Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 13.marta sanāksmē

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojumu projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām Latvijas Republikas teritorijā 2003.gadā”.

Rīkojuma projekts izstrādāts saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 9.pantu, kurā Ministru kabinets tiek pilnvarots pieņemt lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos kopējās militārajās mācībās Latvijas teritorijā.

Projektā minētās mācības tiek rīkotas kā “Baltbalt” mācības, kuru mērķis ir apmācīt un izvērtēt NATO miera operācijām deklarētos bataljonus kaujas operācijās kā brigādes vienības. Mācībās “Baltic Eagle” piedalīsies Baltijas valstis, ASV, Dānija, Zviedrija, Somija un Norvēģija.

Dalība minētajās mācībās ir paredzēta 2003.gada budžetā. Papildu finanšu līdzekļi nav nepieciešami.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu ministrijā.

 

 

Ārlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā tiek koordinēta Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrāde un apstiprināšana”.

Latvija ir pabeigusi iestāšanās sarunas ar ES un līdz ar Pievienošanās līguma parakstīšanu šā gada 16. aprīlī iegūs novērotājas statusu. Saskaņā ar ES iekšējām procedūrām tas Latvijai dod iespējas paust savu viedokli par ES institūciju darba kārtībā esošajiem jautājumiem. Jau šobrīd Latvijai atsevišķos gadījumos ir tiesības izteikt viedokli par ES tiesību aktu projektiem pirms to galīgās apstiprināšanas (informācijas un konsultāciju procedūra), taču šī kārtība netiek tiesiski regulēta.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt nacionālo pozīciju izstrādē iesaistīto valsts pārvaldes institūciju pienākumus un atbildību, kā arī nacionālo pozīciju izstrādes, apstiprināšanas un koordinācijas pamatprincipus.

Noteikumu projekta pielikumos piedāvātais kompetenču sadalījums balstās uz Eiropas integrācijas biroja izstrādātajiem un ar ministrijām saskaņotajiem sarakstiem. Noteikumu pielikumi viens otru papildina, lai iespējami atvieglotu atbildīgās institūcijas noteikšanu katrā konkrētā gadījumā.

Lai nodrošinātu šo noteikumu izpildi, Ārlietu ministrija izstrādās Ministru kabineta instrukciju, kurā noteiks: informācijas aprites kārtību starp ES institūcijām, Latvijas pārstāvniecību ES, Ārlietu ministriju un pārējām nacionālo pozīciju izstrādē iesaistītajām valsts institūcijām; nacionālo pozīciju, kā arī citu ar nacionālo pozīciju izstrādi saistīto dokumentu izstrādes kārtību. Šobrīd Ārlietu ministrija organizē starpministriju darba grupu, kuras uzdevums būs izstrādāt informācijas aprites pamatnosacījumus, kuri tiks iestrādāti Ministru kabineta instrukcijā. Paredzēts izstrādāt grozījumus Ministru kabineta Kārtības rullī, lai nodrošinātu optimālu ES jautājumu virzību Ministru kabinetā un nodrošinātu savlaicīgu Latvijas spēju paust savu viedokli ES institūcijās atbilstoši to darba kārtībai.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Ministru prezidenta biedra birojā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

 

 

Ārlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Konsultatīvās padomes Latvijas Republikas attīstības sadarbības politikas jautājumos izveidi” un noteikumu projektu “Konsultatīvās padomes Latvijas Republikas attīstības sadarbības politikas jautājumos nolikums”.

2003.gada 19.februārī akceptētas Latvijas Republikas attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes, kuras paredz Konsultatīvās padomes attīstības sadarbības politikas jautājumos izveidi. Pamatnostādnes ir jaunas politikas dokuments, ar kuru tiek sākts veidot Latvijas Republikas attīstības sadarbības politiku – politiku sadarbībai un palīdzībai pārejas ekonomikas valstīm un jaunattīstības valstīm.

Paredzēts, ka Konsultatīvā padome apstiprina Latvijas Republikas attīstības sadarbības politikas ikgadējo plānu (tajā ietilpst divpusējās, trīspusējās sadarbības programmas, brīvprātīgie maksājumi starptautiskās organizācijās, izņemot maksājumus ES budžetā un LR dalības maksas starptautiskajās organizācijās) atbilstoši Ārlietu ministrijas definētajām prioritātēm un iesaistīto institūciju priekšlikumiem, kā arī sagatavo un noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iesniedz informatīvu ziņojumu par attīstības sadarbības politikas īstenošanas gaitu.

Konsultatīvā padome nodrošina: Latvijas Republikas attīstības sadarbības politikas palīdzības programmu ieviešanas mehānisma izveidi un nepieciešamās izmaiņas likumdošanā; Latvijas salīdzinošo priekšrocību identificēšanu un ekspertu datu bāzes izveidi, vadoties no nepieciešamās palīdzības prioritāšu reģionu valstīs; Eiropas Savienības attīstības sadarbības politikas saistību pārņemšanu un piedalīšanos šīs politikas īstenošanā; sabiedrības informēšanas jautājumu risināšanu.

Konsultatīvā padome līdz 2004.gada beigām sagatavo un noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā piecu gadu attīstības sadarbības politikas programmu, ņemot vērā Latvijas salīdzinošās priekšrocības un palīdzības sniegšanas veidus.

Rīkojuma un noteikumu projekti nodoti saskaņošanai visām ministrijām, Ministru prezidenta biedra birojā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par maksātnespējīgās likvidējamās sabiedrības ar ierobežotu atbildību firmas “Jelgavas celtnieku apvienība” darbinieku prasījumu apmierināšanu”.

Rīkojuma projekts sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 16. jūlija noteikumiem Nr.310 “Maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība”, lai nodrošinātu 80 šīs sabiedrības bijušo darbinieku, ar kuriem darba tiesiskās attiecības izbeigtas maksātnespējas periodā, prasījumus 15059,38 latu apmērā par darba samaksu par pirmajiem trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad pārtraukta darba algas izmaksa.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Vides ministrijā.

 

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma piemērošanas noteikumi”.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 4.panta trešo un piekto daļu, 5.pantu un 6.panta pirmo daļu. Projekts noteiks kārtību, kādā: noskaidro iestāžu vajadzību pēc citām iestādēm nevajadzīgās mantas, kā arī mantas turētāja maiņas kārtību; iesniedz un izskata Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā minēto personu ierosinājumus, kā arī nosaka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumam pievienojamo nepieciešamo dokumentu sarakstu un ierosinājuma noraidīšanas gadījumus; attiecīgā ministrija dod atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, ņemot vērā mantas veidu un vērtību; attiecīgais ministrs dod atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansēto projektu realizācijas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu vai kustamo mantu projekta galasaņēmējam, kas nav valsts vai pašvaldības iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Aizsardzības, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Satiksmes, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kontrolē, Latvijas Pašvaldību savienībā.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par ārvalstnieka, bezvalstnieka, bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, personas apliecībām”.

Noteikumu projektā paredzēts noteikt personas apliecības – uzturēšanās atļaujas paraugu, izsniegšanas un nodošanas kārtību, derīguma termiņus, kā arī personas apliecībā papildus iekļaujamās ziņas, lai uzlabotu personas apliecības drošību pret viltojumiem, paplašinātu funkcionalitāti un atvieglotu tās izmantošanu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”.

Sagatavotais Personu apliecinošu dokumentu likuma grozījumu projekts nosaka, ka Latvijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem uzturēšanās atļaujas jāsaņem līdz 2005.gada 1.janvārim, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem personas apliecības jāsaņem līdz 2007.gada 1.janvārim.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Vīzu noteikumi”.

Noteikumu projektā paredzēts noteikt kārtību, kādā izsniedz, reģistrē, anulē un atceļ Latvijas Republikas vīzas, vīzu derīguma termiņi, kā arī Vīzu informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjoms un tās izmantošanas kārtība, lai nodrošinātu Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām un valsts nacionālajām interesēm atbilstošas vīzu politikas īstenošanu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Satiksmes, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Policijas darbinieku norīkošanas, nosūtīšanas un policijas dalības finansēšanas kārtība starptautiskajās operācijās un misijās”.

Kopš 1995.gada Valsts policija nosūta savus darbiniekus uz Civilo policistu apmācības kursiem dalībai starptautiskajās misijās. Šobrīd Valsts policija ir saņēmusi oficiālu uzaicinājumu dalībai Eiropas Savienības policijas misijā Bosnijā un Hercegovinā. Eiropas Savienības Padomes 2002.gada 11.martā apstiprinātajos Kopīgajos pasākumos paredzēts, ka policijas misijā piedalās NATO kandidātvalstis un EDSO dalībvalstis. Policija piedāvājumu ir pieņēmusi, lai veicinātu darbinieku izglītošanu un pieredzes bagātināšanu. Šāda pieredzes apmaiņa ir visai būtiska policijas starptautiskās sadarbības jomā.

Saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas līgumu par dalību ESPM Bosnijā un Hercegovinā Latvijas Republika nodrošina, ka uz ESPM komandētais personāls pilda savus pienākumus saskaņā ar Kopīgo pasākumu noteikumiem. Šogad un līdz 2005.gadam starptautiskajā misijā iecerēts sūtīt četrus policijas darbiniekus ik gadu.

Noteikumu projekts noteiks policijas darbinieku norīkošanas, nosūtīšanas un policijas darbinieku dalības finansēšanas kārtību starptautiskajās operācijās un misijās.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Aizsardzības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsagatavo līdz 21.martam.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Ārzemnieku piespiedu izraidīšanas kārtība, izceļošanas dokumenta forma un tā izsniegšanas kārtība”.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Imigrācijas likuma, kurš Saeimā pieņemts 2002. gada 31. oktobrī un spēkā stāsies 2003. gada 1.maijā, 50. panta pirmajā daļā un 45. panta otrajā daļā ietverto deleģējumu. Saskaņā ar to Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā turpmāk tiks veikta ārzemnieku piespiedu izraidīšana no Latvijas Republikas un izceļošanas dokumenta, ko Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsniedz vienreizējai izceļošanai no Latvijas Republikas, izsniegšanas kārtība un minētā dokumenta forma.

Izceļošanas dokuments izstrādāts atbilstoši Eiropas Padomes 1994. gada 30. novembra rekomendācijai par standarta izceļošanas dokumenta apstiprināšanu trešo valstu pilsoņu izraidīšanai, tāpat normatīvais akts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām pret Eiropas Savienību.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Labklājības, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

 

 

Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”.

Likumprojekts paredz Sporta likuma 6.panta pirmās daļas precizēšanu, lai noteiktu Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas kompetences sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju sporta jomā.

Sporta likuma 9. panta otrā daļa paredz Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvu, kurā iekļauti 5 Ministru kabineta locekļi, bet, ņemot vērā to, ka ir izveidota Veselības ministrija un Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts, nepieciešams papildināt Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvu ar minētajiem ministriem.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Labklājības, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu””.

Noteikumu projekts paredz risināt šādus jautājumus: noteikt kredītu procentu likmju samaksas kārtību gadījumos, kad kredītiestādes gada procentu likme ir zemāka par pieciem procentiem; saskaņot minēto noteikumu redakciju ar Saeimā 2002.gada 17.oktobrī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par pašvaldību budžetiem”; precizēt kārtību, kādā kredīti tiek izmaksāti studējošajiem studiju programmu maiņas gadījumā; precizēt kārtību, kādā notiek kredītu dzēšana no valsts budžeta līdzekļiem; precizēt dokumentu aprites kārtību starp kreditēšanas procesā iesaistītajām institūcijām.

Sagatavotie grozījumi pēc būtības ir redakcionāli, un tie nemaina studiju un studējošo kreditēšanas konceptuālās nostādnes.

Noteikumu projekta izpildei papildu līdzekļi nebūs vajadzīgi. Iespējami nelieli budžeta ieņēmumi – aptuveni 10 700 latu gadā, izmantojot aprēķiniem šobrīd izsniegto kopējo kredītu līdzekļu apjomu un izsolēs noteiktās kredītu procentu likmes.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Kultūras, Labklājības, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsagatavo līdz 20.martam.

 

 

Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Dzelzceļa kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskie noteikumi”.

Noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos paredzētie gabarīta, negabarīta un smagsvara kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskie noteikumi piemērojami iekšzemes dzelzceļa pārvadājumiem, prasības attiecībā uz kravu novietošanu un nostiprināšanu vagonos, negabarīta un smagsvara kravu iekraušanas, nostiprināšanas un pārvadāšanas nosacījumus, vagonu saglabātības nodrošināšanas tehniskos noteikumus.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ekonomikas, Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

 

 

Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumos Nr.392 “Dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanas, aprīkošanas, apkalpošanas un slēgšanas noteikumi””.

Noteikumu projekts paredz jauna veida tehniskās kontroles līdzekļu lietošanu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm. Minētie tehniskās kontroles līdzekļi tika izmēģināti uz atsevišķām dzelzceļa pārbrauktuvēm, un rezultāti liecina par dzelzceļa un autotransporta kustības drošības nodrošināšanas līmeņa paaugstināšanos, vienlaikus samazinot ekspluatācijas izdevumus.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”.

Nosakot darba samaksas apmēru konstitucionālo tiesu tiesnešiem, Eiropas valstīs dominē princips, ka konstitucionālo tiesu tiesnešu darba samaksa ir nedaudz lielāka nekā augstāko tiesu tiesnešiem. Šāda prakse pamatojama pirmām kārtām ar konstitucionālo tiesu īpašo vietu valsts institūciju sistēmā

Likumprojekts nosaka, ka Satversmes tiesas tiesneša amatalga būs par 15 procentiem lielāka nekā darba alga, kuru saņems Augstākās tiesas tiesnesis ar 1.kvalifikācijas klasi. Savukārt Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieka un Satversmes tiesas priekšsēdētāja amatalgas būs attiecīgi par 10 un 25 procentiem lielākas nekā Satversmes tiesas tiesnešiem.

Līdzīgi kā likumprojektam “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, arī likumprojekta “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pārejas noteikumi neparedz darba samaksas palielināšanu uzreiz pilnā apmērā. 2003. gadā Satversmes tiesas tiesnešiem, Satversmes tiesas priekšsēdētājam un viņa vietniekam izmaksā amatalgu tādā apmērā, kāda tā ir noteikta līdz likuma spēkā stāšanās dienai – 2003. gada 1. jūlijam, bet 2004. gadā Satversmes tiesas tiesnešiem, Satversmes tiesas priekšsēdētājam un viņa vietniekam paredzēts izmaksāt amatalgu 80 procentu apmērā no paredzētās amatalgas.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”.

Likumprojekts izstrādāts atbilstoši Eiropas Padomes Ministru Komitejas 2000.gada 6.oktobra rekomendācijām par Valsts prokuratūras lomu krimināltiesību sistēmā. Izstrādājot likumprojektu, ņemts vērā Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” un likumā paredzētais prokuroru un tiesnešu darba samaksas proporcionalitātes princips.

Likumprojektā ir paredzēts, ka katra prokurora mēneša darba samaksa attiecīgā līmeņa prokuratūras iestādē ir atkarīga no prokuroram piešķirtās amata pakāpes. Amata pakāpju piešķiršana ir paredzēta pēc noteikta laika perioda, un tās saņemšanai ir jākārto kvalifikācijas eksāmens vai atestācija.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 19.decembra rīkojumu Nr.706 likumprojektā tiek paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt prokuratūras darbinieku darba samaksu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Aizturēšanas un apcietinājuma izpildes likums”.

Likuma mērķis ir noteikt aizturēšanas un apcietinājuma izpildes kārtību, aizturēto un apcietināto personu tiesisko statusu, valsts iestāžu kompetenci aizturēšanas un apcietinājuma izpildē. Pašlaik nav neviena normatīvā akta (likuma vai Ministru kabineta noteikumu), kas reglamentē Latvijas Kriminālprocesa kodeksā paredzētās aizturēšanas un apcietinājuma izpildes kārtību. Savukārt Latvijas Republikas Satversmes tiesa savā 2002.gada 22.oktobra spriedumā atzīmēja, ka Satversmes 111. pantā noteiktajām personas pamattiesībām var noteikt ierobežojumus tikai demokrātiskā valstī pieņemamā veidā, tas ir, ar likumu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Iekšlietu, Labklājības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu, iekārtu un procedūru drošības pārbaudes kārtība un termiņi”.

Noteikuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz 2002.gada 31.oktobrī Saeimā pieņemto Elektronisko dokumentu likuma 13.panta trešo daļu, kas paredz noteikt kārtību, kādā eksperts, kas iekļauts Datu valsts inspekcijas apstiprinātajā sarakstā, pārbauda sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu, iekārtu un procedūru drošību, kā arī pārbaužu veikšanas termiņus.

Pamatojoties uz pārbaudes atzinumu un eksperta sniegto informāciju, Datu valsts inspekcija pieņems atbilstošu lēmumu par uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja akreditāciju vai akreditācijas atteikumu Datu valsts inspekcijā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas, Kultūras, Satiksmes ministrijā, saskaņojumi jāsagatavo līdz 24.martam.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu, iekārtu un procedūru drošības aprakstā norādāmā informācija”.

Noteikuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz 2002.gada 31.oktobrī Saeimā pieņemto Elektronisko dokumentu likuma 12.panta pirmo daļu, kas paredz noteikt sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu, iekārtu un procedūru drošības aprakstā norādāmo informāciju.

Pamatojoties uz norādīto informāciju, Datu valsts inspekcija pirms akreditācijas varēs izvērtēt uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja informācijas sistēmu, iekārtu un procedūru drošību.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, saskaņojumi jāsagatavo līdz 24.martam.

 

 

Veselības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā “Obligātās veselības apdrošināšanas koncepcijas” projektu.

Koncepcijas mērķis ir noteikt paredzamā obligātās veselības apdrošināšanas likumprojekta pamatnostādnes, aplūkot iespējamos problēmu risinājumu variantus, izstrādāt priekšlikumus obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanai un attīstīšanai Latvijā un tās funkcionēšanas tiesiskā pamata radīšanai.

Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Vides, Zemkopības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijā, Valsts kancelejā.

 

 

Vides ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Noteikumu projekts atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 16.panta deleģējumam paredz noteikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzības un izmantošanas kārtību, tajā skaitā pieļaujamos un aizliegtos darbību veidus aizsargājamās teritorijās. Projekts, kur tas nepieciešams, detalizēti regulē visu kategoriju īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzības un izmantošanas kārtību. Nacionālajiem parkiem un biosfēras rezervātiem to aizsardzības un izmantošanas normatīvais regulējums šajā noteikumu projektā ir minimāls, jo visām šīm teritorijām saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 17.pantu jau ir izstrādāti detalizēti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Noteikumu projektā iekļautie saimnieciskās un cita veida darbības ierobežojumi noteikti atbilstoši attiecīgajās teritorijās raksturīgo dabas vērtību saglabāšanas un aizsardzības nepieciešamībai un Latvijas starptautiskajām saistībām dabas aizsardzības jomā.

Noteikumu projekts ir izstrādāts atbilstoši jaunākajai šāda veida normatīvo aktu izstrādes juridiskajai tehnikai, kas savukārt veicinās attiecīgo normu efektīvu piemērošanu praksē. Lai to nodrošinātu un vienkāršotu noteikumu piemērošanu kopumā, noteikumu projektā pamatā definētas tikai aizliegtās darbības, kur nepieciešams, nosakot atbilstošus izņēmumus (pieļaujamās darbības) un papildu nosacījumus.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Aizsardzības, Kultūras, Satiksmes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Ekonomikas ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsagatavo līdz 21.martam.

 

 

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības dažāda veida cukuriem”.

Izstrādātais noteikumu projekts ir saskaņots ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem, lai nebūtu šķēršļu produktu brīvai apritei Eiropas Kopienas tirgū, jo atšķirības valstu tiesību aktos par minētajiem produktiem varētu radīt negodīgas konkurences apstākļus, kas varētu maldināt patērētājus, ietekmēt kopējā tirgus izveidi un darbību. Noteikumu projekts paredz noteikt dažāda veida pārtikā lietojamā cukura definīcijas, konkrētus kvalitātes rādītājus un analīzes metodes, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanas specifiku, kā arī noteikt noteiktus kvalitātes rādītājus un tiem atbilstošu produktu nosaukumu lietošanu tirdzniecībā, bet šie noteikumi neaizliedz ražot produktus ar augstākiem kvalitātes rādītājiem.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

 

 

Valsts kanceleja pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektus: “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” un “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”.

Saskaņā ar Nacionālās drošības padomes 2003.gada 29.janvāra sēdes lēmumu tika izstrādāts un padomei iesniegts izskatīšanai “Valsts drošības sistēmas optimizācijas projekts”, kuru izstrādāja darba grupa Ministru prezidenta vadībā, kas tika izveidota ar Ministru prezidenta 2003.gada 4.februāra rīkojumu, tās sastāvā tika iekļauti tieslietu ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, ārlietu ministre un aizsardzības ministrs. Nacionālā drošības padome tās 2003.gada 5.marta sēdē izskatīja darba grupas izstrādāto “Valsts drošības sistēmas optimizācijas projektu” un konceptuāli atbalstīja dokumenta iesniegšanu Ministru kabinetā.

Valsts drošības sistēmas optimizācijas projekts paredz demokrātiskiem principiem atbilstošu valsts drošības iestāžu (VDI) reorganizāciju ar mērķi izveidot atbildīgāku valsts drošības sistēmu un panākt Latvijas atbilstību dalībai NATO. Līdz ar iestāšanos NATO Latvijai tiek izvirzītas stingrākas prasības valsts drošības iestāžu darbībā un informācijas uzglabāšanā.

Izstrādātais projekts paredz precizēt izpildvaras un parlamenta kompetenci drošības dienestu pārraudzības jautājumos, veicināt drošības dienestu sadarbību, kā arī novērst vienas valsts drošības iestādes – Satversmes aizsardzības biroja (SAB) – līdzšinējo dominanti drošības sistēmā, tādējādi sagatavoti nepieciešamie grozījumi likumos: Nacionālās drošības likumā; Valsts drošības iestāžu likumā un Satversmes aizsardzības biroja likumā.

Likumprojekti nodoti saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Aizsardzības, Iekšlietu, Labklājības, Satiksmes ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsagatavo līdz 20.martam.

 

 

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Sabiedrības integrācijas fonda likums””.

Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus likuma 9. panta 1. daļā, nosakot, ka fonda padomē ir pieci ministri, bet konkrēto padomes sastāvu ar precīziem ministru amatiem nosaka Ministru kabinets ar rīkojumu. Minētais grozījums sekmēs iespēju līdzīgās situācijās izvairīties no nepieciešamības izdarīt grozījumus minētajā likumā.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Vides, Izglītības un zinātnes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsagatavo līdz 27.martam.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumos Nr.507 “Noteikumi par pilsoņu personas apliecībām un nepilsoņu personas apliecībām””.

Noteikumu projekts paredz digitālas informācijas par personas pirkstu nospiedumiem iekļaušanu personas apliecības mikroshēmā, kā arī elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļu iekļaušanu personas apliecības mikroshēmā. Personas apliecību izsniegšanas sākums noteikts ar noteikumu spēkā stāšanās datumu – 2004.gada 1.maiju.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Labklājības, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks