Par iekšlietu ministra un pašvaldību pārstāvju tikšanos

12. martā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē, lai pārrunātu jautājumus ar pašvaldību vadītājiem, bija ieradies arī iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Ministrs nepilnas stundas laikā iepazīstināja klātesošos ar tiem iekšlietu nozares jautājumiem, kas skar pašvaldības. M.Gulbis atgādināja, ka valdība ir sākusi sakārtot darbu policijas sistēmā, tostarp tiek palielināts policijas darbinieku atalgojums. Šobrīd valstī strādā vairāk nekā desmit tūkstoši policistu.

Ministrs ieskicēja situāciju šā gada pirmajos mēnešos, norādot, ka noziedzības līmenis valstī nav paaugstinājies, savukārt ir samazinājies nozagto automašīnu skaits. Tika atzīmēts, ka liela uzmanība pievērsta narkotiku apkarošanai.

Runājot par policijas materiāli tehnisko nodrošinājumu, M.Gulbis atklāja, ka šajā gadā policijas automašīnu parka atjaunošanai no valsts budžeta atvēlēti 1,2 miljoni latu, bet policistu drošības paaugstināšanai — 600 tūkstoši latu bruņuvestu iegādei. Pieņemot zināšanai iekšlietu ministra informāciju, pašvaldību pārstāvji aicināja neaizmirst par policijas transportu ārpus Rīgas. Tieši Latvijas rajonos Valsts policijas materiāli tehniskais nodrošinājums, tai skaitā automašīnas, ir salīdzinoši daudz kritiskākā stāvoklī.

Gan pašvaldību vadītāji, gan ministrs atzina, ka abpusēja sadarbība ir jāveicina arī turpmāk. M.Gulbis aicināja pašvaldības pārdomāt videonovērošanas kameru uzstādīšanas iespējas, norādot, ka vietās, kur tās uzstādītas, noziedzības līmenis ir samazinājies. Iekšlietu ministrija atbalstītu arī kopēju projektu videokameru iegādei un uzstādīšanai.

Runājot par pašvaldību policijas darbību, ministrs atzina, ka, viņaprāt, tik nelielā valstī kā Latvija sabiedrisko kārtību pašvaldībās varētu uzturēt arī ar Valsts policijas spēkiem. Tomēr daudzviet pašvaldības policijas darbība ir ļoti veiksmīga. Bet jautājums par to, vai uzturēt šādu iestādi, jāizlemj katrai pašvaldībai pašai, atzina M.Gulbis.

Vēl viens ar iekšlietu ministru pārrunājamais sasāpējušais jautājums bija par ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Pašvaldību vadītāji norādīja, ka šā dienesta aprīkojums lielākoties ir nepietiekams. Glābšanas dienestu darbības apmaksai trūkstošā nauda visbiežāk tiek lūgta no pašvaldībām. Tāpat pašvaldības no saviem līdzekļiem uztur brīvprātīgās ugunsdzēsēju vienības.

LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis atgādināja, ka arī šogad, lūdzot valsts atbalstu šo formējumu uzturēšanai, valdības un pašvaldību domstarpību un vienošanās protokolā netika panākta pozitīva vienošanās. Ministrs atzina, ka ir jāmeklē risinājumi, un aicināja kopā ar pašvaldībām nākamo gadu iekšlietās pasludināt par ugunsdzēsēju gadu.

Pašvaldību vadītāji, izmantojot iespēju, uzdeva ministram jautājumus. Apspriežot Ministru kabineta 210. noteikumus par seksuālo pakalpojumu sniegšanas vietu noteikšanu prostitūtām, M.Gulbis izteica viedokli, ka nav jēgas šādas vietas noteikt neapdzīvotās teritorijās, kur ieinteresētais iedzīvotāju kontingents neapgrozās. Ir jāņem vērā vēsturiskā šādu vietu izveide, kaut gan būs iedzīvotāju neapmierinātība un protesti neatkarīgi no pašvaldības lēmuma. “Tā patiešām ir problēma — spēt līdzsvarot likuma prasības ar iedzīvotāju interesēm,” teica M. Gulbis. Uz jautājumu, vai pašvaldības pienākums ir palīdzēt uzturēt Valsts policiju noteiktā rajonā, ministrs tiešu atbildi nesniedza, norādot, ka situācija uzlabosies palēnām, un aicināja uz līdzsvarotu sadarbību.

LPS domes sēdē tika apstiprinātas pašvaldību pārstāvju sarunu grupas ar nozaru ministrijām. Atbilstoši ministriju skaitam ir izveidotas 16 sarunu grupas. A.Jaunsleinis aicināja pašvaldību vadītājus aktīvi iesaistīties sarunās.

Turklāt līdz 1.aprīlim pašvaldībām ir jāizvirza savi kandidāti septiņām novērotāju un septiņām novērotāju aizvietotāju vietām no Latvijas pašvaldībām darbam Eiropas Savienības Reģionu komitejā. Pārstāvjiem ir jābūt vēlētā amatā, tāpat ir jānodrošina pašvaldību veida un pārstāvju dzimuma līdzsvars. LPS dome nolēma, ka delegācijā ietilps pa vienam pagastu, pilsētu, novadu, rajonu, lielo pilsētu pašvaldību, Rīgas pilsētas pārstāvim, kā arī LPS priekšsēdis.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore