Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam šā gada 6.marta Saeimas sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtības jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu — iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””.

Atklājam debates. Boriss Cilēvičs. Lūdzu!

B.Cilēvičs (TSP).Cienījamie kolēģi! Es aicinātu jūs nesteigties ar šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā, jo, ja mēs uzmanīgi paskatīsimies uz to, ko tiek piedāvāts mainīt, tad faktiski jaunais likumprojekts paredz izslēgt 28.panta 3.punkta “B” daļas normu, kas faktiski runā par ārvalstu investīciju aizsardzību. Ir nopietns pamats uzskatīt, ka tas ir pretrunā ar mūsu starptautiskajām saistībām, pretrunā ar Eiropas līgumu, jo varbūt tomēr nesteigsimies, nedarīsim kļūdas, kas pēc tam būs jālabo, jo tāpat jau pēc rūpīgas izvērtēšanas mums vajadzēs šo normu atcelt pēc tam, ja mēs tagad steigsimies to pieņemt. Un būtu jāuzklausa ekspertu viedoklis, vismaz Ārlietu ministrija jau šobrīd par šo priekšlikumu izsakās diezgan negatīvi, ka tas ir pretrunā ar mūsu saistībām saskaņā ar Eiropas līgumu. Un es pieļauju, ka ļoti daudzi deputāti nepaspēja izlasīt šo priekšlikumu.

Tāpēc es aicinu jūs nesteigties ar šo svarīgo jautājumu, ļoti uzmanīgi to izlasīt, un varbūt nākamajā sēdē tad pieņemt lēmumu, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju, jo šobrīd tas vienkārši būtu bezatbildīgi nosūtīt šo likumprojektu komisijās, tad ilgi ar to strādāt un galu galā to noraidīt, jo pieņemt to tādā veidā, kā tiek piedāvāts, to vienkārši nevar. Paldies!

Sēdes vadītāja. “Par” runās deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šos priekšlikumus un arī situāciju, kāda ir radusies, saņemot atļauju sarunās ar Eiropas Savienību sadaļā “Brīva kapitāla kustība” ieviest pārejas periodu zemes iztirgošanai ārzemniekiem. Un šeit, šajā likumprojektā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi vairākus priekšlikumus. Acīmredzot Cileviča kungs, būdams ilgstošos komandējumos, nebija izlasījis, jo 3.punktā vispār nav runa par to, ko viņš teica, bet ir runa par Latvijas valsts pašvaldības un pašvaldību uzņēmumiem un valsts uzņēmumiem, kuriem ir tiesības iegādāties zemi. Bet pēc būtības šajā likumprojektā ir iestrādāti septiņu gadu pārejas periodā daži ierobežojumi uz lauksaimnieciskās zemes iegādi Eiropas Savienības pilsoņiem un Eiropas Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem. Līdz šim tāda iespēja viņiem vispār nebija — iegādāties zemi Latvijā, bet līdz ar šo likumprojektu pārejas periodā šīs tiesības samazinātas. Protams, iestājoties Eiropas Savienībā, viņiem būs pilnīgi vienādas tiesības ar Latvijas pilsoņiem veikt darījumus ar zemi.

Bez tam šajā likumprojektā ir iestrādātas arī lielākas tiesības tiem Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri vismaz desmit gadus ir nodzīvojuši Latvijā un kuriem zeme jau ir piešķirta pastāvīgā lietošanā, un viņi šo zemi ir izmantojuši visu laiku, bet nevar iegūt šīs īpašuma tiesības. Komisija uzskatīja, ka šiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem arī ir tiesības iegādāties zemi īpašumā, protams, ar dažiem nelieliem ierobežojumiem attiecībā pret pilsoņiem.

Bet, tā kā visas šīs likuma izmaiņas ir jāveic līdz 16.aprīlim, tad nav citas iespējas, kā šeit Saeimas komisijām pārņemt iniciatīvu, gaidīt arī no visām ministrijām ierosinājumus un precizējumus, arī no visiem deputātiem. Gaidām jūsu līdzdalību, un komisija ir lūgusi ne tikai nodot šo likumprojektu, bet, tā kā viņa to jau ir pati sagatavojusi, izvērtējusi, arī iekļaut šīsdienas darba kārtībā kā pēdējo punktu.

Lūdzam jūsu atbalstu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 22, neviens atturas. Likumprojekts iekļauts darba kārtībā.

Pirmais darba kārtības jautājums.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās... Piedodiet...

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 15, atturas — 6. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Arta Kampara iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājuma no šā gada 3.marta līdz 7.martam.

Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Kamparam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — neviens, atturas —1. Artim Kamparam bezalgas atvaļinājums ir piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Viviānas Zipas atbrīvošanu no Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija, izskatot Viviānas Zipas iesniegumu par viņas atbrīvošanu no Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata un tieslietu ministra iesniegumu par šo jautājumu, ir nolēmusi atbalstīt lēmuma projektu par Viviānas Zipas atbrīvošanu no Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Lēmums atbrīvot Viviānu Zipu no Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Baibas Lielpēteres iecelšanu par Cēsu Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra iesniegumu par Baibas Lielpēteres iecelšanu par Cēsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi, ir atbalstījusi šo lēmuma projektu un lūdz atbalstīt lēmumu par Baibas Lielpēteres iecelšanu par Cēsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 1. Lēmums iecelt Baibu Lielpēteri par Cēsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Marutas Ilgažas iecelšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka iesniegumu par Marutas Ilgažas iecelšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi, ir nolēmusi atbalstīt šo lēmuma projektu: apstiprināt Marutas Ilgažas iecelšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — neviens, atturas — 1. Lēmums iecelt Marutu Ilgažu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Kristīnes Bērziņas iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka iesniegumu par Kristīnes Bērziņas iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi, ir atbalstījusi šo lēmuma projektu un lūdz atbalstīt Kristīnes Bērziņas iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Lēmums iecelt Kristīni Bērziņu par Jelgavas tiesas tiesnesi pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — ir lēmuma projekts “Par likumprojekta “Civilās aizsardzības likums” (reģ. nr.12; dok. Nr.22) atdošanu atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai”.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — komisijas vadītājs Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savās 15.janvāra un 26.februāra sēdēs apsprieda Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Civilās aizsardzības likums”. Apspriežot iepriekš minēto likumprojektu, komisija nolēma, ka likumprojekts nav konceptuāli atbalstāms, jo tajā noteiktais civilās aizsardzības sistēmas vadības mehānisms ir neatbilstošs mūsu valsts institucionālās sistēmas darbībai. Likumprojektā “Civilās aizsardzības likums” saskatāmas arī citas nepilnības. Likumprojektā nav definēts pat civilās aizsardzības jēdziens, netiek sniegts skaidrs un izsmeļošs civilās aizsardzības uzdevumu uzskaitījums, netiek noteikti civilās aizsardzības organizēšanas principi, un likumprojektā netiek noteikts civilās aizsardzības sistēmas vadības mehānisms, kas spētu nodrošināt pilnvērtīgu sistēmas izveidi, darbību un attīstību atbilstoši valsts institucionālajai sistēmai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, komisija atzina, ka, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 86.panta 13.punktu, likumprojekts “Civilās aizsardzības likums” ar reģistrācijas numuru 12 atdodams Ministru kabinetam pārstrādāšanai un līdz 2003.gada 1.septembrim Ministru kabinetam pārstrādātais likumprojekts jāiesniedz Saeimā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Lēmums atdot Ministru kabinetam likumprojektu “Civilās aizsardzības likums” pieņemts.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kariņa, Brigmanes, Grīnblata, Bērziņa un Vaideres iesniegumu ar lūgumu izslēgt no Saeimas sēdes 6.marta darba kārtības likumprojektu “Par Eiropas konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību” līdz 29.maija Saeimas sēdei.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Izskatām tālāk darba kārtības jautājumus.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — komisijas vadītāja Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” ar reģistrācijas nr.100, Saeimas sēdē izskatāmais nr.410. Par minēto likumprojektu saņemts viens priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. Līdz ar to Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” izskatīšanu Saeimā trešajā lasījumā. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Saeimas Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” ar reģistrācijas numuru 112. Pirms trešā lasījuma. Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr. 414. Šie grozījumi nosaka, ka Austrālijas, Jaunzēlandes un Kanādas pilsoņiem, kuri izmanto savas valsts pilsonības dokumentus Latvijā, tiek noteikta bezvīzu ieceļošanas kārtība. Saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi deputāti! Latvijas iedzīvotāji! Jautājums par bezvīzu režīmu starp Austrāliju un Latviju ir pietiekami svarīgs. Neskatoties uz to, ka dažiem no jums tas liekas tīri tehnisks. Runa te ir par valsts prestižu. Iedomāties, ka pēc tam, kad ir nodibināts bezvīzu režīms ar Austrāliju, mūsu cilvēks ierodas šajā jaukajā, zaļajā kontinentā, taču robežsargi nelaiž viņu valstī tikai tāpēc, ka viņam ir zila pase ar lauvu un grifonu. Diemžēl neviena valsts, ar kuru Latvijai ir bezvīzu režīms, automātiski neielaiž Latvijas pilsoņus. Iebraucēji no Latvijas visbiežāk tiek pakļauti pazemojošai pratināšanas procedūrai — vai jums ir biļete atpakaļceļam, vai jums ir 100 dolāri dienā, kāds ir patiesais jūsu iebraukšanas mērķis? Būsim reālisti! Kamēr Latvija viesmīlīgi aicina iebraukt ārzemniekus Latvijā, Latvijas pilsoņus ārzemēs uztver labākajā gadījumā kā lētu darbaspēku, bet sliktākajā gadījumā kā noziedzīgā grupējuma pārstāvjus. Es esmu par bezvīzu režīmu ar Austrāliju, bet tikai tad, kad tas būs divpusējā kārtā. Un aicinu visus domājošos deputātus nodemonstrēt savu attieksmi!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — neviens, atturas — 1. Priekšlikums atbalstīts.

S.Mellupe. Komisijas vārdā es labprāt atbildēšu deputātam Kabanovam par šo grozījumu būtību un labprāt arī izskaidrošu to, kādā veidā Latvijā tiek slēgti līgumi par bezvīzu ieceļošanas kārtību un kāpēc ir šie grozījumi šajā likumā. Latvijai šie bezvīzu līgumi, Latvija ir konsekventi pieturējusies pie prakses, ka līgumi tiek slēgti tikai divpusēji. Tas nozīmē, ka, noslēdzot šo līgumu, ieceļot var gan tās valsts pilsoņi, gan arī Latvijas pilsoņi tajā valstī bez vīzām. Neviens vīzu režīms pats par sevi nenozīmē kaut kādu automātisku iekļūšanu vai neiekļūšanu šajā valstī. Jebkurš ārvalstnieks... Latvijas robežsargam, imigrācijas ierēdnim ir tiesības jebkuram ārvalstniekam šeit uzdot jautājumu, kāpēc viņš ir ieceļojis, vai viņam pietiek līdzekļu šeit uzturēties un vai viņam ir atpakaļ biļete. Un varu jums apgalvot, ka tas tiek darīts. Un tieši tāpat arī citu valstu pilsoņi... citu valstu imigrācijas ierēdņiem ir tiesības uzdot šos jautājumus. Šie te konkrētie grozījumi attiecībā uz Austrālijas Savienības, Jaunzēlandes un Kanādas pilsoņiem, ja jūs paskatītos vēsturē un salīdzinātu kaut vai ar mūsu kaimiņvalstīm, tad tās jau sen šos bezvīzu režīmus ir noteikušas. Šie te grozījumi ir radušies arī sakarā ar Eiropas Savienību. Tā ir mūsu... tā bija prasība, slēdzot iekšlietu un tieslietu sadaļu, ka no 2003.gada 1.janvāra visām Eiropas Savienības baltā saraksta valstīm tiek noteikts vienpusējs bezvīzu režīms. Un, tā kā to savādāk nevar izdarīt, jo līgumu vienpusēji nevar noteikt, tas tiek atrunāts kā izņēmumi šajā līgumā. Vēl jo vairāk, varu jums teikt, ka īstenībā šādu Eiropas Savienības baltā saraksta valstu ir nevis tikai šīs trīs jau augstāk pieminētās, bet tās ir vismaz vēl 20, ar kurām netiek noteikts šis vienpusējais bezvīzu režīms, bet turpina Ārlietu ministrija strādāt, lai noslēgtu šos divpusējos režīmus. Bet attiecīgi par Austrāliju, Jaunzēlandi un Kanādu šīs valstis arī apsver noslēgt ar mums divpusēju bezvīzu režīmu, bet šī ir vienīgā iespēja, kamēr Latvija neizrādīs savu labo gribu, tā šajās valstīs ir pieņemts vēsturiski. Tā ka šeit nav pārkāpts nekas ne pret Latvijas pilsoņiem, ne pret to citu valstu pilsoņiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi par 2. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. Juridiskā komisija, izskatot grozījumu likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” atbalstīja šī likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā un lūdz arī Saeimu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likums “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Izglītības inovācijas fonda likumā”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā... Vai ir kāds, kas uzstājas? Deputāts Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Izskatām trešajā lasījumā grozījumus Izglītības inovācijas fonda likumā.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu aicina atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie “Jauno laiku” deputāti! Komisijā, protams, jūsu pārstāvji ar balsu vairākumu šo likumprojektu atbalstīja, un par to es arī jūs jau informēju. Bet īstenībā es gribētu te vilkt tādas paralēles, ka jūs atņēmāt izglītības darbiniekiem ar šo likumprojektu ne vien kartupeļus... kartupeļu biezputru ar speķi, arī, balsojot par budžetu, jūs to izdarījāt, atņemot algu paaugstinājumu vai, pareizāk sakot, neparedzot to algu paaugstinājumu, par ko jūs pirms vēlēšanām tik skaļi solījāt.

Un es aicinu vismaz noraidīt šo likumprojektu, lai iedotu skolotājiem kārtīgu pusdienu vietā vismaz mazu, mazu biezpienmaizīti, jo šis likumprojekts paredz ar šo gadu iedarbināt Izglītības inovācijas fondu, un tajā valdība varētu ziedot kaut vai 20 000 latu, lai varētu jau šogad sākt atbalstīt tos izglītības darbiniekus, kuri raksta mācību grāmatas, strādā pie mācību līdzekļu izgatavošanas, tātad tos izglītības darbiniekus, kuri strādā radoši, un, lai šo likumprojektu iedarbinātu, tur nevajag miljonu, tur nevajag 500 000, nu noziedojiet kaut vai 20 000, ar tiem jūs varēsiet jau vismaz kādus varbūt 5—10 izglītības darbiniekus vai pat vairāk atbalstīt.

Faktiski, atbalstot šo likumprojektu, tā ir kārtējā pļauka mūsu izglītības sabiedrībai, ko ir sagādājusi valdība.

Bet nu komisijas vārdā diemžēl es aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 1. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 19, atturas — 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu balsot kopumā! Komisijas lēmums bija pozitīvs, bet mans kā deputāta lēmums ir krasi nosodošs par šo amorālo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs, jūs varat runāt tikai komisijas vārdā.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Izglītības inovācijas fonda likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 19, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Izglītības inovācijas fonda likumā” pieņemts trešajā, galīgajā lasījumā.

Pirms sākam izskatīt tālāk darba kārtību, ir vairāki iesniegumi.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu — Buzajeva, Kabanova, Deņisova, Golubova un Bekasova iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā jautājumu “Par deputāta Andra Tolmačova ievēlēšanu par balsu skaitītāju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” šā gada 6.marta Saeimas sēdes darba kārtībā kā pēdējo punktu un lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Ir saņemts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegums iekļaut kā pēdējo punktu šā gada 6.marta Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Deputātiem iebildumu nav. Ir deputātiem iebildumi? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta iekļaušanu izskatīšanai pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 24, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā izskatīšanai iekļauts darba kārtībā.

Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus šā gada 6.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — komisijas vadītāja Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi savā sēdē minēto likumprojektu. Tika uz komisijas sēdi saņemti 2 priekšlikumi.

1.priekšlikums — deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijas lēmums bija — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Man, protams, jāatvainojas par savu naivumu, jo tad, kad es iesniedzu šo priekšlikumu, kurš balstījās uz citu valstu līdzīgu diplomātisko praksi, ka diplomāts nav vienkāršs ierēdnis, ka viņš nav tāds pats ierēdnis, kuru var pārcelt, teiksim, mežsarga vai ugunsdzēsēja darbā, es vēl nedomāju, ka vairākuma koalīcijai ne tikai neinteresē šādi jautājumi, jo ir jāizrēķinās ar sev varbūt nevēlamiem vai arī ar tādiem ierēdņiem, kas vienkārši aizņem vietu un kas varbūt arī neko sliktu nav izdarījuši, jo tad es vēl nezināju, ka var izveidoties Latvijā tāda situācija, ka mēs varam mierīgi uzspļaut arī Satversmei un likt Valsts prezidentei zvērēt tad, kad šis krēsls vēl nav atbrīvojies, radīt tādu precedentu, kas Latvijas pastāvēšanas laikā nav bijis ne pirms kara, ne pēc kara. Tāpēc šis pārkāpums jau ir daudz nenozīmīgāks. Un, ja mēs tiešām uzskatām, ka diplomāts, viņam nav vajadzīgs speciāls likums, mēs varētu vispār arī no šā likuma atteikties un vienkārši runāt par vienu kopēju likumu, kas regulē ierēdņu darbu. Ja kāds arī nav izpratis, ar ko atšķiras, teiksim, diplomāts no parasta ierēdņa, tad tikai uz priekšu!

Tāpēc es tomēr ceru, ka mēs kaut kādu veselo saprātu izrādīsim ne tikai šajā gadījumā, bet arī Prezidija balsojumā par likumīgām vēlēšanām jūnijā, un mēs tomēr neatbalstīsim šo priekšlikumu un arī nākamo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Kiršteina 1.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 47, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Vaidere. Tika saņemts arī 2. — deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijas viedoklis bija — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Jābalso? Lūdzu deputātus balsot par 2. — deputāta Kiršteina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 45, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Vaidere. Līdz ar to priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” trešajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 20, atturas — 1. Likums “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pieņemts trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību””. Reģistrācijas nr. 49. 8.Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr. 413. Šis likumprojekts vienkārši precizē divas lietas. Jēdzieniski precizē, kad stājas spēkā likums. Nevis 14 dienas pēc izsludināšanas, bet 14.dienā pēc izsludināšanas, kas pēc valodnieku un arī juristu atzinuma precīzāk nosaka šā likuma garu un jēgu.

Tātad tika saņemts viens priekšlikums. Pati Juridiskā komisija savā sēdē precizēja 11.panta redakciju, kas arī tika, protams, komisijas sēdē atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 1. — Juridiskās komisijas priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. Līdz ar to Juridiskā komisija, izskatot likumprojektu” Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”” atbalstīja šā likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likums “Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”” pieņemts trešajā, galīgajā lasījumā.

Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību ir saņemts piecu deputātu — Mellupes, Brigmanes, Klausa, Mūrnieces un Kušķa — iesniegums ar lūgumu iekļaut 6.marta Saeimas sēdes darba kārtībā jautājumu “Par deputāta Gunta Bērziņa ievēlēšanu par balsu skaitītāju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Autortiesību likumā”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā ir kāds ziņotājs? Deputāte Ausma Ziedone—Kantāne. Lūdzu!

A.Ziedone–Kantāne (JL). Tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Autortiesību likumā” trešajam lasījumam.

Priekšlikumu nav. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Autortiesību likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likums “Grozījums Autortiesību likumā” pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2002”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — komisijas vadītāja Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi savā sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2002”. Sēdē priekšlikumi netika saņemti. Līdz ar to aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likums “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2002” pieņemts otrajā lasījumā.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Koncesiju likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 23.februāra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Koncesiju likumā” (dokumenta nr.347) un pieņēma lēmumu — atbalstīt minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 14.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 14.marts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Likumprojektu ir sagatavojusi Tieslietu ministrija. Ministru kabinets ir nosūtījis izskatīšanai Saeimā. Un šis likumprojekts ir sagatavots tāpēc, lai sakārtotu normas, kādas ir Administratīvā procesa likumā pašlaik, ar normām, kuras ir likumā “Par zemes komisijām”. Tomēr es jau vērsu uzmanību arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, šo likumprojektu nosūtot Saeimai, ka dažas problēmas varētu rasties. Bet to varbūt ir iespējams izlabot nākošajos lasījumos. Jo, ja pārsūdzības laiks Zemes komisijas lēmumiem būs viens mēnesis tagadējo 10 dienu vietā, tad visiem, kuriem Zemes komisija pieņem lēmumu, un Zemes komisijas joprojām darbojas pilsētās un ir arī Centrālās zemes komisijas lēmums, būs mēnesis jāgaida, līdz viņi varēs šo īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā, pat ja neviens strīdnieks šī mēneša laikā neatradīsies. Tas varētu stipri pagarināt zemes reformas gaitu un mēs taču visi vēlamies ātrāk pabeigt šo ārkārtas procesu.

Es domāju, ka gatavojiet priekšlikumus, gan jau mēs šo jautājumu atrisināsim kopā ar Centrālo zemes komisiju.

Un tāpēc lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo iesniegto tekstu, kuru būtu nepieciešams precizēt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

A.Seile. 14.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 14.marts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas

vārdā — deputāts Škapars.

Ē.Škapars (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 23.februāra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmējsabiedrību”” un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

Ē.Škapars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 14.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 14.marts.

Ē.Škapars. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par arodbiedrībām””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.274 — likumprojekts “Grozījums likumā “Par arodbiedrībām””.

Šis likumprojekts — “Grozījums likumā “Par arodbiedrībām”” — precizē lēmumu pieņemšanas termiņu un pagarināšanas kārtību, kā arī nodrošina vienotas terminoloģijas lietošanu ar Administratīvā procesa likumu. Un likumprojekts stāsies spēkā vienā dienā ar Administratīvā procesa likumu — 2003.gada 1.jūlijā.

Grozījumus ir sagatavojis Ministru kabinets, komisija izskatīja un nolēma pirmajā lasījumā atbalstīt pieņemšanu.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par arodbiedrībām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 14.marts.

Sēdes vadītāja. 14.marts. Citu priekšlikumu nav? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 14.marts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Grozījumus Valsts darba inspekcijas likumā ir sagatavojis arī Ministru kabinets, Saeimas dokumenta nr. 277.

Komisija izskatīja šos sagatavotos grozījumus un secināja, ka likumprojekts paredz garāku Valsts darba inspekcijas direktora lēmumu pārsūdzības termiņu, un likumā noteikta arī pārejas laika norma, kas paredz piemērot personai labvēlīgākus termiņus.

Un komisija, izskatot šos grozījumus, atzina, ka likumprojekts ir pieņemams pirmajā lasījumā.

Lūdzu Saeimu arī pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu!

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 14.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 14.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — komisijas vadītājs deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 26.februāra sēdē apsprieda pirmajam lasījumam Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju”” (reģistrācijas nr.162).

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju”” izstrādāts, lai noregulētu policijas starptautisko sadarbību un deleģētu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā policijas darbinieki tiek nosūtīti starptautiskajās operācijās un misijās, un šīs dalības finansēšanas kārtību.

Komisija konceptuāli atbalstīja minēto likumprojektu un lūdz Saeimu atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Vispirms aicinu balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par policiju”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Nākošais balsojums būs par likumprojekta “Grozījums likumā “Par policiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem un izskatīšanu otrajā lasījumā!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta “Grozījums likumā “Par policiju”” otrajam lasījumam — 11.marts.

Sēdes vadītāja. 11.marts.

A.Laksa. 11.marts?

Sēdes vadītāja. Jā.

A.Laksa. Un likumprojekta otrā lasījuma datums — 20.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 11.marts, otrajā lasījumā izskatīsim likumprojektu 20.martā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.428. Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par cukuru”” priekšlikumi iesniegti nav. Tāpēc lūdzu balsot par šī likumprojekta apstiprināšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 14.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 14.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Andra Tolmačova ievēlēšanu par balsu skaitītāju”.

Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Lēmums “Par deputāta Andra Tolmačova ievēlēšanu par balsu skaitītāju” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Izskatāmā dokumenta reģistrācijas nr. 422. Šo likumprojektu ir sagatavojusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Un es gribu vispirms paskaidrot, ka šis likumprojekts būtu jāatzīst par steidzamu, kā to ir ierosinājusi komisija. Un kāpēc? Ir mums ļoti daudzi labi likumi, tajā skaitā arī likums par mežu. Un šajā likumā ir noteikts, ka mūsu zaļais zelts ir rūpīgi jākopj, jāglabā un jāatjauno. Bet ļoti bieži gadās tā, ka atrodas tādi cilvēki, kas savu personīgo interešu vārdā nedomā par šo kopējo sabiedrības labumu un atrod ceļu, kā apiet likumu, atrodot tajā kādu nelielu baltu plankumu, aiz kura aizķerties.

Un šajā gadījumā notiek nepamatota īpašumu sadalīšana, lai netiktu atjaunotas izcirstās kailcirtes platības. Un pašvaldībām ir jāpieņem lēmums par īpašuma sadalīšanu vairākos gabalos, un tiklīdz šā īpašuma sadalīšana notiek ar negodīgu mērķi, tad kailcirtes platība var izvērsties daudz lielāka divos blakusesošos īpašumos.

Lai šo procesu pārtrauktu, kas pēdējā laikā, it sevišķi no dažādu starpniecības uzņēmumu puses un uzpircēju puses, izvēršas ļoti strauji, komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vispirms deputātiem būtu jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts “Grozījumi Meža likumā” atzīts par steidzamu. Lūdzam deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Seiles kundze, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu otrajā lasījumā.

A.Seile. Ņemot vērā to, ka vēl vakar tika saņemtas ziņas, ka mežu izcirtēji un tie, kas negrib mežu atjaunot, ļoti sarosījušies, bija doma noteikt ilgāku termiņu, bet tagad ir jāgroza ātrāk, un tāpēc nākamajā nedēļā 13.datumā vajadzētu šo likumprojektu izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 11.martam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Tātad izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Dokumenta nr. 187. Komisija tomēr, izsvērusi visus argumentus, uzskata, ka šis likumprojekts nav jāvirza kā steidzams, lai arī tas būtu ātri pieņemams, un ierosina to izskatīt vēl divos lasījumos. Komisija savu sagatavoto likumprojektu ir pamatojusi uz Ārlietu ministrijas panākto vienošanos par pārejas periodu, kas noteikts sarunās ar Eiropas Savienību, lai noteiktu dažus ierobežojumus ārvalstīm, kuras grib iegādāties zemi Latvijā, tajā skaitā kandidātvalstīm, lai nebūtu tādas situācijas, ka Latvijas tirgū varētu rasties paaugstināts pieprasījums pēc lētas zemes. Un šādā gadījumā ļoti radikāli celtos cenas un tiktu izjaukts ekonomiskais un sociālais līdzsvars Latvijas laukos. Un šis pārejas periods ir iespējams, ja mēs izdarām savā nacionālajā likumdošanā grozījumus līdz 16.aprīlim. Protams, ir daži noteikumi, un ka šajā pārejas periodā mēs Eiropas Savienības pilsoņiem nedrīkstam piemērot stingrākus ierobežojumus kā trešo valstu pilsoņiem, kas arī šajā likumprojektā nav paredzēts. Mēs šo nosacījumu esam ievērojuši. Un ir nepieciešams tātad šo likumprojektu akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pirmais debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (TSP). Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Seiles kundzei, ka iestāšanās līguma nosacījumi pieļauj mums septiņus gadus pēc iestāšanās paturēt spēkā esošo likumdošanu par nosacījumu lauksaimniecības zemes iegādei. Un, protams, ka atskaites brīdis, lai noteiktu spēkā esošo likumdošanu, ir iestāšanās līguma parakstīšanas — 16.aprīlis. Tas viss ir absolūti pareizi. Es arī pilnīgi piekrītu Seiles kundzes teiktajam, ka šie grozījumi uzlabo Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju iespējas iegādāties zemi. Tas ir ļoti pozitīvi. To mēs noteikti atbalstām. Bet tajā pašā laikā, es domāju, neatbilstību citam Latvijai saistošam starptautiskajam līgumam, proti, Eiropas līgumam. Es ... daži citāti vienkārši. Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, uzņēmējdarbības dibināšanas brīvības ietvaros atļauj ārzemniekiem nodarboties ar lauksaimniecību Latvijā. Saskaņā ar Eiropas līgumu Latvija atvieglo kopienas kompāniju un pilsoņu darbību savā teritorijā, piešķirot nosacījumus kopienas pilsoņu un kompāniju uzņēmējdarbības dibināšanai, kas nav mazāk labvēlīgi par tiem, ko tā nosaka savām pašu kompānijām vai arī jebkuras trešās valsts kompānijām. Tātad Eiropas līgums paredz arī pilnīgi brīvu kapitālu, kas ir saistīts ar uzņēmējdarbības dibināšanu un pašnodarbināto personu darbību apriti. Pie tam dalībvalstis un Latvija neievieš jebkādus jaunus ierobežojumus kapitāla kustībai un kārtējiem maksājumiem, kas saista kopienas un Latvijas iedzīvotājus, kā arī nepalielina pastāvošo noteikumu ierobežojošo raksturu. Tas ir Eiropas līgums.

Tātad grozījumi šajā līgumā, es atkal citēju, nedrīkst būt vērsti uz Eiropas Savienības pilsoņu un uzņēmumu tiesību samazināšanu Latvijā. Tajā pašā laikā grozījumi var paredzēt vispārējos gan Latvijas pilsoņu, gan jebkuras citas personas tiesību ierobežojošos nosacījumus, kas vērsti uz jau minēto mērķu sasniegšanu, un tā tālāk.

Tas ir oficiāls Ārlietu ministrijas viedoklis, vēstule no šā gada 20.februāra, kas ir arī jūsu rīcībā. Tātad es atkal gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka, izslēdzot no likuma spēkā esošās redakcijas 28.panta 3.punkta “B” daļu tātad par ārvalstu fizisko un juridisko personu ieguldījumu aizsardzību, Latvija samazina šo personu tiesības, un to tieši aizliedz Eiropas līgums. Tā ka te ir diezgan būtiskas nianses, un tāpēc es vēlreiz aicinu jūs nesteigties ar šo jautājumu, jo Latvijai jāpilda ne tikai iestāšanās Eiropas Savienībā līguma nosacījums, bet arī citas Eiropas saistības. Un šajā gadījumā Eiropas līgums uzliek mums lielākas saistības šajā jomā nekā iestāšanās līgums. Tāpēc varbūt patiešām nesteigsimies un padomāsim vēlreiz, un es aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es negribētu šeit aizstāvēt Eiropas Savienības pilsoņu tiesības, jo par viņiem ir kam parūpēties.

Es gribētu runāt par cilvēkiem, par kuriem negrib rūpēties neviens, par Latvijas nepilsoņiem. Protams, salīdzinot ar esošo likumdošanu, Latvijas nepilsoņu tiesības pirkt zemi mazliet paplašinājās. Tomēr ierobežojumi, ar mūsu roku pieņemti ierobežojumi, ja mēs atbalstīsim šo likumu, tomēr šeit ir 28.panta 1.daļas 2.punktā, kā arī 4.punktā. Te ir 104. (304.— ) punktā — Latvijas Republikas sabiedrība, kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder republikas pilsoņiem. Mēs agrāk analizējām to dibinātāju vai locekļu sarakstu, kapitālu, vai viņš ir pilsonis vai nepilsonis, kāpēc viņam ir citas krāsas pase un tā tālāk. Joprojām saskaņā ar likumprojekta autoru viedokli Latvijā dzīvo šaubīgi cilvēki ar nolūku kaitēt Latvijas Republikai. Nu es nevaru to saprast. Un jāņem vērā, ka vairāk nekā puse no Latvijā dzīvojošo mazākumtautību tomēr ir nepilsoņi.

Un es aicinu neatbalstīt likumprojektu šajā redakcijā! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Es domāju, ka šis te likumprojekts, kuru mēs gribam izskatīt pirmajā lasījumā, ir šodien viens no būtiskākajiem un, teiksim, svarīgākajiem, kāds vispār šeit kādreiz manā skatījumā tiek izskatīts, jo ir jautājums par zemi.

Tā ir, teiksim, tā bagātība, kas mums ir un kurai vajadzētu arī šeit palikt.

Kāpēc es šodien saku, ka tas ir tā unikāli? Mēs šo jautājumu esam jau cēluši gadus trīs, četrus atpakaļ. Un, ja līdz šim mūs nekad nesadzirdēja, tajā skaitā iepriekšējā Saeima, gribēja šos te jautājumus risināt, ka, pārdodot zemi ārzemniekiem, atrisināsies jautājums lauksaimniecībā, tad es esmu ļoti priecīgs, ka mūsu Saeima ir tā, kas pie šā te jautājuma ir ķērusies klāt un šo jautājumu grib sakārtot.

Es esmu par to, ka tas ir jānodod pirmajā lasījumā, jānodod Tautsaimniecības komisijā, un mums visiem jāskatās, kā mums atrisināt šos te jautājumus, kas ir sasāpējuši. Mums ir jāatrisina, lai ne tikai zeme paliek pie mums mūsu īpašumā, bet lai šī zeme tiek apstrādāta un lai mēs visi varētu būt lepni par to, ka vismaz kaut kas pieder mums pašiem.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (ZZS). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu teikt tā, ka te nu ir tas gadījums, ka visi, kuri ēd maizi, māk runāt par lauksaimniecību.

Un diemžēl jāsaka tā, ka mūsu godātie kolēģi no opozīcijas nesaprot to, ko saprot Eiropas Savienības administrācija. Jo tieši viņi ir tie, kas piedāvā šo 7 gadu pārejas periodu. Un tas mums ir absolūti nepieciešams vairāku faktoru dēļ.

Pirmkārt, man gribētos teikt to, ka Latvijas lauksaimniecība visu laiku kopš neatkarības atgūšanas faktiski ir bijusi nevienlīdzīgas konkurences apstākļos. To, man šķiet, visi saprot, līdz ar ko mūsu ražošana ir ievērojami samazinājusies, un pašreiz mēs faktiski nevaram pat izpildīt tās kvotas, ko Latvijas administrācija ir panākusi sarunās ar Eiropas Savienību. Eiropa to ļoti labi saprot, jo tieši tanī brīdī, kad mēs apgūsim šīs kvotas, mēs paši sāksim normāli savu zemi apsaimniekot.

Otrs faktors, ko ir ārkārtīgi svarīgi apzināties. Ir vajadzīgs šis pārejas periods, lai novienādotos cenas ar Eiropas Savienību. Piemēram, stādieties priekšā, kolēģi, ja Eiropas Savienībā pašreiz, pieņemsim, piens maksā divas vai trīs reizes pat vairāk nekā Latvijā, arī pārējie produkti analogi, tur zemniekam par to samaksā trīs vai divas reizes vairāk. Tātad viņam rodas iespēja par to pašu darbu, ar tādiem pašiem panākumiem strādājot, nopirkt šeit, Latvijā, divas līdz trīs reizes vairāk zemi nekā Latvijas zemniekiem! Tātad šī ir šī nevienlīdzība! Šī ir šī netaisnība, kura pašreiz, ja tā var teikt, veido nevienlīdzīgas konkurences apstākļus starp Latvijas un rietumvalstu zemniekiem. Un tāpēc šis septiņu gadu pārejas periods ir tas, kurā mēs šīs lietas ceram sakārtot, un tad, protams, būs brīvais, liberālais tirgus, un mēs pirksim par tādu pat naudu Rietumeiropā zemi, un viņi pirks pie mums šeit, Latvijā.

Mums ir lūgums akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Jā, te nupat izskanēja vienā runā tas, ka iepriekšējā Saeima nevarēja un nevarēja pieņemt šos grozījumus. Tā ir taisnība. Bet es arī gribu uzreiz atgādināt šeit, ka tādas lietas kā latviešu mīlestība un nacionālā pārliecība ļoti sekmīgi parādās pirms kārtējām vēlēšanām. Tad, kad vēlēšanas ir beigušās, tad kaut kā tos latviešus aizmirst un to latvietību arī.

Jā, mēs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, 7.Saeimas laikā vairākkārt nesekmīgi mēģinājām panākt šī jautājuma izskatīšanu. Varat paskatīties stenogrammās, varat paskatīties, kurš ko teica, un varat paskatīties priekšvēlēšanu runās, cik nacionāli citi palika tad, kad tas viņiem bija vajadzīgs. Es domāju, vēsture visu noliek savās vietās. Paldies Dievam, ka šodien modernās tehnikas laikmetā ir dokumenti, ir ieraksti, un neviens nevar izvairīties no savām runām un no savas rīcības. Līdz ar to, protams, jāizsaka prieks, ka tad, kad mēs bijām 17, mums bija grūti panākt šo balsojumu, un tagad, kad mēs esam palikuši 7, tad mums ir vieglāk. Tas nozīmē, ka tomēr tas nacionālais gars ne tikai tukšā muldēšanā pirms vēlēšanām parādās, bet parādās arī darbībā. Un paldies Dievam, ka tas ir tā! Es gan gribu teikt, ka man personīgi šie grozījumi liekas par mīkstiem. Bet, nu, acīmredzot tas liberālisms tomēr spēlē savu lomu, un nekas cits neatliek kā atbalstīt to, kas kaut daļēji atbilst mūsu apvienības nacionālajiem principiem. Tā ka ļoti patīkami, ka mēs visi kopā esam drusku vairāk sākuši mīlēt latviešus. Varbūt kaut kas līdz ar to arī sanāks. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju laiku apvidos”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 22, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

A.Seile. Ņemot vērā to, ka likumprojekts tiks izskatīts vēl divos lasījumos un izvērtēti visi priekšlikumi, komisija uzskata, ka ir nepieciešams noteikt šajā reizē īsu termiņu — 11.martu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 11.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Cienījamie deputāti! Tā kā Juridiskā komisija iesniedza šo likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, šie grozījumi ir saistībā ar pašreiz Juridiskajā komisijā izskatāmo likumprojektu “Jūras kodekss”. Un šie grozījumi vienkārši nāks acīmredzot kopumā, un nevarēs Jūras kodekss savādāk stāties spēkā. Tā kā Juridiskā komisija šos grozījumus ir ierosinājusi, tad lūdzu arī deputātus atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

S.Mellupe. Iepriekšējā runātāja norādīja, ka ir nepieciešams īss termiņš. Tā kā savukārt iepriekšējā Saeima ir iebalsojusi Civilprocesa likumā daudzas tādas lietas, par kurām jau pašreiz ir ierosinātas lietas Satversmes tiesā, es nosaku pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tas ir, 7.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 7.aprīlis.

Pēdējais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par deputāta Gunta Bērziņa ievēlēšanu par balsu skaitītāju”.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 1. Guntis Bērziņš ir ievēlēts par balsu skaitītāju.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, Saeimas vārdā es gribētu sveikt deputātu Pēteri Simsonu ar apaļu jubileju! 55 gadi. (Aplausi.)

Vārds paziņojumam Saeimas priekšsēdētājas biedram Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Godātie kolēģi! Tūlīt Dzeltenajā zālē būs Šrilankas un Čečenijas atbalsta grupu dibināšana.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Jānim Reiram.

J.Reirs (8.Saeimas sekretārs). Sakarā ar to, ka Prezidija sēdes laiks tiek pārcelts uz vēlāku laiku, Frakciju padomes sēdes laiks tiks paziņots atsevišķi un vēlāk.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aldis Kušķis, Edgars Jaunups, Ēriks Jēkabsons, Artis Kampars, Paulis Kļaviņš, Ainars Latkovskis, Aigars Pētersons, Mareks Segliņš, Atis Slakteris, Jānis Straume, Jānis Strazdiņš un Dainis Turlais. Paldies!

Sēdes vadītāja. Gribu atgādināt deputātiem, ka atbildes uz deputātu jautājumiem šodien pulksten 17.00, kā parasti.

Līdz ar to 6.marta sēdi slēdzu. Paldies!

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sāksim sēdes daļu, kas attiecas uz atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Vispirms izskatīsim deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Plinera, Aleksejeva un Agešina jautājumu izglītības un zinātnes ministram Šadurska kungam.

Vispirms ir jautājums deputātiem. Vai jūs apmierina rakstiskā atbilde? Deputātus rakstiskā atbilde neapmierina.

Lūdzu, Šadurska kungs, jums vārds!

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs). Godājamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Izglītības un zinātnes ministrija ir sniegusi rakstisku atbildi uz jūsu uzdotajiem jautājumiem. Jūsu jautājumi bija formulēti divos dokumentos. Un, ievērojot to, ka šos dokumentus ir parakstījuši vieni un tie paši pieci deputāti, tad mēs uzskatījām par lietderīgu sniegt vienu kopēju atbildi uz jūsu izvirzītajiem jautājumiem. Un, ja jūs vēlaties, lai es kaut ko piebilstu pie šīs rakstiski sniegtās atbildes, es labprāt pagaidītu jūsu precizējošos jautājumus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu vai deputātiem ir jautājumi? Lūdzu, Cileviča kungs! Vai varētu ieslēgt Cileviča kungam mikrofonu!

B.Cilevičs (TSP). Jā, paldies! Paldies, ministra kungs, par jūsu atbildi. Tomēr es gribētu uzsvērt, ka mūsu jautājums (reģistrācijas nr.8) saturēja virkni pilnīgi konkrētu jautājumu, uz kuriem mēs atbildes neredzam jūsu rakstiskajā atbildē.

Piemēram, mums ļoti interesē, kā ministrija vērtē tās diezgan kritiskās piezīmes par ministrijas pielietoto metodiku, kas tika izteiktas virknē zinātnisko pētījumu, ko veica gan ārzemju eksperti, gan mūsu pašmāju, Latvijas, eksperti. Savā jautājumā mēs minējām dažas konkrētas publikācijas, un tāpēc man interesē, vai ministrija izvērtēja šīs publikācijas un šo kritiku. Un uz kā balstās tā metodika, kā jūs vērtējat, piemēram, skolu gatavību izglītības reformai mazākumtautību skolās? Paldies!

K.Šadurskis. Jā, paldies! Tātad ministrija vērtē skolu gatavību gan pēc formāliem, gan pēc neformāliem kritērijiem. Viens veids, ja mēs sākam ar neformālo daļu, ir, protams, izvērtējot visas publikācijas un visu šo neformāli gūstamo informāciju. Un, dabīgi, visus faktus mēs pārbaudām, tiekoties konkrēti skolās. Dabīgi, ka nav iespējams man personīgi visās, kaut arī es esmu stādījis sev par mērķi būt visās tajās skolās, kuras mūsu ministrija identificē kā tās, kur problēmu ir vairāk. Bet ir arī departamenta darbinieki, kuri būs absolūti visās skolās.

Otra lieta ir formālie vērtējumi. Tātad direktoru konferencēs visiem direktoriem tiks veikta gan aptauja, gan arī skolas ir saņēmušas anketas, kurās ir aicināts izdarīt viņu vērtējumu. Tāpat arī skolās tiks veikta vecāku anketēšana, tiks veikta skolēnu aptauja. Tātad šis ir komplekss pasākums saskaņā ar Izglītības valsts inspekcijas izstrādāto plānu, kuru mēs realizēsim.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir papildjautājums? Lūdzu, Cileviča kungs! Nē? Buzajeva kungs, lūdzu!

V.Buzajevs (PCTVL). Ja drīkst, ministra kungs! Kā es sapratu, jūs pats pabeidzāt minoritāšu skolu lielā valstī savā dzimtajā valodā. Vai jums pēc tam bija kādas grūtības integrēties krievvalodīgajā vidē?

K.Šadurskis. Jā, paldies! Es domāju, ka šis ir dziļi personīgas dabas jautājums, un patiesībā es nezinu, vai man būtu jāsniedz uz to atbilde.

Sēdes vadītāja. Atklāti sakot, šis jautājums nav tieši saistīts ar to uzdoto jautājumu, ko uzdeva minētie opozīcijas deputāti, tāpēc es uzskatu, ka jūs varētu arī personīgus jautājumus neatbildēt.

K.Šadurskis. Bet es varu atbildēt vispārīgi. Ne tikai formālā izglītība, bet arī neformālā vide nosaka šo cilvēka paša spēju adaptēties dažādā sabiedrībā. Un tā kā es personīgi esmu pavadījis bērnības vasaras vidē, kurā gandrīz nebija latviešu valodas, tad es krievu valodu ļoti labi zināju no agras bērnības. Šajā vidē bija ... šī bija arī poļu valodas vide, es bērnībā runāju arī poļu valodā, ko diemžēl pēc tam neesmu kopis un šobrīd esmu, var teikt, pilnīgi zaudējis. Tā kā no mana personīgā piemēra absolūti ne par ko nevar spriest. Man krievu valoda nekad nav bijusi problēma, jo es vienkārši šajā vidē esmu pietiekoši daudz bijis.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti ir apmierināti ar ministra atbildi? Paldies! Paldies, ministra kungs!

K.Šadurskis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies, ceru jūs redzēt vēl kādu reizi. Jūs esat brīvs. Paldies liels.

K.Šadurskis. Es pateicos deputātu kungiem. Un jau ārpus protokola... ļoti labprāt uz jūsu aicinājumu... mans uzdevums ir skaidrot. Ja jautājumi ir, tad...

Sēdes vadītāja. Ir saņemts arī deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Ribakova, Klementjeva, Turlā jautājums finanšu ministram V. Dombrovska kungam.

Neviens no iesniedzējiem pašreiz šeit nav. Finanšu ministrs ir sniedzis rakstisku atbildi. Tātad jūs arī esat apmierināti ar rakstisko atbildi? Paldies!

Ar to arī šo jautājumu un atbilžu sēdi slēdzu. Paldies!