Par mediķu streika prasībām

Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē

Gan arodbiedrības, gan darba devēji vakar, 12. martā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē piekrita veselības ministra Āra Audera ierosinājumam atkārtoti izvērtēt pērn izvirzīto mediķu streika prasību izpildi pēc tam, kad būs gatavs Obligātās veselības apdrošināšanas likuma projekts. Jaunais likums būs labākā atbilde uz visiem jautājumiem, apgalvoja veselības ministrs, piebilstot, ka pašlaik varētu sniegt tikai formālas atbildes par streika prasību izpildi. Likumprojektu ministrs solīja iesniegt Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei 15.aprīlī. Pašlaik Veselības ministrija ir izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē obligātās veselības apdrošināšanas koncepciju, kuras mērķis ir noteikt Obligātās veselības apdrošināšanas likumprojekta pamatnostādnes, aplūkot iespējamos problēmu risinājuma variantus, kā arī izstrādāt priekšlikumus obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanai un attīstīšanai.

Iepriekšējā valdība ar 2002.gada 26.jūlija rīkojumu Nr. 401 „Par streika prasību izpildi” uzdeva veikt Labklājības ministrijai un Finanšu ministrijai konkrētus uzdevumus, lai izpildītu mediķu prasības. Kā vakardienas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē atzina Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja Ruta Vīksna, šis rīkojums ir izpildīts tikai daļēji. LVSADA nav saņēmusi arī pieprasītās atbildes par streika prasību izpildi no jaunās valdības, kaut gan lūgums sniegt šādu informāciju nosūtīts gan Veselības ministrijai, gan Labklājības ministrijai, gan arī Ministru prezidentam Einaram Repšem. Tā kā topošie normatīvie akti, uz kuriem paredzēts balstīt veselības aprūpes sistēmas reformu, skar arī tās problēmas, kas savulaik tika formulētas kā mediķu streika prasības (tie ir jautājumi par veselības aprūpē strādājošo darba samaksas paaugstināšanu, par mehānisma radīšanu algu reālam pieaugumam, par finansējuma palielināšanu veselības aprūpei vispār), veselības ministrs, komentējot arodbiedrību veikto streika prasību analīzi, tomēr atkārtoti aicināja sagaidīt jauno obligātās veselības apdrošināšanas likumprojektu un tikai pēc tam lemt par to, kā valdība pilda mediķu prasības. Ā.Auders arī norādīja, ka nevar atbildēt par iepriekšējās valdības dotajiem solījumiem un to izpildi vai neizpildi, taču par pamatu konstruktīvam dialogam nosauca gan jau sagatavoto obligātās veselības apdrošināšanas koncepciju, gan topošo likumprojektu.

Veselības ministrs uzsvēra, ka veselības reformas rezultātā paredzēts mediķu vidējo algu palielināt no 140 latiem līdz 200 latiem, plānots detalizēti izstrādāt mehānismu finansējuma palielinājuma izlietošanai tieši algu paaugstināšanai, lai neatkārtotos jau pieredzētā situācija, kad līdzekļi algu pielikumam tiek piešķirti, bet savu mērķi nesasniedz. Ā.Auders pauda uzskatu, ka noteikti ir nepieciešami Ministru kabineta noteikumi, kas noteiktu zemāko algu līmeni visām veselības aprūpes sniedzēju kategorijām. Ministrs arī atgādināja, ka par visiem šiem jautājumiem jau bijušas sarunas ar arodbiedrību pārstāvjiem un daudzviet panākta vienošanās, diemžēl pašlaik nav iespējams apspriest konkrētu normatīvo aktu projektus, jo tie vēl top.

LVSADA priekšsēdētāja R.Vīksna piekrita, ka Veselības ministrija strādā pie jauna veselības aprūpes finansēšanas likuma, tomēr vienlaikus bija neatlaidīga arodbiedrības prasībās paralēli turpināt pildīt Ministru kabineta pagājušā gada rīkojumā „Par streika prasību izpildi” noteiktos uzdevumus. Tas, viņasprāt, vajadzīgs, lai garantētu mediķu prasību izpildi līdz veselības reformas sākšanai. R.Vīksna informēja, ka daži no streika prasībās nosauktajiem normatīvajiem aktiem jau ir ministrijās izstrādāti, bet nezināmu apstākļu pēc netiek virzīti izskatīšanai valdībā. Piemēram, Ministru kabineta noteikumu projekts par ārstniecības amatiem, kuros nodarbinātajiem paredzēts saīsinātais darba laiks, ko izstrādājusi Labklājības ministrija, vai noteikumi, kas paredz mediķu algām plānoto līdzekļu izmantošanu paredzētajam mērķim, ko izstrādājusi Finanšu ministrija. Šie dokumenti arī garantētu, ka veselības reformas rezultātā panāktais līdzekļu palielinājums nozarei tiešām tiktu racionāli un mērķim atbilstoši izmantots, uzsvēra R.Vīksna.

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis solīja, ka ministrijas izstrādātie noteikumi tiks virzīti izskatīšanai valdībā, bet vienlaikus norādīja, ka lēmums par šiem noteikumiem būs jāpieņem kontekstā ar budžeta grozījumiem, jo noteikumu finansiālais segums ir aptuveni 50 miljoni latu. Tādu normatīvo aktu pieņemšana, kam nav finansiāla seguma, pēc finanšu ministra domām, nav pieļaujama.

Pieņemot lēmumu par mediķu izvirzīto streika prasību izpildi, Nacionālā trīspusējā sadarbības padome, kur pārstāvēta gan valdība, gan arodbiedrības un darba devēji, tomēr vienojās, ka, neraugoties uz atbalstu diskusijas turpinājumam pēc obligātās veselības apdrošināšanas likuma izstrādes, jāatzīmē arī tas, ka pagaidām mediķu streika prasības pilnībā nav izpildītas. Vairāki padomes locekļi norādīja, ka veselības ministra argumenti par to, ka viņš nevarot atbildēt par iepriekšējās valdības lēmumiem, nav nopietni, jo „valdība jau nav ne SIA, ne akciju sabiedrība, kuras valde, atlaižot iepriekšējo, norobežojas no tās lēmumiem”.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore