“Attīstības virzītājspēks ir vienots darbs”

Ainārs Šlesers, Ministru prezidenta biedrs, — “Latvijas Vēstnesim”

Lai taptu vienota ekonomiskā stratēģija

— Valsts izpildvaras struktūrā jūs ieņemat īpašu vietu — Ministru prezidenta biedrs, vicepremjers. Vai šāds amats ir ar pirmreizības mērauklu mērāms vai arī tā ir ierasta prakse Latvijā?

— Latvijas likumdošana paredz, ka Ministru prezidenta biedra amats mūsu valstī pastāv. Protams, vienā valdības modelī šāds amats ir bijis, citā — nē. Tomēr tā ir pietiekami izplatīta prakse daudzās pasaules valstīs, ka valdībā strādā arī vicepremjeri. Tāpēc šis amats būtu jāvērtē no citas puses: ko konkrēti vicepremjers dara.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Man kā vicepremjeram ir uzticēti daudzi nozīmīgi pienākumi. Viens no tiem ir vadīt Latvijas ekonomiskās stratēģijas izstrādi. Līdz šim diemžēl vienota ekonomiskā stratēģija ir eksistējusi tikai uz papīra, bet mūsu valstī ir ļoti nepieciešams to reāli īstenot. Tāpēc tika izveidota Latvijas Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padome, par kuras vadītāju esmu izraudzīts es. Padomē darbosies tie ministri, kuru vadītās valsts pārvaldes institūcijas saistītas ar tautsaimniecības attīstību, — ekonomikas, finanšu, zemkopības, satiksmes, vides, ārlietu, iekšlietu, tieslietu, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri. Mēs strādāsim pie ekonomisko procesu veicināšanas mūsu valstī, jo uzskatām, ka nav gluži pareizi tikai pasīvi gaidīt ieņēmumus no ekonomiskās darbības valstī, lai varētu dalīt un pārdalīt budžetu. Valdībai ir aktīvi jāstrādā, lai palielinātu ieņēmumus, un mēs esam apņēmušies to paveikt.

Man kā Ministru prezidenta biedram ir uzticēti arī citi pienākumi, piemēram, Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas vadīšana. Tāpat man jāpārstāv valdība sarunās ar 2006. gada hokeja pasaules čempionāta rīkotājiem, kā arī jārisina jautājumi, kas saistīti ar celulozes rūpnīcas projektu. Visas šīs kompetences ir nozīmīgas, tomēr galvenā darbība būs vērsta uz vienotās ekonomiskās stratēģijas izveidi.

— Jūs minējāt, ka viens no jūsu pienākumiem ir Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomes vadīšana. Kādi būs jaunizveidotās padomes galvenie uzdevumi?

— Kā jau teicu — padomei būs jāizstrādā valsts tautsaimniecības stratēģija. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā daudz runāts par dažādām stratēģijām un valsts attīstības modeļiem. Uzrakstīts liels skaits dokumentu, pirms diviem gadiem tapusi pēdējā Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija, taču joprojām nav skaidras vīzijas, kā attīstīsies katrs tautsaimniecības sektors, bez tam nenorit aktīva šo dokumentu īstenošana. Rezultātā daudzu cilvēku darbs izrādās veltīgs, un šīs stratēģijas tā arī paliek vienīgi uz papīra.

Lai situācija mainītos, jātop jaunai tautsaimniecības stratēģijai. Tas nenozīmē, ka iepriekš publiskotie dokumenti tapuši velti — tie var kalpot par pamatu jaunajai stratēģijai. Taču, gatavojot jauno dokumentu, īpaša uzmanība jāpievērš praktiskajai pusei, radot mehānismu, kādā veidā sasniegt stratēģijā izvirzītos mērķus un prioritātes. Padomes plašais sastāvs ļaus ikvienu jautājumu skatīt kompleksi, izvērtējot tā ietekmi uz tautsaimniecību kopumā. Šāda pieeja ļaus izvairīties no nepārdomātu un kādai atsevišķai interešu grupai izdevīgu lēmumu pieņemšanas, tā vietā sniedzot kompleksu vērtējumu un pieņemot izsvērtus un izdiskutētus lēmumus.

Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomes izveide apliecina valdības vēlmi uzņēmēju problēmas risināt augstākajā līmenī. Un atsevišķos medijos izskanējušās bažas, ka ministri grasās slepus lemt par valsts ekonomisko stratēģiju, neiztur kritiku. Gluži pretēji — neviens lēmums netiks pieņemts, nekonsultējoties ar biznesa sabiedrību. Bez tam padomes izveide nodrošinās ātrāku lēmumu pieņemšanas gaitu, tādējādi mazinot birokrātiju. Tas nozīmē, ka pēc jautājuma izvērtēšanas un izdiskutēšanas būs iespējams pieņemt konkrētus lēmums, negaidot, kamēr dokuments izies cauri neskaitāmiem ierēdņu kabinetiem.

— Tātad šāds padomes pieņemts lēmums būs galavārds kādā konkrētā jautājumā.

— Ja ministri konceptuāli vienosies par vienu vai otru valstij būtisku jautājumu, kas saistīts ar ekonomisko stratēģiju, tad, protams, valdībā šis jautājums automātiski arī tiks apstiprināts. Svarīgi, lai ministri kaut kur varētu diskutēt par aktuālajiem jautājumiem, jo valdības sēdēs pārsvarā mums jau jāpieņem lēmumi. Diskusijām ir jānotiek arī ministru, nevis tikai valsts sekretāru līmenī.

Es neiztirzāšu, kas būtu jādara katrai ministrijai atsevišķi, bet svarīgākais ir tas, ka šis kopīgais darbs palīdzēs mums saprast, kā ātrāk un efektīvāk risināt aktuālās problēmas. Padomei, tāpat kā valdībai kopumā, ir jāstrādā intensīvi, jo mums ir jāpalielina ieņēmumi valsts budžetā. Vienīgais veids, kā to izdarīt, ir palielināt ekonomisko aktivitāti valstī, sadarbojoties ar uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā. Nav nozīmes, kam pieder uzņēmums — pašmāju vai ārvalstu uzņēmējam, svarīgi, ka viņi visi strādā uz vietas, Latvijā. Tāpat ir jāsekmē arī jaunu uzņēmumu izveidošanās Latvijā, jo līdz ar to rodas jaunas darbavietas, palielinās pievienotā vērtība, pieaug ieņēmumi valsts budžetā, kas savukārt ļauj nodrošināt iespēju palielināt gan pensijas, gan algas mediķiem, skolotājiem un visiem pārējiem, kas ir atkarīgi no valsts budžeta.

Lai tiktu uzlabota uzņēmējdarbības vide

— Jūs esat valdības pārstāvis darba grupā, kas strādā, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi mūsu valstī. Ir jau notikušas vairākas sēdes. Kādi aktuālākie uzdevumi ir izkristalizējušies, tiekoties ar uzņēmējiem?

— Šis ir darbs, kas pakārtots lielajam mērķim — ekonomiskās vides uzlabošanai Latvijā. Lai šo mērķi sasniegtu, tikšanās ar uzņēmējiem neapšaubāmi ir vajadzīgas.

Lai sasniegtu progresu Latvijā, ir nepieciešams vienots darbs, kurā apvienotos valdības, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, uzņēmēji un sabiedrība kopumā. Attiecībās starp valsts un uzņēmēju interesēm ir nepieciešams līdzsvars. Ja mēs šo līdzsvaru atradīsim, tad būs apmierināti gan vieni, gan otri, līdz ar to valsts normāli attīstīsies.

Mums ir jāpanāk, lai Latvijas uzņēmēji būtu vienoti. Jāatceras, ka ir viena konkrēta uzņēmuma, vienas nozares un visas tautsaimniecības intereses. Piemēram, nodokļu samazināšanā ir ieinteresēti pilnīgi visi uzņēmēji. Bet ir arī specifiskas tautsaimniecības sektoru intereses, kas bieži vien ir pretējas. Piemēram varu minēt kaut vai kokrūpniecību, kur krasi atšķiras mežizstrādātāju un kokapstrādes dažādu apakšnozaru intereses. Tāpēc ir svarīgi tās līdzsvarot. Lai to panāktu, tiks aktivizēts pie Ekonomikas ministrijas savulaik izveidoto astoņpadsmit nozaru ekspertu padomju un Tautsaimniecības padomes darbs, kā arī tiks nostiprināta ekonomisko procesu vadīšanā tieši vai pakārtoti iesaistīto ministriju darba koordinācija. Lai situāciju uzlabotu, ir nepieciešams vienotais darbs un koordinācija.

— Pērnā gada nogalē jūs ar ekonomikas ministru un Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) ģenerāldirektoru vienojāties par to, ka aģentūra tiks reorganizēta. Kādēļ ir vajadzīga šī reorganizācija?

— Tā kā LAA līdz šim nav darbojusies pietiekami veiksmīgi, tā ir jāreorganizē — jāpārveido par Latvijas Attīstības un investīciju aģentūru un jāpanāk, lai šī aģentūra tiešām kļūtu par “vienas pieturas” aģentūru, kurā nepieciešamo atbalstu var saņemt gan vietējie, gan ārvalstu uzņēmēji. Diemžēl līdz šim politiskais atbalsts LAA ir bijis niecīgs, budžets ir bijis visai nožēlojams — 300 000 latu gadā. Ja salīdzinām ar “Latvenergo” mārketinga izdevumiem (1,2 miljoni latu), atklājas, ka vienam uzņēmumam ir četrreiz vairāk līdzekļu nekā LAA, kurai jāveicina visas valsts ekonomiskā attīstība. Man šķiet, šie cipari skaidri parāda to, ka valsts ekonomiskā attīstība nav bijusi prioritāte.

Mērķis ir panākt, lai šī aģentūra tiešām kļūtu par koordinējošo struktūru ekonomiskajos procesos, lai šī aģentūra strādātu roku rokā ar Latvijas Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomi un veicinātu to visu lēmumu izpildi, kas tiks pieņemti padomē.

— Kad varētu sākt darboties reorganizētā aģentūra?

— Reorganizācijas sākšana lielā mērā bija saistīta ar budžeta apstiprināšanu. Domāju, ka iecerētā reorganizācija varētu tikt pabeigta divos mēnešos. Ir vajadzīgs laiks dokumentu sagatavošanai, izmaiņu veikšanai statūtos, tāpat arī likumdošanā ir jāveic grozījumi. Bet vispirms bija jāpieņem budžets, lai zinātu, ar cik lieliem līdzekļiem šī aģentūra varēs rīkoties, jo ar iepriekšējo budžetu diemžēl necik tālu tikt nevarēja.

— Vai tas nozīmē, ka šogad valsts budžetā aģentūras darbībai ir atvēlēts pietiekami daudz naudas?

Diemžēl tā nav. Finansējuma palielinājums būs neliels, bet pietiekams, lai aģentūra varētu darboties aktīvāk un veiksmīgāk nekā līdz šim.

Lai sekmētos celulozes rūpnīcas projekts

— Jūs vadāt arī sarunas ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem. Kāda šobrīd ir situācija saistībā ar šo projektu?

— Janvāra sākumā tika nomainīta darba grupa, kuras vadība uzticēta man. Šajā darba grupā darbojas arī zemkopības, ekonomikas, tieslietu un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri.

Latvijas valsts ir atteikusies no līdzdalības šajā projektā akcionāra statusā. Mēs uzskatām, ka valstij ir jāstimulē ekonomiskie procesi kopumā, nevis jādarbojas kā akcionāram kādā atsevišķā projektā. Turklāt šis projekts ir ļoti liels — 900 miljonu eiro. Valstij šādu līdzekļu nav.

Jāuzsver, ka mēs nolēmām atteikties no līdzdalības šajā projektā tiešā veidā, bet mēs noteikti vēlamies atbalstīt ikvienu investīciju projektu, tai skaitā arī celulozes rūpnīcas būvniecību, bet, pirms mēs to darām, mums ir precīzi jānoskaidro potenciālo investoru vēlmes un jāsaskaņo tās ar valsts interesēm. Viņu maksimālā programma mums jau ir zināma — lielas valsts investīcijas infrastruktūrā, nodokļu atlaides un citi atvieglojumi, bet mums ir jānoskaidro, kāda ir minimālā programma, lai projekts tiktu īstenots.

Situācija šobrīd ir mainījusies. Pirms četriem gadiem, kad ritēja aktīvs darbs pie šī projekta, runa bija par simt miljonu latu vērtām investīcijām infrastruktūrā, un vienīgais potenciālais finansējuma avots bija valsts budžets, tomēr tik lielus līdzekļus šim mērķim nebija iespējams atvēlēt. Šodien mēs varam izvērtēt iespēju reāli piesaistīt līdzekļus no Eiropas strukturālajiem fondiem. Skaidrs, ka šis projekts būtu ne tikai viena uzņēmuma ieguvums, tas lielā mērā ietekmētu arī Jēkabpils rajona attīstību kopumā. Bet ir jāsaprot, ka vienas ražotnes izveides projektu mēs nevaram atbalstīt, ja tādējādi tiek radītas problēmas visai meža nozarei. Tāpēc vispirms ir jārod pilnīga skaidrība par to, kā attīstīsies meža nozare tuvākajos piecos, desmit gados un kā šis projekts varētu ietekmēt nozares turpmāko attīstību. Un tikai tad varēsim pieņemt galīgo lēmumu.

— Vai ir lemts par to, kā tiks atsavinātas valstij piederošās akciju sabiedrības “Baltic Pulp” kapitāla daļas?

— Valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka tās tiks pārdotas likumdošanā paredzētajā kārtībā.

— Kas varētu būt potenciālie akciju pircēji?

— Patlaban runa ir par “Metsäliitto Group” — tiem somu investoriem, kas plāno iegādāties arī zviedru investoru daļu. Mēs viņiem piedāvāsim pirmpirkuma tiesības uz valsts akciju daļu.

Lai pasaules hokeja čempionāts notiktu Rīgā

— Jūs pārstāvat valdību arī sarunās par pasaules hokeja čempionāta rīkošanu. Kā norit gatavošanās šim čempionātam?

— 3. martā es tikos ar Latvijas Hokeja federācijas vadību — Lipmana kungu un Ulmaņa kungu, kā arī ar Starptautiskās Hokeja federācijas ģenerālsekretāru Janu Oki Edvinsonu, kurš bija ieradies Latvijā, lai uzzinātu, kā norit gatavošanās 2006. gada pasaules čempionātam. Protams, visas puses ir ieinteresētas, lai čempionāts 2006. gadā notiktu Rīgā, bet, lai vēlmes piepildītos, ir jāveic vairāki priekšdarbi, bez kuriem šis čempionāts te nemaz nevar notikt.

Galvenais uzdevums, pie kā mēs esam apstājušies, ir nodrošināt divu hokeja haļļu celtniecību. Šobrīd situācijas attīstība ievirzījusies pozitīvā gultnē — Rīgas dome ir panākusi vienošanos ar investoriem par zemes iznomāšanu halles būvniecībai. Investori ir tikušies arī ar Latvijas Hokeja federāciju.

Jāsaprot, ka nevis valdība ir šī čempionāta rīkotāja, bet gan Latvijas Hokeja federācija. Valdība var tikai sniegt savu atbalstu. Patlaban tas ir morālais atbalsts. Tiklīdz mums būs zināms, ka halles būvniecība tiks nodrošināta, mēs atbalstīsim arī iesniegto priekšlikumu par finansējuma piešķiršanu čempionāta organizatorisko darbu veikšanai, tai skaitā informācijas plūsmas nodrošināšanai. Tātad par finansiālo atbalstu valdība lems pēc tam, kad būs saņēmusi visus dokumentus, kas apliecina, ka investori un Hokeja federācija spēj nodrošināt šo haļļu būvniecību.

Lai veicinātu valsts un baznīcas sadarbību

— Jūs esat arī Garīgo lietu padomes vadītājs. Ieskicējiet, lūdzu, šīs kompetences aprises!

— Veidojot šo valdību, mēs vienojāmies, ka ir nepieciešama sadarbība starp valsti un baznīcu sociālo jautājumu risināšanā. Tāpēc ir jāpanāk dialogs starp valsti un baznīcu pārstāvjiem. Mēs zinām, ka valstī ir diezgan daudz problēmu, ko nevar atrisināt tikai un vienīgi ar izmaiņām likumdošanā. Piemēram, mūsu valstī ir apmēram četri tūkstoši bērnu, kas dzīvo bērnunamos, un tikai 5 % patiešām ir bāreņi, pārējie ir dzīvu vecāku “bāreņi”. Lielas problēmas ir arī alkoholisms, narkomānija, bērnu klaiņošana. Šo problēmu risināšanā baznīca var aktīvi iesaistīties, un valsts to vēlas atbalstīt. Ir jādiskutē arī par jautājumiem, kas saistīti ar ticības mācības mācīšanu skolā.

Lai uzlabotu attiecības ar Krieviju

— Februāra beigās valdības sēdē tika apstiprināts jaunais Latvijas un Krievijas starpvaldības komisijas sastāvs. Kādi ir komisijas aktualizētie uzdevumi?

— Šonedēļ šīs komisijas pirmajā tikšanās reizē mēs izanalizējām situāciju, kāda bijusi Latvijas un Krievijas attiecībās līdz šim, un aktualizējām gan līdz šim neatrisinātos jautājumus, gan arī tuvākā un tālākā nākotnē risināmos. Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas darba kārtībā bija 34 izskatāmie jautājumi. Šobrīd parakstīšanai ir gatavi līgumprojekti par gaisa satiksmi, par sadarbību dzelzceļa transportā, par sadarbību tūrismā, par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanu, par sadarbību sociālās drošības jomā. Komisijas sēdē nolemts šos jautājumus sadalīt četros blokos un attiecīgi izveidot četras darba grupas: par finanšu un īpašuma jautājumiem, par ekonomisko sadarbību, par sadarbību iekšlietu un vides jautājumos, par sadarbību sociālajā un kultūras jomā. Līdz šā gada aprīļa sākumam ministrijām jādeleģē savi pārstāvji darba grupām.

Jāatzīst, ka politiskā dialoga trūkuma dēļ līdzšinējais komisijas darbs nav vērtējams kā īpaši veiksmīgs, tomēr ir cerība, ka komisijas loma abu valstu savstarpējo attiecību uzlabošanā pieaugs. Lai virzītos uz priekšu, ir vajadzīgs ieinteresēts dialogs. Latvijas valdība ir ieinteresēta attiecību uzlabošanā ar Krieviju, un es ceru, ka gan mūsu atklātā nostāja, gan Latvijas uzaicinājums iestāties ES un NATO mainīs Krievijas attieksmi. Pasaule mainās, un jāmainās ir arī Latvijas un Krievijas attiecībām. Nākamgad Latvija jau būs ES dalībvalsts. Uzskatu, ka mūsu valsts varētu kļūt par stratēģisku vietu jaunajā Eiropā. Latvijas un Krievijas robeža būs gan ES, gan NATO ārējā robeža ar Krieviju, līdz ar to šis reģions būs interesants biznesam.

Lai noskaidrotu Krievijas viedokli par komisijas turpmāko darbu, Latvijas Republikas vēstnieks Krievijas Federācijā Normans Penke ir ticies ar starpvaldību komisijas Krievijas puses vadītāju Aleksandru Počinoku un iesniedzis viņam Ministru prezidenta biedra uzaicinājumu tuvākā laikā apmeklēt Rīgu. Kā apliecināja vēstnieks, A.Počinoks ir pieņēmis uzaicinājumu un, iespējams, abu starpvaldību komisijas vadītāju tikšanās notiks Rīgā jau šā gada aprīļa vidū.

Lai Latvija kļūtu par biznesa centru Eiropā

— Jūs minējāt, ka, iestājoties ES, Latvija kļūs par stratēģiski nozīmīgu vietu. Arī janvāra beigās konferencē “Latvijas ekonomiskā stratēģija” jūs apliecinājāt, ka Latvijai ir izredzes kļūt par Eiropas biznesa centru. Kas tieši būtu darāms Latvijai, lai šī vīzija kļūtu par realitāti?

— Uzskatu, ka mūsu valstij iespējas tiešām ir ļoti lielas. Sākot ar to, ka, esmu pārliecināts, uz vēl vienu termiņu tiks ievēlēta mūsu pašreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Viņai ir visas iespējas kļūt par jaunās Eiropas politisko līderi, ieņemt Vāclava Havela, kura viedoklī ieklausījās visa pasaule, vietu. Tā ir realitāte, ka mazas valsts prezidents var kā vienlīdzīgs stāvēt blakus lielo valstu prezidentiem, to mūsu prezidente ir pierādījusi savā darbā. Viņai uzticas ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts. Piemēram, Davosā katru gadu notiek ekonomikas forums, kurā piedalās pasaulē ievērojami politiķi un biznesmeņi. Šogad uz šo pasākumu bija aicināta V. Vīķe–Freiberga, bet nebija aicināti ne Igaunijas, ne Lietuvas prezidenti. Tas tikai pierāda to, ka personības autoritāte ļoti daudz nozīmē.

Runājot par Latviju kā iespējamo biznesa centru, gribu norādīt, ka tā nostiprināšanos ietekmēs gan mūsu valsts ģeopolitiskā Eiropā, gan Latvijas lielākā bagātība — cilvēki. Mūsu valstī ir daudz progresīvu cilvēku, kuriem ir gan laba izglītība, gan vērtīga darba pieredze vienā vai otrā sektorā. Pluss ir arī tas, ka lielākā daļa iedzīvotāju pašlaik brīvi runā gan krievu, gan angļu valodā, īpaši jaunā paaudze, uz ko mēs liekam lielas cerības. Valodu zināšanas, ģeogrāfiskā situācija, kā arī nodokļu sloga samazināšana — šie aspekti nav mazsvarīgi ārvalstu investoriem.

Latvija ir maza valsts ar divarpus miljoniem iedzīvotāju, un mēs nevaram piedāvāt savu lielo tirgu. Līdz ar to mums ir jāpiedāvā kas cits, lai ārvalstu struktūras izvēlētos Latviju. Rīga ir viena no lielākajām Ziemeļeiropas pilsētām, tā ir Eiropas tipa pilsēta, un arī šis ir ļoti būtisks faktors, jo ārvalstu uzņēmēji, kas brauc strādāt uz citām valstīm, protams, uzdod sev jautājumu: vai man šī vieta patiks, kā šeit jutīsies mana ģimene.

— Vai iepriekšminētajiem apgalvojumiem jūs gūstat apstiprinājumu arī savās ārvalstu vizītēs, kurās jau vairākkārt esat devies, kopš esat šajā amatā?

— Protams. Pirmā vizīte bija ASV, kur tikos ar daudziem uzņēmējiem, baņķieriem, finansistiem. Viņi apliecināja, ka Amerika seko līdzi procesiem Eiropā, uzmanīgi vēro, kā attīstās situācija, vērtē, kāda būs katras valsts nozīme jaunajā Eiropā. Viņi redz, ka Latvija tiešām var kļūt par biznesa centru, jo visi priekšnoteikumi tam ir.

Tiekoties ar cilvēkiem Baltajā namā un daudzās citās institūcijās, ievēroju, ka viņu attieksme bija citāda nekā pirms četriem gadiem, kad man kā ekonomikas ministram bija iespēja viesoties ASV. Toreiz attieksme bija daudz vēsāka: strādājiet, paveiciet visus savus mājasdarbus — runa bija par iestāšanos NATO. Tagad ASV ir ieinteresēta arī Latvijas un Amerikas divpusējo attiecību nostiprināšanā. Līdzīga attieksme ir citur, un mums atliek vien aktīvi strādāt, lai Latvija kļūtu vēl pievilcīgāka ārvalstu investoriem un uzņēmējs, meklējot vietu investīcijām, izvēlētos tieši Latviju.

Lai ekonomiskie procesi attīstītos pareizā virzienā

— Runājot par pašmāju būtiskākajām tautsaimniecības norisēm, sakiet, lūdzu, kā jūs vērtējat privatizācijas procesu valstī?

— Par atlikušo lielo uzņēmumu privatizāciju lems valdība. Pirmais aktuālais jautājums, kur tika pieņemts ļoti drošs un valstisks lēmums rīkot akciju pārdošanu par naudu atklātā izsolē, bija saistīts ar “Latvijas krājbankas” privatizāciju. Nekādu pirmpirkuma tiesību, vienkārši atklāta izsole par naudu. Tas liegs kādai pircēju grupai baudīt īpašas privilēģijas. Valsts tādējādi iegūs gan līdzekļus, gan nodrošinās to, ka uzņēmuma privatizācija notiks atklāti.

Runājot par “Lattelekom”, atklāts jautājums vēl ir tiesvedība. Tomēr esmu pārliecināts, ka arī tiks panākta vienošanās starp Latvijas valsti un privāto investoru “Telia”, jo šis strīds nav izdevīgs ne vienai, ne otrai pusei. Mēs maksājam milzīgus honorārus advokātiem, un, šķiet, no šī procesa iegūst tieši viņi, nevis Zviedrijas investori vai Latvijas valdība.

Kas attiecas uz “Latvenergo”, valdība, jau veidojot koalīciju, skaidri definēja, ka šis uzņēmums netiks privatizēts un ka tas paliks vienots, līdz ar to šī privatizācija iet secen.

Šobrīd aktuāls ir jautājums par “Ventspils naftu”. Mēs redzam, ka naftas pārkraušanas apjomi ir samazinājušies līdz minimumam, un arī šeit mums steidzami jāmeklē risinājums.

— Pieņemot šā gada valsts budžeta likumprojektu Ministru kabinetā, jūs kā vienu no aktuālākajiem uzdevumiem minējāt muitas kontroles sistēmas sakārtošanu. Kas valstij būtu jādara, lai šī sistēma tiktu uzlabota?

— Skaidrs, ka kontrabanda joprojām ir liela problēma mūsu valstī. Nelikumības notiek tāpēc, ka daudz kas nav sakārtots. Mēs zinām, ka liela daļa preču, kas ienāk mūsu valstī, netiek atmuitota uz robežas, bet gan muitas noliktavās. Diemžēl daudzas muitas noliktavas nav tehniski sagatavotas kravu pārbaudīšanai. Kontrolētāji tikai izraksta pavadzīmes, noformē visus vajadzīgos dokumentus, bet fiziskā kravu pārbaude netiek veikta. Alkohola, cigarešu, gaļas kontrabandas īpatsvars mūsu valstī ir ļoti liels. Šīs preces, kontrabandas ceļā nonākot tirgū, rada ļoti nopietnas problēmas mūsu ekonomikai. Tāpēc nekavējoties ir jāķeras pie muitas kontroles sistēmas uzlabošanas.

Esmu ticies ar finanšu ministru, un mēs vienojāmies, ka tuvākajā laikā jānāk klajā ar iniciatīvu, kas varētu mainīt situāciju un lielā mērā ierobežot muitas noliktavu skaitu mūsu valstī. Esmu pārliecināts, ka daudzas no šīm noliktavām kļūs nerentablas, tiklīdz tiks apstādināts kontrabandas bizness.

— Kā jūs kopumā vērtējat šā gada valsts budžetu, kura izstrādei valdība veltīja pirmos trīs savas darbības mēnešus?

— Protams, būtu svarīgi, lai budžeta deficīts nebūtu tik liels, cik tas ir, bet pagaidām mēs nevarējām atļauties to samazināt. Prioritāšu valstī ir ļoti daudz. Vienīgā iespēja ir palielināt ieņēmumus tā, lai mēs varētu samazināt gan budžeta deficītu, gan novirzīt līdzekļus prioritārām lietām. Jāsaprot, ka ar investīcijām pašvaldībām, pensiju, skolotāju un mediķu algu palielināšanu vien nepietiks, ir jāinvestē valsts attīstībā. Tāpēc ir jāatrod līdzsvars starp ekonomikas veicināšanu un sociālo jautājumu risināšanu. Bez lielām investīcijām ekonomikā nekā nebūs.

Salīdzinot, piemēram, Zemkopības un Ekonomikas ministriju, redzams, ka pirmās institūcijas budžets ir deviņas reizes lielāks par otrai atvēlēto līdzekļu apjomu. Būtu normāli, ja zemkopība, kas rada mazāk nekā desmit procentus iekšzemes kopprodukta, tomēr nesaņemtu vairāk par piecdesmit procentiem no līdzekļiem, kas tiek atvēlēti ekonomikas attīstībai valstī kopumā. Bet tas nenozīmē, ka es iestājos par to, lai zemkopībai tiktu samazināti līdzekļi. Nē, esmu par to, lai ekonomiskajai attīstībai, proti, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, tie tiktu piešķirti krietni vairāk nekā līdz šim. Neinvestējot līdzekļus, nevaram cerēt uz peļņu.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore