līgums ticis parakstīts pirms trim gadiem, arī Lietuvas parlaments to jau ratificējis, savukārt Saeimā tas vēl nav apstiprināts. I.Ūdre norādīja, ka šis jautājums Latvijas parlamentam ir aktuāls un tas iekļauts tā darba kārtībā un drīzumā iespējama tā izskatīšana.

Tikšanās nobeigumā puses pārrunāja paveikto ceļā uz integrāciju ES, īpaši sabiedrības informēšanā par jautājumiem, kas skar Eiropas Savienību. I.Ūdre un R.Pakss pauda pārliecību, ka iznākums referendumos par Latvijas un Lietuvas iestāšanos ES būs sekmīgs.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 10. martā, Ministru prezidents Einars Repše tikās ar Lietuvas Republikas prezidentu Rolandu Paksu. R.Paksam tā ir pirmā darba vizīte Latvijā pēc viņa stāšanās Lietuvas prezidenta amatā. Vizītes laikā viņš tikās arī ar Valsts prezidenti un Saeimas priekšsēdētāju.

E.Repšes un R.Paksa sarunā galvenā uzmanība bija veltīta kopīgo ārpolitikas prioritāšu – integrācijas Eiropas Savienībā un NATO – apspriešanai, kā arī labu kaimiņattiecību un reģionālās sadarbības nostiprināšanai.

Abas puses atzinīgi novērtēja Maltas referenduma par pievienošanos ES pozitīvo iznākumu un pārrunāja gatavošanos gaidāmajiem Lietuvas un Latvijas referendumiem par pievienošanos ES. Abas puses vienojās, ka Baltijas valstīm ciešāk jāsadarbojas un jākoordinē darbība ES un NATO jautājumos, lai efektīvāk īstenotu kopīgās intereses.

E.Repše aicināja turpināt sadarbību “Via Baltica” un “Rail Baltica” projektu īstenošanā un veicināt Polijas aktīvu līdzdalību “Via Baltica” realizēšanā, piesaistot arī ES finansējumu.

Apspriežot Latvijas un Lietuvas jūras robežas ratifikācijas jautājumu, E.Repše apliecināja gatavību veicināt līguma ratifikācijas procesu Latvijā. R.Pakss piekrita E.Repšes ierosinājumam drīzumā organizēt abu valstu ekonomikas ministriju ekspertu tikšanos, lai pārrunātu ekonomiskās sadarbības līguma izstrādes perspektīvas. Puses apstiprināja, ka šo līgumu varētu parakstīt pēc jūras robežas līguma ratifikācijas Saeimā. Lietuva jūras robežas līgumu ratificēja 1999.gadā.

Lietuvas prezidents Rolands Pakss un Latvijas Ministru prezidents Einars Repše; Rolands Pakss un Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

R.Pakss atzīmēja labo ekonomisko sadarbību starp Latviju un Lietuvu, kas ir ieguvums abām valstīm un rada papildu darba vietas, un aicināja to pilnveidot. Lietuvas prezidents norādīja uz atsevišķām īslaicīgām problēmām, kas neizbēgami rodas intensīvā savstarpējā tirdzniecībā. E.Repše apliecināja, ka pievērsīs uzmanību minētajiem gadījumiem.

Abas puses pauda gandarījumu par sekmīgo abu valstu sadarbību, sapratni un centieniem to padziļināt.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Preses konferencē

Vakar Lietuvas prezidenta darba vizītes laikā Rīgas pilī notika Vairas Vīķes–Freibergas un Rolanda Paksa kopīga preses konference.

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

	Vakar Lietuvas vēstniecībā Rīgā: Lietuvas vēstnieks Petrs Vaitiekūns ar dzīvesbiedri Joni Ramunīti, Prezidents Rolands Pakss ar dzīvesbiedri Laimu; Prezidents Rolands Pakss atbild uz “Latvijas Vēstneša” (galvenā redaktora vietnieka Andra Sproģa) jautājumiem; Rolands Pakss sniedz telefoninterviju radioklausītājiem Lietuvā Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Augsti godātais prezidenta kungs! Dāmas un kungi! Mums ir patiess prieks uzņemt Latvijā Lietuvas prezidentu. Mēs priecājamies, ka viņš izvēlējies Latviju par vienu no pirmajām valstīm savās ārpolitiskajās prioritātēs, ierodoties pie mums vizītē. Mums bija izdevība lieku reizi saskaņot savus viedokļus un apliecināt saskaņu, kas pastāv starp mūsu valstīm, un arī pārrunāt jomas, kurās mēs vēlētos savu sadarbību pastiprināt. Mēs arī gribētu izmantot izdevību, kad esam kopā, lai apsveiktu Maltas pilsoņu pozitīvo lēmumu pievienoties Eiropas Savienībai (ES), kas iezīmē pašu pirmo šādu lēmumu sagaidāmo referendumu rindā.

Lietuvas prezidents Rolands Pakss:

— Man ir liels gods šajās dienās būt Latvijā. Mēs konstatējām, ka ir sekmīgi attīstījušies un nostiprinājušies kultūras, politiskie un cilvēku sakari starp mūsu valstīm. Gribu uzsvērt, ka pēc manas ievēlēšanas par prezidentu Lietuvas ārpolitika paliks nemainīga. Mūsu prioritātes arī turpmāk būs iestāšanās ES un NATO, kā arī labas attiecības ar kaimiņvalstīm, tātad, protams, arī ar Latviju. Es arī gribu uzsvērt, ka mūsu kontakti neaprobežosies ar šo vizīti. Mums taču vienmēr ir iespējams sarunāties pa tālruni. Es gribu pateikties jums, prezidentes kundze, par sirsnīgo uzņemšanu Latvijā. Es arī gribu izteikt pārliecību, ka trīs Baltijas valstu vienotība neaprobežojas tikai ar to, ka kopā esam pašlaik. Es ceru, ka, iestājoties ES, mūsu sadarbība vēl padziļināsies reģionālo kontaktu ietvaros. Šī sadarbība ir jo svarīga arī tāpēc, ka tādējādi demokrātija izplatās uz dienvidiem un austrumiem. Mēs esam apsprieduši “Via Baltica” un citus projektus, kā arī sadarbību enerģētikas nozarē. Vēl gribu piebilst, domājot par nule Maltā notikušo referendumu, ka lietuvieši par saviem labākajiem kaimiņiem uzskata latviešus un par labāko kaimiņvalsti – Latviju.

V. Vīķe–Freiberga: — Es te varētu piebilst, ka šī uzticēšanās un simpātijas ir abpusējas. Jo aptaujas Latvijā savukārt liecina, ka latvieši par saviem simpātiskākajiem kaimiņiem uzskata lietuviešus.

— Prezidenta kungs, ņemot vērā Lietuvas biznesa apjomu Latvijā, vai ir kādas biznesa problēmas, ko uzskatāt par nepieciešamu pārrunāt ar Latvijas amatpersonām?

R. Pakss: — Pēc eksporta apjoma Latvija ieņem otro, pēc importa apjoma — ceturto vietu Lietuvā. Tie ir labi rādītāji, un es gribētu akcentēt labos faktus. Taču, protams, ir arī problēmas, un šīs problēmas mums vajadzētu apspriest.

— Vai jūs, Paksa kungs, pārrunājāt jūras robežas līguma problēmu?

R. Pakss: — Jā, mēs pieskārāmies arī šai problēmai. Starp citu, tieši es biju Lietuvas premjerministrs, kurš parakstīja šo līgumu. Šī problēma ir jāatrisina, es to skaršu arī tikšanās laikā ar Latvijas Ministru prezidentu.

— Prezidenta kungs, vai pienāks brīdis, kad Lietuvas puse Latvijai atmaksās Būtiņģes termināla nodarītos zaudējumus?

R. Pakss: — Tā ir sarežģīta problēma. Būtiņģes termināls pieder “Mažeiķu naftai”, un nesen notika šā uzņēmumu īpašnieka maiņa. Taču pastāv visi nepieciešamie līgumi, lai šo problēmu atrisinātu, un tā arī tiks atrisināta.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors