Par Valsts policijas ēkas celtniecību

Vakar, 11. martā, valdība izskatīja jautājumu par ēku kompleksa projektēšanas un būvniecības gaitu Rīgā, Gaujas ielā 15, kur paredzēts uzcelt jaunu administratīvo korpusu Valsts policijai. Projekta realizācija pašlaik ir apturēta un tiek izvērtēta.

“Policijas kvartāla” vēsture

Tā kā pašreizējā Valsts policijas administratīvā ēka Brīvības ielā 61, pēc ekspertu atzinuma, atrodas katastrofālā tehniskā stāvoklī un tās ekspluatācija būtu pārtraucama visdrīzākajā laikā, jau pērnā gada sākumā tika nolemts celt jaunu administratīvo kompleksu Valsts policijas vajadzībām. 2002.gada 4.oktobrī starp Valsts nekustamo īpašumu aģentūru un SIA “Skonto būve” tika noslēgts uzņēmuma līgums par ēku kompleksa projektēšanu un būvēšanu 24,5 miljonu latu vērtībā. Pērnā gada 27.decembra sēdē valdība lēma apturēt projektēšanas un būvniecības līguma izpildi, apšaubot iepriekšējās valdības noslēgtā līguma atbilstību valsts interesēm un finansiālajām iespējām. Ministru kabinets uzdeva Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai iesniegt Iekšlietu ministrijai izvērtēšanai un precizēšanai ēku kompleksa skiču projektu. Tikai tad, kad Iekšlietu ministrija būs šo projektu izvērtējusi un precizējusi projektēšanas tehnisko uzdevumu, būs iespējams pieņemt lēmumu, vai līgums ar SIA “Skonto būve” turpināms vai laužams. Laužot līgumu, valsts zaudēs teju miljonu latu – 300 000 latus lielo avansa maksājumu un 735 000 latu līgumsodu.

Lēmums par nākotni

Kā vakardienas valdības sēdē norādīja Iekšlietu ministrijas pārstāve Gunita Aizstrauta, ministrijai iesniegtā skiču projekta izvērtēšanai būtu vajadzīgi divi mēneši – līdz šā gada 15.maijam. Vēl mēnesis – līdz 15.jūnijam – būtu nepieciešams, lai, pamatojoties uz projekta izvērtēšanas rezultātiem, Iekšlietu ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju un Valsts nekustamā īpašuma aģentūru varētu sagatavot priekšlikumus Ministru kabinetam par būvprojektēšanas un būvniecības uzņēmuma līguma turpmāko izpildi. Kā norādīja G.Aizstrauta, uzņēmuma līgumā ir punkts, kas paredz iespēju pārskatīt līguma cenu gadījumā, ja tiek mainīti darbu apjomi vai līguma noteikumi, kas ietekmē tā cenu, noslēdzot par to papildu vienošanos.

Pēc valdības sēdē izskanējušās informācijas, Iekšlietu ministrija varētu lemt vairs ne par veselā ēku kompleksa celtniecību, bet par vienas policijas administratīvās ēkas un tai nepieciešamās piebūves celšanu.

Valdība Iekšlietu ministrijas un arī Valsts nekustamā īpašuma aģentūras atbalstītos skiču projekta izvērtēšanas un priekšlikumu iesniegšanas termiņus atbalstīja, tā ka lēmums par līguma, kas slēgts ar SIA “Skonto būve”, likteni būs zināms tikai jūnija vidū.

Viedokļi par līgumu dalās

Ministru prezidents Einars Repše, lūdzot amatpersonu komentārus un skaidrojumus policijas ēkas būvniecības sakarā, neslēpa, ka vēlētos līgumu ar SIA “Skonto būve” lauzt un rīkot jaunus konkursus gan par tālākajiem projektēšanas, gan būvniecības darbiem. Viņš konkrēto līgumu uzskata par valstij neizdevīgu un lūdza vienlaikus ar skiču projekta izvērtēšanu veikt konsultācijas par to, vai gadījumā, ja Ministru kabinets izlemj līgumu lauzt, tas nav uzskatāms par nepārvaramas varas apstākli, kas dotu iespējas izvairīties no “soda sankciju slazda, ko ir sagatavojusi iepriekšējā valdība”. Valsts nekustamā īpašuma aģentūras vadītāja vietas izpildītāja Sandra Bukāne norādīja, ka tiesvedības gadījumā Ministru kabineta kā nepārvaramas varas interpretējums varētu tikt atspēkots un ka, viņasprāt, lietderīgāk būtu vienoties ar SIA “Skonto būve” par līguma cenas un noteikumu maiņu un tikai tad, ja vienošanās netiek panākta, iet tiesvedības ceļu. Sarunas ar SIA “Skonto būve” par līguma nosacījumu maiņu atbalstīja arī finanšu ministrs Valdis Dombrovskis un iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Tomēr Ministru prezidents pauda viedokli, ka SIA “Skonto būve” varētu projektu turpināt vien gadījumā, ja piedāvātu konkurētspējīgas cenas un atbilstošu darbu kvalitāti. “Katrā ziņā, ja mēs nepanāksim visiem pieņemamu, saprātīgu vienošanos ar SIA “Skonto būve” par darbu veikšanu, tad mans priekšlikums būtu vienkārši izslēgt viņus no piedalīšanās konkursos jebkurās turpmākajās valsts pasūtījuma izsolēs – ja mēs nevaram uzskatīt “Skonto būvi” par godprātīgu uzņēmēju, kurš ir gatavs konkursā sacensties par cenām un kvalitāti. Tā varētu būt papildu svira, kā mudināt necīnīties ar tai skaitā nelikumīgiem līdzekļiem pret valdības vēlmi šo būvi veikt tomēr par saprātīgām izmaksām.”

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore