Ministru kabineta rīkojums Nr.159

Rīgā 2003.gada 13.martā (prot. Nr.14, 11.§)

Par Psiholoģijas augstskolas Satversmes apstiprināšanu

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Psiholoģijas augstskolas Satversmi.

Ministru prezidents E.Repše

Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis

 

Apstiprināta

ar Ministru kabineta

2003.gada 13.marta rīkojumu Nr.159

Psiholoģijas augstskolas Satversme

Preambula

Psiholoģijas augstskola (turpmāk — Augstskola) ir juridiskas personas dibināta augstākās profesionālās un akadēmiskās izglītības un zinātnes iestāde, kas atrodas Latvijas Republikā un īsteno savu darbību Latvijas interesēs.

Augstskola dibināta 1995.gada 7.decembrī. Augstskolas dibinātājs ir juridiska persona — sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Psiholoģijas Augstskola” (turpmāk — Dibinātājs), Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra reģistrācijas Nr.000326117, 1.08.1995., kas likumos, statūtos un šajā Satversmē noteiktajā kārtībā patstāvīgi īsteno savus mērķus, izmantojot tam piešķirtās tiesības.

Augstskola reģistrēta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijā ar reģistrācijas Nr.3343801876.

Satversme pieņemta Psiholoģijas augstskolas Satversmes sapulcē 1995.gada 7.decembrī un tajā tika izdarīti grozījumi 1999.gada 27.septembrī. Atbilstoši grozījumiem Augstskolu likumā, ar Psiholoģijas augstskolas 2002.gada 14.jūnija Satversmes sapulces lēmumu, Satversmē ir veikti grozījumi, kas ietverti šajā Satversmes redakcijā.

 

1. Vispārīgie noteikumi

1. Psiholoģijas augstskola ir autonoma augstākās izglītības un zinātnes iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Pašpārvaldes tiesības Augstskolas vadība un personāls īsteno šajā Satversmē noteiktā kārtībā, piedaloties studiju, zinātniskās pētniecības, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē. Augstskola darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, likumu “Par zinātnisko darbību”, citiem normatīvajiem aktiem un šo Satversmi.

2. Saīsināts Psiholoģijas augstskolas nosaukums ir PA. Augstskolas nosaukums citās valodās:

Высшая школа психологии (krievu valodā);

Higher School of Psychology (angļu valodā);

3. Augstskola ir juridiska persona. Tai ir savs zīmogs, kam ir apaļa forma un kura centrā ir ievietots grieķu alfabeta “psi” burts, kurš ir psiholoģijas simbols. Burta augšējās daļas nobeigums ir liesmas veidā. Zīmogam pa aploci ir uzraksts *SIA PSIHOLOĢIJAS AUGSTSKOLA* LATVIJAS REPUBLIKA. Augstskolai ir sava simbolika, ģerbonis ar emblēmu un pilnu nosaukumu latviešu valodā: “Psiholoģijas augstskola”. Augstskolas svinamā diena ir 7.decembris.

4. Augstskolas un tās Dibinātāja juridiskā adrese ir Lomonosova iela 4, Rīga LV-1019, Latvijas Republika.

 

2. Darbības mērķi, uzdevumi, virzieni un pamatprincipi

5. Psiholoģijas augstskolas darbības galvenais mērķis ir — dot studējošiem augstāko izglītību un kvalifikāciju, atbilstoši mūsdienu starptautiskajām prasībām psiholoģijas zinātņu jomā.

6.Psiholoģijas augstskolas uzdevumi:

6.1. nodrošināt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

6.2. izstrādāt un īstenot studiju programmas, pieaugušo tālākizglītības programmas;

6.3. veikt fundamentālus un lietišķus zinātniskus pētījumus;

6.4. informēt sabiedrību par savu darbību, par studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām, piedāvāt sabiedrībai iegūtos zinātnisko un profesionālo pētījumu rezultātus.

7.Augstskolas galvenie darbības virzieni:

7.1. akadēmisko un profesionālo studiju programmu īstenošana bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda, profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas un attiecīgā līmeņa profesionālā grāda iegūšanai;

7.2. zinātniskās pētniecības darbs, konsultatīvā darbība;

7.3. akadēmisko un profesionālo studiju programmu izstrāde un realizācija;

7.4. izdevējdarbība, poligrāfija, reklāma;

7.5 zinātnisku, kultūras un mācību pasākumu organizācija;

7.6. jaunatnes sociālās un radošās aktivitātes stimulēšana;

7.7. starptautisko sakaru un sadarbības attīstība izglītības, zinātnes un kultūras jomā.

7.8. citi darbības veidi, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

8. Realizējot savus mērķus un uzdevumus, Psiholoģijas augstskola pamatojas uz šādiem principiem:

8.1. izziņas un studiju darba akadēmiskā brīvība;

8.2. studiju priekšmetu un zinātniskā darba satura un metodes brīva izvēle;

8.3. zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu paušana (publicēšana) bez cenzūras, ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas normām, citu personu tiesībām un normatīvajiem aktiem;

8.4. mācību un zinātniskā darba nedalāmība;

8.5. studiju un zinātniskā darba saistība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām.

9.Augstskolā profesionālo un akadēmisko augstāko izglītību var iegūt jebkurš Latvijas Republikas pilsonis un personas, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personas, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, neatkarīgi no sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības, nodarbošanās un dzīves vietas.

10. Augstskola saskaņā ar saviem mērķiem un uzdevumiem:

10.1. patstāvīgi nosaka apmācības saturu un formu, studentu imatrikulācijas kārtību;

10.2. izsniedz iegūtās izglītības apliecinošus izglītības dokumentus.

11. Augstskolai ir tiesības:

11.1. organizēt publiskus kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences un citas sapulces, dibināt biedrības;

11.2. darboties nacionālos un starptautiskos fondos, veidot savus fondus, slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu mācību un zinātniskajām iestādēm.

12. Augstskola patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba samaksu pēc Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Augstskola ir autonoma mācību iestāde saskaņā ar Augstskolu likumu un Augstskolas Satversmi.

 

3. Pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas

13. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

13.1. Satversmes sapulce;

13.2. Senāts;

13.3. rektors;

13.4. Revīzijas komisija;

13.5. Šķīrējtiesa.

14. Stratēģiskos, finansiālos un saimnieciskos jautājumos lēmumus pieņem Augstskolas Dibinātājs.

15. Satversmes sapulce ir Augstskolas pārstāvības un vadības koleģiāla institūcija, kas pieņem lēmumus akadēmiskos un zinātniskos jautājumos.

16. Satversmes sapulci ievēlē uz trim gadiem aizklātās vēlēšanās no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla (10 pārstāvji), studējošajiem (3 pārstāvji), un citām Augstskolas darbinieku grupām (2 pārstāvji). Augstskolas Satversmes sapulcē ir 15 locekļi. Pārstāvjus Satversmes sapulcei izvirza katedras, fakultātes, nodaļas, studentu parlaments savās sapulcēs atklātā balsošanā. Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse tās locekļu. Pēc rektora, Senāta vai Dibinātāja ierosinājuma Satversmes sapulce var izskatīt jautājumu par pārstāvju atsaukšanu. Pārstāvjus no Satversmes sapulces atsauc, ja par to aizklāti nobalso divas trešdaļas no Satversmes sapulces locekļiem. Atliekošās veto tiesības studējošo intereses skarošos jautājumos ir studentu parlamenta pārstāvjiem. Pēc veto tiesību pielietošanas, jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kura izveidota Satversmes sapulcē pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmums tiek pieņemts, ja to apstiprina Satversmes sapulces klātesošie locekļi ar 2/3 balsu vairākumu. Ar padomdevēja balsstiesībām Satversmes sapulcē piedalās Augstskolas dibinātāja pārstāvji.

17. Satversmes sapulce:

17.1. pieņem un izdara grozījumus Augstskolas Satversmē;

17.2. ievēlē Senātu un pieņem un groza Senāta nolikumu. Lēmumi ir spēkā, ja par tiem atklātā balsošanā nobalso vairāk nekā puse visu Satversmes sapulces locekļu;

17.3. ievēlē un atceļ rektoru. Lēmumi ir spēkā, ja par tiem atklātā balsošanā nobalso vairāk nekā puse visu Satversmes sapulces locekļu;

17.4. noklausās rektora pārskatu. Pārskatu apstiprina, ja par to atklātā balsošanā nobalso vairāk nekā puse no visiem Satversmes sapulces locekļiem;

17.5. ievēlē Revīzijas komisiju un Šķīrējtiesu, apstiprina to nolikumus un atceļ to locekļus. Lēmumu pieņem, ja par to aizklāti nobalso vairāk nekā puse visu Satversmes sapulces locekļu;

17.6. izskata un izlemj citus konceptuālus Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības un attīstības jautājumus.

18. Satversmes sapulce, aizklāti balsojot, ievēlē priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba (studiju) attiecības ar Augstskolu, trīs mēnešu laikā attiecīgā personāla grupa Satversmes sapulcē ievēlē citus pārstāvjus.

19. Satversmes sapulci sasauc Senāts vai Rektors ne retāk kā vienu reizi gadā. Satversmes sapulces sasaukšanu var ierosināt arī Dibinātājs vai 1/3 Satversmes sapulces locekļu.

20. Augstskolas Senātu ievēlē uz trim gadiem, un tas darbojas saskaņā ar Satversmes sapulces pieņemto nolikumu. Senāta lēmumi ir spēkā, ja par tiem nobalso vairāk kā puse no visa Senāta sastāva.

21. Senāts ir Augstskolas personāla vadības koleģiāla institūcija, kas apstiprina Augstskolas darbību regulējošos noteikumus.

22. Senatorus ievēl Satversmes sapulce atklātā balsošanā. Senāta ievēlēšanai ir nepieciešamas vairāk nekā puse Satversmes sapulces locekļu balsu. Senāts sastāv no 11 senatoriem, 75 procenti no tiem ir akadēmiskā personāla pārstāvji, bet studējošie — ne mazāk kā 15 procenti. Rektors un Augstskolas Dibinātāja Prezidents ir Senāta balsstiesīgie locekļi. Studējošo pārstāvjus Augstskolas Senātā ievēl Studentu parlaments. Senāta lēmumi ir pieņemti, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse visu senatoru. Atliekošās veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses, ir Studentu parlamenta pārstāvjiem. Pēc veto tiesību pielietošanas, jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido Senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmums ir apstiprināts, ja par to nobalso 2/3 klātesošo senatoru. Senāta lēmumus var pārsūdzēt Šķīrējtiesā 1 (vienas) nedēļas laikā. Šķīrējtiesa savu lēmumu paziņo kārtējā Senāta sēdē. Ja tā atzinusi sūdzību par pamatotu, Senāts izskata strīdīgo jautājumu atkārtoti.

23. Senāts ievēlē:

23.1. Senāta priekšsēdētāju un sekretāru;

23.2. padomnieku konventu;

23.3. prorektorus;

23.4. fakultātes dekānus, docentus, lektorus, asistentus, vadošos pētniekus un pētniekus.

24. Senāts apstiprina:

24.1. filiāļu, pārstāvniecību un citu Augstskolas struktūrvienību vadītājus pēc rektora vai dibinātāja ieteikuma;

24.2. katedru vadītājus;

24.3. Augstskolas budžeta struktūru un tā līdzekļu izmantošanu robežās, kuras noteicis Dibinātājs;

24.4. Augstskolas iekšējās kārtības noteikumus;

24.5. Augstskolas filiāļu un pārstāvniecību nolikumus;

24.6. Senāta izveidoto padomju un komisiju darbības kārtību vai nolikumus;

24.7. nolikumu “Par Augstskolas struktūrvienībām”, kas nosaka to uzdevumus, funkcijas un tiesības;

24.8. Padomnieku konventa nolikumu;

24.9. nolikumu “Par Augstskolas akadēmiskajiem amatiem”;

24.10. profesoru nozaru padomes sastāvu pēc tā priekšsēdētāja priekšlikuma, lai rīkotu konkursus uz profesoru vai asociēto profesoru amatiem;

24.11. nolikumu “Par studentu pašpārvaldi”;

24.12. imatrikulācijas noteikumus, saskaņā ar normatīvajiem aktiem un uzņemšanas papildus noteikumus.

25. Senāts lemj par:

25.1. akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem;

25.2. par Augstskolas struktūrvienību, filiāļu, pārstāvniecību un uzņēmumu dibināšanu, reorganizāciju un likvidāciju;

25.3. par viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru pieņemšanu (katru vienu reizi) bez konkursa izsludināšanas uz termiņu līdz diviem gadiem, ja attiecīgais amats ir brīvs vai uz laiku brīvs;

25.4. par asociēto profesoru un docentu amatu skaitu pēc saskaņošanas ar Dibinātāju;

25.5. par Augstskolas koledžas dibināšanu, pieņem koledžas nolikumu;

25.6. dibina Padomnieku konventu;

25.7. par mācību programmu izstrādes un iesniegšanas apstiprināšanai kārtību;

25.8. par jaunu studiju programmu ieviešanu;

25.9.par goda titulu piešķiršanu;

25.10. par citiem Augstskolas darbību regulējošiem jautājumiem.

26. Senāts izskata:

26.1. Revīzijas komisijas rakstisko ziņojumu par pārbaudes rezultātiem;

26.2. pēc rektora rīkojuma no studējošo skaita izslēgtas personas apelāciju;

26.3. rektora ikgadējo atskaiti par Augstskolas budžeta izpildi.

27. Rektors ir Augstskolas augstākā amatpersona, kura īsteno Augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Augstskolu. Rektoru ievēlē Satversmes sapulce pēc Dibinātāja ieteikuma uz pieciem gadiem, un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Satversmes sapulcei rektora atcelšanu no amata var ierosināt Dibinātājs vai Senāts, ja par to ir nobalsojuši ne mazāk kā divas trešdaļas senatoru. Lai atceltu rektoru, ir nepieciešamas vairāk nekā puse balsu no Satversmes sapulces visu locekļu skaita. Satversmes sapulces ievēlēto rektoru pēc Dibinātāja ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc Augstskolas Senāta vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbībā ir konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi. Rektora lēmumus var pārsūdzēt Šķīrējtiesā 10 (desmit) dienu laikā.

28. Rektors ir personīgi atbildīgs par:

28.1. Augstskolu likuma un citu normatīvo aktu ievērošanu;

28.2. Augstskolas finansiālo darbību;

28.3. izglītības kvalitātes nodrošināšanu;

28.4. Psiholoģijas augstskolas izsniegtajiem izglītības dokumentiem;

28.5. Augstskolas darbības atbilstību Augstskolas Satversmei, Dibinātāja lēmumiem, Satversmes sapulces un Senāta lēmumiem.

29. Rektors:

29.1. pārstāv Augstskolu citās mācību iestādēs, valsts institūcijās un citās juridiskās personās;

29.2. ir tiesīgs vadīt Augstskolas studiju programmu izstrādāšanu;

29.3. ir tiesīgs vadīt Augstskolas mācību, zinātnisko un saimniecisko darbību;

29.4. ir tiesīgs slēgt līgumus Augstskolas vārdā par nepieciešamo preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;

29.5. ir tiesīgs vadīt Augstskolas struktūrvienību nolikumu izstrādāšanu;

29.6. vada Augstskolas personāla atlasi un kontrolē tā darbu;

29.7. lemj par citiem jautājumiem, kas nav citu institūciju kompetencē.

30. Revīzijas komisiju trīs cilvēku sastāvā ievēlē Satversmes sapulce aizklātās vēlēšanās uz trim gadiem, un tās sastāvā nedrīkst būt Augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Revīzijas komisija pārbauda Augstskolas saimniecisko un finansiālo darbību, Augstskolas darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, Augstskolas Satversmei un vadības institūciju lēmumiem. Par pārbaudes rezultātiem Revīzijas komisija rakstiski informē Dibinātāju un Senātu vienu reizi gadā. Revīzijas komisija pēc savas iniciatīvas var pieaicināt attiecīgus speciālistus revīziju veikšanai. Revīzijas komisiju vai tās locekli atsauc Satversmes sapulce pēc Senāta vai vairāk nekā puses Satversmes sapulces locekļu pieprasījuma. Revīzijas komisijas lēmumus 10 (desmit) dienu laikā var pārsūdzēt Šķīrējtiesā.

31. Šķīrējtiesu trīs cilvēku sastāvā ievēlē Satversmes sapulce aizklātās vēlēšanās no akadēmiskā personāla vidus uz trim gadiem, un tās sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji. Šķīrējtiesa izskata strīdus starp Augstskolas amatpersonām, kā arī starp vadības institūcijām, studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Augstskolas Satversmē noteikto tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem. Šķīrējtiesas lēmumus apstiprina Senāts un izpilda administrācija. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei, un viņus no darba var atbrīvot tikai pēc darba dēvēja iniciatīvas ar Satversmes sapulces piekrišanu. Šķīrējtiesu vai tās locekli atsauc Satversmes sapulce pēc Senāta vai vairāk nekā puses Satversmes sapulces locekļu pieprasījuma. Šķīrējtiesā var pārsūdzēt Senāta, Rektora, un Revīzijas komisijas lēmumus. Šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt Satversmes sapulcei 10 (desmit) dienu laikā.

 

4. Augstskolas struktūra

32.Augstskolas dibinātās struktūrvienības darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātiem nolikumiem. Ja kādas struktūrvienības darbība nesaskan ar nolikumu vai ir pretrunā Augstskolas interesēm, Senāts ar savu lēmumu ir tiesīgs apturēt vai izbeigt tā darbību. Šo lēmumu iepriekš jāsaskaņo ar rektoru un Dibinātāju.

33.Psiholoģijas augstskolas struktūrvienības ir:

33.1. fakultātes;

33.2. katedras;

33.3. zinātniskās pētniecības centri (laboratorijas);

33.4. institūti;

33.5. filiāles;

34. Fakultāte ir Augstskolas struktūrvienība, kas apvieno atsevišķas nozares katedras un laboratorijas, nosaka un koordinē atbilstošo studiju programmu, profesionālās sagatavotības un akadēmiskās izglītības realizāciju, kā arī koordinē fakultātes zinātniskās pētniecības programmas. Fakultāte nodrošina katedru un citu struktūrvienību darbībai nepieciešamos apstākļus.

35. Fakultātes darbību vada fakultātes dekāns, kuru ievēlē Augstskolas Senāts.

36. Katedra ir Augstskolas studiju un pētniecības darba pamatvienība, kas veido, organizē un īsteno studiju programmas un veic zinātniskos pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm. Katedras izveido ar Augstskolas Senāta lēmumu pēc fakultātes vai atsevišķa profesora priekšlikuma. Katedras darbību nosaka un vada katedras akadēmiskā personāla sapulce. Tā ir tiesīga patstāvīgi izlemt visus akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi nav Augstskolas pārstāvības un vadības, un lēmējinstitūciju kompetencē.

37. No profesoru vai docentu vidus rektors izvirza katedras vadītāju, kuru apstiprina Augstskolas Senāts. Katedras vadītājs ir oficiālais katedras pārstāvis. Katedras darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina Senāts.

38. Zinātniskās pētniecības centri un institūti ir Augstskolas struktūrvienības, kas tiek dibinātas zinātniski pētnieciskā darba veikšanai. To statusu un uzdevumus nosaka nolikumi, kurus apstiprina Senāts. Zinātniskās pētniecības centra darbu vada centra vadītājs, Institūta darbu — Institūta direktors.

39. Laboratorijas tiek izveidotas saskaņā ar Senāta lēmumu un darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina Senāts.

40. Filiāles nodrošina studiju programmu īstenošanu, studiju procesa organizāciju, koordinē studējošo pētniecības programmas, kā arī veic citus pienākumus, kas izriet no filiāļu darbības mērķiem un uzdevumiem. Filiāles darbu vada filiāles vadītājs, kuru apstiprina Senāts pēc rektora ieteikuma.

41. Koledžas, kurām ir juridiskās personas statuss, tiek izveidotas saskaņā ar Senāta lēmumu un darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru pieņem Senāts un apstiprina Izglītības un Zinātnes ministrija.

 

5. Personāls

42. Augstskolas personālu veido:

42.1. augstskolas akadēmiskais personāls, kuram Augstskola ir pamatdarbavieta;

42.2. augstskolas vispārējais personāls, kuram Augstskola ir pamatdarbavieta;

42.3. studējošie — pilna laika studenti, arī maģistranti un doktoranti.

43. Augstskolas akadēmiskais personāls — docētāji un zinātnieki — veic pedagoģisko darbu un zinātniskos pētījumus, kopīgi ar attiecīgo nozaru speciālistiem izstrādā studiju programmu saturu un formu, organizē to izpildi. Studiju programmas apstiprina Senāts.

44. Augstskolas akadēmiskie amati ir:

44.1. profesori, asociētie profesori;

44.2. docenti, vadošie pētnieki;

44.3. lektori, pētnieki;

44.4. asistenti.

45. Augstskolas personāls ir tiesīgs piedalīties lēmumu, kas saistīti ar vadību un pārvaldi, izstrādē, kā arī izmantot visas Augstskolas struktūrvienību un organizāciju iespējas saskaņā ar šo Satversmi. Tiesības vēlēt un tikt ievēlētam Augstskolas vadības un pārvaldes institūcijās ir tikai pamatpersonāla locekļiem.

46. Personāls ir atbildīgs par šajā Satversmē noteikto mērķu un uzdevumu kvalitatīvu izpildi, ievērojot Augstskolas darbības pamatprincipus. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Augstskolas Senāts, saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

47. Psiholoģijas augstskolā darba samaksas likmes personālam nosaka Senāts, un tās nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm. Augstskolas administrācija rūpējas par personāla darba apstākļiem, veselību un atpūtu, nodrošina apstākļus tā profesionālajai darbībai, dod iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties. Priekšlikumus par profesoru, asociēto profesoru un docentu amatu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un finansējuma iespējām nosaka Augstskolas Senāts.

48. Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) augstskolās var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors saskaņā ar valsts vai citu avotu piešķirto finansējumu var slēgt individuālus līgumus, arī līgumus par zinātnisko pētījumu veikšanu, paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu atbilstoši darbinieka kvalifikācijai. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā profesoriem un asociētajiem profesoriem sasniedzot pensijas vecumu, augstskola var piešķirt goda nosaukumu — emeritus profesors.

49. Profesori. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē.

49.1. Profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā trīs gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā.

49.2. Ja augstskolā ir brīvs vai uz laiku brīvs amats, Senāts var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (katru vienu reizi).

Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem un lektoriem, bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā.

49.3. Pagaidu prombūtnes laikā, ja augstskolā ir brīvs vai uz laiku brīvs amats, ja tas nepārsniedz divus gadus, profesora amatā var iecelt asociēto profesoru, asociētā profesora amatā — docentu, docenta amatā — lektoru vai asistentu ar doktora grādu. Aizstāšanu noformē ar rektora pavēli.

50. Profesoru atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.

51. Profesoru galvenie uzdevumi ir:

51.1. augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā;

51.2. pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora amata nosaukumam;

51.3. doktora līmeņa studiju un pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana, nozarē, kas atbilst profesora amata nosaukumam.

51.4. piedalīšanās studiju programmu, augstskolu un to struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā;

51.5. jaunās zinātnieku, mākslinieku un docētāju paaudzes gatavošana.

52. Asociētie profesori. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds.

52.1. Profesionālo studiju programmu īstenošanai augstskolās asociētā profesora amatu var ieņemt arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē.

52.2. Asociēto profesoru atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors noslēdz darba līgumu ar asociēto profesoru.

53. Asociētā profesora galvenie uzdevumi ir:

53.1. pētniecības darba veikšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora amata nosaukumam;

53.2. pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai;

53.3. studiju darba nodrošināšana.

54. Docenti.

54.1. Docenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds.

54.2. Docentu ievēlē uz sešiem gadiem Augstskolas Senāts.

54.3. Docentu galvenie uzdevumi ir:

54.3.1. pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade, kas atbilst docenta amata nosaukumam;

54.3.2. lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā (kursā, nozarē), īpaši tās pamatkursos.

55. Lektora un asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu.

55.1. Lektoru galvenie uzdevumi ir:

55.1.1.lasīt lekcijas, vadīt studiju nodarbības, vadīt eksāmenus un pārbaudījumus savā studiju kursā, piedalīties lasāmā kursa programmas un pasniegšanas metožu izstrādē un pilnveidošanā;

55.1.2. pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade, atbilstoši lasāmajam kursam.

55.2. Asistentu galvenie uzdevumi ir:

55.2.1. vadīt studiju nodarbības, piedalīties savas mācību grupas eksāmenu un pārbaudījumu vadīšanā, vadošā pasniedzēja vadībā izstrādāt mācību — metodiskos līdzekļus savā mācību kursā.

55.2.2. pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade, atbilstoši lasāmajam kursam.

 

6. Studijas Augstskolā

56. Augstskola piedāvā studējošajiem akadēmiskās un profesionālās studiju programmas.

57. Studējošie ir tiesīgi:

57.1. iegūt akadēmisko izglītību — bakalaura un maģistra grādus un (vai) profesionālo augstāko izglītību;

57.2. izmantot Augstskolas telpas, laboratorijas, bibliotēku, iekārtas, aparatūru Augstskolas Senāta noteiktajā kārtībā;

57.3. pārtraukt un atsākt mācības Senāta noteiktajā kārtībā;

57.4. izvēlēties studiju programmu un virzienu;

57.5. vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties Augstskolas visu līmeņu pārvaldes un vadības institūcijās;

57.6. veidot biedrības, pulciņus, klubus.

58. Augstskolā var studēt katrs, kas:

58.1. ieguvis vidējo izglītību Latvijā vai atbilstošu izglītību citās valstīs, kuru var tai pielīdzināt saskaņā ar Augstskolu likumu un Augstskolas noteikumiem;

58.2. ieguvis nepieciešamo izglītību, lai varētu turpināt studijas maģistratūrā;

58.3. ieguvis maģistra grādu, lai turpinātu studijas doktorantūrā.

59. Studijas Augstskolā ir par maksu. Studiju maksas lielumu un formu nosaka Senāts, saskaņojot to ar Dibinātāju.

60. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirta attiecīga profesionālā kvalifikācija vai profesionālā kvalifikācija un attiecīgais profesionālais grāds. Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas un promocijas darba aizstāvēšanas — zinātniskais grāds.

Studijas un zinātniskos pētījumus Augstskolā īsteno Augstskolas izvēlētajās zinātņu nozarēs, pētījumu rezultātus publicē starptautiski atzītos zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos. Augstskolā var pastāvēt promocijas padome un darboties maģistratūra un doktorantūra atbilstoši Augstskolu likumam un likumam “Par zinātnisko darbību”.

 

7. Studējošo pašpārvalde

61. Augstskolas studējošajiem ir vienota pašpārvalde — Studentu parlaments. Tas darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var neapstiprināt nolikumu par Studentu parlamentu tikai juridisku iebildumu dēļ.

62. Studentu parlaments ir reģistrēts kā sabiedriska organizācija ar juridiskās personas tiesībām.

63. Studentu parlaments:

63.1. reprezentē Augstskolā studējošos visos studējošo dzīves jautājumos;

63.2. aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos Augstskolā un valsts iestādēs;

63.3. nosaka kārtību, kādā noris studentu un maģistrantu vēlēšanas Satversmes sapulcē un Senātā.

64. Studentu parlamenta lēmumi, pēc to apstiprināšanas Senātā, ir obligāti visiem studējošajiem.

65. Studentu parlamenta, biedrību, klubu un citu Augstskolas struktūrvienību līdzdalību studējošo pašpārvaldē nosaka Studentu parlamenta nolikums.

66. Studentu parlaments ir tiesīgs pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras Augstskolas struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studējošo intereses.

67. Studējošajiem ir tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos kā to paredz augstskolas studiju kārtību reglamentējošie dokumenti.

 

8. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

68. Augstskolas īpašumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs, kurus Augstskolai nodevis Dibinātājs. Augstskola ir atbildīga Dibinātājam par nodoto īpašumu, naudas un citiem līdzekļiem. Īpašuma nodošanas kārtību un pārvaldi nosaka sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Psiholoģijas augstskola’’ kopsapulce.

69. Augstskolu finansē Dibinātājs.

70. Augstskolas budžeta ienākumus veido:

70.1. līdzekļi, kurus ir iedalījis Dibinātājs;

70.2. studējošo maksa par studijām;

70.3. starptautiskās sadarbības projektu finansējums Institūtam;

70.4. ienākumi no zinātniskajiem līgumdarbiem;

70.5. ienākumi no saimnieciskās darbības vai uzņēmējdarbības ko augstskola gūst, veicot darbību šajā Satversmē noteikto mērķu realizācijai;

70.6. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

70.7. ienākumi no citiem avotiem, kas nav pretrunā normatīvajiem aktiem.

71. Augstskolas budžeta struktūru un līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka Senāts, bet tā izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Augstskolas budžetu apstiprina Dibinātājs. Atskaiti par budžeta izpildi rektors iesniedz Senātam, Dibinātājam un izglītības un zinātnes ministram.

72. Struktūrvienību budžets ietilpst Augstskolas budžetā kā patstāvīga daļa.

73. Augstskolai ir tiesības normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un ar Dibinātāja lēmumu savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs:

73.1. dibināt filiāles, pārstāvniecības un uzņēmumus;

73.2. slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības, izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

73.3. veikt Augstskolas profilam atbilstošu saimniecisku darbību un uzņēmējdarbību, kā rezultātā gūtie ienākumi ir ieskaitāmi Augstskolas budžetā Augstskolas uzturēšanai un attīstībai;

73.4. saņemt un izmantot organizāciju un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus.

74. Augstskolai ir tiesības izmantot atvieglojumus un priekšrocības, kādas ar likumu noteiktas augstskolām un zinātniskajām iestādēm nodokļu maksāšanā, īpašuma pārvietošanā pāri valsts robežai un citās jomās, kā arī citas tiesības un privilēģijas, kuras paredzētas normatīvajos aktos.

 

9. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

75. Satversmi pieņem un grozījumus tajā izdara tikai Satversmes sapulce. Tiesības ierosināt grozījumus Satversmē ir katram Satversmes sapulces dalībniekam. Ierosinātos grozījumus jāsaskaņo ar Dibinātāju. Pēc saskaņošanas grozījumi Satversmes sapulcē tiek pieņemti, ja par tiem atklātā balsošanā balso divas trešdaļas no Satversmes sapulces locekļu skaita. Augstskolas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.

 

10. Augstskolas reorganizācija un likvidācija

76. Augstskolu reorganizē vai likvidē ar tās Dibinātāja kopsapulces lēmumu vai arī citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumos. Lēmumam tiek pievienots reorganizācijas vai likvidācijas plāns.

77. Augstskolas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā studējošajiem tiek nodrošināta iespēja turpināt studijas citā augstskolā.

78. Augstskolas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā Dibinātājs ir atbildīgs par Augstskolas saistībām, saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.