Lai mēs sajustu skaistuma un mūžības elpu

8.martā jau desmito reizi tika pasniegtas Lielās mūzikas balvas

Par mūža ieguldījumu mūzikā Lielo mūzikas balvu saņem diriģents Valdis Vikmanis Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Latvijas Nacionālajā operā 8.martā desmito reizi notika Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija un laureātu koncerts.

Pirmo reizi laista tautās 1993. gadā, sudraba Mūza šajos desmit gados aplaimojusi 93 laureātus, kļūstot par mākslinieciskas izcilības simbolu. Ne velti līdzās balvas iniciatora Raimonda Paula un rīcības komitejas priekšsēdētājas Dzidras Strautiņas vārdam allaž tiek minēts statuetes autora Armanda Jēkabsona vārds. Par spožu notikumu Latvijas kultūras dzīvē kļuvis balvu pasniegšanas sarīkojums.

Balvu pasniegšanas sarīkojums ar Jura Karlsona (arī Lielās mūzikas balvas laureāta) sacerēto priekšspēli, ar sabiedrībā pazīstamu cilvēku novēlējumiem un laureātu pateicības vārdiem, ar ziediem un mīlestību, kas palo no skatītāju zāles un balkoniem. Un ar vislabāko mūziku, jo balvas taču saņem vislabākie. Šis koncerts ir kā varavīksne, kuras košajās krāsās atmirdz viss labākais, kas gada laikā noticis Latvijas mūzikas dzīvē. Ieturot cieņas pilnu un goddevīgu attieksmi pret gaviļniekiem, publiku un pašu Mūziku, pasākumu ar artistisku šarmu un eleganci nu jau sešus gadus vada Gunda Vaivode un Andrejs Žagars. Par godu jubilejai izdots Lielās mūzikas balvas buklets (sastādītāja Dagmāra Lejiņa) ar laureātu vārdiem, fotoattēliem un laba vēlējumiem.

Operas soliste Žermena Heine-Vāgnere, kas pērn saņēma balvu par mūža ieguldījumu vokālajā mākslā, saka: “Lielajā mūzikas balvā apvienojas mākslas mūzas, kas runā dažādās, atšķirīgās valodās, bet tām ir viens kopējs avots — mūzika. Un tai pieder pēdējais vārds, jo mūzikā viss ir pateikts, vajag tikai ieklausīties.” Jā, mūzas, kuru kalpi izpelnījušies Lielo mūzikas balvu, ir dažādas: vokālā māksla, instrumentālā atskaņotājmāksla, baleta māksla, diriģēšana un komponēšana. Par laureātiem kļuvuši kori, orķestri, operu iestudējumi un ieraksti.

2002. gada Lielās mūzikas balvas laureāti ir:

— operas soliste Kristīne Gailīte — par Oskara lomu Dž.Verdi operā “Masku balle”, Violetas lomu Dž.Verdi operā “Traviata” un sniegumu vokāli instrumentālo darbu atskaņojumos;

	Kultūras ministre Inguna Rībena; Lielās mūzikas balvas iedibinātāja Dzidra Strautiņa; maestro Raimonds Pauls; akadēmiskais koris “Latvija” ar savu māksliniecisko vadītāju, galveno diriģentu Māri Sirmo; akadēmiskā kora “Latvija” direktors Māris Ošlejs Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— pianists Arturs Ozoliņš — par Lūcijas Garūtas Klavierkoncerta atskaņojumu Rīgā un latviešu mūzikas popularizēšanu pasaulē;

— Valsts akadēmiskais koris “Latvija” (mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Māris Sirmais) — par sniegumu 5. starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā, V.A.Mocarta operas “Idomeneo” koncertuzvedumā un kora sešdesmitgadei veltītā koncertcikla programmās;

— komponists Arturs Maskats — par skaņdarbu simfoniskam orķestrim “Tango”;

— operas soliste Inga Kalna — par G.F.Hendeļa opermūzikas atskaņojumiem Rīgā un Monpeljē un G.Kančeli 23. psalma atskaņojumu 5. starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā;

— klarnetists Ints Dālderis — par Dž.Adamsa skaņdarba “Nelīdzenie taustiņi” un P.Plakida skaņdarba “Vēl viena Vēbera opera” atskaņojumu;

— baleta solists Aleksejs Avečkins — par Prinča lomu P.Čaikovska baletā “Gulbju ezers”;

— operas solists Egils Siliņš — par titullomām A.Rubinšteina operā “Demons” un V.A.Mocarta operā “Dons Žuans” un sniegumu F.Mendelsona un V.A.Mocarta vokāli instrumentālo darbu atskaņojumos;

— pianists Vestards Šimkus — par iegūto pirmo vietu F. Lista starptautiskajā pianistu konkursā Losandželosā un koncertiem Latvijas Nacionālajā operā un Melngalvju namā.

Par mūža ieguldījumu mūzikā Lielā mūzikas balva piešķirta diriģentam Valdim Vikmanim.

Pianistam Arturam Ozoliņam slimība bija liegusi iespēju ierasties uz svētkiem, taču videokadri un skaņu ieraksti dzīvi sauca atmiņā pasaulslavenā mūziķa līdzdalību Lūcijas Garūtas simtgades sarīkojumos. Simboliski balva tika pasniegta Ingrīdai Zemzarei, kas vairākkārt rakstījusi par viņa koncertiem. “Mēs ļoti lepojamies ar Arturu Ozoliņu. Un ļoti mīlam viņu, mīlam tā, kā mīl tikai savējos,” sacīja mūzikas zinātniece. “Mūzikas maigais spēks” — tā sauc mākslas maģistres Ingrīdas Dakteres-Duhanovskas monogrāfiju par Arturu Ozoliņu, ko pagājušā gada nogalē laida klajā apgāds “Musica Baltica”.

	Kultūras ministre Inguna Rībena; Lielās balvas iedibinātāja Dzidra Strautiņa; maestro Raimonds Pauls; akadēmiskais koris "Latvija" ar savu māksliniecisko vadītāju, galveno diriģenti Māri Sirmo; akadēmiskā kora "Latvija" direktors Māris Ošlejs Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Inga Kalna, Egils Siliņš, Māris Sirmais un Arturs Maskats Lielo mūzikas balvu saņēmuši jau vairākkārt. Šoreiz Inga Kalna un Valsts akadēmiskais koris “Latvija” īpaši tiek sumināti par izcilo sniegumu garīgās mūzikas festivālā. Egils Siliņš ar savu Demona āriju liek atcerēties šīsvasaras opermūzikas svētkus Siguldā. Bet Artura Maskata “Tango” Londonā rīkotajā simfonisko kompozīciju konkursā, kurā piedalās astoņsimt skaņražu no 65 valstīm, iekļuvis labāko desmit skaitā. Jūnijā izcilākie diriģenti nosauks piecus labākos no tiem. Jācer, ka starp tiem būs arī “Tango”, ko ar sajūsmu jau uzņēmuši Latvijas mūziķi un klausītāji. Autors no sirds teica paldies Normundam Vaicim un ikvienam Valsts simfoniskā orķestra mūziķim, it visiem, kas viņa iecerei ļāvuši pārtapt dzīvā un emocionālā mākslas mirklī.

Paaudzes, kas izauklējušas Dziesmu svētkus un likušas latviešu profesionālās mūzikas pamatus, šķita ienākam operas Baltajā namā, kad sirmais diriģents Valdis Vikmanis teica paldies saviem audzinātājiem un skolotājiem: “Visu mūžu esmu juties vienots ar saviem vecākiem, man vienmēr palīdzējis viņu padoms. Un es esmu viens no tiem daudziem daudzajiem, kam Leonīds Vīgners bijis, ir un būs spožs paraugs dzīvē un mākslā. Arī viņš šovakar ir kopā ar mani un jums.” Par mūža ieguldījumu. Līdz šim šajā godā sumināti gan Leonīds Vīgners, Haralds Mednis un Ādolfs Skulte, gan Ausma Derkēvica, Imants Kokars, Žermena Heine-Vāgnere, Ivars Birkāns, Arvīds Klišāns un Raimonds Pauls. Katrs no viņiem atstājis zelta pēdas savā darbības laukā, cēlis augstāk mūsu mākslas debesis. Valdis Vikmanis, kura dzimtā puse ir Rūjiena, pirms sešdesmit gadiem savu dzīvi saistījis ar Kurzemes krastu. Trompetists, diriģents, Mūzikas skolas direktors — viņš kļuva par Liepājas garīgo serdi, ap kuru centrējās visa koncertdzīve. Pasniedzot savam skolotājam sudraba Mūzu, viens no cienījamā pedagoga audzēkņiem Zigmars Liepiņš (arī Lielās mūzikas balvas laureāts) izteica pārliecību, ka Liepājas mūzikas patriarhs būtu pelnījis vēl otru balvu — par mūzikas dzīves organizēšanu un administrēšanu: “Liepājā nemūžam nebūtu tādas Mūzikas skolas, ja viņš nebūtu tik izmisīgi plēsies par līdzekļu piešķiršanu. Un runa nebija tikai par Liepāju. Viņš veidoja visas Lejaskurzemes kultūras centru.”

Paaudžu tilti, pēctecība. Kultūra bez tā nav iedomājama. Pašam jaunākajam laureātam Vestardam Šimkum balvu pasniedza kultūras ministre Inguna Rībena. “Un ceļas pianists no sava krēsla, no pirkstu lāstekām pil dvēsele” — savu uzrunu viņa sāka ar Ojāra Vācieša dzejas rindām. Un turpināja: “Pirms piecdesmit gadiem neparasti jauns un talantīgs Latvijas literatūrā ar “Tālu ceļu vēju” ienāca Ojārs Vācietis. Šodien Lielo mūzikas balvu saņem neparasti jauns un talantīgs pianists Vestards Šimkus. Ojārs Vācietis kļuva par vienu no spožākajiem 20. gadsimta dzejniekiem, un šis gads Latvijā ir ierakstīts ar viņa vārdu. Kālab mums tas vajadzīgs? Tālab, lai atcerētos, ka bez tēvuzemes dubļiem mums ir arī tēvuzemes debesis. Jūs, Vestard, turēsit rokās vēl bezgala daudz partitūru, bet šovakar, vēlot jums kļūt par spožu pasaules mūzikas zvaigzni, lepnu, brīvu, bijīgu cilvēku, es jums ceļamaizei dāvinu unikālu Klavierkoncertu rokrakstā. Te nav nevienas nots. To sarakstījis Ojārs Vācietis.”

Mūsu bagātajā latviešu valodā katastrofāli trūkst komplimentāru vārdu, bija spiesta atzīt Māra Zālīte, kad viņai bija jāsveic laureāta godā Egils Siliņš. Savu uzrunu dzejniece beidza ar trīs lūgumiem trīs ļoti augstām instancēm. Latvijas mūzikas dzīves vadītājus viņa lūdza dot mums to iespēju Egilu Siliņu biežāk redzēt un dzirdēt Latvijā dzīvā veidā. Otrs lūgums: “Mīļā tauta, šie mākslinieki, un šis viens īpaši, visā pasaulē ir godāti un cienīti. Gādā nu, mīļā tauta, lai tomēr visvairāk mīlēti, godāti un cienīti viņi tiek savā tēvuzemē!” Un trešais lūgums Visaugstākajam: “Dievs, sargi savus talantus, savus eņģeļus un savus demonus!”

Starp sarīkojuma goda viesiem bija Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Imants Freiberga kungs, diplomāti, valstsvīri un jo kuplā pulkā — visu iepriekšējo gadu laureāti un žūrijas locekļi.

Lielās mūzikas balvas laureātus desmitās gadskārtas sakarā sveic Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents profesors Jānis Stradiņš: “Šodien jūs var no visas sirds apsveikt un teikt vislabākos vārdus un vistālejošākos novēlējumus, jo jūsu darbs un pūles ir vajadzīgi, lai mēs sajustu skaistuma, mākslas un mūžības elpu. Lai sajustu, ka dzīvojam.”

Sarīkojuma vadītāji Gunda Vaivode un Andrejs Žagars

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore