Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums

Saeimas dok. Nr. 469; likumprojekts Nr. 192

Kultūras ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2003. gada 4. marta sēdē akceptēts (prot. Nr. 13, 17.§)
un 7. martā iesniegts Saeimas izskatīšanai.

1.pants. (1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta (turpmāk — Projekts) īstenošanu.

(2) Projekts ietver bibliotēkas ēkas būvniecību, infrastruktūras izveidi informācijas pakalpojumu sniegšanai uzceltajā ēkā, bibliotēkas iekārtošanu un valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas izveidošanu.

(3) Projekts īstenojams līdz 2008.gada 18.novembrim saskaņā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas Uzraudzības padomes (turpmāk — Uzraudzības padome) apstiprinātu Projekta īstenošanas darbu un to finansējuma plānu un grafiku.

2.pants. (1) Projekta īstenošanas mērķis ir veicināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un sekmēt Latvijas resursu izmantošanu.

(2) Latvijas Nacionālo bibliotēku veido kā ikvienai personai pieejamu informācijas, izglītības, zinātnes, kultūras un komunikācijas centru.

(3) Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma, kas izveidota, īstenojot Projektu, nodrošina pakalpojumu pieejamību ikvienai personai.

(4) Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka un palīgbūves, kas uzceltas, īstenojot Projektu, ir valsts īpašums, kas tiek nostiprināts uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā.

3.pants. (1) Projekta pasūtītājs ir valsts Kultūras ministrijas personā.

(2) Projekta īstenošanu uzrauga Ministru kabineta izveidotā Uzraudzības padome piecu cilvēku sastāvā. Uzraudzības padomi vada finanšu ministrs. Uzraudzības padomē ir iekļauts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājs un Rīgas domes pārstāvis.

(3) Uzraudzības padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

4.pants. (1) Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku būvē pēc arhitekta Gunāra Birkerta projekta “Latvijas Nacionālā bibliotēka”.

(2) Latvijas Nacionālās bibliotēkas vajadzībām nepieciešamo zemi, kā arī uz tās esošās ēkas atsavina valsts vajadzībām likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” noteiktajā kārtībā. Atsavinātais nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas vajadzībām nepieciešamās zemes plāns noteikts šā likuma pielikumā.

(3) Projekta īstenošanai nepieciešamos iepirkumus veic saskaņā ar likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”.

5.pants. (1) Projekta īstenošanai paredzētos līdzekļus uzkrāj Kultūras ministrijas atvērtajā kontā Valsts kasē.

(2) Projekta īstenošanai paredzētos līdzekļus nevar izlietot citiem mērķiem.

(3) Projekta īstenošanu finansē no:

1) privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijā gūtajiem ieņēmumiem (pēc visu normatīvajos aktos paredzēto privatizācijas izdevumu segšanas);

2) valsts budžeta ieņēmumiem no maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu un likuma “Par Latvijas Banku” 18.1 pantā paredzētajiem Latvijas Bankas maksājumiem valsts budžetā.

(4) Projekta īstenošanu papildus var finansēt no:

1) pašvaldību budžeta līdzekļiem;

2) neatmaksājamās un tehniskās palīdzības līdzekļiem;

3) ziedojumiem un dāvinājumiem;

4) Projekta īstenošanai paredzētās loterijas ieņēmumiem.

(5) Kultūras ministrija pilnvaro Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta fondu informēt sabiedrību par šā Projekta īstenošanu, vākt līdzekļus Latvijā un ārvalstīs, pieņemt Projekta īstenošanai paredzētos ziedojumus un dāvinājumus un uzskaitīt tos. Ziedotie un dāvinātie līdzekļi ieskaitāmi Valsts kasē atvērtajā kontā.

6.pants. Projekta īstenošanai izmantotā ārvalstu neatmaksājamā palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi (naudā vai citās lietās) netiek aplikti ar muitas nodokli un citiem muitas maksājumiem.

7.pants. Projektu visos tā īstenošanas posmos apdrošina, veicot visu risku apdrošināšanu (tai skaitā piedāvājuma, avansa, visu būvniecības risku, civiltiesiskās atbildības un garantijas perioda apdrošināšanu).

8.pants. Uzraudzības padome reizi gadā iesniedz Ministru kabinetā progresa ziņojumu par Projekta īstenošanu. Ministru kabinets reizi gadā iesniedz Saeimā pārskatu par Projekta īstenošanas gaitu.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.).

Kultūras ministre I.Rībena

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas īss raksturojums.

Saeima 13.07.2002. ir pieņēmusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumu. Taču, sākot projekta īstenošanu atbilstoši šī likuma prasībām, ir radušās grūtības ar vairāku likuma nosacījumu praktisku realizāciju. Bez tam vairākos likuma punktos veidojas pretruna ar citiem, valstī pastāvošiem normatīvajiem aktiem (piemēram, likums „Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām”).

Līdz ar to projekta tālākai virzībai ir nepieciešams izdarīt izmaiņas Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā un izteikt likumprojektu jaunā redakcijā.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Likumprojekts paredz atbrīvot Ministru kabinetu no finansējuma plānu un grafiku apstiprināšanas, uzliekot to par pienākumu Uzraudzības padomei. Uzraudzības padome divas reizes gadā Ministru kabinetam sniegs Projekta progresa ziņojumu, savukārt Ministru kabinets reizi gadā sniegs pārskatu Saeimai, tādējādi tiks nodrošināts trīspakāpju projekta realizācijas uzraudzības un kontroles mehānisms. Nav pieņemami, ka Uzraudzības padomes vadītājs ir kultūras ministrs, kurš vienlaicīgi ir pasūtītāja — Kultūras ministrijas — augstākā amatpersona, tādēļ paredzēts, ka Uzraudzības padomes darbu vada finanšu ministrs. Tiek precizētas pozīcijas Uzraudzības padomes sastāvā ar mērķi nodrošināt operatīvu lēmumu pieņemšanu projekta realizācijas laikā. Likvidētas pretrunas ar likumu „Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām”. Valsts nekustamā īpašuma aģentūra tiek atbrīvota no obligātas līdzdalības projekta realizācijā, jo ir nepieciešams piesaistīt ēkas projektēšanas un būvniecības procesā profesionālu būves vadības kompāniju, kurai ir atbilstoša pieredze līdzvērtīgu projektu (pēc fiziskā, finansiālā apjoma un tehniskās sarežģītības) vadīšanā un uzraudzībā. Kopš 1995.gada projekta profesionālo vadību nodrošina Ministru kabineta izsludinātajā konkursā izvēlētā būvniecības konsultantu firma; tiek precizēti likumā paredzēto projekta finansēšanas līdzekļu saglabāšanas nosacījumi, paredzot šo likumā iezīmēto līdzekļu saglabāšanu un izmantošanu tikai likumā noteiktajiem mērķiem, tādējādi novēršot iespēju projekta realizācijai paredzēto līdzekļu izmantošanu citiem mērķiem.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Normatīvie akti papildus nav jāizdod.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu:

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Sabiedriskās informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde:

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta līdzšinējā kārtībā. Jaunas valsts institūcijas netiks radītas un nebūs nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Par likuma spēkā stāšanos tiks paziņots laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Kultūras ministre I.Rībena