Par jauno militāro stratēģiju

Nacionālo bruņoto spēku stāba priekšnieks Gaisa spēku pulkvedis  Kārlis Krēsliņš:

Savulaik Aizsardzības ministrijai pārmeta, ka NBS plānošana ieilgst, ka nav īstas valsts aizsardzības koncepcijas.

1996. gadā tika izveidota darba grupa, kuŗa, intensīvi strādājot, īsā laikā sagatavoja NBS attīstības piecu gadu plānu, kas tomēr netika ieviests, jo nebija piešķirti plānotie līdzekļi un nebija izstrādāta NBS plānošanas sistēma. 1999. gadā ar aizsardzības ministra pavēli tika izveidots NBS stāba Stratēģiskās plānošanas departaments, kuŗa galvenais uzdevums bija sakārtot NBS plānošanas sistēmu. Pēc tam izstrādāja NBS ilgtermiņa attīstības plānu, vidējā termiņa un viena gada plānus. Plānošanas sistēmas izveide nodrošina izstrādāto plānu dzīvotspēju neatkarīgi no piešķirto līdzekļu svārstībām.

Līdz ar pakāpenisku iesaistīšanos NATO spēkos mēs atgriežamies pie idejas par sauszemes spēku brigādes izveidošanu. NATO uzdevumi pēc pēdējiem terroristu uzbrukumiem ir konceptuāli mainījušies. Piecdesmit gadus NATO uzdevums bija alianses valstu territorijas aizsargāšana. Nākamajos piecdesmit tā vairs nebūs prioritāte. Militārajā terminoloģijā ienāk jēdziens - asimetriskā kaŗa darbība. Par uzbrucēju galveno uzdevumu kļūst nevis ieiešana pretinieka territorijā, bet gan tā polītiskās un vadības sistēmas dezorganizācija. Aktuāli šodien ir aizsargāt cilvēci no terrorisma, no ielaušanās datortīklos, lielu ekonomisku zaudējumu radīšana un citām akcijām. Bruņoto spēku struktūra arī “vecajās” NATO valstīs būs pakļauta pārveidei. Parastais konvencionālais kaŗš, iespējams, atstāj pasaules kaŗu arēnu. Jau Prāgas sanāksmē tika runāts, ka jāveido nelieli, profesionāli, teicami sagatavoti, ļoti mobili spēki, kas var veikt noteiktus uzdevumus tālu no savām izcelsmes valstīm. Tādas vienības arī ieteikts veidot jaunajām dalībvalstīm.

Vai iespējams uzskicēt Latvijas sauszemes spēku brigādes izveidi?

Ja mēs plānojam NATO uzdevumu veikšanai deleģēt vienu sauszemes spēku bataljonu, mums nepieciešami pavisam trīs bataljoni, jo militārās rotācijas princips darbojas šādi - viens bataljons atrodas misijā, otrs - trenējas, trešais - atpūšas. Bataljoniem jābūt atbalsta formējumiem - kaujas atbalsta vienībām, nodrošinājuma centram u.c. Kopumā veidojas brigāde. Brigādē būs militārās policijas, sapieŗu, inženieŗu, mediķu, pretgaisa aizsardzības vienība, speciālisti cīņā pret masu iznīcināšanas ieročiem. Pašlaik no Latvijas starptautiskās miera misijās piedalās rota. Tās sagatavošanā mēs uzturam un apmācām bataljonu.

Vai brigādē būs tikai profesionāļi?

Nē. Pagaidām mūsu uzdevums ir deleģēt vienu profesionālu bataljonu. Tas ir 1. kājnieku bataljons jeb LATBAT. Uzsācis mācības arī 2. kājnieku bataljons, kuŗā dien obligātā militārā dienesta kaŗavīri. Par 3. kājnieku bataljona izveidi vēl jāizdara aprēķini, jo viens no variantiem paredz, ka tajā varētu apvienot profesionāļus, kuŗi apmāca jauniesauktos, ar tā sauktās “karstās rezerves” kaŗavīriem, kas tiktu no rezerves regulāri iesaukti treniņiem. Tie, protams, nebūs tagadējie rezervisti, kuŗi gadus desmit nav trenēti. Proporcijas var mainīties atkarībā no līdzekļiem.

Ja esam ceļā uz profesionālo armiju, kas notiks ar obligātā militārā dienesta likumu?

Kamēr mēs neesam NATO, obligātais militārais dienests ir nepieciešams, jo valsti nevar aizstāvēt tās aizsardzībai nesagatavoti cilvēki. No militārā viedokļa NATO ietvaros, kad alianses valstu aizsardzību nodrošina kopēja aizsardzības sistēma, obligātais militārais dienests vairs nav nepieciešams. Taču kāpēc Šveice, Dānija saglabā obligātā militārā dienesta prasību? Tāpēc, ka dienests saliedē nāciju. Armijā jaunieši tiek mācīti, trenēti, disciplinēti. Tā ir pavalstnieku konsolidācijas un integrācijas skola.

Vai mums būs tikai “kaujas vienība” vai piedalīsimies arī NATO smadzeņu centros - stābos?

No mūsu mazās valsts NATO stābos būs nepieciešami ap 30-35 virsnieki. Mums šim darbam ir labi sagatavoti virsnieki. Tomēr tas būs diezgan “sāpīgi”, jo patlaban mums ir liels virsnieku trūkums. Varam financiāli nodrošināt nepieciešamās 700 vecāko virsnieku darba vietas vai amatus, bet reāli šajos amatos pašlaik strādā 205 virsnieki. Līdzīga problēma ir visās Baltijas valstīs. Daži mūsu virsnieki jau strādā NATO stābos.

Nesen jūs bijāt uzaicināts uz Baltijas valstu stābu priekšnieku tikšanos. Vai militārā sadarbība starp tuvākajiem kaimiņiem arvien vēl nostiprinās?

Visas līdzšinējās sadarbības formas - BALTBAT, BALTRON, BALTNET, BALTMED, BALTLOG u.c. tiek joprojām attīstītas. Notika diskusija par kopīgi veidotām sapieŗu, ūdenslīdēju atmīnētāju vienībām, kuŗas varētu izmantot arī NATO. Vislielākās diskusijas izraisījās par BALTBAT projektu. Vienojāmies par kompromisu. Baltijas bataljons savu uzdevumu ir izpildījis, un tagad tiek veidoti nacionālie bataljoni. Kā notiks sauszemes spēku sadarbība - vai būs Baltijas stābs vai kāda cita struktūra, tas ir tuvākās nākotnes jautājums.

Jūsu teiktajā jaušams optimisms. Vai tas nozīmē, ka NBS stāba intensīvais darbs kopumā ir devis tādus rezultātus, ka mūsu bruņotie spēki turpmāk attīstīsies gan mums pašiem vēlamā ātrumā, gan NATO pieņemamā tempā un kvalitātē?

Manuprāt, viss virzās tā, kā ir plānots. Integrējoties NATO struktūrās, mums jāievēro vairāki principi:

• NATO interesē nevis, cik mums ir tūkstoši kaŗavīru, bet gan kāda ir viņu sagatavotības kvalitāte;

• nevajag solīt to, ko nespējam izdarīt;

• jābūt konsekventiem savos pašmāju darbos, nedrīkst mētāties dažādās galējībās;

• jābūt reālistiem, jāzina savas iespējas.

Ja izšķiramies par profesionālām vienībām, tad šāds lēmums jāpamato ar reāliem aprēķiniem. Gan ieroči, gan moderns ekipējums, gan dažādas tehnoloģijas maksā bargu naudu. Mēs iepērkam modernās sakaru stacijas. Viena stacija maksā apmēram 10 000 dolāru, daļu summas sedz ASV. Labāk mazāk, toties jaunas, modernas iekārtas, kas kalpos ilgstoši.

“LAIKS” & “BRĪVĀ LATVIJA”; pēc A.Kļaviņa intervijas “Ar augstu profesionālismu”