Par gaidāmo valsts vizīti

Pirmdien, 17. martā, Valsts prezidente pēc Vācijas federālā prezidenta Johannesa Raua ielūguma ieradīsies valsts vizītē Vācijā

Vizīte ilgs četras dienas, un tajā Valsts prezidenti pavadīs respektabla oficiālā delegācija, kurā būs Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, iekšlietu ministrs Māris Gulbis un vides aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Vizītes laikā Vairai Vīķei–Freibergai paredzētas sarunas ar Vācijas federālo prezidentu Johannesu Rauu, federālo kancleru Gerhardu Šrēderu, Bundestāga prezidentu Volfgangu Tīrzi, kā arī ar Berlīnes pilsētas galvu Klausu Vovereitu un Vācijas ietekmīgāko partiju pārstāvjiem. Mūsu prezidente arī atklās Latvijas un Vācijas ekonomisko forumu un tiksies ar Vācijas uzņēmējiem.

Saskaņā ar Vācijas tradīciju valsts vizīte notiks abās valsts daļās – gan rietumu, gan austrumu federālajās zemēs. Pēc Berlīnes programmas Vaira Vīķe–Freiberga apmeklēs Bavāriju un Mēklenburgu–Priekšpomerāniju. Otrdienas noslēgumu un trešdienas pirmo cēlienu V.Vīķe–Freiberga pavadīs Minhenē, bet trešdienas pēcpusdienā ieradīsies Rostokā. Ceturtdien, valsts vizītes beidzamajā dienā, Vaira Vīķe–Freiberga apmeklēs Vismāru un Greifsvaldi, kur viesosies vietējā universitātē un iepazīsies ar tur iekārtoto Baltistikas institūtu. Vizītes laikā prezidente tiksies arī ar Vācijas akadēmiskajām aprindām Berlīnes Brīvajā universitātē. Paredzēts, ka Latvijas Valsts prezidente saņems Berlīnes Brīvās universitātes goda medaļu par lielo ieguldījumu Vācijas un Latvijas attiecību stiprināšanā.

Vakar, 13. martā, drīzās vizītes sakarā tiekoties ar žurnālistiem, Valsts prezidentes ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs uzsvēra, ka šī ir pirmā tik augsta līmeņa Latvijas valsts vizīte Eiropas lielākajā un ekonomiski spēcīgākajā valstī.

Taču darba vizītēs Valsts prezidente Vāciju ik gadu apmeklējusi vienu vai pat vairākas reizes. A.Pildegovičs atgādināja arī Vācijas federālā kanclera Gerharda Šrēdera vizīti 2001. gadā Latvijā un Vācijas prezidenta Johannesa Raua piedalīšanos Rīgas 800 gadu jubilejas svinībās.

Raksturojot abas vizītes programmā iekļautās Vācijas federālās zemes, A. Pildegovičs atgādināja, ka Bavārija jau tūlīt pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gada augustā centās atjaunot attiecības ar Latviju un ka Bavārijas ministru prezidents Štoibers Vācijas politiķu vidū bijis viens no konsekventākajiem Latvijas virzības uz NATO atbalstītājiem. Protams, liela nozīme ir arī Bavārijas lielajai ietekmei Vācijas ekonomiskajā un politiskajā dzīvē. Savukārt Mēklenburgas–Priekšpomerānijas apmeklējuma aktualitāti nosaka senās vēsturiskās un ekonomiskās saites starp Hanzas savienības pilsētām. Arī tagad Liepāju un Rostoku savieno prāmja satiksme. Latvijas delegācijai viesošanās Vācijas daļā, kur vēl pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem valdīja komunistiskais režīms, dos arī vērtīgu iespēju salīdzināt šeit notiekošos ekonomiskos un sociāli psiholoģiskos procesus ar mūsu zemes attīstību pēc atbrīvošanās no komunistiskā jūga. Šīs federālās zemes apmeklējums varētu valsts vizītē ienest arī īpašu dvēseliskuma aspektu, jo Šverīnē un Vismārā Vairas Vīķes ģimene bija apmetusies bēgļu gaitās pēc Otrā pasaules kara.

Valsts prezidentes ekonomikas padomniece Zane Zeibote žurnālistiem uzsvēra Latvijas un Vācijas ciešās ekonomiskās attiecības. Vācija ir Latvijas nozīmīgākā ārējās tirdzniecības partnere. Mūsu valsts uz Vāciju eksportē 16 procentus no visas eksporta kopprodukcijas uz ES valstīm un importē no Vācijas 17 procentus. Vācija ir arī viena no visnozīmīgākajām investētājām Latvijas ekonomikā. Valsts prezidentes ekonomikas padomniece uzsvēra jauno tendenci – pēdējā laikā Vācijas uzņēmēji aizvien lielāku uzmanību pievērš arī vidējā un mazā biznesa uzņēmumiem Latvijā. Z.Zeibote kā nozīmīgu faktoru minēja arī faktu, ka pērn trešo daļu no visa Latvijas eksporta uz Vāciju veidoja metāla izstrādājumi. “Tas nozīmē, ka uzlabojas mūsu eksporta struktūra un ka tajā aizvien nozīmīgāku vietu ieņem produkcija ar augstu pievienoto vērtību,” uzsvēra Valsts prezidentes padomniece.

Taču, pēc Z. Zeibotes domām, abu valstu ekonomiskajai sadarbībai joprojām ir plašas attīstības iespējas. Tāpēc V.Vīķi–Freibergu valsts vizītē pavadīs pussimts Latvijas uzņēmēju, kam Vācijā vēl pievienosies apmēram desmit latviešu biznesmeņi. Lielajā uzņēmēju grupā būs pārstāvēti galvenokārt tie, kas darbojas informācijas tehnoloģiju, banku sektorā un loģistikas, ostu un tūrisma firmās.

Vairu Vīķi–Freibergu valsts vizītē pavadīs arī trīs Latvijas pilsētu mēri– Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, Daugavpils domes priekšsēdētājs Rihards Eigims un Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Specifiska valsts vizītes dimensija, tiekoties ar Berlīnes pilsētas tēviem, būs arī rudenī ieplānotās Berlīnes dienas Rīgā.

Vizītes laikā paredzēts parakstīt Latvijas un Vācijas starpresoru līgumu starp abu valstu vides ministrijām – līgumu “Par kopīgu vides aizsardzības pilotprojektu īstenošanu”, kas paredz Vācijas atbalstu dažādiem vides aizsardzības izpētes projektiem Latvijā. Līdz šim starp abām valstīm noslēgti jau 24 līgumi.

“Šīs vizītes pamatmērķis ir novērtēt Latvijas un Vācijas divpusējās attiecības un dot jaunu spēku mūsu starpvalstu attiecību turpmākajai attīstībai, “ teica Valsts prezidentes ārlietu padomnieks, piebilstot, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem vizītes laikā būs Latvijas virzība uz Eiropas Savienību. Paredzēts, ka šo dimensiju Vaira Vīķe–Freiberga akcentēs arī savā runā Berlīnes Brīvajā universitātē.

Šī būs vienpadsmitā un arī visgarākā valsts vizīte kopš V.Vīķes–Freibergas stāšanās prezidentes amatā. Rīgā Valsts prezidente atgriezīsies ceturtdienas vakarā no Rostokas.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors