Par Finanšu ministrijas prioritātēm

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis:

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Ko katram iedzīvotājam nozīmētu valsts budžeta deficīta palielinājums no 3 līdz 4 procentiem? Varbūt vairāk naudas katra kabatā?

Deficītu vajadzētu finansēt, naudu aizņemoties. Tik lielus līdzekļus nevaram aizņemties Latvijā, tas būtu jādara ārzemēs un pēc tam jāatmaksā ar procentiem, kas būtu jāņem no katra Latvijas iedzīvotāja nodokļiem. Jau tagad Latvijas ārējais parāds ir apmēram 463 miljoni latu, bet iekšējais - gandrīz 310 miljoni latu, tātad ap 15 procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ņemot vērā to, ka ES kritēriji monetārajai savienībai pieļauj 60% parāda no IKP lieluma, var uzskatīt, ka Latvijas parāds nav liels. Taču tas nebūt nenozīmē, ka valdībai vajadzētu to palielināt.

Uz kādu izdevumu rēķina rodas šis deficīts?

Plānots, ka valsts budžeta ieņēmumi būs 1,67 miljardi latu, bet izdevumi 1,83 miljardi latu. Lielākā daļa ir sociālie izdevumi (pensijas, dažādu veidu pabalsti un tā tālāk), kā arī izglītības, veselības aprūpes, aizsardzības un citu valdības funkciju finansēšana, arī pašas valdības uzturēšanas uzdevumi. Jāteic, ka investīciju apjoms ir samērā neliels un tā ir diezgan hroniska problēma, veidojot budžetu.

Pie investīcijām droši vien pieskaitāma arī Gaismas pils jeb Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektēšana un celtniecība.

Šim nolūkam ir iztērēts jau vairāk nekā miljons latu, tomēr pat bibliotēkas skices vēl nav pabeigtas.

Vārds “prioritātes” ir ļoti izplatīts. Vai jums ir zināms, cik tad to īsti ir? Vai ir noteikts, cik šo prioritāšu vispār var būt?

Šā gada budžeta prioritātes ir valsts iekšējā drošība (policistu, tiesnešu algu palielināšana, Valsts ieņēmumu dienesta sistēmas stiprināšana), integrācija Eiropas Savienībā un NATO (integrācijai ES papildus atvēlēti 20,5 miljoni latu, bet NATO - 36 miljoni latu). Trešā prioritāte ir izglītība. Pedagogu darba samaksas fonds šogad, salīdzinot ar aizvadīto gadu, ir pieaudzis par 23 miljoniem latu. Ar šo naudu tiks izmaksātas tās paaugstinātās algas, kas skolotājiem tika piešķirtas no pagājušā gada 1. septembra. Par jaunu skolotāju algu paaugstinājumu valdība spriedīs tikai otrajā pusgadā, ir nodrošināts algu pielikums teātra darbiniekiem un Latvijas simfoniskā orķestra mūziķiem. Bet ir atcelta iepriekš plānotā ierēdņu algu paaugstināšana.

Kā tad tur īsti būs - vai dosiet veselības ministram Auderam tos miljonus veselības aprūpes reformai? Varbūt šo naudu iespējams gūt no privatizācijas līdzekļiem?

Simt divus miljonus latu pusgadā valdība, protams, nevarēs atrast un to nav arī solījusi. Papildu līdzekļus var meklēt, samazinot nelietderīgus tēriņus. Bet tajā pašā laikā jāstrādā pie ieņēmumu palielināšanas. Lai drošāk prognozētu grozījumus budžetā, ir jānoskaidro ieņēmumu pieaugumu tendence vismaz četru mēnešu garumā. Veselības aprūpes reforma nav vienīgā, kas būs jāfinansē, izdarot grozījumus budžetā. Runa ir arī par lauksaimniecības subsīdijām cukura ražotājiem, lopkopjiem, cūkkopjiem. Pērn subsīdijām bija atvēlēti 24 miljoni latu, bet šogad jau 27 miljoni latu. Šis gads ir īpašs, jo tiks sadalītas lauksaimniecības ražošanas kvotas. Valdībai ir jāpalīdz dabūt pietiekamu kvotu apjomu, jo no tā būs atkarīga turpmākā lauksaimnieku dzīve.

Runājot par privatizācijas līdzekļiem, jāteic, ka viss ir atkarīgs no tā, kā privatizācija virzīsies. Lielākā daļa no šiem līdzekļiem jau ir sadalīta ar iepriekšējās valdības lēmumiem.

Vai jums ir stingrs pamatojums, lai Umblijas kundzei dotu miljonu pirmsreferenduma informācijas kampaņas rīkošanai?

Šī nauda ir paredzēta sabiedrības informēšanai par to, kas mūs sagaida Eiropas Savienībā. Tā kā vēl aizvien par to ir daudz neskaidrību, informācijas nevar būt par daudz, jo šī tomēr Latvijai ir ļoti svarīga izvēle.

Vai FM iesniegts biznesa plāns informēšanas kampaņai?

Miljons pagaidām ir nolikts plauktā. To tērēs tikai tad, ja būs pietiekami labi projekti.

Kurš novērtēs projektu lietderību?

Tas ir Ministru kabineta uzdevums.

Kāda ir finanšu ministra politika ienākumu palielināšanā nākamajos gados?

Tā sastāv no trim galvenajiem darbības virzieniem: kontrabandas un ar PVN saistīto krāpšanu apkarošana, kā arī cīņa pret aplokšņu algām.

Kā jūs tiksiet galā ar tiem, kas maksā algu aploksnēs? Pagaidām gan atklāts tikai viens gadījums un tas pats nogremdēts.

Tas, ka šo gadījumu veiksmīgi nogremdēja, nenorāda, ka finanšu policija neaktivizēs savu darbību. Informatizācijas līmenis Valsts ieņēmumu dienestā atļauj ļoti labi veikt aizdomīgo uzņēmumu atlasi. Finanšu ministrijai ir pietiekami daudz informācijas, pat vairāk nekā inspektori un auditori reāli spēj pārbaudīt.

“LAUKU AVĪZE”; pēc V. Krustiņa, M. Libekas, J. Lorenca un V. Serdāna intervijas “Par ieņēmumu pieaugumu, aizdomīgiem uzņēmumiem un eiro”

Pēc “LV” redakcijas apkopotā