Latvija ir ieinteresēta veidot labas attiecības ar visām valstīm

26. maijā Rīgā uzturējās Kazahstānas ārlietu ministrs Jerlans Idrisovs

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Piektdien, 26. maijā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Kazahstānas Republikas ārlietu ministru Jerlanu Idrisovu (attēlā).

Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētājs J.Straume un Kazahstānas Republikas ārlietu ministrs J.Idrisovs pārrunāja abu valstu sadarbību tirdzniecībā un ekonomikā. Sarunas gaitā ministrs pastāstīja par iekšpolitisko un ekonomisko situāciju Kazahstānā un darbu valsts parlamentā.

J.Straume izteica cerību, ka nākotnē Kazahstānu varētu ieinteresēt Latvijas ostas, jo to potenciāls ir pietiekams, lai kalpotu par izdevīgu tranzīta punktu Rietumu un Austrumu tirdzniecībā.

Tikšanās dalībnieki pārsprieda arī Kazahstānas un Latvijas attiecības ar Krieviju.

Saeimas preses dienests

Pie ārlietu ministra

Piektdien, 26. maijā, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Kazahstānas Republikas ārlietu ministru Jerlanu Idrisovu.

Abi ministri atzina, ka Latvijas un Kazahstānas attiecības ir labas, tomēr būtu aktivizējamas tirdznieciski ekonomiskajā aspektā. J.Idrisovs uzsvēra, ka abu valstu sadarbībai jaunu impulsu varētu dot augstāko amatpersonu vizītes, kuru laikā varētu parakstīt patlaban saskaņošanas procesā esošos starpvalstu līgumus, tādējādi paplašinot sadarbības līgumtiesisko bāzi. Savstarpējā politiskā dialoga veicināšanai kalpos arī šīs vizītes laikā parakstītais protokols par konsultācijām starp Latvijas un Kazahstānas Ārlietu ministriju (attēlā).

Kazahstānas ārlietu ministrs raksturoja situāciju Kazahstānā, tās vēlmi ciešāk sadarboties ar Eiropas Savienību, kā arī iezīmēja reģiona attīstības tendences. J.Idrisovs novēlēja Latvijai veiksmīgi pabeigt iestāšanās ES sarunas, kā arī izteica atbalstu Latvijas integrācijai transatlantiskajās struktūrās.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Sarunu laikā Ministru kabinetā 26.maijā: Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš un Kazahstānas Republikas ārlietu ministrs Jerlans Idrisovs              &n Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Latvijas un Kazahstānas ārlietu ministru preses konferencē

"Mūsu politikas princips ir cieņa pret partnera izdarīto izvēli, tāpēc mēs novēlam Latvijai sekmes jūsu izvēlētajā un nebūt ne vienkāršajā ceļā uz NATO," piektdien, 26. maijā, notikušajā preses konferencē teica Kazahstānas Republikas ārlietu ministrs Jerlans Idrisovs.

Latvijas un Kazahstānas ārlietu ministri ar žurnālistiem tikās tūlīt pēc Latvijas Republikas un Kazahstānas Republikas protokola par konsultācijām parakstīšanas. Preses konferenci ievadīja Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš:

— Man ir patiess prieks redzēt Latvijā savu Kazahstānas kolēģi un runāt par abām mūsu valstīm svarīgiem jautājumiem. Mums ir svarīgi veidot politisko dialogu daudz aktīvāk, tādēļ mēs ceram nākamajā gadā redzēt Latvijā Kazahstānas prezidentu. Līdz tam ir jāsagatavo daudzi līgumi, daudz jāstrādā abu valstu ārlietu ministrijām, un tikko parakstītais protokols šajā darbā ļoti palīdzēs. Latvija ir ieinteresēta veidot labas attiecības ar visām valstīm, kas izveidojās pēc PSRS sabrukuma. Man liekas, vēl ne tuvu nav izsmelts šo attiecību ekonomiskais potenciāls. Mēs esam tikai ilga, nopietna ceļa sākumā. Mūsu sadarbības iespējām ir daudzi aspekti. Ne vien pati vienkāršākā sadarbības forma — tirdzniecība, bet arī investīcijas un tranzīts. Nākamā mēneša vidū es dodos oficiālā vizītē uz Ķīnu, un viens no galvenajiem jautājumiem, kas tur tiks pārrunāts, būs preču tranzīts no Āzijas cauri šai lielajai teritorijai — Kazahstānai, Krievijai — uz Eiropu. Baltijas valstis, un īpaši Latvija, ar savām ostām var būt labi partneri Āzijas valstīm, jo mums ir šīs iespējas nodrošināt veiksmīgu tranzītu. Mēs šodien ļoti aktīvi pārrunājām ekonomiskās sadarbības iespējas. Latvija ir ieinteresēta šajā sadarbībā. Ja vēl ir kādi šķēršļi mūsu plašākai sadarbībai, tad tie tiks novākti, un mēs attaisnosim uzskatu, ka Latvijā ir investīcijām draudzīga vide.

Kazahstānas ārlietu ministrs Jerlans Idrisovs sacīja:

— Mēs ar savu Latvijas draugu ārlietu ministru apspriedām plašu problēmu spektru un konstatējām, ka nobriedis laiks aktivizēt mūsu divpusējo dialogu. Iepriekšējie kontakti starp mūsu valstīm augstākajā līmenī bija 1994. gadā, kad jūsu Valsts prezidents apmeklēja Kazahstānu. Aizvadītajos sešos gados gan Kazahstāna, gan Latvija ir guvušas iespaidīgus rezultātus politiskās un ekonomiskās liberalizācijas jomā. Politikā Kazahstāna un Latvija vadās pēc kopīgām vērtībām, mūsu attīstībā ir līdzīgas prioritātes. Visupirms tā ir mūsu valstu neatkarības un suverenitātes nostiprināšana, demokrātisku un ekonomisku reformu attīstīšana mūsu valstīs, kā arī integrācija pasaules valstu sabiedrībā. Tādēļ mēs ar cieņu izturamies pret Latvijas izvēli integrēties Eiropas un Eirotransatlantiskajās struktūrās. Kazahstāna ir Eirāzijas valsts, un ģeopolitiskā aspektā vienmēr ir atbalstījusi integrāciju gan Eiropas, gan Āzijas virzienā. Kazahstānai un Latvijai ir ārkārtīgi liels potenciāls sadarbības attīstīšanai. Kazahstāna un Latvija viena otrai nozīmē ļoti svarīgus tranzīta vārtus. Latvija Kazahstānai — uz Eiropu un citām rietumu pasaules valstīm. Kazahstāna Latvijai un citām Baltijas valstīm — uz Ķīnu un citām Austrumāzijas valstīm. Mums šajā jomā ir zināmas sadarbības iestrādes. Abu valstu privātuzņēmēji jau sākuši sadarboties. Tā Kazahstānas uzņēmēji šeit, Rīgā, jau strādā Rīnūžu ostā. Mēs norunājām, ka arī turpmāk maksimāli sekmēsim šādas sadarbības diversifikāciju un padziļināšanu. Arī mūsu valstu līderi un valdību vadītāji ir noskaņoti, lai Kazahstāna un Latvija, kuru ekonomika viena otru papildina, būtiski paplašinātu savu divpusējo sadarbību, īpaši tranzītā un investīcijās. Mēs ar Latvijas ārlietu ministru arī konstatējām reģionālās sadarbības nozīmīgumu, vispirms ar mūsu abu valstu kopīgo kaimiņu Krieviju noregulējot konstruktīvu sadarbību, kam būs liela nozīme arī jūsu valstu sadarbībā. Es aizbraucu no jūsu reģiona ar lielu gandarījumu un ar lielu optimismu raugos nākotnē.

"Latvijas Vēstnesis": — Lūgums Kazahstānas ārlietu ministram komentēt Kazahstānas oficiālo attieksmi pret Latvijas stratēģisko mērķi iestāties NATO.

Jerlans Idrisovs: — Pateicos par jautājumu! Kā jau teicu, mēs ar cieņu izturamies pret Latvijas tiesībām un centieniem integrēties Eiropas un Eiroatlantiskajās struktūrās. Mūsu politikas princips ir cieņa pret partnera izdarīto izvēli, tāpēc mēs novēlam Latvijai sekmes šajā jūsu izvēlētajā un nebūt ne vienkāršajā ceļā uz NATO. Mēs arī esam pārliecināti, ka šis process noritēs, konstruktīvi ievērojot ar šo problēmu saistīto situāciju. Kazahstāna arī pati attīsta konstruktīvu sadarbību ar NATO. Mēs aktīvi piedalāmies NATO programmā "Partnerattiecības mieram". Analoģiski Baltijas valstīm mums, Centrālajā Āzijā, ar ANO un NATO atbalstu ir izveidots miera spēku bataljons. Jums tas saucas "Baltbat", mums "Centrazbat" — Centrālās Āzijas miera spēku bataljons. Šis bataljons pastāv jau trešo gadu, un šī gada septembrī kārtējās Centrazbata mācības notiks Kazahstānā. Sadarbību ar NATO mēs uzskatām par svarīgu papildu elementu mūsu valsts drošības un suverenitātes nostiprināšanā un vienu no mūsu valsts aizsardzības spēju nostiprināšanas elementiem.

"Latvijas Vēstnesis": — Jautājums Latvijas ārlietu ministram: kā jūs vērtējat Eiropas Savienības prezidējošās valsts Portugāles jaunāko paziņojumu par Krievijas asajām deklarācijām pret Latviju?

Indulis Bērziņš: — Ļoti būtiski, ka šis paziņojums pausts Eiropas Savienības, ne tikai pašas Portugāles vārdā. Vakar es biju Florences sanāksmē, kur piedalījās ļoti daudzi mani kolēģi, dažādu valstu ārlietu ministri. Ārlietu ministru līmenī bija pārstāvētas gandrīz visas valstis, un tur bija arī Portugāles ārlietu ministrs. Un man bija iespēja pateikt viņam paldies kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts ārlietu ministram par šo ļoti spēcīgo un ļoti precīzo atbalstu Latvijai mūsu centienos veidot integrētu sabiedrību. Šajā piemērā mēs redzam, kāda ir Eiropas nostāja. Tā vēlreiz apliecina elementāro, gandrīz visiem saprotamo patiesību, ka Latvija ir Eiropas valsts un ka jau tuvā nākotnē mēs kļūsim par Eiropas Savienības valsti. Tieši tā mūs uztver mūsu partneri Eiropā, un tieši tā viņi par mums rūpējas. Es gribu atgādināt , ka arī Eiropas Savienības prezidents Romano Prodi savas vizītes laikā Latvijā runāja par to, ka ES lielā mērā ir arī Baltijas valstu drošības jautājums. Neviens, protams, nevar iedomāties kādu valsti, kas varētu agresīvi rīkoties pret ES valsti. Jo tādā gadījumā, neapšaubāmi, būtu jārēķinās ar nopietnām konsekvencēm. Šajā konkrētajā gadījumā Eiropas Savienība izdarīja to, kas tai bija jādara. Proti, atbalstīja savu partneri, nākamo ES valsti. Es varu tikai izteikt pateicību un atzinību par to. Manā uztverē tā ir mūsu un Eiropas Savienības labo attiecību izpausme.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"