Konvencija par turpmāko daudzpusīgo sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna Ziemeļrietumu daļā

Konvencijas slēdzējas puses,

ievērojot to, ka Ziemeļrietumu Atlantijas okeāna valstis atbilstoši starptautisko tiesību principiem ir paplašinājušas savu jurisdikciju pār dzīvajiem resursiem tām piegulstošajos ūdeņos līdz divsimt jūras jūdzēm, sākot ar bāzes līnijām, no kurām tiek mērīts teritoriālās jūras vidus, un šajos ūdeņos izmanto savas suverēnās tiesības minēto resursu izpētē, izmantošanā, saglabāšanā un apsaimniekošanā,

ņemot vērā Apvienoto Nāciju trešās konferences darbu par Jūras likumu zvejniecības jomā,

vēloties veicināt Ziemeļrietumu Atlantijas teritorijas zivju resursu saglabāšanu un optimālu izmantošanu tādas sistēmas ietvaros, kas ir atbilstoša paplašinātam piekrastes valstu jurisdikcijas režīmam pār zvejniecību, un atbilstoši veicināt starptautisko sadarbību un konsultācijas par šiem resursiem,

ir vienojušās par turpmāko:

 

I pants

1. Teritorija, uz kuru attiecas konvencija, tālāk tekstā dēvēta par “konvencijas teritoriju”, ir Ziemeļrietumu Atlantijas okeāna ūdeņi uz ziemeļiem no 35°00' ziemeļu platuma grāda un uz rietumiem no līnijas, kas stiepjas uz ziemeļiem no 35°00' ziemeļu platuma grāda, un no 42°00' rietumu platuma grāda līdz 59°00' ziemeļu platuma grādam, atpakaļ tieši uz rietumiem līdz 44°00' rietumu platuma grādam un atpakaļ tieši uz ziemeļiem līdz Grenlandes krastam, Svētā Labrenča līča, Deivisa šauruma un Bafina jūras ūdeņiem uz dienvidiem no 78°10' ziemeļu platuma grāda.

2. Minētā teritorija, kura šajā konvencijā tiek dēvēta par “regulējamo zonu”, ir tā konvencijas teritorijas sastāvdaļa, kas atrodas ārpus teritorijas, kurā piekrastes valstis izmanto zvejniecības jurisdikciju.

3. Šīs konvencijas izpratnē “piekrastes valsts” tālāk tekstā nozīmē konvenciju parakstošo pusi, kura piemēro zvejniecības jurisdikciju konvencijas zonā ietilpstošajos ūdeņos.

4. Šī konvencija tiek piemērota visiem Konvencijas teritorijas zvejniecības resursiem, izņemot lašus, tunzivis un marlinus, vaļveidīgo resursus, kurus apsaimnieko Starptautiskā vaļu medību un apstrādes komisija vai jebkāda tās funkcijas pārņēmusī organizācija, un kontinentālā šelfa sedentiskās sugas, proti, organismus, kuri, sasnieguši nozvejai piemērotu attīstības stadiju, vai nu nekustīgi guļ jūras dibenā vai gruntī, vai arī tie nav spējīgi kustēties citādi, kā atrodoties pastāvīgā kontaktā ar grunti vai augsnes apakškārtu.

5. Nekas konvencijā neparedz kādas puses pozīciju vai prasību ietekmēšanu vai ierobežošanu attiecībā uz iekšējiem ūdeņiem, teritoriālo jūru, kā arī neparedz kādas puses zvejniecības jurisdikcijas apmērus vai robežas, kādas puses pozīciju vai viedokļu ietekmēšanu vai ierobežošanu attiecībā uz jūras likumiem.

 

II pants

1. Puses vienojas izveidot un uzturēt starptautisku organizāciju, kuras darbības nolūks ir ar konsultāciju un sadarbības starpniecību panākt konvencijas teritorijas zvejniecības resursu optimālu izmantošanu, racionālu apsaimniekošanu. Šī organizācija ir pazīstama ar nosaukumu Ziemeļrietumu Atlantijas okeāna zvejniecības organizācija, kas tālāk tekstā tiek dēvēta par “Organizāciju”, un tā veic konvencijā noteiktās funkcijas.

2. Organizācija sastāv no:

(a) Ģenerālās padomes;

(b) Zinātniskās padomes;

(c) Zvejniecības komisijas;

(d) Sekretariāta.

3. Organizācija ir juridiska persona, un attiecībās ar citām starptautiskām organizācijām un konvencijas pušu teritorijās tai ir tāds tiesiskais stāvoklis un pilnvaras, kādas tai ir nepieciešamas savu funkciju veikšanai un mērķu sasniegšanai. Imunitāte un privilēģijas, ko Organizācija un tās amatpersonas bauda konvencijas pušu teritorijās, ir paredzētas organizācijas un attiecīgās puses nolīgumā.

4. Organizācijas galvenā mītne ir Dartmūrā, Jaunskotijā, Kanādā vai citā vietā, kā to izlēmusi ģenerālpadome.

 

III pants

Ģenerālās padomes funkcijas ir šādas:

(a) pārraudzīt un koordinēt organizatoriskas, administratīvas, finanšu un citas iekšējās lietas Organizācijā, ieskaitot attiecības tās dibinātāju starpā;

(b) koordinēt Organizācijas ārējās attiecības;

(c) pārskatīt un noteikt Zvejniecības komitejas dalību atbilstoši XIII pantam;

(d) piemērot pārējās pilnvaras, kuras tai ir piešķīrusi konvencija.

 

IV pants

1. Katra puse ir ģenerālās padomes biedre un nosūta uz Padomi ne vairāk kā trīs pārstāvjus, kurus visās sanāksmēs var pavadīt aizvietotāji, eksperti un padomnieki.

2. Ģenerālā padome ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, katrs no viņiem savā amatā pavada divus gadus, un viņiem ir tiesības tikt ievēlētiem atkārtoti, bet ne vairāk kā četrus termiņus pēc kārtas. Priekšsēdētājs ir tās puses pārstāvis, kura ir Zvejniecības komitejas biedre; priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks pārstāv atšķirīgas puses.

3. Priekšsēdētājs ir Organizācijas prezidents, un viņš ir tās galvenais pārstāvis.

4. Ģenerālās padomes priekšsēdētājs atklāj Organizācijas kārtējo sanāksmi ģenerālās padomes izraudzītā vietā, kura parasti ir Ziemeļamerikā.

5. Priekšsēdētājs var sasaukt jebkuru ģenerālās padomes sanāksmi, izņemot ikgadējās sanāksmes, pēc kādas puses lūguma laikā un vietā, kuru priekšsēdētājs var noteikt, vienojoties ar otru pusi.

6. Ģenerālā padome var izveidot komitejas un apakškomitejas, kādas tai šķiet vēlamas tās funkciju un pienākumu veikšanai.

 

V pants

1. Katrai pusei pieder viena balss ģenerālās padomes procedūrās.

2. Izņemot gadījumus, kad ir kā citādi noteikts, ģenerālās padomes lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu, visām pusēm klātesot, balsojot par vai pret ar noteikumu, ka balsošana nenotiek, ja nav kvoruma — vismaz divas trešdaļas biedru.

3. Ģenerālā padome atkarībā no situācijas pieņem un groza tās sanāksmju norises noteikumus funkciju pildīšanai.

4. Ģenerālā padome iesniedz pusēm gada ziņojumu par Organizācijas darbu.

 

VI pants

1. Zinātniskās padomes funkcijas ir šādas:

(a) nodrošināt forumu pušu konsultācijām un sadarbībai zinātniskās informācijas un viedokļu izpētes, vērtējuma un apmaiņas sfērā Konvencijas teritorijas zvejniecības jautājumos, ieskaitot šo zvejniecību ietekmējošos vides un ekoloģijas faktorus, veicināt un stimulēt sadarbību starp pusēm zinātnisko pētījumu jomā, lai aizpildītu robus zināšanās šajos jautājumos;

(b) apkopot un uzturēt statistikas datus un uzskaiti, publicēt vai izplatīt ziņojumus, informāciju un materiālus, kas attiecas uz Konvencijas teritorijas zivsaimniecību, ieskaitot šo zvejniecību ietekmējošos vides un ekoloģijas faktorus;

(c) sniegt zinātniskas konsultācijas piekrastes valstīm, ja tas tiek lūgts, atbilstoši VII pantam;

(d) sniegt zinātniskas konsultācijas Zvejniecības komisijai atbilstoši VIII pantam vai pēc savas iniciatīvas, ja tas nepieciešams komisijas funkciju pildīšanai.

2. Zinātniskās padomes funkcijas var attiecīgos gadījumos veikt sadarbībā ar citām valsts vai privātajām organizācijām, kurām ir radniecīgi mērķi.

3. Puses iesniedz Zinātniskajai padomei visu pieejamo informāciju, ko padome pieprasa atbilstoši šī panta noteikumiem.

 

VII pants

1. Zinātniskā padome pēc kādas piekrastes valsts pieprasījuma izskata un ziņo par jebkuru jautājumu, kas attiecas uz zvejniecības resursu apsaimniekošanas un saglabāšanas zinātnisko bāzi šīs piekrastes valsts jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos Konvencijas teritorijas robežās.

2. Piekrastes valsts, konsultējoties ar Zinātnisko padomi, precizē paredzēto uzdevumu jebkurā jautājumā, kas tiek virzīts padomei izskatīšanai atbilstoši 1.punktam. Atkarībā no vajadzības šis uzdevums var ietvert arī šādus punktus:

(a) iesniegtā jautājuma formulējumu, ieskaitot zvejniecības raksturojumu un aplūkojamo zonu;

(b) ja ir jāiegūst zinātniskas aplēses vai prognozes, iesniedzami visu atbilstošo faktoru vai pieņēmumu apraksti, kuri ir jāņem vērā;

(c) ja nepieciešams, iesniedzami visu to mērķu apraksti, kurus šī piekrastes valsts vēlas sasniegt, un norāde par to, vai tā vēlas saņemt konkrētu padomu vai virkni iespējamo variantu.

 

VIII pants

Zinātniskā padome izskata un ziņo par visiem Zvejniecības komisijas iesniegtajiem jautājumiem, kuri attiecas uz zvejniecības resursu apsaimniekošanas un saglabāšanas zinātnisko bāzi regulējamās teritorijas robežās un ņem vērā Zvejniecības komisijas precizētos šī jautājuma risināšanas uzdevumus.

 

IX pants

1. Katra puse ir Zinātniskās padomes biedre un nosūta uz Padomi ne vairāk kā trīs pārstāvjus, kurus visās sanāksmēs var pavadīt aizvietotāji, eksperti un padomnieki.

2. Zinātniskā padome ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, katrs no viņiem savā amatā pavada divus gadus, un viņiem ir tiesības tikt ievēlētiem atkārtoti, bet ne vairāk kā četrus termiņus pēc kārtas. Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks pārstāv atšķirīgas puses.

3. Priekšsēdētājs var sasaukt jebkuru Zinātniskās padomes sanāksmi, izņemot ikgadējās sanāksmes, kuras tiek sasauktas atbilstoši IV pantam pēc kādas piekrastes valsts vai puses lūguma laikā un vietā, kuru priekšsēdētājs var noteikt, vienojoties ar otru pusi.

4. Zinātniskā padome var izveidot komitejas un apakškomitejas, kādas tai šķiet vēlamas tās funkciju un pienākumu veikšanai.

 

X pants

1. Zinātniskais ieteikums, ko sniedz Zinātniskā padome atbilstoši šai konvencijai, tiek pieņemts ar konsensusu. Ja konsensusu nevar panākt, padome savā ziņojumā izklāsta visus viedokļus, kuri tika izvirzīti par izskatāmo jautājumu.

2. Zinātniskās padomes lēmums par amatpersonu vēlēšanām, likumu grozījumu pieņemšanu un citiem jautājumiem, kuri attiecas uz tās darba organizāciju, tiek pieņemti ar visu klātesošo pušu balsu vairākumu, balsojot par vai pret, un šajā nolūkā katrai pusei ir viena balss. Balsošana nenotiek, ja nav kvoruma - vismaz divu trešdaļu balsu.

3. Zinātniskā padome, ja nepieciešams, pieņem un groza tās sanāksmju norises un funkciju pildīšanai nepieciešamos noteikumus.

 

XI pants

1. Zvejniecības komisija, kas tālāk tekstā tiek dēvēta par “Komisiju”, ir atbildīga par regulējamās teritorijas zvejniecības resursu apsaimniekošanu un saglabāšanu atbilstoši šī panta noteikumiem.

2. Komisija var pieņemt priekšlikumus konvencijas pušu kopīgi veicamajiem pasākumiem ar nolūku sasniegt optimālu regulējamās teritorijas zvejniecības resursu izmantošanu. Izskatot šādus priekšlikumus, Komisija ņem vērā visu atbilstošo Zinātniskās padomes iesniegto informāciju vai ieteikumus.

3. Pildot savas funkcijas saskaņā ar 2.punktu, Komisija cenšas saskaņot:

(a) visus priekšlikumus, kuri attiecas uz krājumu vai krājumu grupu, kas sastopama gan regulējamajā zonā, gan kādas piekrastes valsts zvejniecības jurisdikcijai pakļautajā zonā, vai priekšlikumus, kas varētu ar sugu mijiedarbības starpniecību ietekmēt krājumu vai krājumu grupas, kas sastopama visā vai kādas piekrastes valsts zvejniecības jurisdikcijai pakļautās teritorijas daļā,

(b) visus priekšlikums vai lēmumus, kurus pieņem piekrastes valsts šo krājumu vai krājumu grupu apsaimniekošanas un saglabāšanas nolūkā, par zveju, kas tiek veikta zvejniecības jurisdikcijai pakļautajā zonā.

Attiecīgā piekrastes valsts un Komisija veicina šādu priekšlikumu, pasākumu un lēmumu koordināciju atbilstošā veidā. Katra piekrastes valsts pastāvīgi informē Komisiju par saviem pasākumiem un lēmumiem šī panta izpratnē. Visi Komisijas pieņemtie priekšlikumi nozvejas piešķiršanai regulējamajā zonā ņem vērā to Komisijas biedru intereses, kuru kuģi ir tradicionāli zvejojuši šajā zonā, un, piešķirot nozvejas no Lielā Sēkļa (Grand Banks) un Flemiš Kaps (Flemish Caps) Komisijas biedri īpaši ņem vērā to konvencijas pusi, kuras piekrastes iedzīvotāji ir galvenokārt atkarīgi no šo sēkļu zivju krājumiem un kura ir veltījusi ievērojamas pūles, lai nodrošinātu šo krājumu saglabāšanu ar starptautiskas darbības palīdzību, jo īpaši nodrošinot šajos sēkļos starptautiskās zvejniecības uzraudzību un inspekciju saskaņā ar starptautisko kopīgās realizācijas programmu.

4. Komisija var arī pieņemt starptautisku kontroles un realizācijas pasākumu priekšlikumus regulējamās teritorijas robežās, lai nodrošinātu šīs konvencijas un uz tās pamatoto pasākumu piemērošanu šajā zonā.

5. Katru Komisijas pieņemto priekšlikumu izpildsekretārs nosūta visām konvencijas pusēm, precizējot nosūtīšanas datumu XII panta 1.punkta noteikumu izpildei.

6. Pakļaujoties XII panta noteikumiem, katrs saskaņā ar šo pantu pieņemtais Komisijas priekšlikumus kļūst par visām konvencijas pusēm saistošu pasākumu un stājas spēkā Komisijas noteiktajā datumā

7. Komisija var nosūtīt Zinātniskajai padomei jebkuru jautājumu, kas atbilst regulējamās teritorijas zvejniecības resursu apsaimniekošanas un saglabāšanas zinātniskajam pamatojumam un precizē šāda jautājuma izskatīšanas uzdevumu.

8. Komisija var uzaicināt atsevišķus vai visus Komisijas biedrus veltīt savu uzmanību jebkuriem jautājumiem, kuri attiecas uz šīs konvencijas mērķiem un nolūkiem minētajā regulējamajā zonā.

 

XII pants

1. Ja kāds no Komisijas biedriem iesniedz izpildsekretāram iebildumus par priekšlikumu sešdesmit dienu laikā, sākot ar nosūtīšanas datumu, ko priekšlikuma paziņojumā ir precizējis izpildsekretārs, priekšlikums nekļūst par saistošu pasākumu līdz 40 dienu termiņa beigām pēc nosūtīšanas datuma, kas ir precizēts konvencijas pusēm nosūtītajā paziņojumā par šo iebildumu. Pēc tam jebkurš cits Komisijas biedrs var līdzīgā veidā celt iebildumus pirms papildu 40 dienu perioda beigām vai 30 dienu laikā pēc nosūtīšanas datuma, kas ir precizēts konvencijas pusēm adresētajā paziņojumā par jebkādu šajā papildu 40 dienu periodā iesniegto iebildumu, vienalga, kurš ir vēlāks. Priekšlikums tad kļūst par konvencijas pusēm saistošu pasākumu iebildumu iesniegšanai pagarinātā perioda vai periodu beigās, izņemot tos, kuri iebildumus ir iesnieguši. Ja tomēr šāda pagarinātā perioda vai periodu beigās iebildumi ir iesniegti un tos uztur spēkā lielākā Komisijas biedru daļa, priekšlikums nekļūst par saistošu pasākumu, ja vien kāds vai visi Komisijas biedri tomēr savstarpēji nevienojas un neuzņemas saistības par to pildīšanu kādā noteiktā datumā.

2. Jebkurš Komisijas biedrs, kurš ir iebildis pret priekšlikumu, var jebkurā laikā ņemt atpakaļ šo iebildumu, un tad priekšlikums nekavējoties kļūst par saistošu pasākumu šim biedram atbilstoši iebildumu iesniegšanas kārtībai, kuru paredz šis pants.

3. Beidzoties viena gada termiņam, kurš sākas ar datumu, kurā pasākums ir stājies spēkā, jebkurā laikā katrs Komisijas biedrs var paziņot izpildsekretāram par savu nodomu būt brīvam no saistībām par attiecīgā pasākuma pildīšanu, un, ja šis paziņojums netiek atsaukts, tad pasākums šim biedram vairāk nav saistošs, beidzoties viena gada periodam ar datumu, kad izpildsekretārs saņem šo paziņojumu. Jebkurā laikā pēc tam, kad saskaņā ar šo punktu pasākums vairāk nav saistošs minētajam Komisijas biedram, šis pasākums pārstāj būt saistošs jebkuram Komisijas biedram tajā datumā, kad viņa paziņojumu par atteikšanos no attiecīgā pasākuma saistību pildīšanas saņem izpildsekretārs.

4. Izpildsekretārs nekavējoties paziņo visām konvencijas pusēm par:

(a) katra iebilduma saņemšanas un iebilduma atsaukšanas gadījumu saskaņā ar 1.un 2.punktu;

(b) datumu, kurā jebkurš priekšlikums kļūst par saistošu pasākumu saskaņā ar 1.punktu;

(c) katra paziņojuma saņemšanu saskaņā ar 3.punktu.

 

XIII pants

1. Ģenerālā padome pārskata un nosaka dalību Komisijā tās ikgadējā sanāksmē, kurā piedalās:

(a) visas konvencijas puses, kuras piedalās regulējamās teritorijas zvejniecībā;

(b) jebkura konvencijas puse, kura Ģenerālajai padomei ir iesniegusi pārliecinošus pierādījumus, ka tā gatavojas piedalīties regulējamās teritorijas zvejniecībā ikgadējās sanāksmes norises gadā vai nākamajā kalendārajā gadā.

2. Katrs Komisijas biedrs nosūta uz Komisiju ne vairāk kā trīs pārstāvjus, kurus visās sanāksmēs var pavadīt aizstājēji, eksperti un padomnieki.

3. Jebkura konvencijas puse, kura nav Komisijas biedre, var piedalīties Komisijas sanāksmēs novērotāja statusā.

4. Komisija ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, katrs no viņiem savā amatā pavada divus gadus, un viņiem ir tiesības tikt ievēlētiem atkārtoti, bet ne vairāk kā četrus gadus pēc kārtas. Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks ir dažādu Komisijas biedru pārstāvji.

5. Priekšsēdētājs var sasaukt jebkuru Komisijas sanāksmi, izņemot ikgadējās sanāksmes, kuras tiek sasauktas atbilstoši IV pantam pēc jebkura Komisijas biedra lūguma laikā un vietā, kuru priekšsēdētājs var noteikt.

6. Komisija var izveidot komitejas un apakškomitejas, kādas tai šķiet vēlamas tās funkciju un pienākumu veikšanai.

 

XIV pants

1. Katram Komisijas biedram ir viena balss Komisijas procedūrā.

2. Komisija pieņem lēmumus ar balsu vairākumu, balsojot visiem klātesošajiem biedriem par vai pret, ar noteikumu, ka balsošana nenotiek, ja nav kvoruma — vismaz divu trešdaļu balsu.

3. Komisija pēc nepieciešamības pieņem un groza tās sanāksmju norises un funkciju pildīšanai nepieciešamos noteikumus.

 

XV pants

1. Sekretariāts sniedz pakalpojumus Organizācijai, tai pildot savas funkcijas un pienākumus.

2. Sekretariāta galvenais administrators ir izpildsekretārs, kuru ieceļ Ģenerālā padome atbilstoši tās noteiktajai kārtībai un nosacījumiem.

3. Sekretariāta personālu ieceļ izpildsekretārs atbilstoši Ģenerālās padomes noteiktajai kārtībai un noteikumiem.

4. Izpildsekretāram, pakļaujoties Ģenerālās padomes vispārējai uzraudzībai, ir pilnas pārvaldes tiesības un pilnvaras par Sekretariāta personālu, un tas pilda arī citas funkcijas, kādas tam uzliek Ģenerālā padome.

 

XVI pants

1. Katra konvencijas puse sedz savas delegācijas braucienus uz visām sanāksmēm, kuras tiek organizētas atbilstoši konvencijai.

2. Ģenerālā padome pieņem Organizācijas gada budžetu.

3. Ģenerālā padome nosaka katras konvencijas puses iemaksas saskaņā ar gada budžetu uz šāda pamata:

(a) 10% budžeta tiek sadalīti piekrastes valstu starpā proporcionāli to nominālajai nozvejai Konvencijas darbības zonā gadā, kas beidzies divus gadus pirms budžeta gada sākuma;

(b) 30% budžeta tiek sadalīti vienādās daļās starp konvencijas pusēm;

(c) 60% budžeta tiek sadalīti starp visām konvencijas pusēm proporcionāli to nominālajai nozvejai Konvencijas zonā gadā, kas beidzies divus gadus pirms budžeta gada sākuma.

Iepriekš minētā nominālā nozveja nozīmē deklarēto un I pielikumā, kurš ir šīs konvencijas neatņemama sastāvdaļa, uzskaitīto sugu nozveju.

4. Izpildsekretārs paziņo visām konvencijas pusēm par viņu iemaksu daļu, kas ir aprēķināta saskaņā ar 3.punkta noteikumiem, un pēc šī paziņojuma katra puse pēc iespējas ātrāk pārskaita Organizācijai savu iemaksu.

5. Iemaksa tiek maksāta tās valsts valūtā, kurā atrodas Organizācijas galvenā mītne, ja vien Ģenerālā padome nav atļāvusi citu iespēju.

6. Pildot 11.punkta prasības, Ģenerālā padome savā pirmajā sanāksmē apstiprina budžetu pirmā Organizācijas funkcionēšanas finanšu gada bilancei, un izpildsekretārs nosūta konvencijas pusēm šī budžeta eksemplārus kopā ar paziņojumu par viņu iemaksas daļu.

7. Nākamajiem finanšu gadiem gada budžeta projektus konvencijas pusēm izpildsekretārs nosūta kopā ar iemaksu grafiku ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms Organizācijas ikgadējās sanāksmes, kurā paredzēta Organizācijas budžeta izskatīšana.

8. Konvencijas puse, kura pievienojas konvencijai finanšu gada laikā, par nepilnu gadu iegulda daļu iemaksas, kura tiek aprēķināta atbilstoši šī panta noteikumiem, proti, proporcionāli atlikušo pilno mēnešu skaitam līdz gada beigām.

9. Konvencijas pusei, kura nav nokārtojusi iemaksas par diviem secīgiem gadiem, tiek liegtas balsstiesības un tiesības iesniegt konvencijā paredzētos iebildumus, līdz tā nokārto savas saistības, ja vien Ģenerālā padome nav pieņēmusi citu lēmumu.

10. Katru gadu Organizācijas finanšu lietās revīziju veic Ģenerālās padomes izraudzīti auditori.

11. Ja konvencija stājas spēkā 1979.gada 1.janvārī, tad II pielikuma noteikumi, kuri ir konvencijas neatņemama sastāvdaļa, tiek piemēroti 6.punktā paredzēto noteikumu vietā.

 

XVII pants

Konvencijas puses vienojas par tādām darbībām, ieskaitot atbilstošu sankciju piemērošanu pārkāpumu gadījumos, kādas var būt nepieciešamas, lai padarītu konvencijas noteikumus iedarbīgus un realizētu visus pasākumus, kuri ir saistoši saskaņā ar XI panta 7.punktu, un visus pasākumus, kuri ir spēkā saskaņā ar XXIII pantu. Katra konvencijas puse nosūta Komisijai ikgadēju ziņojumu par tās šajā nolūkā veiktajām darbībām.

 

XVIII pants

Konvencijas puses vienojas uzturēt spēkā un realizēt regulējamajai zonai kopīgu starptautisku piemērošanas shēmu, kas ir piemērojama atbilstoši XXVIII pantam vai grozīta ar XI panta 5.punktā minēto pasākumu palīdzību. Šī shēma ietver noteikumu, kas paredz konvencijas pušu abpusējas tiesības uzkāpt uz kuģa, veikt pārbaudi un apsūdzēt valsti, zem kuras karoga kuģis peld, un piemērot sankcijas, pamatojoties uz pierādījumiem, kas gūti kuģa pārbaudē. Pārskats par šādu apsūdzību un piemērotajām sankcijām tiek ietverts ikgadējā ziņojumā, kas minēts XVII pantā.

 

XIX pants

Konvencijas puses vienojas vērst jebkuras valsts uzmanību, kura nav šīs konvencijas puse, uz jebkuru jautājumu par šīs valsts pilsoņu vai kuģu veikto zveju regulējamajā zonā, kas acīmredzami nelabvēlīgi ietekmē Konvencijas mērķus. Konvencijas puses tālāk vienojas vajadzības gadījumā apspriesties par veicamajām darbībām, lai novērstu šādu nelabvēlīgu ietekmi.

 

XX pants

1. Konvencijas teritorija tiek sadalīta zinātniskajos un statistiskajos rajonos, apakšrajonos un zonās, kuru robežas ir definētas šīs konvencijas III pielikumā.

2. Pēc Zinātniskās padomes lūguma Ģenerālā padome var, nobalsojot visu konvencijas pušu divu trešdaļu balsu vairākumam, ja tā uzskata par nepieciešamu zinātniskos vai statistiskos nolūkos, mainīt III pielikumā noteikto zinātnisko un statistisko rajonu, apakšrajonu un zonu robežas, pieņemot, ka katra piekrastes valsts, piemērojot zvejniecības jurisdikciju jebkurā skartās teritorijas daļā, piekrīt šādai darbībai.

3. Pēc Zvejniecības komisijas lūguma un pēc konsultācijām ar Zinātnisko padomi Ģenerālā padome var, ja tā uzskata par nepieciešamu, nobalsojot visu konvencijas pušu divu trešdaļu balsu vairākumam, apsaimniekošanas nolūkos sadalīt regulējamo zonu atbilstošos regulējamos apakšrajonos un zonās. Tos var vēlāk mainīt saskaņā ar tādu pašu kārtību. Jebkuru šādu apakšrajonu un zonu robežas tiek definētas III pielikumā.

4. Konvencijas III pielikums tā pašreizējā formulējumā vai arī mainīts laiku pa laikam atbilstoši šim pantam, ir šīs konvencijas neatņemama sastāvdaļa.

 

XXI pants

1. Jebkura konvencijas puse var iesniegt priekšlikumus, lai Ģenerālā padome izskatītu konvencijas grozījumus un attiecīgi rīkotos ikgadējā vai speciālajā sanāksmē. Jebkurš ieteiktais grozījums tiek nosūtīts izpildsekretāram vismaz deviņdesmit dienas pirms sanāksmes, kurā ir paredzēta tā apspriešana, un izpildsekretārs nekavējoties nosūta priekšlikumu visām konvencijas pusēm.

2. Lai Ģenerālā padome pieņemtu ieteikto konvencijas grozījumu, tai ir nepieciešamas trīs ceturtdaļas no visām konvencijas pušu balsīm. Jebkurš šādi pieņemtais ieteiktā grozījuma teksts tiek nosūtīts glabātājam un visām konvencijas pusēm.

3. Grozījums stājas spēkā un ir saistošs visām konvencijas pusēm pēc simts divdesmit dienām pēc tā nosūtīšanas datuma, kas tiek precizēts glabātāja atsūtītajā paziņojumā par to, ka saņemts rakstisks paziņojums par to, ka trīs ceturtdaļas konvencijas pušu ir grozījumu apstiprinājušas, ja vien kāda cita konvencijas puse nepaziņo glabātājam, ka tā iebilst pret šo grozījumu deviņdesmit dienu laikā, sākot ar nosūtīšanas datumu, kas ir precizēts glabātāja atsūtītajā paziņojumā par saņemšanu; šādā gadījumā grozījums nav spēkā nevienai no konvencijas pusēm. Jebkura konvencijas puse, kura ir iebildusi pret grozījumu, var jebkurā laikā anulēt šo iebildumu. Ja visi iebildumi par grozījumu tiek anulēti, grozījums stājas spēkā un ir attiecināms uz visām konvencijas pusēm simts divdesmit dienas pēc nosūtīšanas datuma, kas ir precizēts glabātāja atsūtītajā paziņojumā par pēdējās anulēšanas saņemšanu.

4. Jebkura puse, kura par konvencijas pusi kļūst pēc grozījuma pieņemšanas, atbilstoši 2.punktam tiek uzskatīta par konvencijas pusi, kas šos grozījumus apstiprinājusi.

5. Glabātājs nekavējoties paziņo visām konvencijas pusēm par grozījuma apstiprinājuma saņemšanu, par iebilduma paziņojuma saņemšanu vai iebilduma anulēšanas saņemšanu un par grozījuma stāšanos spēkā.

 

XXII pants

1. Šī konvencija ir pieejama parakstīšanai Otavā līdz 1978.gada 31.decembrim. To paraksta puses, kuras ir pārstāvētas diplomātiskajā konferencē par daudzpusējās sadarbības nākotni Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības jomā; tā notiek Otavā no 1977.gada 11. līdz 21.oktobrim. Pēc tam konvencijai varēs pievienoties.

2. Šī konvencija tiek pakļauta ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas prasībai no parakstošo valstu puses, un ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas dokumenti tiek iesniegti Kanādas valdībai, kas konvencijā tiek dēvēta par “glabātāju”.

3. Šī konvencija stājas spēkā janvāra pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas dokumentus ir iesnieguši ne mazāk kā seši parakstītāji, no kuriem vismaz viens piemēro zvejniecības jurisdikciju ūdeņos, kuri veido Konvencijas teritorijas daļu.

4. Jebkura puse, kura nav parakstījusi šo konvenciju, var tai pievienoties, iesniedzot glabātājam rakstisku paziņojumu. Pievienošanās paziņojumi, kurus glabātājs saņēmis pirms šīs konvencijas spēkā stāšanās datuma, iegūst likumīgu spēku konvencijas spēkā stāšanās datumā. Pievienošanās paziņojumi, kurus glabātājs saņēmis pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā, iegūst likumīgu spēku datumā, kad tos saņem glabātājs.

5. Glabātājs informē parakstītājus un visas konvencijas puses par visiem iesniegtajiem ratifikācijas, akcepta vai apstiprinājuma dokumentiem un saņemtajiem pievienošanās dokumentiem.

6. Glabātājs atklāj Organizācijas sākotnējo sanāksmi, kas tiek sasaukta ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem pēc konvencijas spēkā stāšanās, un nosūta darba kārtības projektu katrai konvencijas pusei ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms sanāksmes.

 

XXIII pants

Šai konvencijai stājoties spēkā, katrs priekšlikums, kas tajā laikā ir ticis nosūtīts vai ir spēkā tajā laikā saskaņā ar 1949.gada Starptautiskās Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības konvencijas (ICNAF konvencija) VIII pantu, saskaņā ar ICNAF konvenciju nekavējoties kļūst par visām konvencijas pusēm saistošu pasākumu attiecībā uz regulējamo teritoriju, ja priekšlikums ir stājies spēkā saskaņā ar ICNAF konvenciju, vai laikā, kad tā stājas spēkā saskaņā ar tās noteikumiem. Pakļaujoties šīs konvencijas XII panta 3.punkta noteikumiem, katrs šāds pasākums ir saistošs katrai konvencijas pusei līdz tā termiņa beigām vai līdz laikam, kad tas tiek aizstāts ar pasākumu, kurš ir kļuvis saistošs atbilstoši šīs konvencijas XI pantam, pieņemot, ka neviens šāds aizvietojums nestāsies spēkā, pirms šī konvencija nebūs bijusi spēkā vienu gadu.

 

XXIV pants

1. Katra konvencijas puse var izstāties no konvencijas katra gada 31.decembrī, paziņojot par to glabātājam iepriekšējā gada 30.jūnijā vai pirms šī datuma. Glabātājs nosūta šāda paziņojuma eksemplārus pārējām konvencijas pusēm.

2. Jebkura cita konvencijas puse var saskaņā ar šo noteikumu izstāties no konvencijas tajā pašā 31.decembrī, paziņojot glabātājam viena mēneša laikā, sākot ar datumu, kad šī puse ir saņēmusi no glabātāja paziņojumu par izstāšanos atbilstoši 1.punktam.

 

XXV pants

1. Šīs konvencijas oriģināls tiek iesniegts Kanādas valdībai, kura šī dokumenta apstiprinātās kopijas nogādā visiem parakstītājiem un visām konvencijas pusēm.

2. Glabātājs reģistrē šo konvenciju Apvienoto Nāciju sekretariātā.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Sastādīta Otavā 1978.gada 24.oktobrī, vienā eksemplārā angļu un franču valodās, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem.