Par tiesībām prasīt preču un pakalpojumu kvalitāti

— Lai gan Patērētāju tiesību aizsardzības diena pasaulē pastāv jau četrdesmit vienu gadu, par Latviju var teikt, ka mūsu valstī šo dienu atzīmē, nevis svin, — velkot zināmas paralēles ar patērētāju tiesību aizsardzības stāvokli Latvijā, vakar, 13.martā, preses konferencē norādīja ekonomikas ministrs Juris Lujāns.

Tiesības uz kvalitāti

Latvijas likumdošana patērētāju tiesību aizsardzībā — tuvojas Eiropas Savienības (ES) līmenim, daudz ir darīts, lai normatīvos aktus iedzīvinātu, taču realitātē patērētāju tiesību aizsardzības līmenis ir cieši saistīts ar vispārējā dzīves līmeņa celšanos. Iedzīvotāju pirktspēja ietekmē uzņēmēju piedāvāto preču un pakalpojumu kvalitāti, jo cilvēki nereti izvēlas lētāku, taču ne tik augstvērtīgu izstrādājumu vai pakalpojumu. Joprojām ir uzņēmēji, kas patērētāju tiesību normu ievērošanu uzskata par dārgu un uzņēmējdarbību bremzējošu faktoru, situāciju Latvijā raksturoja ekonomikas ministrs. Taču normālas konkurences apstākļos tieši kvalitāte ir tā, kas nodrošina uzvaru, atzīmēja J.Lujāns, norādot, ka patērētāju tiesības ir abpusēji svarīgs jautājums – gan uzņēmējiem ir jābūt pārliecinātiem, ka viņi ražo kvalitatīvu preci, piedāvā adekvātu pakalpojumu, gan pircējam ir jāzina, ka viņam ir tiesības saņemt šo kvalitatīvo preci vai pakalpojumu. Valstij šajā procesā ir jānodrošina uzraudzības funkcijas un, ja nepieciešams, jālieto represīvas metodes kvalitātes nodrošināšanai. Latvijai ir svarīgi panākt Eiropas Savienības līmenim atbilstošu preču un pakalpojumu kvalitāti, jo katram valsts iedzīvotājam ir tiesības tērēt savus līdzekļus par šim līmenim atbilstošiem piedāvājumiem.

Kas aizstāv patērētājus

Latvijā patērētāju tiesību aizstāvībai, preču un pakalpojumu kvalitātes atbilstības novērtēšanai radīta plaša normatīvo aktu bāze. Patērētāju tiesību aizsardzība nodota Ekonomikas ministrijas kompetencē, tās pārraudzībā kopš 1997.gada darbojas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas tiek uzturēts par valsts budžeta līdzekļiem. Patērētāju tiesību aizsardzības centra galvenie uzdevumi ir veikt nepārtikas preču tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas un reklāmas jomu uzraudzību, izskatīt patērētāju iesniegumus un sūdzības, konsultēt patērētājus par viņu tiesībām un to realizēšanas procedūrām, sniegt nepieciešamo juridisko palīdzību.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs darbojas Rīgā, tam ir arī septiņas reģionālās nodaļas Latvijas pilsētās – Rēzeknē, Liepājā, Valmierā, Ventspilī, Daugavpilī, Tukumā un Jelgavā.

Kā preses konferencē norādīja Ekonomikas ministrijas Patērētāju tiesību aizsardzības nodaļas vadītāja Baiba Vītoliņa, patērētāju tiesību aizsardzības politika Latvijā ir cieši saistīta ar galvenajām nozares tendencēm Eiropas Savienībā – panākt vienādi augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni visās savienības dalībvalstīs, nodrošināt pieņemto normatīvo aktu efektīvu ieviešanu un stiprināt patērētāju sabiedrisko organizāciju darbību. Zinot to, ka saistībā ar eirointegrācijas procesu valstu robežas kļūst arvien brīvākās un preču un pakalpojumu kustība arvien intensīvāka, Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs jau ir iesaistījies vairākās starptautiskās organizācijās, kas sekmē gan informācijas apmaiņu par tirgū nonākušajām nekvalitatīvajām precēm, gan nodrošina praktiskas aktivitātes maldinošas tirdzniecības prakses seku novēršanai vai izlīdzināšanai. Viens no starptautiskās sadarbības uzdevumiem ir arī patērētāju problēmu risināšana pārrobežu tirdzniecības gadījumos. Šie jautājumi Latvijas iedzīvotājiem ir aktuāli jau šodien, bet pēc iestāšanās Eiropas Savienībā var kļūt vēl nozīmīgāki.

Prece nav laba — ko darīt?

Latvijas likumos noteikts, ka patērētājam ir tiesības izteikt pretenzijas par preces kvalitāti un saņemt defektam atbilstošu atlīdzinājumu divu gadu laikā. Šī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma norma gan ir spēkā no šā gada 1.janvāra un attiecas uz tiem patērētājiem, kas preces iegādājušies šogad. Iepriekš bija spēkā likuma norma, kas paredzēja tiesības pieteikumu par preces defektu iesniegt gada laikā un šādā gadījumā izvirzīt jebkuru no prasībām – saņemt atpakaļ naudu, preci mainīt vai remontēt.

Kā pastāstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora vietniece Māra Jēgere, šobrīd un turpmāk izvirzīt jebkuru no prasībām var tikai pirmos sešus mēnešus no darījuma veikšanas vai preces iegādes dienas. Ja defekts atklājies vēlāk, patērētāja prasības tiek apmierinātas noteiktā kārtībā – vispirms pircējam ir tiesības prasīt, lai pārdevējs bez atlīdzības novērstu preces defektu vai atlīdzinātu pircēja izdevumus gadījumā, ja defektu novērsis pircējs par saviem līdzekļiem. Pircējam ir tiesības prasīt arī preces maiņu pret tādu pašu. Nauda par nekvalitatīvo preci vai pakalpojumu tiek atmaksāta tikai tādā gadījumā, ja preci nav iespējams apmainīt pret tādu pašu vai saprātīgā laikā novērst tās defektu, neradot neērtības patērētājam. Nauda gan netiek atmaksāta pilnībā, bet proporcionāli preces nolietojuma pakāpei, kas tiek konstatēta ekspertīzē. Nauda netiek atmaksāta arī tādā gadījumā, ja preces defekts ir maznozīmīgs – tāds, kuru var novērst, neradot vizuāli konstatējamas izmaiņas preces ārējā izskatā un kurš nepazemina preces pamatfunkcijas.

Izpārdošanas un garantijas laiks

Patērētājiem ir svarīgi zināt, ka izpārdošanās un atlaižu akcijās iegādātām precēm ir tieši tāds pats prasījumu pieteikumu laiks kā parastā kārtībā iegādātām precēm. Tas, ka veikals uz skatloga uzraksta, ka prece tiek pārdota par pazeminātu cenu, nav likumā prasītais rakstiskais apliecinājums tam, ka precei nav nepienācīgās kvalitātes. Jāatceras arī tas, ka pārdevējam nav tiesību noteikt īsāku preces garantijas laiku par likumā noteiktajiem diviem gadiem. Ja pārdevējs izsniedz preces garantijas talonu, kur norādīts īsāks laiks, arī gadījumos, kad pircējs šādu talonu ir parakstījis, viņam ir tiesības prasīt novērst preces defektus likumā noteiktajā kārtībā divu gadu laikā, jo jebkura pretlikumīga vienošanās nav spēkā.

Ja nekvalitatīva prece pirkta ārpus valsts

Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram jau ir nācies risināt dažus šādus gadījumus, no kuriem vairākums saistīts ar pirkumiem Igaunijā. Kā pastāstīja M.Jēgere, katrā valstī var būt atšķirīga kārtība, kādā tiek pieteikts patērētāja prasījums, bet vairumā gadījumu vispirms ir jāvēršas ar pretenziju pie preces pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja, ja neizdodas vienoties, – pie ārpustiesas instances, kas nodarbojas ar patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem, un visbeidzot — tiesā. Eiropas Savienības valstīs patērētāju prasījumiem ieviesta vienota forma, kuru atliek vien aizpildīt. Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, šī forma būs pieejama arī latviešu valodā.

Šobrīd, ja nelaimējies nopirkt defektīvu preci ārpus Latvijas, vienkāršākais risinājums ir lūgt palīdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kura speciālisti palīdzēs gan uzrakstīt iesniegumu preces pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, gan sniegs konsultācijas, kā tālāk risināt defektu novēršanas vai naudas atguves procedūru.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore