“Domāju, ka nodokļu iekasēšana uzlabosies”

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Kārlis Ketners intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes” vakar, 12. martā

Intervija Latvijas Radio 12. marta raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Muitas lietu sakārtošana un nodokļu administrēšanas uzlabošana, kā arī pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas uzlabošana un Valsts ieņēmumu dienesta sagatavošana Eiropas Savienības prasībām. Tās ir galvenās lietas, ko, stājoties amatā, sola uzlabot jaunais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Kārlis Ketners, un viņš savā pirmajā darba dienā ir arī mūsu viesis.

Vai jums ir aptuvens priekšstats, kāds Latvijā šobrīd ir neiekasēto nodokļu apjoms un kurās nozarēs valsts zaudē visvairāk ienākumu?

Kārlis Ketners: — Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests katru gadu veic ēnu ekonomikas apjoma novērtējumu. Pēc visas informācijas, šis apjoms varētu svārstīties no 25 līdz 40 procentiem atkarībā no nozares. Riska nozares, kuras mēs izmantojam nodokļu auditos, nodokļu kontroles pasākumos, ir tirdzniecība, būvniecība, tur ir lielāki riski, bet es negribu teikt, ka ir kādas konkrētas nozares, kur ēnu ekonomikas īpatsvars būtu īpaši lielāks.

— Vai jūs varat nosaukt galvenās kļūdas vai nepilnības, kādas bija līdzšinējā Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja darbā?

K.Ketners: — Galvenais, ko mēs tagad centīsimies panākt, ir — nodokļu administrēšanas uzlabošana, izmantojot analītisko darbu, tātad pastiprinot analīzi par riska faktoriem, pastiprinot nodokļu kontroles atlases kritērijus.

Arī vakardien Ministru kabinetā izskanēja jautājumi par uzņēmumu vai nodokļu maksātāju atlases kritērijiem nodokļu auditiem, un mēs centīsimies panākt situāciju, ka pret nodokļu maksātājiem tiek nodrošināta vienlīdzīga un neitrāla attieksme. Muitas lietas mēs sakārtosim, jautājumus, kas saistīti ar tik vienkāršiem pasākumiem kā, piemēram, fiziska kontrole riska preču grupām vai obligāta svēršana riska preču grupām. Neapšaubāmi, vēl viena prioritāte ir informācijas sistēmas uzlabošana un arī informācijas apmaiņas nodrošināšana tā, lai Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā būtu nodrošināta pienācīga informācijas apmaiņa starp Eiropas Savienības muitām un nodokļu administrācijām.

— Tas viss, ko jūs nosaucāt, arī prasa konkrētus valsts budžeta līdzekļus. Vai jūs redzat iespēju to visu izdarīt šā gada laikā?

K.Ketners: — Pieņemot šā gada valsts budžetu, ir paredzēti līdzekļi, protams, tie ir nedaudz mazāki, ņemot vērā vispārējo taupības režīmu, bet līdzekļu ir pietiekami, lai nodrošinātu efektīvu Valsts ieņēmumu dienesta darbu.

— Kā jūs vērtējat Andreja Sončika darbību, atskaitot viņa lielo pieredzi?

K.Ketners: — Diemžēl man kopā ar Sončika kungu nācies strādāt pietiekami īsu laiku. Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par Sončika kungu un izteicis neuzticību Sončika kungam par viņa iepriekšējo darbu, arī izvērtējot disciplinārlietas rezultātus.

— Kādos normatīvajos aktos vēl nepieciešams veikt pārmaiņas, lai Valsts ieņēmumu dienests varētu spēt veikt tās darbības, kuras jūs esat iecerējis?

K.Ketners: — Mēs jau esam sākuši domāt par normatīvo aktu sakārtošanu, martā tiks veidota finanšu ministra vadīta darba grupa attiecībā uz jauno likumprojektu — likumu par nodokļiem un nodevām, kas būtu pietiekami moderns, pietiekami eiropeisks un strukturizēts atbilstoši nodokļu administrēšanas vajadzībām. Arī vakardien Ministru kabinetā tika skarti vairāki jautājumi, vairāki nesakārtoti punkti normatīvajos aktos, tas varētu būt gan Muitas likums, gan Likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli, varētu būt arī virkne citu pakārtotu normatīvo aktu.

— Kā jūs uzskatāt — vai šobrīd līdzās aizvien stingrākajai nodokļu iekasēšanas politikai un arī jaunajiem, stingrākajiem likumiem ir arī pietiekama valsts pretimnākšana uzņēmējiem nodokļu samazināšanas veidā?

K.Ketners: — Šogad, pieņemot budžetu, valdība ir pildījusi savus solījumus — samazinājusi sociālās iemaksas par diviem procentiem, samazinājusi uzņēmumu ienākuma nodokli, tātad tika turpināts kurss uz nodokļu likmju samazināšanu, kas neapšaubāmi veicinātu uzņēmējdarbības vidi un samazinātu nodokļu slogu.

— Bet vai, jūsuprāt, nodokļu slogs mazajiem un vidējiem uzņēmējiem ir tāds, ka tie varētu normāli strādāt, maksāt visus nodokļus, maksāt arī normālas algas un vēl ieguldīt līdzekļus uzņēmuma attīstībā? Vai nodokļi nav par lieliem?

K.Ketners: — Ja runājam par maziem un vidējiem uzņēmumiem, man jāsaka tā, ka saskaņā ar statistiku apmēram 94 procenti no visiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām atbilst mazo un vidējo uzņēmumu kritērijiem. Tātad, ja runājam par vispārējo nodokļu politiku, mēs runājam arī par fiskālo politiku attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Kas attiecas uz mikrouzņēmumiem, tad tagad apspriedes stadijā ir projekts par fiksētas nodokļu likmes ieviešanu, kas aizstātu uzņēmumu ienākuma nodokli mikrouzņēmumiem, bet šis jautājums tiks izdiskutēts arī Finanšu ministrijā, veidojot atsevišķu darba grupu.

— Vai šis projekts samazinās uzņēmējiem nodokļu slogu vai viņiem vienkārši atkritīs daži administratīvie jautājumi?

K.Ketners: — Nodokļu slogu veido ne tikai nodokļu maksājumi, bet arī administrēšana un nodokļu saistību izpilde. Un mūsu uzdevums ir padarīt nodokļu saistību izpildi pēc iespējas vieglāku nodokļu maksātājiem, un kā vienu no pamatdarbiem savas turpmākās darbības aprakstā esmu izvirzījis darba efektivitātes uzlabošanu un nodokļu maksātājiem sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu. Mēs domāsim par elektroniskas informācijas apmaiņu ar nodokļu administrāciju, nodokļu maksātājiem, tādējādi atvieglojot nodokļu saistību izpildi.

— Jūs intervijā „Dienas Biznesā” izteicāties, ka vēlaties panākt, lai muitas darbinieki saņemtu normālu atalgojumu, un šādi būtu iespējams izvairīties no slavenajām muitnieku mājām un citām jau folklorizētajām lietām. Vai jums ir skaidrs, kad būs iespējams palielināt ierindas muitnieku algas līdz tādam līmenim, ka viņi nebūtu ieinteresēti ņemt kukuļus?

K.Ketners: — Pirmais darba algu palielinājums ir sagaidāms, līdzko Valsts ieņēmumu dienests saņems 2003.gadam paredzētos valsts budžeta līdzekļus. Tos līdzekļus, kas paredzēti darba algu fondam, mēs centīsimies maksimāli novirzīt uz reģionālajām iestādēm un reģionālo iestāžu nodaļām tā, lai tieši ierindas darbinieki — nodokļu inspektori un muitnieki — izjustu algas palielinājumu.

— Vai jums ir skaidrs, aptuveni cik liels būs palielinājums, un vai tas būs pietiekams?

K.Ketners: — Pašlaik es negribētu runāt par konkrētiem skaitļiem, jo pagaidām mēs dzīvojam atbilstoši pagaidu budžetam, tiklīdz ir izsludināts likums par valsts budžetu, mēs saņemam šos līdzekļus, tad lemsim arī par konkrētām summām.

— Jūs minējāt, ka plānojat palielināt naftas produktu akcīzes nodokļa iekasēšanu. Ja jūs sakāt, ka iekasēsit vairāk, tad jums, droši vien, ir arī versija par to, cik šobrīd Latvijas tirgū ir nelegālās degvielas, uz kuras rēķina iespējams palielināt nodokļa ienākumus.

K.Ketners: — Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tātad 2002.gada diviem mēnešiem, akcīzes nodoklis naftas produktiem ir iekasēts par 5,6 miljoniem latu vairāk, tātad šogad faktiski ir iekasēti 19 miljoni, pagājušogad tajā pašā periodā bija iekasēti 13 miljoni. Ja mēs runājam par akcīzes nodokli kopumā, tad šogad bija iekasēts apmēram 31 miljons latu, kas ir par sešiem miljoniem vairāk.

— Vai jums ir skaidrs, cik liela ir šī nelegālā tirgus daļa?

K.Ketners: —Atbilstoši vērtējumiem, kas veikti sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām, nelegālā tirgus daļa ir apmēram 20 procenti; salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, ir vērojams samazinājums uz kādiem pieciem procentiem. Bet šie skaitļi ir aptuveni.

— Jau vairākus gadus ir diskutēts, ka vajadzētu ieviest sākumdeklarēšanu, ģenerālprokurors arī izteicies — lai sekmīgi cīnītos ar korupciju, nepieciešams kāds atskaites punkts personu ienākumiem. Vai Latvijā tas būs jāievieš?

K.Ketners: — Latvijā faktiski jau tagad ir atskaites punkts, tiesa, atsevišķiem nodokļu maksātājiem. Tās ir papilddeklarācijas, kas tika ieviestas līdz ar grozījumiem likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli 2000.gadā un arī Ministru kabineta noteikumiem, kas saistīti ar papilddeklarācijām un deklarāciju pārbaudi. Šīs papilddeklarācijas jau zināmā mērā sniedz atskaites punktu. Pašreiz attiecībā uz sākumdeklarēšanu notiek diskusijas starp speciālistiem un Saeimas atbildīgajām komisijām. Mans kā eksperta vērtējums būtu tāds, ka jāuzlabo likums par iedzīvotāju ienākumu nodokli, jo pa šiem trim gadiem nodokļu administrācijā ir uzkrāta pieredze attiecībā uz robiem likumā un arī pakārtotajos normatīvajos aktos, tādēļ aktīvāk jāizmanto šis līdzeklis.

— Pašās beigās — pēc kāda laika jutīsim un redzēsim jūsu darba rezultātus?

K.Ketners: — Es domāju, ka Valsts ieņēmumu dienesta darba rezultātus mēs izjutīsim nepārtraukti un nodokļu iekasēšana pakāpeniski uzlabosies. Es nevaru cerēt uz būtisku un tūlītēju efektu, bet mēs neapšaubāmi redzēsim rezultātus, un mēs jau tagad redzam rezultātus, kādi ir pēc darba uzlabošanas nodokļu administrācijā un muitā.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā