Par izmaiņām pensiju un pabalstu piegādē

Vakar, 29. maijā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) preses konferencē uzņēmuma ģenerāldirektore Inese Šmitiņa informēja par izsoles par pensiju un pabalstu piegādi rezultātiem.

Līdz šā gada 1. martam bija spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri regulēja pensiju un pabalstu izmaksas kārtību, tādēļ VSAA bija jārīko atklāta izsole par tiesībām šīs funkcijas veikt. "Tas bija liels pasākums, jo pensijas un pabalstus saņem trešā daļa jeb 1 miljons mūsu valsts iedzīvotāju," teica VSAA izveidotās komisijas priekšsēdētāja, VSAA ģenerāldirektore Inese Šmitiņa. Izvērtējot pretendentus, viņu piedāvātos pakalpojumus un reālos, pašreizējā tirgus diktētos izcenojumus, kā arī VSAA budžeta iespējas, komisija nolēma turpmāk strādāt gan ar pašreizējiem sadarbības partneriem — bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību (BO VAS) "Latvijas pasts", akciju sabiedrību (a/s) "Pirmā Latvijas komercbanka", sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) "VAG", gan uzsākt sadarbību ar a/s "Parekss banka" un a/s "Latvijas tranzīta banka". Ar visiem šiem uzņēmumiem jau ir noslēgti līgumi, bet — izsoles rezultāti ir izpildīti tikai par 85% un nenosegti palikuši vēl 19 piegāžu veidi dažādās Latvijas vietās, teica Inese Šmitiņa.

Jaunā pabalstu un pensiju piegādes sistēma sāks darboties ar 2000. gada 1. jūliju, un šīs nedēļas laikā būs zināmas tās organizācijas, kuras apņemsies pildīt atlikušos 15% piegāžu. Tiesa, VSAA šoreiz būs jāpieņem šo organizāciju diktētie izcenojumi, jo klienti — pensiju un pabalstu saņēmēji — nedrīkst just sistēmas maiņu, uzsvēra VSAA ģenerāldirektore.

Izvēle tiks atstāta katras reģionālās VSAA filiāles ziņā, un katram konkrētam pakalpojumam būs jāizvēlas tāds sadarbības partneris, kurš spēs pildīt galveno prasību — nodrošināt pakalpojuma saņemšanu, īpaši lauku rajonos. Iespējams, ka izvēle kritīs uz kādu jau esošu sadarbības partneri, jo šis ir ilgtermiņa pasūtījums. Vēl nav skaidrības par konkrētiem piegāžu veidiem Rīgas Centra, Kurzemes un Ziemeļu rajonā, Latgales un Vidzemes priekšpilsētā, Daugavpils, Aizkraukles, Madonas, Rēzeknes un Tukuma pilsētā un rajonā.

Klientiem, kuri saņem pensijas mājās, sakarā ar jaunu līgumu noslēgšanu nekas nemainīsies, teica Inese Šmitiņa. Klienti, kuri pabalstus vai pensijas saņem konkrētās izmaksu vietās, par izmaksu vietas maiņu, ja tāda būs, tiks informēti jūnijā. VSAA tāpat kā līdz šim sadarbības partneriem segs tās piegāžu izmaksas, kas saistītas ar vienreizējiem pabalstiem pret operatīvo izmaksu čekiem VSAA klientiem. Šajā ziņā pensiju un pabalstu saņēmējiem nekādu izmaiņu nebūs, teica Inese Šmitiņa. Klientiem, kuri jau līdz izsolei bija izvēlējušies bezskaidras naudas norēķinus savu pensiju vai pabalstu saņemšanai jebkurā kredītiestādē (tajā skaitā arī "Latvijas Krājbankā", kas šajā klientu grupā bijusi vispopulārākā), arī nekas nemainīsies — norēķinu un kontu apkalpošanas kārtība un maksa par šiem pakalpojumiem paliks līdzšinējā. Tiesa, uz tām bankām, ar kurām VSAA nav noslēgusi līgumu par klientu apkalpošanu (arī "Latvijas Krājbanku"), sociālās apdrošināšanas naudiņu pārskaitīs kāda no tām bankām, kura izsoles rezultātā līgumu ir noslēgusi. Taču, kā preses konferencē apgalvoja "Pirmās Latvijas komercbankas" valdes loceklis Aivars Flemings, klients nejutīs nekādas izmaiņas — pensijas un pabalsti kontos tiks ieskaitīti tajos pašos termiņos kā līdz šim.

Ja nu kāds no VSAA klientiem vēlēsies atteikties no skaidras naudas saņemšanas un pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem, tad visas līgumus noslēgušās iestādes nodrošinās bezmaksas konta atvēršanu un arī bezmaksas tā apkalpošanu VSAA iemaksu apmērā. Par operācijām ar pārējo naudu, kas klienta kontā būs virs konkrētās pensijas vai pabalsta summas, būs jāmaksā konta apkalpošanas un naudas izņemšanas izmaksas, paskaidroja Aivars Flemings.

Līdz šim, balstoties uz Ministru kabineta noteiktajiem izcenojumiem, VSAA pensiju un pabalstu piegādes vajadzībām ik mēnesi iztērēja 235 000 latu. Sākot no 1. jūlija, proti, mainoties līdzšinējai sistēmai, izmaksas ik mēnesi palielināsies par 23 000 latu. Taču ar katru gadu piegāžu izmaksas palielināsies, un 2001. gadā VSAA šim mērķim ir ieplānojusi 263 000, bet 2002. gadā — 273 000 latu mēnesī, ar katru nākamo gadu rēķinot izdevumu palielinājumu šim mērķim vēl par 4%.

Šogad no valsts budžeta līdzekļiem VSAA pensiju un pabalstu izmaksai iedalīti 2 829 700 latu, kaut aplēses liecina, ka šīm vajadzībām būs nepieciešami 2 937 965 lati. Inese Šmitiņa teica, ka 2000. gada VSAA budžetā ir vairāk nekā 100 000 latu deficīts, ko veido tieši piegāžu izmaksu palielināšanās saistībā ar iepriekšminēto Ministru kabineta noteikumu atcelšanu. Šobrīd tiekot gatavoti grozījumi likumdošanā, lai būtu iespējams arī šos trūkstošos 100 000 latu piešķirt VSAA no valsts budžeta, piebilda aģentūras ģenerāldirektore.

Kā teica visu VSAA partneru pārstāvji, protams, ar laiku būtu jācenšas samazināt skaidras naudas izmaksas un pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem — tas ir ātrāk, drošāk un lētāk. Taču — tā nav norēķinu veicēju kompetence, jo ir tādi cilvēki, kuri tāda vai citāda iemesla dēļ fiziski nevar pēc sava pabalsta vai pensijas aiziet. Protams, šiem klientiem jāsaglabā sistēma, ka naudiņu atnes mājās. Jebkurā gadījumā klients pats izvēlas veidu, kā savu sociālās apdrošināšanas pabalstu vai pensiju saņemt. Taču, kā piebilda "Latvijas pasta" ģenerāldirektors Aivars Droiskis, arī klientiem būtu jārēķinās ar pastnieku darbu un pensijas saņemšanas dienā tomēr sagaidīt savu naudiņu un tikai tad doties ārpus mājas. Jo pastnieki ir tie, kas ik dienu kājām pārstaigā visu Latviju. Varbūt šiem nepacietīgajiem klientiem, kuri ir spējīgi staigāt, vajadzētu izvēlēties bezskaidras naudas norēķinus — gan naudas saņemšanas diena būtu brīvāka, gan naudu varētu izņemt tad, kad tā visvairāk nepieciešama, gan arī pastniekam nebūtu vairākkārt uz vienu adresi jāstaigā. Inese Šmitiņa teica, ka bezskaidras naudas norēķini nav ieviešami ar administrējošām metodēm — sabiedrībai pašai šis norēķinu veids jāizprot kā ērts un jāpieņem.

Pensiju un pabalstu piegādātāju sadalījums

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore