Baltijas vienotība - dialogā, diskusijā, sacensībā un savstarpējā palīdzībā
Baltijas asamblejas 16. sesijā un Baltijas Padomes 6. sesijā no 25. līdz 27. maijam Tartu

Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks, Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs Trivimi Velliste (Igaunija), Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētāja vietniece, Lietuvas delegācijas vadītāja Laima Andrikiene              &n Foto: Arnis Blumbergs, "LV" .

Aizvadītās nedēļas nogalē jau sešpadsmito reizi kopā pulcējās triju Baltijas valstu parlamentārieši, lai kārtējā Baltijas asamblejas (BA) sesijā pārrunātu Latvijai, Lietuvai un Igaunijai kopīgi risināmus jautājumus un pieņemtu lēmumus to īstenošanai. Baltijas asamblejas 16.sesijas pamattēma bija ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana trijās kaimiņvalstīs, veidojot kopēju ekonomikas un aizsardzības politiku, attīstot valstu sadarbību ceļā uz Eiropas Savienību (ES). Sesijas darbs noritēja Tartu, Baltijas Aizsardzības koledžas telpās.

Baltijas asamblejas prezidējošā valsts pēdējā pusgadā bija Igaunija. Ziņojumu par paveikto valsts prezidentūras laikā sniedza BA prezidija priekšsēdētājs Trivimi Velliste. Savas uzstāšanās iesākumā viņš atgādināja vēstures faktus un gaitu, kas trijās Baltijas valstīs bieži risinājušies pēc līdzīga scenārija, un uzdeva likumsakarīgu jautājumu: kā rīkosies Latvija, Lietuva un Igaunija, ja atkārtosies jau iepriekš pieredzētais un atkal kāds iekāros mūsu valstu brīvību un neatkarību?

Foto: Anita Strazdiņa

"Runā, ka cilvēce nemācās no vēstures un cilvēks tiecas atkārtot savas vecās kļūdas. Mēs zinām, ka mūsu priekšteči ir centušies izveidot pamatus baltiešu sadarbībai jau tūlīt pēc Brīvības cīņām, precīzāk - to norises dienās. Un mēs zinām arī to, kas no tā iznāca. Toreiz tika mēģināts izveidot ciešas saites starp visām valstīm Baltijas jūras austrumu krastā - no Somijas līdz Polijai. Uzdevums izrādījās pārāk grūts. Un tomēr - kad mēs pagātnes gaismā salīdzinām savus šodienas mērķus un paveikto to sasniegšanai, ar pārliecību varam apgalvot, ka kaut ko esam mācījušies. Mūsu valstis ir izpratušas nepieciešamību izveidot kopējas drošības telpu, sapratušas, cik svarīga ir sadarbība aizsardzībā. Mums ir kļuvis skaidrs arī tas, ka brīva un ekonomiski plaukstoša sabiedrība, kas balstīta uz tiesiskumu un taisnīgumu, jau pati par sevi ir vērtība, kas dod iespējas labāk dzīvot, un tajā pašā laikā ir priekšnoteikums lielākai drošībai.

Kad tiks izpildītas Eiropas Savienības prasības pirmsiestāšanās laikam, mūsu valstu priekšā atvērsies šīs organizācijas durvis. Tālākā notikumu gaita pievedīs mūs pie NATO vārtiem. Viens no otra šie notikumi nav tieši atkarīgi, un tomēr saikne starp tiem pastāv. Eiropas Savienība var garantēt mums labāku dzīvi, bet NATO - vienkārši dzīvību," tā Baltijas asamblejas tēmu izvēli un prioritātes Igaunijas prezidentūras laikā pamatoja T.Velliste.

Baltijas asamblejas 16. sesijas un Baltijas Padomes 6. sesijas delegāti un viesi Tartu 2000. gada 27. maijā. 1.rindā no kreisās - Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess, Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs, Igaunijas delegācijas vadītājs Trivimi Velliste, Lietuvas delegācijas vadītāja Laima Andrikiene, Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks

Pēdējā pusgadā Baltijas asamblejas komiteju sēdes rīkotas galvenokārt dažādos Igaunijas novados. Kā skaidroja BA prezidija priekšsēdētājs, tas darīts ar nolūku - lai asamblejas deputāti un komisiju locekļi tieši un nepastarpināti varētu iepazīt dzīves apstākļus Baltijas ziemeļu valstī. BA Aizsardzības un ārlietu komisija kopā sanākusi trīs reizes - Tallinā, Tartu un Veru. Izskatīti jautājumi par Baltijas valstu integrāciju Eiropas Savienībā, īpašu uzmanību pievēršot likumdošanas harmonizācijai, apspriesti kopīgi īstenojamie projekti valstu aizsardzībā. Komisijas uzmanības lokā nonākušas arī Baltkrievijas problēmas, kā rezultātā tapis rezolūcijas projekts par situāciju Baltkrievijā, kas aicina gan Baltkrievijas valdību, gan starptautiskās organizācijas atjaunot cilvēktiesību ievērošanu šajā valstī. BA prezidija priekšsēdētāja vārdā nosūtīta vēstule ASV Kongresa pārstāvju palātas priekšsēdētājam, kurā pausta atzinība faktam, ka ASV nekad nav atzinusi triju Baltijas valstu okupāciju 1940.gadā, un izteikta vēlēšanās arvien stiprināt Baltijas valstu un ASV parlamentu sadarbību.

BA Ekonomisko un sociālo lietu komiteja robežpilsētā Valgā diskutējusi par kontrabandas novēršanu un krāpšanās izskaušanu nodokļu apritē. Pēc sanāksmes tapis aicinājums Baltijas Ministru padomei pēc iespējas drīz ieviest vienotu tranzītu Baltijas valstīs, kā arī izstrādāti rezolūciju projekti par kontrabandas novēršanu un vienotas veterinārās un fitosanitārās kontroles mehānismu izveidi. Komisijas uzmanības lokā bijis arī tūrisms Baltijas valstīs, kam Baltijas asamblejas 16.sesijā veltīta plenārsēdes daļa.

Igaunijas pilsētā Paidē notikusi viena no BA Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas sēdēm. Tajā daudz runāts par Baltijas valstu iedzīvotāju reģistru nepilnībām, kuru sekas ir kļūdaina skolas vecuma bērnu uzskaite, nepilnīga priekšstata veidošanās par bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm, par bērniem, kas neapmeklē skolu. Īpaša problēma gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā ir straujā narkotiku izplatība jauniešu vidū, tāpēc Izglītības, zinātnes un kultūras komiteja izstrādājusi rezolūciju Baltijas asamblejas 16.sesijai par bērnu aizsardzību no narkotikām. Tapis arī aicinājums Baltijas valstu radio un televīzijas padomēm savstarpēji apmainīties ar kultūras programmām, kas vēl vairāk varētu tuvināt vēsturiski un ģeogrāfiski saistītās kaimiņzemes. BA prezidija priekšsēdētājs T.Velliste savā ziņojumā pauda prieku par grāmatu "Baltijas valstu vēsture", kas iznākusi piecās - igauņu, latviešu, lietuviešu, angļu un krievu - valodās.

Atskatoties uz BA Tieslietu komitejas darbu, T.Velliste īpaši atzīmēja jautājumus, kas skar Baltijas asamblejas statūtus. Sevišķi svarīgs, pēc viņa teiktā, bija Latvijas delegācijas priekšlikums izveidot stabilu saikni starp Baltijas asambleju un ANO, tādējādi panākot Baltijas asamblejas tālāku starptautisku atzīšanu.

BA Apkārtējās vides aizsardzības un ekonomikas komitejas uzmanības lokā bijuši jautājumi par ilglaicīgu attīstību. "Bez pārdomātas un ekonomiskas saimniekošanas nav iedomājama attīstība nevienā nozarē - ne tautas sociālajā, ne valsts ārējā aizsardzībā. Kopēji valstu pasūtījumi aizsardzībā varētu būt labs paraugs saprātīgai saimniekošanai. Tāpat par labu paraugu vēl plašākā mērogā var kļūt Baltijas jūras valstu enerģētikas loks un "Via Baltica" projekts," uzsvēra T.Velliste. Sava pārskata ziņojuma nobeigumā viņš atgādināja, ka atkal ir izsludināts konkurss par Baltijas asamblejas balvām literatūrā, mākslā un zinātnē, un novēlēja veiksmīgu darbu tikko izveidotajai Baltijas jauniešu asamblejai.

Ziņojumus par svarīgākajām norisēm savās valstīs pēdējā pusgadā sniedza arī BA prezidija priekšsēdētāja vietnieki - Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks un Lietuvas delegācijas vadītāja Laima Andrikiene. R.Ražuks īpašu uzmanību veltīja faktam par Latvijas un Igaunijas lielāko enerģētikas uzņēmumu apvienošanās sākumu (R.Ražuka ziņojumu "LV" publicē atsevišķi). Baltijas asamblejas 16.sesijas laikā - 26.maijā - tika parakstīts nodomu protokols par "Latvenergo" un "Eesti energia" apvienošanu. To parakstīja Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis un Igaunijas ekonomikas ministrs Mikels Pernoja. Latvijas delegācijas vadītājs šo pasākumu vērtēja kā soli uz priekšu Baltijas jūras valstu kopējā enerģētikas loka izveidē. R.Ražuks atgādināja arī Baltijas valstu starpā pastāvošās nesaskaņas, kas guvušas izpausmes "olu", "cūku", "reņģu" un citos "karos", kas jau bijuši un vēl var būt. "Taču tas tikai liecina to, ka starp Baltijas valstīm pastāv reāli kontakti, ka notiek kopēja tirgus veidošanās," uzsvēra R.Ražuks.

Lietuvas delegācijas vadītāja Laima Andrikiene galvenokārt runāja par nākotnē darāmo, jo nākamajā pusgadā Baltijas asamblejas prezidējošā valsts būs Lietuva. Lai arī šā gada 8.oktobrī Lietuvā notiks Seima vēlēšanas, kas var izmainīt Lietuvas delegācijas sastāvu Baltijas asamblejā, L.Andrikiene pauda pārliecību, ka neatkarīgi no cilvēkiem, kas tajā strādās, Lietuvas iesāktie darbi tiks turpināti. Viena no svarīgākajām iecerēm - sniegt pārskatu par Baltijas asamblejas teju jau desmit gadu darbības laikā pieņemto rezolūciju izpildi. Lai īstenotu šo ieceri, plānots pārbaudīt, kā Baltijas asamblejas dokumenti tikuši īstenoti, izvērtējot to ietekmi Baltijas valstu sadarbības stiprināšanā. Pārbaudes materiālus un izvērtējumu paredzēts apkopot Baltijas asamblejas dokumentu krājumā, kur katrai rezolūcijai būtu pievienoti komentāri par tās izpildes gaitu, nepildīšanas cēloņiem. "Šāda informācija ir nepieciešama Baltijas asamblejas darbības un Baltijas valstu sadarbības efektivitātes izvērtēšanai," uzsvēra L.Andrikiene. Lietuvas delegācijas vadītāja iepazīstināja Baltijas asamblejas deputātus un viesus arī ar ieplānoto darbu sarakstu nākamajam pusgadam. BA komitejām tiek piedāvāts apspriest jautājumus par Baltijas valstu uzņēmumu dalību pasaules tirgū, tās tiesiskos aspektus, ES līdzekļu - īpaši ISPA programmas - piesaistīšanu vides aizsardzības projektu īstenošanai, pievērsties problēmu lokam, kas skar bērnu un jauniešu patriotisko audzināšanu. Tieslietu komiteja jau tagad ieplānojusi rīkot izbraukuma sēdi Kaļiņingradā, lai pārrunātu tiesībsargājošo institūciju sadarbības iespējas. Aizsardzības un ārlietu komiteja iecerējusi izvērtēt Baltijas valstu jūras robežu aizsardzību Klaipēdā, Liepājā un Paldiskos.

Runājot par darāmajiem darbiem un plāniem, kas pārsniedz nākamā pusgada robežas, L.Andrikiene atgādināja Baltijas asamblejas ilggadējo sadarbību ar Ziemeļu padomi. "Šī sadarbība ir apliecinājums Baltijas valstu centieniem kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm, šī sadarbība ir vairāk nekā nepieciešama strauji augošās investīciju plūsmas pēc, tā dod ieguldījumu kopējā tirgus liberalizācijā un visa Ziemeļaustrumeiropas reģiona attīstībā. Lai to sekmētu vēl vairāk, nepieciešama politiskās gribas un spēku apvienošana," uzsvēra L.Andrikiene, vienlaikus paužot simpātijas kāda Ziemeļu padomes locekļa, Zviedrijas Moderātu partijas pārstāvja izteiktajai domai par iespējamu Ziemeļu padomes un Baltijas asamblejas apvienošanu. Viņa gan izteica sapratni, ka daudziem šī ideja var šķist pāragra, pārdroša, taču atgādināja, ka, rūpīgi izanalizējot Baltijas asamblejas darbību, domu par apvienošanos ar Ziemeļu padomi nevar atstāt bez ievērības. "Šī ideja var kalpot mūsu kopīgo stratēģisko mērķu ātrākai sasniegšanai," ir pārliecināta Lietuvas delegācijas vadītāja.

Baltijas asamblejas 16.sesijas plenārsēde bija organizēta trijās daļās. Pirmās tēma bija Baltijas valstu ekonomika. Ar ziņojumiem par ekonomikas attīstību tagad un turpmāk uzstājās Igaunijas ekonomikas ministrs Mikels Pernojs, Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis (ministra runu "LV" publicē atsevišķi) un Lietuvas ekonomikas ministra vietnieks Osvalds Čukšis. Par Baltijas valstu aizsardzību un sasniegto šajā nozarē, kā arī par kopīgi realizētajiem starpvalstu projektiem no katras valsts viedokļa pastāstīja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministrijas speciālisti. Baltijas asamblejas 16.sesijas dalībnieki tika iepazīstināti arī ar tūrisma attīstību starp Baltijas valstīm. Šai tēmai bija veltīta plenārsēdes trešā daļa.

Vienlaikus ar Baltijas asamblejas 16.sesiju notika arī Baltijas Padomes 6.sesija, kuras uzmanības centrā bija jautājumi par Baltijas valstu drošības politiku un kopīgiem ārpolitiskajiem mērķiem. Baltijas Padomes sesija ir kopīgs Baltijas Ministru padomes un Baltijas asamblejas pasākums, kurā katru valsti pārstāv tās ārlietu ministrs. Tartu ar ziņojumu par savas prezidentūras laikā paveikto uzstājās Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess, Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs. Ministri arī parakstīja starpvalstu līgumus par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību. Nākamā Baltijas Ministru padomes prezidējošā valsts būs Latvija, tāpēc I.Bērziņš iezīmēja arī veicamo darbu prioritātes - vienotas izglītības telpas izveide un Baltijas valstu iekšējo robežu šķērsošanas vienkāršošana.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore

Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks:

"Ir nepieciešama spēja pieņemt kompromisu un vienoties "

Ziņojums Baltijas asamblejas 16.sesijā Tartu 2000.gada 26.maijā

Ekselences! Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Latvijas delegācijas vārdā es vispirms gribētu pateikties igauņu kolēģiem par aktīvo un intensīvo darbu savas prezidentūras laikā, un, protams, par viesmīlību, kuru mēs esam jutuši visās Baltijas asamblejas (BA) komiteju un Prezidija sēdēs līdz šim un kuru ik uz soļa jūtam arī tagad.

Latvijas delegācijas vārdā es gribētu izteikt gandarījumu par to, ka pirmais šajā sesijā aplūkojamais temats ir Baltijas valstu ekonomika. Tas liecina par pēctecību, par to, ka Latvijas prezidentūras laikā aizsāktais darbs tiek turpināts. Ar īpašu prieku sveicu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ekonomikas ministrus šajā Baltijas asamblejas sesijā un gribu atzīmēt Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas uzņēmumu "Latvenergo" un "Eesti energia" tuvināšanos, par ko Kalvīša kungs un Pernojas kungs šodien parakstīs nodomu protokolu. Tas ir liels solis uz priekšu vienota elektroenerģijas tīkla izveidē. Darbojoties kopīgi, būs iespējams palielināt mūsu uzņēmumu konkurētspēju brīvā elektroenerģijas tirgus apstākļos. Lai arī abi minētie uzņēmumi ir vieni no lielākajiem Baltijā, Eiropas kopējā elektroenerģijas tirgū tie diezin vai spēs pastāvēt atsevišķi. Šāda sadarbība ļaus paaugstināt elektroapgādes drošību, garantēt stabilas elektroenerģijas cenas, kā arī Igaunijai un Latvijai kļūt neatkarīgām no pasaules degvielas tirgus cenām, jo abu valstu rīcībā ir dabiskie enerģijas resursi — hidroenerģija Latvijā un degakmens Igaunijā. Pateicoties šai sadarbībai, uzņēmumu vērtība starptautiskajā tirgū pieaugs, un tas varētu veicināt lētāku kredītresursu un investīciju saņemšanu. Turklāt, strādājot kopā, ir iespējams veidot veiksmīgāku mārketingu. Tādējādi tiktu radīta jauna Baltijas enerģētiskā grupa, kas elektroenerģijas tirgū spētu veiksmīgi konkurēt ar ārvalstu kompānijām. Tāpēc varam uzskatīt, ka esam spēruši soli uz priekšu Baltijas jūras valstu enerģētiskā loka izveidē. Vēlēsim sekmes projekta izstrādē un īstenošanā.

Man šķiet, mēs jau esam sasnieguši zināmu brieduma pakāpi, jo līdz šim Baltijā gan daudz tika runāts par iespējām, ko dotu sadarbība ekonomiskajos jautājumos, bet maz tika darīts, lai šīs idejas īstenotu. Es tikai gribu atgādināt, ka enerģētikas problēmas vienmēr, jau kopš pašiem Baltijas asamblejas pirmsākumiem, ir bijušas tās uzmanības lokā. Mēs šajā sakarā esam pieņēmuši rezolūcijas, iepazinušies ar elektrostacijām uz vietas, un enerģētikas temats ir bijis iekļauts arī Baltijas asamblejas sesijas darba kārtībā. Latvijas delegācijas vārdā izsaku pārliecību, ka mēs paturēsim šo jautājumu savā darba kārtībā arī turpmāk. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka Baltijas asambleja parlamentārā līmenī atbalsta vienotās ekonomiskās telpas tālākveidošanu. Tas nozīmē, ka arī centieni tuvināt Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes darba kārtību tiks turpināti.

Kolēģi! Pirms gada, uzrunājot jūs Viļņā, es minēju "olu", "cūku", "reņģu" un citus "karus", kurus mēs jau esam pārdzīvojuši un kuri vēl priekšā. Es teicu — tās ir pazīmes, kas liecina, ka ekonomiskā sadarbība ir dzīva un ka process notiek. Sadarbība nebūt nenozīmē, ka nav konfliktu. Sadarbība ir process, kas prasa savstarpēju piemērošanos un darbības saskaņošanu sarunu rezultātā. Toreiz mēs no igauņu kolēģiem saņēmām asus pārmetumus par cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzību. Tagad es jūs varu informēt, ka 11.aprīlī Latvijas valdība nolēma no šā gada 1.jūnija atcelt cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus. 11.maijā Saeima pieņēma atbilstošu likumu. Protams, tas radīs zaudējumus Latvijas cūkaudzētājiem, un valdībai būs jādomā par subsīdijām, bet, kā jau iepriekš teicu, vienotās ekonomiskās telpas veidošana ir process, kam nepieciešama spēja pieņemt kompromisu un savstarpēji piemēroties. Mums tas ir jādara, un mēs to darīsim. Ir aktīvāk jāsaskaņo Baltijas valstu tirgus politika, jo šāda harmonizēšana sekmēs Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma īstenošanu. Visām trijām Baltijas valstīm ir vitāli svarīgi, lai brīvās tirdzniecības līgums pārejas periodā funkcionē. Latvijas delegācijas vārdā es aicinu Lietuvas kolēģus arī savas prezidentūras laikā paturēt vienotās ekonomiskās telpas veidošanu Baltijas asamblejas darba kārtībā. Mēs, parlamentārieši, varam veicināt šo procesu, ja vien to vēlamies un aktīvi darbojamies šajā virzienā. Atļaujiet atgādināt, ka Latvijas delegācija pagājušajā sesijā ierosināja jautājumu un sagatavoja rezolūciju par akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību Baltijas valstīs. Šajā dokumentā aicinājām Baltijas Ministru padomi uzsākt sadarbību akcīzes politikas jomā. Pēc šīs rezolūcijas pieņemšanas Rīgas sesijā lūdzām visu triju valstu finansu ministrus sniegt informāciju par to, kas tiek darīts šajā sakarā. Saņēmuši atbildes, atzinīgi novērtējām 12.janvārī pieņemto Igaunijas, Latvijas un Lietuvas finansu ministru lēmumu izveidot darba grupu, kura nodarbosies ar nodokļu un akcīzes politiku. Tas vēlreiz pierāda, ka parlamentāriešu interese un pārraudzība paātrina praktisko sadarbības jautājumu risināšanu.

Šajā sesijā mēs izskatīsim vairākas ekonomiska rakstura rezolūcijas, bet es īpaši gribu atzīmēt rezolūciju par tūrisma attīstību. Paldies igauņu kolēģiem par šā jautājuma aktualizēšanu. Kā jūs zināt. Baltijas asamblejas Izglītības, zinātnes un kultūras komiteja kopā ar Ziemeļu Padomes komiteju sadarbībai ar kaimiņu reģioniem ir izveidojusi darba grupu jaunatnes tūrisma jautājumos. Šī grupa ir aktīvi strādājusi, un 16.aprīlī Rīgā notika seminārs par jaunatnes tūrismu.

Un tagad daži vārdi par Baltijas asamblejas lomu ārpolitikā. Manuprāt, mums jāizmanto visas iespējas, lai pastiprinātu Baltijas valstu saskaņotu lobismu. Pirmkārt, es runāju par nepieciešamību attīstīt Baltijas valstu parlamentāriešu kontaktus ar ASV likumdevēju institūcijām. Pēc Latvijas delegācijas iniciatīvas pagājušajā sesijā mēs pieņēmām rezolūciju par sadarbību ar ASV Kongresu. ASV atbalsts Baltijas valstu integrācijai NATO ir izšķiroši nozīmīgs, tādēļ ir svarīgi kopīgi strādāt, lai šajā jautājumā sekmētu progresu. Jāpanāk, lai Baltijas valstīm būtu kopīga pozīcija. Igaunijas prezidentūras laikā Pārstāvju palātas spīkeram Hasterta kungam tika nosūtīta vēstule, kurā izteikts priekšlikums triju Baltijas valstu un ASV parlamentāriešiem vasarā tikties. Es lūdzu Lietuvas kolēģus savas prezidentūras laikā arī šo jautājumu paturēt uzmanības lokā. Kopīgs lobisms parlamentārajā līmenī būtu izvēršams arī Eiropas Savienības lielākajās dalībvalstīs, piemēram, Vācijā un Francijā, lai panāktu rezolūciju pieņemšanu par Baltijas valstu integrāciju Eiropas Savienībā. Kā redzat, mūsu Drošības un ārlietu komitejai darba netrūks.

Tagad pavisam īsi par Baltijas valstu sadarbības publiskā tēla veidošanu. Būtiski ir pievērst uzmanību tam, kā mēs Baltijas sadarbību atspoguļojam gan mūsu valstīs, gan ārpus tām. Un tieši šajā ziņā mēs, Baltijas asamblejas locekļi, varam daudz darīt, lai atainotu Baltijas sadarbības reālos ieguvumus. Vai mēs apzināmies, ka, pozitīvā gaismā parādot Baltijas valstu sadarbību, varam veidot pievilcīgu katras Baltijas valsts tēlu? Runājot par Baltijas sadarbības atspoguļošanu, es gribētu minēt "Baltijas vienības" lidojumu, kas 12.maijā notika Tērvetē. Šo skaisto un neparasto pasākumu organizējām gaisa balonu festivāla "Baltijas kauss" ietvaros, lai atzīmētu 10.gadadienu, kopš Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamenti pieņēmuši neatkarības deklarācijas un Baltijas valstu Padome parakstījusi Deklarāciju par vienprātību un sadarbību, ar kuru aizsākās Baltijas sadarbība. Lai gan laika apstākļi nebija labvēlīgi un baloni nevarēja pacelties gaisā, es domāju, ka tas tomēr bija ļoti skaists pasākums. Paldies Baltijas asamblejas sekretārei Baibai Moļņikai, kura ieguldīja ļoti lielu darbu "Baltijas vienības" lidojuma organizēšanā.

Kolēģi! Atļaujiet izteikt gandarījumu, ka Igaunijas prezidentūras laikā paveiktais darbs uzskatāmi parāda: mainoties prezidējošajai valstij, Baltijas asamblejas darbības prioritātes nemainās un iesāktie darbi tiek turpināti, jo mērķis mums visiem ir viens — integrācija Eiropas Savienībā un NATO. Ne mirkli nešaubos, ka arī Lietuvas delegācija ieturēs šo virzienu, jo tieši tāda ir Baltijas asamblejas loma — būt par vienojošu faktoru un viedokļu apmaiņas forumu.

Ziņojuma nobeigumā Latvijas delegācijas vārdā izsaku sirsnīgu pateicību Latvijas Ārlietu ministrijai un personīgi ārlietu ministram Bērziņa kungam, kā arī Baltijas un Ziemeļvalstu nodaļai par lielo atbalstu, sadarbību, atsaucību un palīdzību mūsu kopīgajā darbā. Paldies arī maniem kolēģiem — Latvijas delegācijas locekļiem un Latvijas delegācijas sekretārei Anitrai Jankevicai par pašaizliedzīgo darbu.

Paldies par uzmanību!

Šeit, Igaunijā, Tartu, Baltijas aizsardzības koledžā, no 25. līdz 27. maijam risinājās Baltijas asamblejas 16. sesija

Baltijas aizsardzības koledžā sesiju atklājot un strādājot: LR Saeimas deputāti Dzintars Kudums, Jānis Lāčplēsis, Silva Golde, Igaunijas delegācijas vadītājs Trivimi Velliste, Igaunijas parlamenta pārstāvis Arnolds Rītels un Latvijas Saeimas deputāte Jevgēnija Stalidzāne...

... Igaunijas ekonomikas ministrs Mikels Pernoja un Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, Latvijas Saeimas deputāts Juris Sinka un Ziemeļu Padomes pārstāvis Jans Eriks Agrēns, BALTDEFCOL vadītājs ģenerālis Maikls Klemmesens, Lietuvas delegāts Povils Malakausks, Latvijas Saeimas deputāts Imants Burvis, Igaunijas delegācijas vadītājs Trivimi Velliste un Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks              &n Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš:

"Mums ir dota iespēja apvienot Eiropu kopējā drošības telpā"

Foto: Anita Strazdiņa

Ziņojums Baltijas Padomes 6.sesijā Tartu 2000.gada 26.maijā

Godātie Baltijas asamblejas delegāti, godātie ministru kungi, ekselences, dāmas un kungi! Godātie kolēģi, es jums pateicos par labi paveiktajiem darbiem prezidentūras laikā.

Vispirms gribu runāt par mūsu sadarbību ilgtspējīgā attīstībā. Domāju, ka ilgtspējīgas ir tikai tādas aktivitātes, kas vērstas uz humānu mērķu sasniegšanu. Tādi mērķi ir arī mūsu sadarbībai. Jo tā ir neatdalāma no visa mūsu reģiona nākotnes un ir nepieciešama tā sekmīgai attīstībai.

Tā kā mūsu mērķi ir kopīgi - katra no mūsu valstīm virzās uz integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO -, tad mūsu kopīgajās interesēs ir koordinēt ārpolitiskās aktivitātes un darboties savstarpēji papildinoši. Latvijas interesēs ir Igaunijas un Lietuvas integrācija ES un NATO, tāpat kā šīs valstis atbalsta Latvijas centienus iestāties ES un NATO. Jo Baltijas valstu ārpolitika ir Eiropas vienotības politika.

Mums - kandidātiem un dalībniekiem - kopā ir dota vēsturiska iespēja apvienot Eiropu vienā kopējā drošības telpā un tādējādi nodrošināt mūsu kopējās vērtības - brīvību, demokrātiju, cilvēktiesības un likuma varu Eiropas tautām.

Šī iespēja jāizmanto arī katras mūsu valsts individuālajā attīstībā un virzībā uz priekšu, jo tikai individuālā sagatavotība noteiks mūsu iestāšanos šajās organizācijās un it īpaši Eiropas Savienībā. Vēlamies, lai visas trīs Baltijas valstis attīstās tā, ka iestāšanās process Eiropas Savienībā nekur netiktu bremzēts. Tā ir mūsu reģionāla atbildība.

Pirms dažām dienām Rīgā darbu beidza ERAB pilnvarnieku ikgadējā sanāksme, kas tika atklāta ar Baltijas biznesa konferenci. ERAB ģenerālsekretārs Antonio Mario Kosta īpaši uzsvēra, ka ERAB būtiski bija rīkot sanāksmi valstī, kas ir integrēta Baltijas jūras valstu reģionā. Esmu pārliecināts, ka mūsu sadarbībā arī turpmāk ir jāizmanto viss potenciāls - jāsadarbojas gan parlamentu, gan ministru kabinetu, gan valsts sekretāru un visos citos iespējamos līmeņos.

Es atkal tradicionāli uzstājos kā Baltijas valstu sadarbības advokāts, un uz to mani mudina arī veiksmīgais Baltijas sadarbības institūciju - Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes - darbs. To pieņemtie lēmumi visnotaļ ir sekmējuši savstarpējās sadarbības attīstību un mūsu nosprausto ārpolitikas mērķu sasniegšanu.

Minēšu vairākus pozitīvus piemērus.

1) Baltijas asamblejas 15.sesijā pieņemtās kopīgās rezolūcijas

Tā, piemēram, īstenojot Baltijas asamblejas pieņemto rezolūciju par sadarbību ar ASV Kongresu, Baltijas valstu ārlietu ministriju valsts sekretāri ir izteikuši priekšlikumu par Baltijas asamblejas delegācijas iespējamo vizīti uz ASV šī gada vasarā. Rezolūcija ir tikai viens no sadarbības plāna punktiem, kura uzdevums ir pastiprināt Baltijas valstu saskaņoto lobiju integrācijas NATO procesa sekmēšanai. Savukārt ES kontekstā ir lietderīgi attīstīt Baltijas valstu parlamentāros kontaktus ar ES dalībvalstīm (pēc formulas 3+1).

2) Sadarbībā ar Ziemeļvalstu institūcijām

Sadarbība starp Ziemeļu Ministru padomi (ZMP) un Baltijas Ministru padomi (BMP) tiek attīstīta ZMP Sadarbības programmas ar Ziemeļvalstīm tuvajiem reģioniem ietvaros. (Pirmo reizi ZMP izstrādā trīs gadu pamatprogrammu / Framework Programm / 2000.-2002.gadam un atbilstoši tai tiek izstrādāta atsevišķa gada darba programma / Working programm /.)

Pagājušajā nedēļā Viļņā notikušajā starptautiskajā drošības konferencē "NATO loma Eiropas mainīgajā drošības vidē ( NATO's Role in a Changing Security Environment in Europe ) es aicināju visus - gan NATO dalībvalstis, gan kandidātvalstis - strādāt kopā, lai pārliecinātu uzaicināt visas kandidātvalstis uz nākamo NATO samitu 2002.gadā.

Ideju atbalsta daudzas augstas amatpersonas.

Mēs, Baltijas valstis, savā sadarbībā, kas ir progresējusi līdz pat integrētu militāru struktūru darbībai, esam spērušas lielu soli pretim šim mērķim. Mūsu aizsardzībā vissekmīgākie ir tieši trīspusējie sadarbības projekti (BALTBAT, BALTNET, BALTRON, BALTDEFCOL), kas saņem atbalstu no daudzām valstīm. Šie kopīgie projekti var būt par reģionālās sadarbības paraugu visām NATO kandidātvalstīm. Baltijas valstu militārā sadarbība ir labs pamats iespējamam militāru spēju devumam NATO.

Šobrīd notiek regulārs darbs un pakāpeniska projektu baltifikācija, t.i., Baltijas valstis pārņem arvien lielāku projektu vadības un finansiālo atbildību, saglabājot donorvalstu palīdzību.

Un ar īpašu gandarījumu Balt - projektu ietvaros gribu atzīmēt, ka šā gada 15.martā ir uzsākta BALTNET operacionālā darbība.

Sadarbības praksei būtiski ir intensificēt Baltijas Ministru padomes (BMP) menedžmentu. Domājams, ka to visnotaļ sekmēs šā gada 18.februārī BMP sanāksmes laikā atklātais BMP virtuālais sekretariāts, kurš nodrošinātu regulāru informācijas apmaiņu starp Baltijas un Ziemeļvalstu sekretariātiem. Šī BMP virtuālā sekretariāta izveidošanu droši varam uzskatīt par lielu veiksmi Igaunijas prezidentūras Baltijas Ministru padomē laikā, un es izmantošu gadījumu, lai vēlreiz izteiktu atzinību mūsu ziemeļu kolēģiem par to.

Baltijas valstu iekšlietu ministru tikšanās laikā 2000.gada 17.martā tika parakstīts līgums par sadarbību liecinieku un cietušo aizsardzībā, un patlaban parakstīšanai ir sagatavoti divpusējie līgumi par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību.

Sekmīga bijusi sadarbība izglītības un kultūras jomā:

1) Baltijas valstu valdības 1998.gada 10.jūlijā ir parakstījušas līgumu par Baltijas vienotās izglītības telpas izveidi vidējā vispārējā un vidējā profesionālajā izglītībā;

2) premjerministri Tallinas tikšanās laikā 2000.gada 18.februārī parakstīja trīspusējo līgumu par izglītības kvalifikāciju akadēmisko atzīšanu Baltijas izglītības telpā;

3) valstisku statusu ieguvis pasaulē plaši pazīstamais Baltijas kamerorķestris "KREMERATA Baltica", kas reģistrēts Rīgā 2000.gada 27.martā;

4) sagatavošanas stadijā atrodas trīspusējais līgums par vienotas Baltijas izglītības telpas veidošanu augstākajā izglītībā.

Igaunija šogad vasarā nodos Latvijai prezidentūru Baltijas Ministru padomē. Var minēt vairākas jomas, kurās izvirzītie uzdevumi ir sekmīgi izpildīti, tai pašā laikā būs jomas, kurās iesāktais darbs tiks turpināts (vienotas ekonomiskās telpas, aizsardzības un citas jomas) vai arī tiks izvirzīti jauni uzdevumi.

Latvijas prezidentūra savā darbā par prioritāti uzskata:

• vienotas izglītības telpas izveidi;

• Baltijas valstu iekšējo robežu šķērsošanas vienkāršošanu (mums ir konkrēti projekti par vienotiem robežšķērsošanas punktiem, kurus vajadzētu veicināt);

• (1998.gada 10.jūlijā tika noslēgts līgums par Baltijas valstu vienoto tranzīta procedūru. Ir jāveic visi iespējamie sagatavošanas darbi, lai līgumā atrunāto tranzīta procedūru spēkā stāšanās termiņš - 2001.gada 1.janvāris - tiktu ievērots. Paralēli tam ir jānodrošina, lai darbi tiktu veikti augstā kvalitātē.);

• līguma par vienotu tranzīta procedūru īstenošanu;

• darba turpināšanu pie kopīgiem aizsardzības projektiem, īpaši pie BALTNET iegādēm.

Dāmas un kungi!

Tāpat kā drošības jomā arī ekonomikā kopš 90.gadu sākuma sadarbība ar Igauniju un Lietuvu ir bijusi Latvijas ārējās ekonomiskās politikas prioritāte. Tas ir loģiski ne tikai tāpēc, ka mēs esam kaimiņi, bet arī tāpēc, ka visas trīs valstis īstenojušas reformas, lai pabeigtu pāreju uz brīva tirgus ekonomiku un integrāciju Eiropas Savienībā. Es uzskatu, ka sadarbība starp Baltijas valstīm ir milzīgs potenciāls ārvalstu investīcijām, un, lai tās piesaistītu, Baltijas valstu valdībām jāstrādā kopā.

Latvija ir ieinteresēta kopējā enerģētikas tirgus attīstībā Baltijas reģionā. Lai to veicinātu, nepieciešama elektrības tirgus liberalizācija.

Mums jāizveido vienota konkurētspējīga enerģētikas resursu menedžmenta sistēma.

Visiem kopā jāveido vienots elektroenerģijas tirgus - Baltijas enerģētikas tirgus, kā arī vienots gāzes tīkls reģionā. Te mēs piedāvājam izmantot Latvijas unikālo pazemes gāzes krātuvju potenciālu. Teorētiski tas varētu samazināt sezonālās svārstības Eiropas austrumdaļas un Skandināvijas tirgū. Piemēram, Baltijas gāzes vadu tīklu varētu savienot ar Somijas tīklu, kas dotu papildu stabilizācijas iespējas ziemas sezonā.

(Līdztekus svarīgs ir BMP Tirdzniecības komisijas darba uzdevums - īstenot brīvās tirdzniecības līgumu un līgumu par beztarifa barjeru atcelšanu, kā arī nodokļu likumdošanas un akcīzes nodokļa politikas saskaņošana. Mūsu finansu ministrijas ir izstrādājušas precīzu darbības plānu un tam būtu jāseko.)

Lūk, tie bija tikai daži ļoti nozīmīgi aspekti mūsu dienišķajam darbam. Te redzam, ka sadarbības dienas kārtība atspoguļo gan mūsu sekmes, gan risināmo jautājumu loku.

Viss iepriekš minētais vēlreiz apliecina Baltijas sadarbības briedumu un uzsver Baltijas sadarbības nozīmīgumu.

Baltijas valstu sadarbības nākotne vistiešākajā nozīmē ir mūsu jaunās eiropeiski domājošās paaudzes rokās, un mūsu uzdevums ir sniegt tai un visai sabiedrībai kopumā objektīvu informāciju par sadarbības svarīgumu un aktualitātēm.

Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis:

"Pastāv arvien jauni ceļi Baltijas sadarbībai un attīstībai"

Ziņojums Baltijas asamblejas 16.sesijā Tartu 2000.gada 26.maijā

Ekselences! Dāmas un kungi! Man ir liels prieks uzrunāt Baltijas asamblejas dalībniekus.

Nav šaubu, ka Baltijas asamblejai un Baltijas Padomei ir liela loma mūsu sadarbības veicināšanā. Ceru, ka šodienas tikšanās iezīmēs jaunus ceļus, kā aktivizēt tālāko sadarbību starp Baltijas valstīm.

Savā runā es gribētu nedaudz raksturot pašreizējo ekonomisko stāvokli Latvijā un ieskicēt Latvijas ekonomiskās politikas galvenos virzienus un prioritātes, kā arī pievērsties dažām Baltijas valstu ekonomiskās sadarbības aktualitātēm.

Pēdējos desmit gados Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, ir notikušas kardinālas izmaiņas. Konsekventas ekonomiskās politikas rezultātā relatīvi īsā laikā Latvijā ir radīti tirgus ekonomikas pamati un labi makroekonomiskie priekšnoteikumi tautsaimniecības izaugsmei.

Ar gandarījumu jāatzīmē, ka Latvijā veiktās reformas ir sākušas nest augļus. Pēdējos gados pieaug iekšzemes kopprodukts (IKP), darba algas un pensijas. Īpaši veiksmīga attīstība bija vērojama laika posmā no 1996.gada līdz 1998.gada vidum, kad IKP vidējie pieauguma tempi bija 6%. Krievijas krīze, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, radīja problēmas, tomēr 1999.gadā IKP Latvijā nevis samazinājās, bet pat nedaudz pieauga.

Jāatzīmē, ka neatkarības gados mūsu valsts ir spējusi pārorientēt savu ekonomiku un samazināt savu atkarību no Krievijas. Šobrīd jau ap 60% no Latvijas eksporta un importa ir ar ES valstīm, lai gan pirms neatkarības atgūšanas Latvijai gandrīz nebija ārējās tirdzniecības ārpus bijušā sociālisma valstu bloka.

Ekonomiskās izaugsmes potenci vislabāk raksturo investīciju pieaugums. 1996.un 1997.gadā Latvijā tās pieauga par 20% gadā, bet 1998.gadā pat par 44%. Tik strauju investīciju kāpumu sekmēja vairāki faktori: ārvalstu investīciju ieplūdums, galvenokārt sakarā ar privatizācijas procesa sekmīgo norisi, neatkarīgo straptautisko organizāciju atzītais augstais Latvijas kredītreitings, procentu likmju pazemināšanās un banku sektora stabilizēšanās, kopējo ekonomisko aktivitāšu pieaugums visās nozarēs un pozitīvo nākotnes paredzējumu veidošanās u.c.

Krievijas krīzes dēļ 1999.gadā kopumā investīcijas bija nedaudz zemākā līmenī nekā 1998.gadā. Tomēr tajā pašā laikā ārzemnieki tiešo investīciju veidā Latvijā ieguldīja 214 milj.latu (6% no IKP), kas ir vairāk nekā 1998.gadā, kad tika investēti 210 milj.latu. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija ir pietuvojusies tām Viduseiropas un Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstīm, kuras ir līderes ārvalstu tiešo investīciju piesaistē. Pēc šī rādītāja starp Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm Latvija šobrīd atrodas 4.vietā.

Kā jau atzīmēju, Latvijā ir radīti labi makroekonomiskie priekšnoteikumi izaugsmei. Inflācija jau vairākus gadus ir viena no zemākajām starp pārejas ekonomikas valstīm (gada vidējā inflācija 1999.gadā bija 2,4%). Zems ir valsts parāds (šobrīd tikai aptuveni 15% no IKP). Kopš 1994.gada lats ir stabils pret SDR valūtas grozu.

Viena no galvenajām ekonomikas problēmām Latvijā ir relatīvi augstais tekošā konta deficīts, ap 10% no IKP. Tomēr jāatzīmē, ka tekošā konta deficīts Latvijā pārsvarā tiek segts ar ārvalstu tiešajām investīcijām un ilgtermiņa aizņēmumiem, tāpēc šobrīd tā līmenis nerada pārmērīgas bažas. 1999.gadā tekošā konta deficītu izdevās nedaudz samazināt. Valdība ir apņēmusies darīt visu iespējamo, lai vidēja termiņa periodā tā apjoms turpinātu samazināties. Tas tiks panākts ar stingru fiskālo politiku, strukturālo reformu nodrošinātu straujāku eksporta pieaugumu salīdzinājumā ar importa pieaugumu.

Pozitīvas ekonomiskās tendences Latvijā jo īpaši ir iezīmējušās šī gada pirmajos mēnešos. Pieaug rūpniecības apjoms un eksports, augsts ir kravu apgrozījums ostās. Ir atsākusies jūtama aktivitāte biržā. Budžets pildās labāk par plānoto, banku sistēmā ir sasniegti labi peļņas rādītāji, kredītprocentu likmes ir zemākās kopš neatkarības atgūšanas.

Tas viss vieš optimismu par nākotni. Jau šogad IKP varētu sasniegt vismaz 4% pieaugumu. Valdība nākamajos gados par mērķi ir izvirzījusi nodrošināt iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 5-7% gadā.

Lai to sasniegtu, mūsu ekonomiskā stratēģija paredz turpināt nostiprināt makroekonomisko vidi kā priekšnoteikumu izaugsmei. To ir iecerēts panākt:

• uzturot stabilu lata maiņas kursu;

• noturot inflāciju 2-4% apmērā gadā;

• nepieļaujot, ka 2000. gadā budžeta fiskālais deficīts būtu lielāks par 2% no IKP un lielāks par 1% no IKP 2001. gadā, bet turpmākajos gados izstrādājot bezdeficīta vai pārpalikuma budžetus;

• samazinot tekošā konta deficītu līdz 5% 2002. gadā.

Valdība lielu uzmanību pievērš valsts īpašuma privatizācijai, kura ir iegājusi savā nobeiguma fāzē. Faktiski ir palikuši neprivatizēti tikai lielie valsts monopoluzņēmumi. Šo uzņēmumu privatizācija ir gan politiski, gan arī ekonomiski nozīmīga un sarežģīta. Lielo uzņēmumu privatizēšanas problēma ir tā, ka tie ir pārāk lieli pēc sava apjoma salīdzinājumā ar Latvijas tautsaimniecību kopumā, tāpēc privatizācijas process ļoti tiek politizēts.

Pats būtiskākais ir pareizi atrast stratēģiskos investorus un nodrošināt, lai dabīgais monopols nekļūtu no valsts par privāto monopolu. Tāpēc lielo valsts uzņēmumu privatizācija notiek vienlaikus ar attiecīgā sektora (piemēram, enerģētikas, kuģniecības, fiksētā telekomunikācijas tīkla) demonopolizāciju. Valdība ir apņēmusies pabeigt uzņēmumu privatizāciju gada laikā.

Valstī daudz tiek darīts, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, novēršot birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībai un pilnveidojot likumdošanu.

Valdība šobrīd veic vairākus pasākumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai - muitas procedūru un nodokļu administrēšanas vienkāršošana, zemes tirgus veicināšana un būvniecības atļauju procesa vienkāršošana, uzņēmējdarbību ietekmējošo inspekciju darbības sakārtošana u.c. -, kas varētu pozitīvi ietekmēt lēmumus par investēšanu Latvijā. Pozitīvi uzņēmējdarbību varētu ietekmēt arī nekustamā īpašuma un sociālo nodokļu likmju samazināšana no 2000. gada 1. janvāra.

Tāpat valdība labi saprot, ka ekonomisko izaugsmi būs iespējams sasniegt, tikai nodrošinot veselīgu konkurences attīstību valstī, vēršoties pret negodīgas konkurences izpausmēm un citiem konkurences likuma normu pārkāpumiem, pilnveidojot monopolu uzraudzību, kā arī sakārtojot valsts atbalsta sistēmu.

Neapšaubāmi, ka visas šīs reformas un valsts tālākā virzība skatāma caur Eiropas integrācijas prizmu. Mēs ļoti labi apzināmies, ka tikai iekļaušanās Eiropas Savienībā var nodrošināt tālāku un neatgriezenisku valsts stiprināšanu un izaugsmi. Integrācija Eiropas Savienībā noris atbilstoši Latvijas nacionālajai programmai integrācijai Eiropas Savienībā, kura ietver likumdošanas saskaņošanas metodes un secību Latvijas iesaistei Eiropā un tās iekšējā tirgū. Integrāciju ES sekmē arī Latvijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā. 1999. gada decembrī sākās jauns posms Latvijas un ES attiecībās, jo ES Padome ir uzaicinājusi Latviju sākt iestāšanās sarunas ES.

Uzskatu, ka ekonomisko izaugsmi veicinās arī Baltijas vienotā tirgus izveide atbilstoši ES principiem. Kopš 1997. gada 1. janvāra, kad praktiski sāka darboties Baltijas valstu Brīvās tirdzniecības līgums, ārējā tirdzniecība Baltijas valstu starpā attīstās ļoti strauji. Statistika rāda, ka Latvijas eksports un imports ar Lietuvu un Igauniju pieaug daudzkārt straujāk nekā

Prezidijā: Igaunijas delegācijas sekretāre Evi Vaika, Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks, Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs Trivimi Velliste (Igaunija), Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētāja vietniece, Lietuvas delegācijas vadītāja Laima Andrikiene un Baltijas asamblejas sekretāre Baiba Moinika              &n Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

kopējais ārējās tirdzniecības apjoms. Ar līguma stāšanos spēkā ir radusies izpratne par reālo situāciju tirgū un nepieciešamajiem pasākumiem, kas veicami, lai būtu iespējams konkurēt ar kaimiņvalstu ražotājiem.

Ļoti svarīgi ir panākt, lai sāktu funkcionēt Baltijas brīvās tirdzniecības telpa. Šī mērķa sasniegšanai ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu trīspusējo līgumu funkcionēšanu. Kā svarīgākie no tiem būtu jāmin šādi pasākumi:

- nepieciešams aktualizēt sadarbību informācijas apmaiņai par likumdošanas aktiem, kuri ir saistīti ar līguma par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā;

- jāuzlabo robežšķērsošanas procedūra starp Baltijas valstīm;

- jākoordinē Baltijas valstu akcīzes nodokļa politika, lai tā atbilstu Eiropas Savienības politikai šajā jomā.

Šo jautājumu risināšanā svarīga nozīme ir Baltijas Ministru padomes ietvaros izveidotajām komitejām.

Līdztekus iepriekš minētajam gribu uzsvērt, ka svarīgi faktori Baltijas brīvās tirdzniecības telpas izveidē ir pasākumu īstenošana brīvās darbaspēka kustības un brīvas tirdzniecības ar pakalpojumiem nodrošināšanai.

Esmu pārliecināts, ka pastāv iespēja atrast vēl jaunus ceļus, kā attīstīt mūsu sadarbību uz savstarpēji izdevīgiem pamatiem. Piemēram, būtu jāizstrādā vienota pozīcija sarunām par iestāšanos ES. Eventuālajam trīspusējam līgumam par tirdzniecību ar pakalpojumiem nevajadzētu atšķirties no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pozīcijām attiecībā uz tirdzniecību ar pakalpojumiem iestāšanās sarunās Eiropas Savienībā.

Nobeidzot savu runu, gribu izteikt cerību, ka Baltijas valstu sadarbība būs aktīva un savstarpēji izdevīga arī turpmāk. Lai gan ir problēmas, ko rada ārējie apstākļi - situācija Krievijā un citur, Baltijas valstīs obligāti jāsaglabā brīvā tirgus apstākļi un nekādi ierobežojumi šajā jomā nav pieļaujami.