Par Latvijas un Krievijas komisijas darbu

12. martā, savā pirmajā sēdē pulcējās Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas Latvijas puse, kas nesen apstiprināta jaunā sastāvā. Komisija atskatījās uz tās līdzšinējo darbību un izskatīja aktuālākos jautājumus, kuros nepieciešama abu valstu savstarpēja vienošanās.

Atklājot sēdi, komisijas vadītājs Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers atzina, ka politiskā dialoga trūkuma dēļ līdzšinējais komisijas darbs nav vērtējams kā īpaši veiksmīgs, tomēr ir cerība, ka turpmāk pieaugs komisijas loma abu valstu savstarpējo attiecību uzlabošanā. “Lai virzītos uz priekšu, nepieciešams abu pušu ieinteresēts dialogs. Latvijas valdība ir ieinteresēta attiecību uzlabošanā ar Krieviju, un es ceru, ka gan mūsu atklātā nostāja, gan Latvijas uzaicinājums iestāties ES un NATO mainīs Krievijas attieksmi,” teica A. Šlesers.

Lai noskaidrotu Krievijas viedokli par komisijas turpmāko darbu, Latvijas Republikas vēstnieks Krievijas Federācijā Normans Penke vakar tikās ar starpvaldību komisijas Krievijas puses vadītāju Aleksandru Počinoku un iesniedza viņam Ministru prezidenta biedra uzaicinājumu tuvākajā laikā apmeklēt Rīgu. Kā apliecināja vēstnieks, A.Počinoks ir pieņēmis uzaicinājumu un, iespējams, abu starpvaldību komisijas vadītāji tiksies Rīgā jau šā gada aprīļa vidū.

Vakardienas Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas darba kārtībā bija 34 izskatāmie jautājumi. Parakstīšanai ir gatavi līgumprojekti par gaisa satiksmi, par sadarbību dzelzceļa transportā, par sadarbību tūrismā, par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanu, par sadarbību sociālās drošības jomā.

Plašākās diskusijas komisijas dalībnieku vidū izraisījās par Latvijas un Krievijas sauszemes robežas caurlaidības uzlabošanu un sadarbību tūrisma jomā. Kā uzsvēra Iekšlietu ministrijas pārstāvis, garās rindas uz robežas veidojas Krievijas novecojušās kontroles sistēmas, zemās fiziskās kapacitātes un personāla izglītotības trūkuma dēļ, tādēļ steidzami nepieciešama Krievijas vēlme šo sistēmu mainīt. Savukārt, diskutējot par vīzu jautājumu, Ministru prezidenta biedrs nāca klajā ar ierosinājumu izskatīt iespēju Latvijai pēc iestājas ES dot atļauju valstī ieceļot Šengenas vīzu īpašniekiem.

Komisijas sēdē nolemts šos jautājums sadalīt četros blokos un attiecīgi izveidot četras darba grupas: par finanšu un īpašuma jautājumiem, par ekonomisko sadarbību, par sadarbību iekšlietu un vides jautājumos, par sadarbību sociālajā un kultūras jomā. Līdz aprīļa sākumam ministrijām jādeleģē savi pārstāvji darba grupām.

Tostarp komisija nolēma īpaši izdalīt tos jautājumus, kuros nepieciešams politisks lēmums. Lai Latvijas puse sarunās ar Krieviju varētu skaidri noformulēt savu viedokli, šos jautājumus plānots izskatīt valdībā.

Ministru prezidenta biedra birojs