Par zemkopības ministra vizīti Šveicē

25. un 26. maijā zemkopības ministrs Atis Slakteris pēc Šveices Konfederācijas Federālās lauksaimniecības pārvaldes ielūguma uzturējās darba vizītē Šveicē. A.Slakteris tikās ar šīs valsts lauksaimniecības augstāko amatpersonu — Manfredu Boeču, kurš no šī gada 1. jūlija sāks pildīt Šveices Konfederācijas Federālās lauksaimniecības pārvaldes direktora pienākumus. Tikšanās laikā zemkopības ministrs informēja kolēģi par Latvijas iespējām un vēlmi integrēties Eiropas Savienībā, par valsts atbalsta sistēmu lauksaimniecībā. Jāatzīmē, ka arī Šveice šobrīd nav ES dalībvalsts, lai gan tā ir viena no visbagātākajām valstīm Eiropā. Pēc atgriešanās no komandējuma A.Slakteris atzina, ka visas problēmas, ko risina Latvijas lauksaimnieki, ir tikpat aktuālas arī šveiciešiem. Vienīgā atšķirība — tur zemkopji ir nesalīdzināmi labāk situēti par mūsu lauksaimniekiem.

Šveicē ir ap 70 tūkstošiem zemnieku saimniecību. To vidējais lielums — 15–20 hektāri. Arī Šveicē, tāpat kā ES, tiek maksātas hektārsubsīdijas. To apjoms — ap Ls 400 par apsēto hektāru. Ap Ls 300 Šveices zemnieks saņem par katru ganāmpulka govi. Lielākas subsīdijas saņem zemnieku saimniecības, kuras apsaimnieko lauksaimniecības zemi, kas atrodas kalnainās vietās. Vairums lauksaimnieku apgalvo: ja nav subsīdiju, tad darbs nozarē nebūt nav ienesīgs. Šveices zemnieki nodarbināti galvenokārt piensaimniecībā. Tā ir rentabla nozare, taču pēc vienošanās ar ES turpmāko piecu gadu laikā paredzēts samazināt valsts atbalstu piena ražotājiem. Šveicē lauksaimniecībā nodarbināti 4,5 procenti no valsts iedzīvotājiem. Ik gadu saimniekotgribētāju skaits sarūk par 2 procentiem. Lai gan zemnieki tur ir labi situēti, tomēr arī viņi izjūt to, ka visapkārt Šveicei atrodas ES valstis. Tas nozīmē, ka lauksaimniecības produkcijas cenas vietējā tirgū ir pat divas reizes augstākas nekā ES. Nereti šveicieši dodas iepirkties uz citām valstīm, piemēram, uz Vāciju.

Darba vizītes laikā A.Slakteris apmeklēja vairākus kokapstrādes uzņēmumus. Daži no tiem veidoti uz zemnieku saimniecību bāzes.

Līdz šim Latvijas un Šveices lauksaimniekiem nav bijis ciešu kontaktu. Ilglaicīga sadarbība notikusi tikai starp abu valstu konsultāciju dienestiem. Arī tirdzniecības nozarē nav īpašas aktivitātes — šveicieši nepazīst Latvijas ražojumus, savukārt latviešiem ir zināmas Šveicē ražotās cigaretes.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"