Eksistenciāli Knuta Skujenieka dzejoļi

Nē, viņš vairs nejūt rūgtumu par septiņiem garajiem gadiem, kas pavadīti Mordvijas darba nometnē 1500 kilometrus prom no dzimtenes Latvijas. Dzejnieks Knuts Skujenieks Stokholmas ziemā gaiši smaida savā sirmajā bārdā.

“Pretīgus ārējos apstākļus iespējams izturēt, ja vien nometni neielaiž sevī. Kad atrados nometnē, domāju, ka šis ir grūts manas dzīves posms. Tomēr tā bija tikai daļa, viens periods. Saskaitot plusus un mīnusus, beigās plusu izrādās vairāk. Svarīgākais bija tas, ka nometne iemācīja mani būt brīvam cilvēkam.”

Viņš saka, ka esot piesardzīgi optimistisks par brīvās Latvijas nākotni. Brīvība līdz ar daudz ko citu viņam ir devusi iespēju beidzot aizbraukt uz ASV un nolikt ziedus uz sava tēva kapa Klīvlendā, Ohaio pavalstī.

Tēvu viņš pēdējo reizi satika Otrajā pasaules karā, pirms fronte sadalīja Latviju divās daļās. Knuta Skujenieka māte nomira, kad viņš vēl bija ļoti mazs, un viņš dzīvoja pie saviem vecvecākiem Latvijas austrumdaļā.

Tēvs atradās rietumu daļā, pirms kara beigās devās uz ASV, bēgot no padomju karaspēka. Viņš nomira sešdesmito gadu vidū, dažus gadus pēc tam, kad Knutu Skujenieku Rīgā apcietināja VDK darbinieki un nosūtīja uz darba nometni.

Nometnē Skujenieks uzrakstīja apmēram tūkstoš dzejoļu, un lielākā to daļa tika nosūtīta draugiem un kolēģiem Latvijā. Kad Skujenieku beidzot izlaida no nometnes, savā dzimtenē viņš bija kļuvis par atzītu un slavenu dzejnieku. Tomēr vēl joprojām valdīja padomju iekārta, un nometnē tapušos dzejoļus - arī ne visus - bija iespējams publicēt tikai 90. gadu sākumā. Daļa no tiem tad tika izdota arī zviedru valodā Jura Kronberga tulkojumā ar nosaukumu “Sēkla sniegā”, un par to viņš 1998. gadā saņēma Trānstrēmera balvu.

Šobrīd jau 67 gadus vecais Knuts Skujenieks atkal viesojas Zviedrijā, šoreiz sakarā ar vēl vienas dzejoļu izlases “Rūgta roka, rūgta mute” iznākšanu zviedru valodā.

Tāpat kā Knuta Skujenieka nometnē tapušajos dzejoļos runa vairāk ir par cilvēka eksistenci un apstākļiem, nevis konkrēto dzīvi nometnē, arī viņa jaunie dzejoļi ir eksistenciāli un piemēroti ne tikai tam laika periodam, ko tie atspoguļo, Juris Kronbergs raksta krājuma pēcvārdā.

Knuts Skujenieks agrāk latviski ir tulkojis Gustava Frēdinga un Karla Mikaēla Belmana darbus. Tagad viņš strādā ar zviedru tautasdziesmām un Dana Andersona dziesmām. Pēdējās drīzumā Latvijā iznāks kompaktdiska formātā.

“Es arī aktīvi strādāju pie savas nemirstības”, viņš saka un stāsta, ka Latvijā beidzot sāk izdot viņa kopotos rakstus. Pirmais sējums jau ir nonācis pie lasītājiem, šogad iznāks vēl divi, bet visam krājumam jābūt izdotam pēc trim vai četriem gadiem.

Pēc “Dagens Nyheter”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas apkopotā

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.