• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vakar, 11. martā, Ministru kabineta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.03.2003., Nr. 39 https://www.vestnesis.lv/ta/id/72314

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijā jauni diplomātiskie pārstāvji

Vēl šajā numurā

12.03.2003., Nr. 39

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vakar, 11. martā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 1999.gada 21.decembra noteikumos Nr.419 “Izglītības valsts inspekcijas nolikums””.

Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra funkciju, tiesību un saistību pārņēmējs.

Grozījums paredz noteikt, ka, pildot Izglītības likumā noteiktās inspekcijas funkcijas, inspekcijas amatpersonai ir tiesības sadarboties ar Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātu.

 

Akceptēti noteikumi “Mūža pensijas apdrošināšanas tipveida noteikumi”.

Noteikumi izstrādāti atbilstoši 2002. gada 31. oktobra likumam “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, kura spēkā stāšanās rezultātā mainījies noteikumu “Mūža pensijas apdrošināšanas tipveida noteikumi” izdošanas pamatojums, t.i., Valsts fondēto pensiju likuma 7. pants tika izteikts jaunā redakcijā, bet 2002. gada 31. oktobra likuma “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” pārejas noteikumu 1. punkts nosaka, ka līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003. gada 31. maijam piemērojami Ministru kabineta 2001. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 236 “Mūža pensijas apdrošināšanas tipveida noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar Valsts fondēto pensiju likumu.

Noteikumi izstrādāti uz Ministru kabineta 2001. gada 12. jūnija noteikumu Nr.236 “Mūža pensijas apdrošināšanas tipveida noteikumi” pamata, veicot šādas izmaiņas: iestrādāts jauns 2.punkts, kas nosaka, ka mūža pensijas apdrošināšanas līgumu izstrādā un slēdz saskaņā ar likumu “Par apdrošināšanas līgumu” un ar šiem noteikumiem; izslēgts 4. punkts, kas nosaka, ka mūža pensijas apdrošināšanas polises paraugus reģistrē Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajā kārtībā, attiecīgi mainot pārējo punktu numerāciju. Minētie grozījumi ir veikti, lai precīzi noteiktu, saskaņā ar kādiem normatīvajiem aktiem ir jāizstrādā un jāslēdz viss mūža pensijas apdrošināšanas līgums, nevis noteiktu tikai mūža pensijas apdrošināšanas polises reģistrācijas kārtību.

 

Akceptēti “Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbības pārskatu”.

Noteikumi izstrādāti atbilstoši 2002. gada 31. oktobra likumam “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, kura spēkā stāšanās rezultātā mainījies Ministru kabineta 2001. gada 12. jūnija noteikumu Nr. 235 “Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbības pārskatu” izdošanas pamatojums, jo Valsts fondēto pensiju likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktā tika veikti grozījumi.

Noteikumi sagatavoti uz 2001. gada 12. jūnija noteikumu Nr. 235 “Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbības pārskatu” pamata, veicot grozījumus 18. un 54. punktā, t.i.: 18. punkts precizēts saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, pamatojoties uz kuru vārdi ”valsts pilnvarnieks” aizstāti ar vārdiem ”valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis”; 54. punkts ir precizēts atbilstoši Valsts fondēto pensiju likuma 12. pantam, kurā noteiktas valstis, kuru finanšu instrumentos drīkst ieguldīt fondēto pensiju shēmas līdzekļus.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumi Nr.235 ”Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbības pārskatu”.

Papildu finansējums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras administratīvajiem izdevumiem, lai nodrošinātu gada pārskatu par valsts fondēto pensiju shēmas darbību sagatavošanu un izdošanu, nav nepieciešams.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sagatavotie gada pārskati par valsts fondēto pensiju shēmas darbību būs pieejami Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālēs un Labklājības ministrijas mājaslapā.

 

Akceptēts rīkojums “Par valsts kapitāla daļas turētāju akciju sabiedrībā “Latvijas gāze””, kurš paredz, saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 10.panta pirmās daļas 1.apakšpunktu, Ekonomikas ministriju iecelt par valsts kapitāla daļas (117 akciju) turētāju akciju sabiedrībā “Latvijas gāze”.

Privatizācijas aģentūrai uzdots nodot minēto valsts kapitāla daļu Ekonomikas ministrijai, sastādot attiecīgu lietu nodošanas un pieņemšanas aktu.

 

Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””.

Likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” Pārejas noteikumu 15.punktā paredzēts, ka šajā likumā minētās Privatizācijas aģentūras funkcijas Ministru kabinets nodod citai institūcijai pēc Privatizācijas aģentūras likvidācijas uzsākšanas.

Šī norma ir pretrunā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” Pārejas noteikumu 6.punktā noteikto, kas paredz, ka Ministru kabinets rīkojumu par Privatizācijas aģentūras likvidāciju var izdot tikai pēc Privatizācijas aģentūras funkciju nodošanas citām institūcijām.

Privatizācijas aģentūra pilda likvidējamo maksātnespējīgo valsts uzņēmumu (statūtsabiedrību) administratora funkciju, kā arī kreditoru sapulces funkciju šajos uzņēmumos. Tā kā valsts aģentūrai “Maksātnespējas administrācija” ir pienākums uzraudzīt maksātnespējas administratoru darbību, tad administratora funkcijas, ko pilda Privatizācijas aģentūra, nevar nodot valsts aģentūrai “Maksātnespējas administrācija”.

Likumprojekta mērķis ir novērst pretrunu starp tiesību normām, jaunā redakcijā tiek izteikts likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” Pārejas noteikumu 15.punkts, kas nosaka, ka šajā likumā noteiktās Privatizācijas aģentūras funkcijas Ministru kabinets ar rīkojumu ir tiesīgs nodot citām institūcijām.

 

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””.

Grozījums likuma 10.pantā nodrošina tā atbilstību Administratīvā procesa likuma 70.pantam, kurā ietverts administratīvā akta paziņošanas princips. Administratīvais akts stājas spēkā ar paziņošanu. Saskaņā ar Eiropas Padomes administratīvo tiesību rokasgrāmatu šis ir viens no administratīvā procesa pamatprincipiem.

Grozījums likuma 14.pantā nosaka, ka nostrifikācijas kārtību un kritērijus nosaka Ministru kabinets. Likuma pašreizējā redakcijā ar nostrifikāciju saistītos jautājumus regulē Latvijas Zinātnes padomes apstiprināts nolikums, kas ir pretrunā ar Administratīvā procesa likuma 11.pantā nostiprināto likuma atrunas principu, kā arī ar likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 3.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka minimālās prasības reglamentēto profesiju izglītību programmām nosaka likums un Ministru kabineta noteikumi.

 

Akceptēts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 199 pilsonības pretendenti, t.sk. 28 viņu nepilngadīgie bērni.

 

Akceptēts rīkojums “Par Ministru kabineta 1995.gada 6.decembra rīkojuma Nr.743 “Par valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” iesaistīšanu hidroelektrostaciju darbības radīto zivju dabisko krājumu zaudējumu kompensācijā” atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Rīkojums atzīstams par spēku zaudējušu tāpēc, ka Ministru kabinets ir pieņēmis 2001.gada 8.maijā jaunus noteikumus Nr.188 “Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarīto zaudējumu noteikšanas un kompensācijas kārtība”. Ir panākta vienošanās ar a/s “Latvenergo”, ka saskaņā ar šo noteikumu 17.1.apakšpunktu kompensēs, samaksājot par zivju resursu zaudējumiem, pārskaitot naudas līdzekļus Zivju fondā saskaņā ar Zvejniecības likuma 28.pantu.

 

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 23.decembra noteikumos Nr.436 “Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” statūti””.

Noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” un Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumu Nr.590 “Noteikumi par valsts uzņēmuma direktora, valsts (pašvaldību) statūtsabiedrības valdes priekšsēdētāja un valdes priekšsēdētāja vietnieka darba samaksu un valsts (pašvaldību) statūtsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši valsts uzņēmumu un valsts (pašvaldību) statūtsabiedrību iedalījumam” (spēkā no 2003.gada 1.janvāra) izpildi.

Noteikumi nosaka valsts (pašvaldību) statūtsabiedrības iedalījumu četrās grupās, kā arī valsts (pašvaldību) statūtsabiedrības padomes un valdes locekļu skaitu atbilstoši noteikumos noteiktiem kritērijiem, pēc kuriem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra no 2003.gada 1.janvāra ir pieskaitāma pie vidējas valsts statūtsabiedrības, kuras padomē jābūt ne vairāk kā 5 locekļiem un valdē ne vairāk kā 4 locekļiem. Noteikumi nosaka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras padomes un valdes locekļu skaitu atbilstoši noteikumos paredzētajam.

Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” noteikumi paredz aizstāt bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” statūtos vārdus “valsts pilnvarnieks” ar vārdiem “valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis”. Lai novērstu pretrunu ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, noteikumu projekts paredz svītrot statūtu 25.punktu.

Akceptēts rīkojums “Par K.Ketneru”, kurš paredz saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta pirmo daļu, kā arī ievērojot finanšu ministra ieteikumu, apstiprināt Kārļa Ketnera kandidatūru Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam.

 

Akceptēti noteikumi “Adopcijas kārtība”, kuros noteikta kārtība, kādā adoptējami bērni un pilngadīgas personas. Adopcijas uzdevums ir: radīt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem apstākļus audzināšanai ģimenē, nodrošinot stabilu un harmonisku dzīves vidi; nodrošināt pilngadīgas personas iekļaušanos ģimenē kā ģimenes loceklim, ja starp adoptētāju un adoptējamo, pirms viņš sasniedzis pilngadību, jau bija izveidojušās faktiskās vecāku un bērnu attiecības.

Noteikts, ka bez vecāku gādības palikušos bērnus un personas, kuras vēlas adoptēt, vienoti uzskaita Adopcijas reģistrā. Reģistrā iekļautajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss. Reģistra vienīgā īpašniece ir Latvijas valsts. Reģistra turētājs ir Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts. Bērnu var adoptēt, ja ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā izveidosies patiesas vecāku un bērnu attiecības. Ir nepieciešams, lai savu piekrišanu adopcijai dod visi tās dalībnieki.

Bērna adopcijai piekrišanu nepieciešams saņemt no: vecākiem neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo kopā ar adoptējamo vai atsevišķi, vai arī adoptējamais pastāvīgi atrodas bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē vai bērnu izglītības un audzināšanas iestādē, vai citā ģimenē; aizbildņa, ja bērnam ir nodibināta aizbildnība; adoptējamā, ja viņš sasniedzis 12 gadu vecumu.

Vecāku piekrišana adopcijai nav nepieciešama: ja vecākiem likumā noteiktā kārtībā atņemtas aizgādības tiesības; ja vecāki miruši; ja tiesa konstatējusi, ka vecāku dzīvesvieta nav zināma; ja tiesa konstatējusi, ka pēc faktiskajiem apstākļiem vecāku piekrišana nav iespējama kāda pastāvīga šķēršļa (piemēram, vecāki nezināmi) dēļ.

Pilngadīgie adopcijas dalībnieki piekrišanu adopcijai izsaka savas dzīvesvietas bāriņtiesā vai pagasttiesā. Adoptējamā bērna viedokli, ja bērns ir jaunāks par 12 gadiem, bāriņtiesa noskaidro, uzklausot bērnu tā atrašanās vietā.

Adopcijas dalībnieki bāriņtiesai personīgi izsaka piekrišanu adopcijai vai arī iesniedz publiski pie notāra vai pagasttiesā apliecinātu piekrišanu. Adopcijas pieteikumu adoptētājs iesniedz savas dzīvesvietas bāriņtiesā.

Ja adoptē otra laulātā bērnu, adoptētājs pieteikumam pievieno adoptējamā dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), izziņu par adoptējamā veselības stāvokli, bērna bioloģisko vecāku piekrišanu adopcijai vai dokumentu, kas apliecina, ka pastāv kāds no šiem apstākļiem: otrs vecāks ir miris; otra vecāka dzīvesvieta nav zināma; otram vecākam likumā noteiktā kārtībā atņemtas aizgādības tiesības.

Ja adoptē pilngadīgu personu, adoptētājs un pilngadīgais adoptējamais uzrāda personu apliecinošus dokumentus un iesniedz: adoptētāja un adoptējamā kopīgu pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi; adoptējamā dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu; laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs sastāv laulībā.

Pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un veic ģimenes izpēti, tajā skaitā: izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu; noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli; pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju.

Noteikts, ka bāriņtiesa vismaz sešus mēnešus veic adoptētāja ģimenes izpēti, nepieciešamības gadījumā lūdzot speciālistu konsultāciju. Izņēmuma gadījumā bāriņtiesa ģimenes izpēti var veikt īsākā laikā, to īpaši motivējot lēmumā. Bāriņtiesas lēmums ir derīgs divpadsmit mēnešus. Ja adoptētājs divpadsmit mēnešu laikā nav izvēlējies adoptējamo bērnu, tad bāriņtiesa atkārtoti veic adoptētāja ģimenes izpēti un atkārtoti lemj pēc būtības.

Adoptētājs, uzrādot bāriņtiesas lēmumu, informāciju par adoptējamajiem bērniem var saņemt sekretariātā. Ja adoptētājs ir izvēlējies bērnu, sekretariāts izsniedz adoptētājam norīkojumu.

Adoptētājs, iepazinies ar adoptējamo bērnu un viņa dokumentiem, desmit dienu laikā pieņem lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā. Ja adoptētājs ņem bērnu aprūpē, adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa nekavējoties lemj par bērna aprūpes kārtību. Bērnu adoptētāja aprūpē var nodod uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Noteikts, ka adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa pēc informācijas saņemšanas no audzināšanas iestādes par aprūpē nodoto bērnu regulāri veic ģimenes izpēti, lai konstatētu, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas bērnu un vecāku attiecības. Bāriņtiesa aprūpes laikā, veicot ģimenes izpēti, cita starpā izvērtē: adoptētāja un bērna personību; adoptētāja mājokļa un saimniecības īpatnības; adoptētāja spēju izaudzināt bērnu; adoptētāja un adoptējamā savstarpējo piemērotību, norādot laiku, kurā bērns atradies adoptētāja aprūpē; adoptētāja un bērna reliģisko pārliecību, ja tāda ir. Bāriņtiesa aprūpes termiņa beigās apkopo ģimenes izpētes rezultātus un sagatavo atzinumu par to, vai adopcija adoptētāja ģimenē ir bērna interesēs, un pieņem atbilstošu lēmumu.

Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija nav bērna interesēs, tā nekavējoties nodrošina bērnam atbilstošu ārpusģimenes aprūpi.

Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija ir bērna interesēs, tā vienlaikus ar lēmumu izsniedz adoptētājam bērna dokumentus iesniegšanai tiesā.

Noteikts, ka adopciju apstiprina tiesa. Adoptētājs tiesas sprieduma norakstu iesniedz audzināšanas iestādes vadītājam. Audzināšanas iestādes vadītājs izsniedz bērna dzimšanas apliecību. Audzināšanas iestādes vadītājs pēc tam, kad bērns nodots adoptētāja ģimenē, nekavējoties nosūta paziņojumu par adopciju: adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesai; bāriņtiesai, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audzināšanas iestādē; sekretariātam. Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas regulāri novērtē bērna aprūpi un uzraudzību ģimenē.

Bērna adopcija uz ārvalstīm pieļaujama, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un aprūpi ģimenē un bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē, par to pieņēmusi lēmumu. Par lēmumu bāriņtiesa nekavējoties informē sekretariātu. Ārvalstnieki vai ārvalstīs dzīvojošas personas var adoptēt: otra laulātā bērnu; bērnu no aizbildņa ģimenes, ja adoptē adoptējamā radinieki; bērnu, kas atrodas audžuģimenē vai audzināšanas iestādē, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt pienācīgu adoptējamā audzināšanu un aprūpi ģimenē. Ārvalsts adoptētājs papildus šajos noteikumos minētajiem dokumentiem sekretariātā iesniedz attiecīgās valsts kompetentas iestādes sagatavotus adoptētāja ģimenes izpētes materiālus.

Ārvalsts adoptētājs, iepazinies ar adoptējamo bērnu un viņa dokumentiem, desmit dienu laikā pieņem lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē. Ja ārvalsts adoptētājs ņem bērnu aprūpē, bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē, pamatojoties uz sekretariāta norīkojumu, nekavējoties lemj par bērna aprūpes kārtību un pagaidu uzturēšanās vietu Latvijā.

Lai konstatētu, ka adopcijas rezultātā starp ārvalsts adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas bērnu un vecāku attiecības, bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē, regulāri novērtē bērna aprūpi un uzraudzību, cita starpā izvērtējot: ārvalsts adoptētāja un adoptējamā savstarpējo piemērotību; ārvalsts adoptētāja un bērna reliģisko pārliecību, ja tāda ir. Bāriņtiesa aprūpes beigās sagatavo atzinumu par to, vai adopcija ārvalsts adoptētāja ģimenē ir bērna interesēs, un pieņem atbilstošu lēmumu. Bāriņtiesa, izsniedzot lēmumu ārvalsts adoptētājam, izsniedz adopcijas dokumentus, atstājot lietā to apliecinātas kopijas. Bāriņtiesa lēmumu nekavējoties nosūta arī sekretariātam.

Sekretariāts trīs darba dienu laikā pēc bāriņtiesas lēmuma saņemšanas sagatavo juridiski pamatotu adopcijas atļaujas vai motivēta atteikuma projektu, kuru īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās iesniedz tieslietu ministram. Tieslietu ministra atļauja adoptēt kopā ar pārējiem adopcijas dokumentiem iesniedzama tiesā. Atļauja derīga trīs mēnešus.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1996.gada 6.augusta noteikumi Nr.315 “Adopcijas noteikumi”.

 

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem”, kuri nosaka kārtību, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem.

Izglītojamo no valsts pārbaudījumiem par pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguvi var atbrīvot, pamatojoties uz izziņu, kuru izsniedz primārās veselības aprūpes ārsts, pie kura izglītojamais ir reģistrēts un kura aprūpē tas atrodas vismaz sešus mēnešus.

Izziņā ir jābūt norādītai diagnozei, kas var būt par pamatu izglītojamā atbrīvošanai no valsts pārbaudījumiem par pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguvi (noteikumu pielikumā minētas slimības, kuras var būt par pamatu izglītojamo atbrīvošanai no valsts pārbaudījumiem), un atbrīvojuma termiņš.

Līdz katra gada 1.aprīlim, pamatojoties uz izglītojamā vai tā likumīgā pārstāvja iesniegumu, valsts dibinātās izglītības iestādes vadītājs iesniedz ministram, kura padotībā ir attiecīgā izglītības iestāde, pašvaldības un citu juridisko vai fizisko personu dibinātas izglītības iestādes vadītājs – attiecīgajai izglītības pārvaldei šādus dokumentus: iesniegumu ar to izglītojamo sarakstu, kuri, pamatojoties uz ārsta izsniegto izziņu, ir atbrīvojami no valsts pārbaudījumiem, kuru parakstījis un ar izglītības iestādes zīmogu apstiprinājis izglītības iestādes vadītājs; kavējumu kopsavilkumu par attiecīgo mācību gadu, norādot kavējumu iemeslus un kopējo nokavēto dienu skaitu.

Rajona padomes vai republikas pilsētas domes priekšsēdētāja apstiprināta komisija izskata izglītības iestādes vadītāja iesniegtos dokumentus. Izglītības pārvalde pieņemto lēmumu par izglītojamā atbrīvošanu no valsts pārbaudījumu kārtošanas, kas noformēts kā izglītības pārvaldes rīkojums, līdz 15.aprīlim paziņo izglītības iestādei.

Attiecīgā ministra apstiprināta komisija izskata padotībā esošās izglītības iestādes vadītāja iesniegtos dokumentus. Ministra apstiprināta komisija pieņemto lēmumu par izglītojamā atbrīvošanu no valsts pārbaudījumu kārtošanas, kas noformēts kā komisijas protokollēmums, līdz 15.aprīlim paziņo izglītības iestādei.

9.klases vai 12.klases izglītojamo, kurš mācās speciālās izglītības iestādē vai vispārējās izglītības iestādē atbilstoši speciālās izglītības programmas prasībām, pēc izglītības iestādes pedagoģiskās padomes ieteikuma no valsts pārbaudījumiem atbrīvo izglītības iestādes vadītājs, saskaņojot lēmumu ar Valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju.

Izglītojamā, kurš ārstējas stacionārā ārstniecības iestādē, atbrīvošanu no valsts pārbaudījumiem kārto tās izglītības iestādes vadītājs, kurā izglītojamais ir mācījies pastāvīgi.

Par izglītojamo, kurš saslimis pēc 1.aprīļa vai valsts pārbaudījumu norises laikā, dokumenti izglītības pārvaldei vai attiecīgajai ministrijai iesniedzami nekavējoties. Ja izglītojamais valsts pārbaudījumu norises laikā izveseļojas (iesniedz ārsta izsniegtu izrakstu no pacienta ambulatorā vai stacionārā slimnieka medicīniskās kartes), pārējos valsts pārbaudījumus viņš var kārtot Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumā norādītajā laikā.

Izglītojamie, kuri šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem uz termiņu, kas ir garāks par sešiem mēnešiem, vai pastāvīgi, ir tiesīgi saņemt apliecību par pamatizglītību vai atestātu par vispārējo vidējo izglītību, ja ir izpildītas pārējās prasības tā saņemšanai.

Izglītojamie, kuri šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem uz termiņu, kas īsāks par sešiem mēnešiem, ir tiesīgi saņemt apliecību par pamatizglītību vai atestātu par vispārējo vidējo izglītību, ja kārtoti noteiktie valsts pārbaudījumi un ir izpildītas pārējās prasības tās saņemšanai.

Izglītojamie, kuri šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem, ir tiesīgi, pamatojoties uz viņa vai likumīgā pārstāvja motivētu iesniegumu izglītības iestādes vadītājam, kārtot valsts pārbaudījumus Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumā norādītajā laikā.

Pamatojoties uz motivētu izglītojamā vai tā likumīgā pārstāvja iesniegumu, no šajos noteikumos neminētajiem valsts pārbaudījumiem var atbrīvot ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu, norādot tajā atbrīvošanas iemeslus.

 

Akceptēts rīkojums “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 16.decembra rīkojumā Nr.602 “Par bērna tiesību aizsardzības komisiju””.

Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra funkciju, tiesību un saistību pārņēmējs. Rīkojums precizē Bērna tiesību aizsardzības komisijas sastāvu, nosakot, ka komisiju vada īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās.

Bērnu tiesību aizsardzības komisija tiek papildināta arī ar sabiedriskās organizācijas asociācijas “Koalīcija ANO konvencijas par bērnu tiesību īstenošanai” pilnvarotu pārstāvi un Veselības ministrijas pilnvarotu pārstāvi.

 

Akceptēts rīkojums “Par rīcību ar krimināllietā Nr.5830104602 izņemtajiem lietiskajiem pierādījumiem”.

Pildot Ministru prezidenta 2003.gada 19.februāra rīkojumā Nr.64 “Par darba grupu izņemto preču uzskaites, novērtēšanas, glabāšanas, realizācijas un iznīcināšanas kārtības reglamentēšanai un nepieciešamo normatīvo aktu projektu sagatavošanai” uzdoto, Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojumu, kas paredz turpmāko darbību ar gaļu, kas izņemta sabiedrībai ar ierobežotu atbildība “Sala” tā sauktās Mangaļsalas gaļas krimināllietas ietvaros.

Rīkojums paredz, pamatojoties uz Veterinārmedicīnas likuma 8.panta 5.punktu un 25.panta 2.punktu, noteikt Pārtikas un veterināro dienestu par atbildīgo institūciju par krimināllietā Nr.5830104602 izņemtās gaļas iznīcināšanu.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras ieteikumu un Pārtikas un veterinārā dienesta eksperta atzinumu, uzdots Pārtikas un veterinārajam dienestam nodrošināt krimināllietā Nr.5830104602 izņemtās gaļas iznīcināšanu un atbilstoši likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 27.panta 2.punktam uzsākt sarunu procedūru ar iespējamajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Finanšu ministrijai uzdots pēc apstiprinātu tāmju saņemšanas no Valsts ieņēmumu dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem apmaksāt ar krimināllietā Nr.5830104602 izņemtās gaļas glabāšanu, transportēšanu, pārkraušanu un iznīcināšanu saistītos izdevumus.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!