Uz pirmo Latvijas valsts vizīti Vācijā

17.martā sākas Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīte Vācijā

“Mūsu valstis vēl daudz ko var dot viena otrai”

Ekarts Herolds, Vācijas vēstnieks Latvijā, — “LV”

Foto: A.F.I.

— Kādu nozīmi gaidāmajai Latvijas Valsts prezidentes vizītei piešķir Vācijas puse?

— Gaidāmā vizīte apliecina ciešās un daudzveidīgās attiecības starp Latviju un Vācijas Federatīvo Republiku. Šīm attiecībām ir dziļas vēsturiskas saknes. Ļoti drīz abas valstis būs partneres Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Jau Latvijas iestājas sagatavošanas procesā abas valstis cieši sadarbojas.

— Kā jūs raksturotu valsts vizītes programmu?

— Viduspunktā ir politiska domu apmaiņa, kam tieši šajā tālejošās attīstības un lēmumu laikā ir liela nozīme. Minēšu tikai Irākas krīzi un darbu ES Konventā pie Eiropas Savienības nākotnes formas. Turklāt programmas ekonomikas un kultūras daļa rada apstākļus, lai divpusējās attiecībās šīs jomas saņemtu jaunus impulsus. Esmu gandarīts par to, ka pēc Berlīnes apmeklējuma vizīte turpināsies Bavārijā un Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Abas federālās zemes var dot savu, vienreizēju ieguldījumu mūsu attiecību kopumā.

— Kādu nozīmi Vācijas puse piešķir faktam, ka Valsts prezidenti šajā vizītē pavadīs liela Latvijas uzņēmēju grupa?

— Lielā uzņēmēju delegācija, kas pavadīs Valsts prezidenti, piešķir vizītei īpašu ekonomikas akcentu. Jau patlaban Vācija ieņem pirmo vietu starp svarīgākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem un — jaunākā ziņa — arī starp investoriem. Taču tas nav iemesls, lai dusētu uz lauriem. Esmu pārliecināts, ka šeit vēl slēpjas būtisks neizmantots potenciāls. Vizīte var palīdzēt to atklāt.

— Kā jūs raksturotu mūsu valstu divpusējās attiecības kopumā?

— Abām valstīm ir ciešas, uzticības pilnas un aktīvas attiecības ar dziļām saknēm. Vācijas pusē tās intensīvi veido trīs oficiālie līmeņi — federālais, pavalstu un municipālais, kā arī nevalstiskās organizācijas, tostarp baznīcas. Arī rosīgais tūrisms abās zemēs raksturo interesi par partneri.

— Kā zināms, ES un NATO dalībvalsts Vācija noteikti atbalsta Latvijas virzību uz šīm organizācijām. Kādi apsvērumi ir Vācijas attieksmes pamatā? Kas jauns sagaidāms šajā mūsu attiecību jomā?

— Vācija, kas atrodas Eiropas centrā, vienmēr ir uztvērusi Vācijas apvienošanos arī kā Eiropas apvienošanos. ES un NATO ir Eiropas drošības, stabilitātes un labklājības garants. Vienlaikus tās ir arī vērtību kopas. Dziļu gandarījumu rada tas, ka Latvija, Lietuva un Igaunija, kas gan kultūras, gan vēsturiskā ziņā pieder pie Eiropas, tagad var dot brīvu izpausmi arī savai politiskajai gribai. Esmu pārliecināts, ka vizītes laikā tiks novērtēti lieliskie Latvijas sasniegumi iestāšanās sagatavošanā.

— Jūsu vēstījums Latvijas sabiedrībai gaidāmās valsts vizītes kontekstā?

— Šī Latvijas Valsts prezidentes vizīte būtu iemesls īsi pierimt un priecāties par divpadsmit gados sasniegto. Taču pēc tam mums ar Hanzas savienības tirgonim piemītošu lietišķumu un sparu būtu jāturpina padziļināt mūsu attiecības. Mēs viens otram vēl daudz ko varam dot.

“Šīs attiecības stiprinās mūs visās dzīves jomās”

Mārtiņš Virsis, Latvijas vēstnieks Vācijā, — “LV”

Foto: A.F.I.

— Kāda, jūsuprāt, būs šīs vizītes nozīme Latvijas un Vācijas attiecībās?

— No Latvijas viedokļa šī vizīte ir ļoti nozīmīgs notikums Latvijas un Vācijas attiecībās. Kā zināms, divu valstu attiecībās valsts vizīte tiek uzskatīta par attiecību augstāko vainagojumu. Šī ir pirmā valsts vizīte abu valstu vēsturē. Ņemot vērā Latvijas un Vācijas labo līdzšinējo sadarbību, valsts vizītes norisi gribētu raksturot kā īpašu.

— Kā jūs raksturotu šīs vizītes programmu?

— Ievērojot valsts vizīšu protokolāro raksturu, Valsts prezidentei plānotas tikšanās ar oficiālām Vācijas amatpersonām — federālo prezidentu Johannesu Rauu, federālo kancleru Gerhardu Šrēderu, Bundestāga prezidentu Volfgangu Tīrzi, Berlīnes valdošo birģermeistaru Klausu Vovereitu, kā arī vadošo Vācijas partiju pārstāvjiem. Vizītes ietvaros prezidente atklās Latvijas un Vācijas ekonomisko forumu, kā arī klātienē tiksies ar Vācijas uzņēmējiem. Četru dienu garajā vizītē bez galvaspilsētas Berlīnes tiks apmeklētas arī divas federālās zemes — Mēklenburga–Priekšpomerānija un Bavārijas brīvvalsts, kur būs tikšanās ar šo zemju vadībām un saimnieciskās dzīves pārstāvjiem. Ārpus oficiālām tikšanām vēlētos uzsvērt Greifsvaldes universitātes, kuras paspārnē darbojas Baltistikas institūts, apmeklējumu. Prezidentei būs iespēja apmeklēt vienu no nedaudziem Baltistikas institūtiem pasaulē, iepazīties ar tā darbību, kā arī sarunāties ar latviešu un lietuviešu valodas zinātniekiem, kas Vācijā akadēmiskā līmenī pasniedz baltu valodas. Kā redzams, vizītei ir ļoti piesātināts raksturs.

— Valsts prezidenti šajā vizītē pavadīs liela uzņēmēju grupa.

— Vācija ir viens no nozīmīgākiem mūsu valsts sadarbības partneriem — tā ieņem stabilu vietu kā lielākā Latvijas ārējās tirdzniecības partnere un ir otrajā vietā investīciju ziņā. Lai arī Latvijas un Vācijas savstarpējās tirdzniecības bilance ir negatīva, priecē fakts, ka Valsts prezidenti vizītē pavada plaša uzņēmēju delegācija, pārstāvot vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumus no visdažādākajām saimniecības nozarēm. Dalībai vizītē pieteikušies gan informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju, metālapstrādes, kokapstrādes un tekstila uzņēmumu pārstāvji, gan pārtikas un lauksaimniecības ražotājuzņēmumi, kā arī banku un finanšu nozares pārstāvji, tūrisma firmas. Domāju, mūsu uzņēmējiem tā būs lieliska iespēja ne vien stiprināt jau esošos kontaktus, bet arī iegūt jaunus sadarbības partnerus, īpaši ņemot vērā plānotās divpusējās tikšanās ar attiecīgajiem vācu nozaru partneriem.

— Latvijas un Vācijas attiecībām ir sena un sarežģīta vēsture. Kādas šīs attiecības, jūsu vērtējumā, ir pašlaik?

— Latvijas un Vācijas attiecības var raksturot kā ļoti labas, un šī valsts vizīte ir tam pierādījums. Latviju un Vāciju vieno aktīvs politiskais dialogs — regulāras ir abu valstu prezidentu tikšanās, kā arī veiksmīga parlamentārā sadarbība, par ko liecina arī sadarbības grupu izveidošana gan jaunā sasaukuma Saeimā, gan Bundestāgā. Mēs priecājamies, ka mūsu sadarbība ir plaša un sazarota, aptverot arī pašvaldību un federālo zemju līmeni. Sadarbības attīstība aizsardzības, iekšlietu, vides aizsardzības jomā, kā arī zinātnē un kultūrā ir pierādījums neizsmeltajām vēlmēm veidot tālākus kontaktus.

— Kādi apsvērumi, jūsuprāt, ir Vācijas attieksmes pamatā, atbalstot mūsu valsts virzību uz NATO un Eiropas Savienību (ES)?

— Aizvien vairāk mūsu valsts attīstībā jūtams, ka Latvija tuvojas dalībai ES un NATO. Arī šo organizāciju dalībvalstis, tai skaitā Vācija, aizvien vairāk mūs uztver kā partnervalsti un sabiedroto. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tā konsekventi paudusi atbalstu demokrātiskajiem procesiem, kā arī sniegusi praktisku palīdzību Latvijai iekšējo reformu īstenošanā. Latvijas virzība uz ES un NATO bijis gan palīgs, gan motivācija minēto mērķu sasniegšanā. Domāju, ka Vācija tikai priecājas par pozitīvajiem procesiem, ko Latvija īsteno un īstenos.

— Kādu iespaidu, jūsuprāt, šī valsts vizīte atstās uz Latvijas un Vācijas divpusējo attiecību turpmāko attīstību?

— Domājams, ka rezonanse būs pozitīva. Ir pamats apgalvot, ka vizīte stiprinās divpusējo sadarbību visās jomās.