Spānija gaida Latviju atpakaļ Eiropā

Vakar, 18. aprīlī, Latvijā vienas dienas oficiālā vizītē uzturējās Spānijas ārlietu ministrs Hosē Pikē i Kamps

Vakar, 18.aprīlī, Ārlietu ministrijā: Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Spānijas Karalistes ārlietu ministrs Hosē Pikē i Kamps Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pie ārlietu ministra

Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš vakar tikās ar Spānijas ārlietu ministru Hosē Pikē i Kampu, kurš Latvijā ieradies oficiālā vizītē.

Atzīstot, ka Latvijas un Spānijas attiecības ir labas, abi ministri sarunā pievērsās jomām, kurās būtu aktivizējama savstarpējā sadarbība. Tika runāts par līgumtiesiskās bāzes nostiprināšanu, tai skaitā darbu pie līguma par sadarbību terorisma un organizētās noziedzības apkarošanā, līguma par sadarbību tūrismā u.c. Daudz plašākām būtu jākļūst Latvijas un Spānijas ekonomiskajām attiecībām, jāveicina abu valstu uzņēmēju kontakti. I. Bērziņš uzsvēra Baltijas jūras reģiona dinamisko attīstību, kas varētu ieinteresēt spāņu investorus. Kā svarīga tika atzīmēta sadarbība kultūrā un izglītībā, kas ļautu abu valstu iedzīvotājiem labāk iepazīt citam citu. Svarīgs sadarbības aspekts ir ciešāku starpparlamentāro kontaktu veidošana. Pārrunāta arī apmaiņa ar vizītēm.

Tikšanās laikā liela uzmanība tika pievērsta integrācijai Eiropas Savienībā (ES) un NATO. I. Bērziņš raksturoja Latvijas virzību iestāšanās ES sarunās, uzsverot, ka kandidātvalstu vērtējumā ļoti svarīga ir individuālā pieeja. Spānijas ārlietu ministrs augstu novērtēja Latvijas sasniegto eirointegrācijas procesā, paužot pilnu Spānijas atbalstu Latvijas mērķim — iespējami drīz kļūt par ES dalībvalsti. Abi ministri pieskārās arī gaidāmajai Spānijas prezidentūrai ES. H. Pikē iepazīstināja I. Bērziņu ar Spānijas nostāju jautājumā par brīvu darbaspēka kustību, kā arī attiecībā uz reģionālo politiku. Atzīmēta veiksmīgā sadarbība līdzīgu projektu jomā. Abi ministri pārrunāja arī regulāru konsultāciju iespējas starp Latvijas un Spānijas ārlietu ministrijām. Runājot par integrāciju NATO, uzsvērts Latvijas veiksmīgais darbs, pildot Rīcības plānu dalībai NATO. Abi ministri pārrunāja NATO paplašināšanās procesa nākotni. H.Pikē apstiprināja Spānijas atbalstu Latvijas dalībai NATO.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Pie Valsts prezidentes

Vakar, 18.aprīlī, Rīgas pilī: Spānijas ārlietu ministrs Hosē Pikē i Kamps un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 18. aprīlī, Rīgas pilī tikās ar Spānijas ārlietu ministru Hosē Pikē i Kampu.

Sarunā V.Vīķe–Freiberga un H.Pikē apspriedās par ES un NATO paplašināšanās procesiem. Spānijas ārlietu ministrs pauda savas valsts atbalstu Latvijas prioritārajiem ārpolitikas mērķiem — iekļauties ES un NATO tuvāko gadu laikā. Prezidente pateicās par atbalstu.

V.Vīķe–Freiberga uzsvēra abu valstu sadarbību aizsardzības jomā. Pārrunāts arī jautājums par sabiedrības atbalsta veicināšanu NATO. Pēc H.Pikē sacītā, Spānijas iekļaušanās NATO sekmējusi arī valsts ekonomisko izaugsmi.

Spānijas ārlietu ministrs jautāja V.Vīķei–Freibergai par Latvijas pieredzi harmoniskas sabiedrības veidošanā, atzīmējot, ka Spānija būtu ieinteresēta pieredzes apmaiņā šajā jomā. Abas puses bija vienisprātis, ka jāveicina Latvijas un Spānijas iedzīvotāju kontakti.

Valsts prezidente nodeva H.Pikē ielūgumu Spānijas karalim apmeklēt Latviju.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra

Vakar, 18.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Spānijas ārlietu ministru Hosē Pikē i Kampu.

Tikšanās laikā abas puses pārrunāja jautājumus, kas skar Latvijas un Spānijas divpusējās attiecības, Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kā arī Krievijas attieksmi pret NATO paplašināšanos.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs un Spānijas ārlietu ministrs bija vienisprātis, ka abu valstu attiecības ir labas, taču to padziļināšanā vēl daudz iespēju. Spānijas ārlietu ministrs akcentēja, ka tieši ekonomisko un kultūras sakaru paplašināšanā vēl daudz darāmā, kā arī uzsvēra intensīvākas parlamentārās sadarbības nepieciešamību. Tostarp viesis atzinīgi novērtēja Saeimā izveidotās Latvijas un Spānijas parlamentu sadarbības grupas nozīmi un informēja, ka arī Spānijā ir iecere izveidot šādu abu valstu parlamentārās sadarbības grupu.

Pārrunājot Latvijas virzību uz Eiropas Savienību, R.Pīks pastāstīja par visu parlamentā pārstāvēto politisko partiju atbalstu mūsu valsts integrācijai ES, uzsvēra parlamenta un valdības ciešās sadarbības nozīmi, kā arī informēja par Latvijas iestāšanās sarunu ES norisi. Savukārt H.Pikē pauda Spānijas valdības atbalstu ES paplašināšanas procesam un izteica cerību, ka mūsu valsts izpildīs visus nosacījumus, lai kļūtu par ES dalībvalsti.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs un Spānijas ārlietu ministrs apsprieda arī ar drošības politiku saistītos jautājumus — Latvijas integrāciju NATO un Krievijas attieksmi pret Baltijas valstu virzību uz šo transatlantisko organizāciju, kā arī Eiropas kopējās drošības un aizsardzības politikas lomu stabilitātes veicināšanā. “Krievijai jāskaidro, ka NATO paplašināšanās veicinās visu valstu drošību,” sacīja H.Pikē un uzsvēra, ka nepieciešams pastāvīgs valstu dialogs par drošības politikas jautājumiem.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 18.aprīlī, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Spānijas ārlietu ministru Hosē Pikē i Kampu. Sarunas gaitā augstās amatpersonas apsprieda Latvijas un Spānijas divpusējās attiecības gan politiskajā, gan ekonomiskajā jomā, atzīstot, ka politiskais dialogs, tirdznieciskie sakari un ekonomiskā sadarbība jāpilnveido un jāintensificē. Spānijas ārlietu ministrs izteica atbalstu Latvijas centieniem kļūt gan par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) locekli, pabeidzot iestāšanās sarunas 2002.gadā, gan arī par NATO locekli. Ārlietu ministrs arī informēja, ka dialogs ar sabiedrību par ES paplašināšanās procesu notiek gan politisko, gan biznesa aprindu līmenī, atzīstot, ka Spānija ir viena no valstīm, kurā iedzīvotāju attieksme pret ES paplašināšanos ir ļoti pozitīva.

Sarunas gaitā H.Pikē arī izskaidroja A.Bērziņam Spānijas ekonomikas attīstību, kuras liberalizācija sākusies jau sešdesmito gadu vidū.

Tā kā Spānija kļūs par ES prezidējošo valsti 2002.gada pirmajā pusē, Ministru prezidents atzina, ka Latvijai ir svarīga labvēlīga Spānijas attieksme un atbalsts Latvijas integrācijas procesam gan ES, gan NATO, padziļinot ilgtermiņa divpusējo sadarbību.

Lai intensificētu abu valstu divpusējās attiecības, Ministru prezidents uzsvēra nepieciešamību atvērt Latvijā Spānijas vēstniecību. A.Bērziņš arī atzina, ka attiecību progresu veicinās Spānijas valdības prezidenta Hosē Marijas Aznara paredzamā vizīte Latvijā.

Tikšanās noslēgumā sarunu dalībnieki atzina, ka Spāniju un Latviju jau vēsturiski saista abpusēja sadarbība, kuras progresam jāturpinās arī nākotnē.

Valdības preses departaments

Latvijas ārlietu ministrs un Spānijas ārlietu ministrs — Latvijas žurnālistiem

Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš:

— Man ir patiess prieks uzņemt Rīgā manu Spānijas kolēģi. Prieks ne vien tāpēc, ka nākamā gada pirmajā pusē Spānija būs Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts, bet arī tāpēc, ka divpusējās attiecības ar Spāniju Latvijai ir ļoti svarīgas pašas par sevi. Mēs ar Spānijas ārlietu ministru pārrunājām mūsu valstu divpusējās attiecības. Un mūsu kopīgs atzinums bija, ka tās ir labas. Mēs runājām arī par to, kā šis attiecības padarīt aktīvākas, kādi starpvalstu līgumi vēl parakstāmi, lai līgumtiesiskā bāze būtu vēl labvēlīgāka mūsu valstu sadarbībai. Es domāju, nevienam no klātesošajiem nav noslēpums, ka mūsu mērķis ir iestāties ES un NATO, un šodien liela mūsu sarunas daļa bija veltīta tieši tam, kā Latvija un Spānija varētu sadarboties, lai Latvija pēc iespējas drīz kļūtu šo divu organizāciju dalībvalsts. Mūsu mērķis ir pabeigt iestāšanās sarunas līdz 2002. gada beigām un iestāties ES tā, lai varētu jau piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2004. gadā. Un lai nākamajā NATO dalībvalstu vadītāju apspriedē 2002. gadā Prāgā Baltijas valstis tiktu uzaicinātas sākt iestāšanās sarunas arī ar šo organizāciju.

Spānijas ārlietu ministrs Hosē Pikē i Kamps:

— Mūsu valstu divpusējās attiecības ir lieliskas, bet mēs tās joprojām varam aktivizēt. Šī ir Spānijas valdības ministra pirmā vizīte Latvijā, un ceru, ka vienlaikus tā ir arī sākums daudz aktīvākiem mūsu valstu kontaktiem. Es varu arī apliecināt, ka drīzumā paredzēta Spānijas premjerministra vizīte Latvijā. Mums bija daudz kopīgi pārrunājamu jautājumu, domājot par Spānijas drīzo prezidentūru ES un arī par Latviju kā nākamo ES dalībvalsti. Es gribu apliecināt Spānijas nepārprotamu atbalstu Latvijas centieniem iestāties ES un Latvijas izstrādātajam šī procesa kalendāram. Es gribu apliecināt arī Spānijas valdības atbalstu Latvijas centieniem iestāties Ziemeļatlantijas savienībā. Atceroties mūsu pašu pieredzi, varu teikt, ka iestāšanās ES un NATO Spānijai nozīmēja divus nozīmīgus soļus mūsu valsts modernizācijā. Pirmkārt, jau pēc ilgiem diktatūras gadiem atjaunojot Spānijā demokrātiju. Un, otrkārt, modernizējot mūsu valsts ekonomiku, kas tagad ir viena no visatvērtākajām ekonomikām pasaulē. Pirmo reizi mūsu valsts vēsturē Spānijas uzņēmēji iegulda lielus līdzekļus ārzemēs. Mūsu valsts nacionālais kopprodukts, rēķinot caurmērā uz katru iedzīvotāju, strauji tuvojas ES caurmēra līmenim.

Spānijas pavalstniekiem, vērtējot šos ekonomiskos sasniegumus, nav ne mazāko šaubu, ka liela nozīme bijusi arī mūsu valsts dalībai ES. Tāpēc arī spāņu sabiedriskā doma ļoti atzinīgi vērtē ES paplašināšanas procesu. Arī Spānijas iestāšanās NATO bija nozīmīgs solis mūsu valsts modernizācijā. Vispirms jau tas bija pozitīvs faktors mūsu bruņoto spēku modernizācijai. Taču tas bija arī nozīmīgs impulss mūsu domāšanas veida modernizācijā . Pašlaik Ziemeļatlantijas savienībai jārisina vesela virkne problēmu. Vispirms tā ir NATO paplašināšana. Taču NATO attīstība saistīta arī ar ES drošības dimensijas attīstību. Tie ir ES un NATO nākotnes attiecībām ļoti būtiski aspekti. Ļoti svarīgs faktors ir arī ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas izveide. Ir ļoti svarīgi, lai visām šajā procesā iesaistītajām pusēm rastos pilnīga pārliecība, ka to drošība palielinās. Ar to es īpaši domāju Krieviju, kas ar zināmām bažām raugās uz NATO attīstības plāniem. Bet es esmu pārliecināts: ja mēs kopīgi pratīsim Krievijai paskaidrot, ka šie soļi nozīmē kopējās drošības nostiprināšanos, tad arī Krievijas bažas izzudīs. Es vēlreiz gribu apliecināt Spānijas atbalstu Latvijas ārpolitikas mērķiem, kurus atbalsta arī lielākā daļa Latvijas parlamentā pārstāvēto partiju.

“Latvijas Vēstneša” jautājums:

— Savā intervijā “Latvijas Vēstnesim” (vakar, 18. aprīlī, “LV”, nr. 60) jūs, ministra kungs, uzsvērāt, ka mūsu ekonomiskās sadarbības apjoms ļoti atpaliek no potenciālajām iespējām. To apliecina arī statistikas dati. Jautājums abu valstu ārlietu ministriem: ar ko Latvija ekonomiskās sadarbības aspektā var būt interesanta Spānijai, un kas latviešu uzņēmējus var mudināt sadarboties ar Spāniju?

H.Pikē: — Jā, kaut arī mūsu tirdzniecības apjoms pēdējos gados ir nedaudz palielinājies, tas tomēr vēl jūtami atpaliek no potenciālajām iespējām. Es domāju, ka arī Latvijas firmām ir plašas iespējas ieguldīt savus līdzekļus Spānijā un, protams, otrādi. Kopumā Spānijas uzņēmēji ārvalstīs ieguldījuši summu, kas atbilst desmit procentiem no mūsu nacionālā kopprodukta. Līdz ar to mēs investīciju ziņā esam ierindojušies starp pirmajām piecām valstīm pasaulē. 55 procenti Spānijas investīciju izvietotas Latīņamerikas valstīs un 35 procenti — ES valstīs. Kādēļ lai šie līdzekļi netiktu ieguldīti arī Latvijā? Mums vajag identificēt investīcijām visatbilstošākos sektorus, un šajā procesā aktīvāk jāiesaista Latvijas un Spānijas uzņēmēji. Nepieciešami arī aktīvāki Latvijas un Spānijas uzņēmēju divpusējie kontakti. Protams, abu valdību uzdevums ir šai sadarbībai radīt maksimāli labvēlīgu juridisko bāzi. Jau darbojas līgums par savstarpēju investīciju aizsardzību un veicināšanu. Un šodien mēs vienojāmies turpināt darbu pie līguma par dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanu. Vienojāmies arī, ka jāizstrādā līgumprojekts par sadarbību zinātnē un tehnikā. Šie elementi mūsu uzņēmējiem dod skaidrību par iespējām aktivizēt sadarbību. Izmantojot izdevību, gribu arī apliecināt savu optimistisko pārliecību par Latvijas ekonomikas nākotni. Latvijas ekonomikas attīstība bijusi visnotaļ sekmīga, īpaši pēdējā laikā, te es domāju gan jūsu nacionālā kopprodukta pieaugumu, gan zemo inflācijas līmeni un bezdarba samazināšanos. Kaut arī Latvijas un Spānijas tirdzniecības saldo ir jūsu valstij izteikti negatīvs. Par to Latvijas valdībai, protams, jādomā. Taču es jums tā pavisam klusi varu pateikt, ka Spānijai tirdzniecības deficīts ir jau četrdesmit gadus. Tātad valstij ir iespējams dzīvot arī ar tirdzniecības deficītu. Ņemot vērā, ka mēs uzticamies viens otram, es varu atklāt arī noslēpumu: strauju ekonomikas pieaugumu mēs panācām, vispirms pateicoties tūrisma attīstībai.

I.Bērziņš: — Abās mūsu valstīs pastāv tirgus ekonomika. Biznesa cilvēku pienākums ir izmantot šo apstākli, lai labumu gūtu gan Latvijas, gan Spānijas puse. Es ceru, ka Rīga un Latvija Spānijas uzņēmējiem būs interesantas ne vien kā pilsēta un valsts, bet arī kā reģiona centrs. Atliek vien paskatīties kartē, lai saprastu, ka šis ir īpašs reģions. Savā attīstībā Latvija var daudz mācīties no Spānijas. Bet Spānija savukārt savā laikā kā jauna ES dalībvalsts daudz mācījās no citām ES dalībvalstīm.

Jautājums:

— Kā, jūsuprāt, veidosies Latvijas attiecības ar Krieviju, ja Latvija iestāsies NATO? Liekas, šis Latvijas solis nebūs balzams krievu dvēselei. Un kā jūs vērtējat Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē?

I.Bērziņš: — Mēs neesam uzņēmušies mediķa pienākumus, lai domātu par balzamu kāda dvēselei. Mūsu uzdevums ir veidot normālu, konstruktīvu sadarbību ar citām valstīm, arī ar Krieviju, un mēs to arī darām. Ir arī jomas, kurās mūsu intereses sakrīt. Piemēram, ES, kur arī Krievija ir deklarējusi savu interesi par sadarbību. Tāpat reģionālajā sadarbībā — es domāju gan Ziemeļu dimensiju, gan sadarbību Baltijas jūras valstu padomes ietvaros. Runājot par NATO paplašināšanu, domāju, mums visiem jāpieņem negrozāmā patiesība, ka notiek objektīvi procesi neatkarīgi no tā, vai tie mums patīk vai ne. Latvijas pievienošanās NATO nav vērsta pret Krieviju vai pret kādu citu valsti. Tieši otrādi, mēs gribam pievienoties NATO, lai novērstu nākotnes draudus, lai arī no kurienes tie nāktu. Novērstu iespējamo nākotnes spriedzi, lai arī no kurienes tā nāktu. Arī tādu, ko šodien nemaz nav iespējams paredzēt. Runājot par Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē: es domāju, Armēnijas un Azerbaidžānas uzņemšana šajā organizācijā vien jau parādīja, ka mēs varam sadarboties arī ar Krieviju, jo šajā jautājumā mums bija līdzīga pozīcija.

H.Pikē: — Es gribu pateikties Latvijai par lielo darbu, ko tā veic kā Eiropas Padomes prezidējošā valsts. Īpaši es to attiecinu uz Eiropas Padomes vienprātīgo terorisma nosodījumu Spānijā. Terorismu Spānijā nav izraisījušas basku ilgas pēc patstāvības, jo basku autonomijai ir izveidota ļoti plaša un spēcīga bāze. Terorisms Spānijā tiek īstenots no totalitārās domāšanas pozīcijām. Tāpēc mums nepietiek tikai ar cīņu pret terorismu, mums jācīnās arī par domāšanas brīvību. Mēs šajā cīņā noteikti uzvarēsim. Es izsaku pateicību citām valstīm par solidaritāti un īpaši Latvijai par tās atbalstu savas prezidentūras laikā Eiropas Padomē.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors