Šodien, 30.maijā, un rīt Rīgas Latviešu biedrības namā notiek starptautiska konference "Lauku attīstība Latvijā". Tās mērķis ir rosināt dialogu starp valsts varu un sabiedrību par integrētas lauku attīstības politikas veidošanu.

Lauku attīstība un ar to saistītie pasākumi tiks apspriesti plenārsēdēs, pēc tam darbs paredzēts trijās sekcijās: Sociālā un cilvēkresursu attīstība laukos, Lauku ekonomika, kā arī Institucionālā struktūra lauku attīstības vadīšanai.

Sekcijā "Sociālā un cilvēkresursu attīstība laukos" tiks diskutēts par nodarbinātības, izglītības iespējām laukos, par lauku iedzīvotāju pašiniciatīvas jautājumiem. Savukārt sekcijā "Lauku ekonomika" galvenokārt apspriedīs jautājumus, kas saistīti ar ienākumu nodrošināšanu, tiks analizētas galvenās lauksaimniecības nozares, kā arī diskutēts par investīcijām laukos un iespējamo valsts atbalstu.

Sekcijā "Institucionālā struktūra lauku attīstības vadīšanai" paredzēts spriest par pašvaldību un līdzdalību lauku attīstībā, kā arī par pašvaldību iespējām, risinot ar laukiem saistītas problēmas. Sekciju darbā piedalīsies lauksaimniecības zinātnieki, kā arī ārzemju speciālisti no Dānijas, Lielbritānijas, Francijas, Norvēģijas, Vācijas, ASV.

Jāatzīmē, ka starptautiskā konference "Lauku attīstība Latvijā" ir vērienīgs pasākums, kura sagatavošanā nepieciešami lieli izdevumi, taču daļu no tiem sedz Lielbritānijas vēstniecība Latvijā. Savukārt ārvalstu referenti, kas uzstāsies konferencē, nolēmuši to darīt bez maksas, Pasaules banka solījusi pēc konferences veikt tēžu apkopošanu.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Laimdota Straujuma atzīst, ka ministrija viena nespēj atrisināt visas lauku problēmas:

— Skaidrs, ka 1998.gadā izstrādātā Lauku attīstības programma, kas bija progresīva tajā laikā, šobrīd vairs nav aktuāla. Iespējams, ka šī konference veicinās jaunas lauku attīstības programmas izstrādāšanu. Lauksaimniecība pašlaik veidojas kā konkurētspējīga tautsaimniecības nozare Eiropā, taču, tai attīstoties šādā virzienā, rodas problēmas tiem cilvēkiem, kas turpmāk vairs nenodarbosies ar lauksaimniecību. Pašlaik vēl neviens nevar pateikt, ko darīt tiem, kuriem saimniecībā ir tikai piecas govis un kuri varbūt pēc pāris gadiem vairs nebūs zemnieki. Mums ir jāparāda ceļš, pa kuru iet šiem cilvēkiem. Ir jāatzīst, ka lauksaimniecība nenoturēs šos 17 procentus, kas strādā šajā nozarē.

Uz konferenci aicināts vairāk nekā 500 dalībnieku. Pārsvarā tie ir laukos dzīvojošie zemnieki, lauku uzņēmēji, lauksaimniecības nozaru asociāciju pārstāvji, lauku inteliģence, arī bezdarbnieki. Dalībnieki varēs izteikt savas domas un viedokļus, strādājot kādā no trim sekcijām, kā arī aptaujas lapās ierakstīt svarīgāko uzdevumu lauku sakārtošanā.

— Iespējams, ka dalībnieku izteiktie priekšlikumi tiks iekļauti Nacionālajā attīstības plānā, kuru pašlaik izstrādā. Svarīgi, lai rezultātā šis plāns būtu laukus aptverošs un īstenojams, — teica L.Straujuma.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"