Pēc 2003.gada 6.marta sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija): Pagājušajā nedēļā tika apstiprināts valsts budžets, un pēdējās nedēļas laikā es pārrunāju budžeta lietas ar vairākiem pašvaldību vadītājiem, kā arī ar izglītības darbiniekiem. Jāsaka atklāti, ka vislielākais sašutums ir par to, ka netiek turēts vārds un ka pat tagad pēc vēlēšanām tiek solīts viens, bet darīts pilnīgi cits.

Vakar es tikos ar Latvijas basketbola izlases treneri Krauliņa kungu. Pagājušā gada decembrī partijas “Jaunais laiks” pārstāvji solīja, ka tā nauda, kas tika atņemta, nobalsojot par to, ka 3% no tabakas akcīzes vairs neaiziet piecām sporta spēļu federācijām un jaunatnes programmās sporta programmām, tiks paredzēta šī gada valsts budžetā. Šis solījums netika pildīts, un šobrīd ir apdraudēta ne vien mūsu izlašu piedalīšanās starptautiskās sacensībās, bet arī jaunatne. Daļa jaunatnes, kam būtu bijušas iespējas nodarboties ar sportu, tagad, kā pirms vēlēšanām kāda partija teica, klīdīs pa ielām. Armands Krauliņš informēja, ka diemžēl tas, ka nav iedalīta nauda, ļoti traucēs mūsu valsts basketbola izlasei sagatavoties Eiropas meistarsacīkstēm. Šīs meistarsacīkstes tomēr ceļ valsts prestižu.

Izglītības darbinieki, protams, ir uztraukušies par to, ka nav piešķirta nauda algu paaugstinājumam, bet ārkārtīgi liels sašutums ir vairākās pašvaldībās. Es runāju ar sabilniekiem, valcēniešiem, cēsniekiem un baldoniešiem. Ārkārtīgi liels sašutums ir par to, ka apturēta sporta zāļu celtniecība, pat tādos gadījumos, kad šī celtniecība jau uzsākta. Viņi to nosauca par noziegumu. Arī šodien plenārsēdē deputāti nobalsoja par to, ka tiek atcelta norma par Izglītības inovācijas fonda likuma spēkā stāšanos no 2003.gada 1.janvāra. Tas paredz to, ka šogad netiks atbalstīti tie izglītības darbinieki, kuri raksta mācību grāmatas, nodarbojas ar izglītības jaunradi.

Man bija arī tikšanās ar Krāslavas un Rēzeknes rajonu padomju priekšsēdētājiem, kuri ir ārkārtīgi sašutuši par to, ka pirmo reizi neatkarības gados netiek atbalstīta izglītības sistēmas latviskošana. Viņiem ir pat bail, ka atsevišķās vietās Krāslavas rajonā būs spiesti rudenī slēgt latviešu klases un bērniem būs jāmācās krievu valodā, jo tas prasa papildu izdevumus.

Ļoti skumīgi ir tas, ka atsevišķas lietas šobrīd jaunajā valdībā un valdošajā koalīcijā tiek gatavotas ārkārtīgi nepārdomāti un sasteigti, un tas var nest vienīgi ļaunumu. Mēs redzam, ka, piemēram, daļa frakcijas “Jaunais laiks” deputātu aizstāv Valsts prezidenta pirmstermiņa vēlēšanas. Savukārt viņu pārstāve — Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Solvita Mellupe — apgalvo, ka šādas pirmstermiņa vēlēšanas varētu būt juridiski nekorektas un tas nav pārdomāts lēmums. Nepārprotami, šī skandāla rezultātā cietīs mūsu Valsts prezidente, kuru mēs atbalstīsim jebkurā gadījumā, un, protams, cietīs arī valsts prestižs, jo kam gan patīk skandāli tik svarīgā jautājumā kā prezidentes ievēlēšana. Ja nu vienīgi mūsu valsts ienaidniekiem.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK): Šajā nedēļā tik tiešām bija ārkārtīgi daudz svarīgu dažādu notikumu. Kā viens no tiem ir jāmin ideja ievēlēt prezidenti jau nākamajā nedēļā, bet viņas pilnvaru termiņš sāktos tajā pašā laikā, kā tas paredzēts Latvijas Republikas Satversmē — jūlijā.

Manuprāt, šis tracis, kas pašreiz notiek, ir sacelts par velti, jo kādēļ gan lai mēs nedotu prezidentei savu uzticības balsojumu, ja par to ir vienojušies visu frakciju pārstāvji un Saeimas Prezidijs. Šie iebildumi, kas radušies vēlāk un par kuriem nupat runāja Ābiķa kungs, manuprāt, ir tikai tāda vētra ūdens glāzē, jo arī Tautas partijas frakcijas vadītājs Kalvīša kungs bija balsojis par šo lēmumu, proti, jau nākamajā nedēļā izvirzīt prezidenti. Tas mūsu ārpolitikai varētu būt ļoti veiksmīgs risinājums.

Bet ja runājam par valsts budžetu… Jā, budžets tiešām ir trūcīgs. Bet ko gan lai dara, ja iepriekšējo valdību finanšu ministri bija iedevuši tik daudz atlaides dažādiem uzņēmumiem bez īpaša pamatojuma. Es domāju, ka šis budžets, kā jau valdošās koalīcijas partijas ir vienojušās, tiks vēlreiz pārskatīts pusgadā, ja pildīsies ieņēmumu prognozes. To var paredzēt, jo tiek veikti pasākumi, lai budžets pildītos un kļūtu aizvien labāks. Tāpēc nepieciešams izvērtēt visas prioritātes un izdalīt nepieciešamos pasākumus. Mēs uzklausīsim visus pašvaldību ierosinājumus, lai pusgadā nepieciešamākajiem pasākumiem izdalītu naudu.

Bet šodiena, manuprāt, ir arī ļoti nozīmīga tādēļ, ka mēs pirmajā lasījumā esam pieņēmuši likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, lai noteiktu dažus ierobežojumus Latvijas zemes uzpircējiem — ārzemju fiziskajām un juridiskajām personām — tajā laikā, kamēr mēs — latvieši — neesam tik bagāti, lai šo zemi spētu iegādāties īpašumā. To pierāda arī tas, ka Hipotēku un zemes bankas izdalītie kredīti izkūst kā sniegs uz karstas plīts. Latvijas iedzīvotāji vēlas iegūt zemi, bet nespēj konkurēt ar ārzemniekiem. Tāpēc es domāju, ka šodien šāds vienprātīgs Saeimas atbalsts šī likuma turpmākai skatīšanai ir cerīga lieta, lai mēs līdz 16.aprīlim, līdz kuram ir atļauts grozīt mūsu nacionālo likumdošanu zemes jautājumos, novestu to līdz galam.

Otrs svarīgs grozījums ir likumprojektā “Grozījumi Meža likumā”, kuru sagatavojām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un par kuru es ļoti daudz konsultējos ar dažādām darba grupām gan Zemkopības ministrijā, gan arī “Jaunā laika” un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā. Mēs izstrādājām grozījumus, lai netiktu veikta mākslīga īpašumu sadalīšana ar nolūku neatjaunot izcirstos zemes gabalus, tātad — kailcirtes. Šis grozījums, manuprāt, aizliks šķērsli tiem, kas vēlas zemi sadalīt tikai tāpēc vien, lai izcirstu pēc iespējas lielākas meža platības, neierīkojot jaunas audzes. Un šo likumprojektu Saeima nolēma izskatīt kā steidzamu. Es ļoti ceru, ka tas stāsies spēkā jau nākamajā ceturtdienā. Vienīgi aicinājums pašvaldībām — šīs nedēļas laikā tomēr nepieņemt lēmumus par zemes sadalīšanu vairākos gabalos, jo šeit ir skaidri redzama ļaunprātība.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija”): Es gribētu pievienoties apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas viedoklim, ka šodienas Saeimas plenārsēdē tika izskatīts patiešām svarīgs jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Tas ir sava veida septiņu gadu moratorijs par zemes pirkšanu Eiropas Savienības pilsoņiem. Neskatoties uz to, ka mēs kopā ar Tautas saskaņas partijas frakciju balsojām pret likumprojektu šādā veidā, balsošanas iemesli mums bija dažādi, jo mēs negribējām atbalstīt Eiropas Savienības pilsoņu intereses. Tas ir viņu valsts uzdevums. Bet mēs rūpējamies par nepilsoņu tiesībām, kuru tiesības mūsu valstī negribēja pilnvērtīgi aizstāvēt. Un šodien šajā likumprojektā ir vismaz divi ierobežojumi nepilsoņu tiesībām pirkt zemi, proti, gan statūtsabiedrību sastāvā, gan arī fiziskām personām. Mēs pamēģināsim grozīt šos likumprojekta punktus un pēc tam varēsim atbalstīt likumu kopumā.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija): Šodien gribētos pakavēties tikai pie viena jautājuma. Mūs ļoti satrauc jautājums par Valsts prezidenta vēlēšanām. Lieta ir tāda, ka Latvijas Republikas Satversmes 35. un 40.pants apliecina, ka svinīgā solījuma došanas diena ir tieši saistīta ar amata pienākumu pildīšanas uzsākšanas datumu. Pasaules konstitucionālā prakse nepazīst situāciju, ka šis pārejas periods, kad uz laiku saglabājas iepriekšējā prezidenta pilnvaras, turpinātos vēl pēc jaunievēlētā prezidenta svinīgā solījuma. Satversme nepiešķir Saeimai tiesības noteikt kādu īpašu Valsts prezidenta pilnvaru pildīšanas uzsākšanas datumu, kas atšķirtos no Satversmes 35.pantā un 40.pantā noteiktajiem termiņiem un kārtības. Ja Saeima vēlas Valsts prezidenta pilnvaras izbeigt pirms termiņa, tad šādai rīcībai ir nepieciešama attiecīga juridiskā motivācija, bet pašlaik Tautas saskaņas partija nopietnu motivāciju neredz.

Tautas saskaņas partija uzskata, ka svinīgā solījuma došana neapšaubāmi nozīmē stāšanos amatā un jaunā pilnvaru termiņa sākšanos. Secinājums varētu būt sekojošs — es ierosinātu nerīkot Valsts prezidenta vēlēšanas pirms termiņa. Un vēl gribētos atzīmēt, ka steiga, ar kādu tiek virzīta Valsts prezidenta pirmstermiņa ievēlēšana, faktiski izslēdz jebkādu sabiedrības diskusiju par Valsts prezidenta amata iespējamiem citiem kandidātiem. Manuprāt, tas demokrātiskā valstī nav pieļaujams. Nedrīkst paplašināti komentēt, tulkot un interpretēt Satversmi kā Bībeli. Nedrīkst piemērot likumu konkrētai personai. Jārunā nevis par Vairu Vīķi-Freibergu, bet par valsts amatpersonu. Un mums visiem, manuprāt, jādzīvo pēc principa: “Viens likums, viena taisnība visiem!”

Tautas saskaņas partija aicina varas partijas, ievēlot Valsts prezidentu, stingri vadīties pēc Latvijas Republikas Satversmes, atbilstoši Satversmes burtam un garam. Bet nākamo trešdien, 12.martā, Valsts prezidenta velēšanās Tautas saskaņas partija nepiedalīsies. Mēs esam gatavi to darīt jūnijā.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Runājot par šodienas Saeimas sēdi, es mazliet gribētu pakavēties pie diviem jautājumiem.

Manuprāt, visai nozīmīgs jautājums šodien ir likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšana pirmajā lasījumā. Varbūt šeit atļaušos atgādināt, ka civilprocess diezgan būtiski tika grozīts 7.Saeimas darbības noslēguma daļā īsi pirms vēlēšanām. Manuprāt, šis darbs bija pārāk intensīvs un pārāk sasteigts. Civilprocesa likumā ir jautājumi, kas vai nu palika neatrisināti, vai arī šis risinājums ir ne pārāk veiksmīgs, kas ir radījis arī praktiskas pielietošanas grūtības. Un tieši tāpēc, manuprāt, ļoti nozīmīga pašreiz ir intensīvā darbība gan speciālistiem, gan ekspertiem civilprocesu jautājumos, gan arī tiem, kuri saskārušies ar grūtībām tiesās Civilprocesa likuma jauno normu dēļ. Šeit ir tāds aktīvs, kopīgs darbs, lai varētu novērst nepilnības. Protams, Juridiskā komisija un arī mēs — Pirmā partija — esam atvērti priekšlikumiem, ja tādi būtu, saistībā ar iespējamiem citiem Civilprocesa likuma grozījumiem.

Otrs, manuprāt, arī ļoti nozīmīgs jautājums, kas izsauks plašas diskusijas, ir grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Es negribētu to pašreiz vairāk komentēt. Frakcija ir atbalstījusi likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Un es domāju, ka šis būs viens no interesantākajiem tuvāko laiku diskusiju jautājumiem parlamentā. Tas patiešām ir nozīmīgi, es domāju, īpaši tiem cilvēkiem, kas dzīvo un strādā Latvijas laukos.

P.Kalniņš (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Pagājušajā nedēļā pieņemtais budžets mums – zemniekiem — nebija visai patīkams. Bet diemžēl nauda budžetā ir tik, cik tā ir. Daudzās vietās mūsu iesniegtie priekšlikumi un prasības par nepieciešamo budžeta naudu tika novirzīti no subsīdijām. Es ļoti ceru, ka premjera solījums, ka pusgadā tas viss tiks atgriezts, arī tiks pildīts.

Tajā pat laikā es uzskatu, ka maznozīmīgi nav arī tie jautājumi, kurus mēs kārtojam un gribam atrisināt, piemēram, par likumdošanas sakārtošanu, kā arī panākt, lai strādātu tā likumdošana, kas pieņemta līdz šim.

Kā būtiskāko jautājumu es uzskatu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Tas ir jautājums, kas gadiem ildzis un beidzot sākts risināt. Es domāju, ka šī Saeima to atrisinās pozitīvi, jo tādas iespējas mums ir dotas tikai pašlaik, un tas ir jāizdara līdz nākamā mēneša sākumam. Ja nē, mēs zemi zaudējam uz visiem laikiem.

Tajā pašā laikā nevaram teikt, ka mums pietiek tikai ar to, ka tiek dota šī iespēja. Risinot šos jautājumus ar Zemkopības ministriju un Hipotēku un zemes banku, mums jāatrod iespēja, lai būtu speciāla kredīta līnija zemes pirkšanai, jo zeme, kaut arī ir ļoti vērtīga, tajā pašā laikā viena pati neko nedod. Pie šīsdienas nosacījumiem — 10% līdz 12% — ir par dārgu, lai to iegādātos, bet zemnieki zemi vēlas iegādāties.

Līdz vasaras vidum būtu nepieciešams atrisināt gaļas un piena iepirkuma cenu jautājumus. Mēs nevaram pieļaut tādu situāciju, kā tas bija ar cukuru, kad tikai gaidām un avārijas situācijā meklējam miljonus, lai kaut kādā veidā izietu no situācijas. Es domāju, ja mēs gribam sakārtot šo jomu, ne vienmēr ir vajadzīga liela nauda, bet vajadzīga griba. Man ir patīkami, ka koalīcijas partneros esam atraduši kolēģus, ar kuriem varam diskutēt, kādēļ šie likumi, kas tiešām bijuši labi, tomēr šodien nestrādā. Un es domāju, ka mēs to kopīgiem spēkiem arī panāksim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”): Divas lietas, par ko es gribētu šodien runāt.

Pirmkārt, tā ir šodienas plenārsēde. Un te es gribētu minēt divus likumprojektus, kas, manuprāt, ir tie svarīgākie. Otra lieta, es gribētu nedaudz oponēt iepriekšējiem runātājiem par budžetu un nedaudz arī pieskarties jautājumam par Valsts prezidenta vēlēšanām.

Divi svarīgākie jautājumi, kas, manuprāt, tika pozitīvi nolemti, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” un likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”. Šeit mēs izrādām politisko gribu sakārtot jautājumus, kas daudzus gadus palikuši nesakārtoti. Mēs respektējam mūsu zemnieku intereses saimniekot uz savas zemes un centīsimies panākt situāciju, lai mūsu zemnieki spēj paši savām vajadzībām iegādāties zemi, nevis apstākļu spiesti to iztirgot ārzemniekiem, kuri varbūt nemaz netaisās saimniekot, bet pēc kaut kāda laika vēlas to attirgot atpakaļ mūsu zemniekiem. Šādu situāciju mēs negribam pieļaut, tāpēc arī mēģināsim pastiprināt noteikumus, ar kādiem ārvalstnieki šobrīd var iegādāties zemi Latvijā. Partijas “Jaunais laiks” viedoklis ir tāds, ka šiem noteikumiem būtu jābūt gana bargiem.

Ja runājam par grozījumiem Meža likumā, tad visi labi zina un redz, kā notiek saimniekošana mežos. Saimniekošana šoreiz būtu jāliek pēdiņās, jo mēs labi redzam, cik daudzi hektāri meža tiek izcirsti, neskatoties, ka noteikumi to neatļauj darīt. Manuprāt, Meža likums ir bijis nekvalitatīvs. Šobrīd, sadarbojoties gan ar Latvijas Valsts meža dienestu, gan ar citām organizācijām, esam panākuši situāciju, ka tuvākajā laikā būs ieviesti labojumi, kas neļaus jau vienreiz izcirstu mežu dalīt dažādos citos īpašumos un turpināt šo izciršanu.

Runājot par Valsts prezidenta vēlēšanām, partija “Jaunais laiks” un arī visa koalīcija ar savu rīcību apliecina to, ka mēs iestājamies par stabilu prognozējamu ārpolitiku mūsu valstī. Lēmums balsot par Valsts prezidentes termiņa pagarināšanu šobrīd ir bijis ātrāk nekā citus gadus un vienīgi tāpēc, lai mazinātu ažiotāžu un spekulāciju ap šo politiski svarīgo jautājumu. Šis lēmums ir nepārprotams signāls mūsu ārvalstu politiskajiem partneriem par to, ka mēs esam prognozējami un stabili.

Runājot par budžetu, tas tika pieņemts ar divām galvenajām tendencēm. Pirmkārt, mēs atbalstījām pēc iespējas lielāku algu paaugstināšanu vietās, kur tas bija iespējams. Pirmie to sajutīs policisti, tiesneši, kā arī pieaugs bērnu pabalsts. Mēs cīnāmies par to, lai nauda pēc iespējas vairāk nokļūst cilvēku kabatās ar algām, bet pēc tam domāsim par infrastruktūru papildu finansēšanu, kā arī ekonomiskās vides uzlabošanu. Tas ir otrais budžeta galvenais apstāklis.

Es gribu teikt, ka opozīcijas partiju dramatiskā situācija tām liek runāt daudzas demagoģiskas lietas. Galīgi nepiekrītu tam, ka mēs atņemam visām sporta zālēm naudu. Īstenībā jau lielākā daļa naudas, kas tika iedalīta sporta zālēm, tika iedalīta iepriekšējās valdības pēdējā mēneša valdīšanas laikā. Godīgi sakot, ja papēta ciparus, tad tāda klaja demagoģija vien tur sanāk.

Saeimas preses dienests