Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim Saeimas 25.maija sēdi. Pirms izskatām darba kārtību, ir saņemti divi priekšlikumi par izmaiņām tajā.

Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 27.punktu — likumprojektu "Par telekomunikācijām" otrajā lasījumā. Komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu 8.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz veikt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi" iekļaut kā 7. darba kārtības jautājumu Saeimas lēmuma projektu "Par Mārtiņa Emsiņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus" . Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies!

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu 10 Saeimas deputāti lūdz Saeimu izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" un iekļaut minēto likumprojektu 1.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Un tāpat 10 deputāti lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu "Grozījumi Farmācijas likumā" . Deputātiem iebildumu nav.

Izskatām Prezidija ziņojumus. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Apsardzes darbības likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! 1998.gada sākumā 6.Saeima pieņēma likumu "Apsardzes darbības likums", ar kura palīdzību faktiski visa apsardzes darbība Latvijā tika sakārtota. Pēc šī likuma stāšanās spēkā no 216 apsardzes firmām Latvijā uz šo brīdi, pateicoties tam, ka tieši šis likums ir sācis darboties, ir palikušas 136 apsardzes firmas. Jau 7.Saeimas darbības laikā vairākkārt atsevišķi lobiji no atsevišķiem apsardzes uzņēmumiem ir mēģinājuši panākt grozījumus šajā likumā. Varētu diskutēt, un tik tiešām nopietnu diskusiju vērts būtu jautājums par to, vai apsardzes firmām ir jābūt arī operatīvās mašīnas darbības tiesībām. Tas ir jautājums, par kuru vajadzētu diskutēt, bet šeit ir atsevišķas problēmas: ja mēs noņemam šīm apsardzes firmām, kuras šobrīd Latvijā pietiekami veiksmīgi darbojas, "zilās bākugunis", faktiski mēs iejaucamies konkurencē, brīvajā tirgū tāpēc, ka Iekšlietu ministrijā Valsts policijas sastāvā paliek apsardze, kura arī nodarbojas ar komercdarbību. Tas ir viens jautājums.

Bet pats būtiskākais jautājums, kuru piedāvā grozīt Ministru kabinets, ir sekojošais: par to, ka saskaņā ar šiem grozījumiem ārzemju firmām būs tiesības dibināt apsardzes uzņēmumus mūsu valsts teritorijā. Šobrīd faktiski apsardzes firmas ir vienas no nedaudzajām, kuras mēs esam ar likumu aizstāvējuši. Parlaments gan 6.Saeimā, gan vairākkārt 7.Saeimā jau ir diskutējis par šīm te problēmām, un līdz šim mums ir bijis vienots viedoklis, ka mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, ka ārzemnieki Latvijas teritorijā dibina apsardzes firmas tāpēc, ka šis jautājums ir ļoti cieši saistīts ar valsts nacionālo drošību. Pie tam jāņem vērā, ka neviens Eiropas Savienības dokuments vai direktīva neierobežo šo firmu darbību tādā veidā, ka mums būtu jāmaina šī likuma norma. Šī iemesla dēļ es aicinu deputātus pārdomāt un nenodot šo likumprojektu komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis pret. Vai kāds vēlas runāt par? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Apsardzes darbības likumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 13, atturas — 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civillikumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto  likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas deputātu Baldzēna, Ādamsona, Leona Bojāra, Maksimova, Salkazanova iesniegto likumprojektu "Par 1992.gada Eiropas Sociālo hartu" nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Labdien! Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Dāmas un kungi! Eiropas Sociālā harta ir nopietns dokuments, uz kuru iet Eiropas valstis, civilizētās valstis, un Eiropas Sociālās hartas pieņemšanai gatavojas arī Latvija. Tātad valdība ir apņēmusies pieņemt šo hartu. Valdība 1997.gadā Makarova personā ir parakstījusi šo hartu, un tagad noris attiecīgie darbi, lai hartu varētu ratificēt. Un pirms ratificēšanas ir noteikti darbi un uzdevumi, kas veicami Latvijai. Latvija arī ir iekļauta kā novērotājs un regulāri piedalās Eiropas Padomes sēdēs, piedalās ekspertu sēdēs, kas izvērtē tās valstis, kuras ir ratificējušas šo hartu.

Visumā šis dokuments būtu atbalstāms, ja nebūtu daži iebildumi. Es gribētu teikt, ka mēs pagaidām neesam gatavi ratificēt šo hartu, jo darba grupa, kas strādā Labklājības ministrijā, kas salīdzina šos dokumentus, šos apstākļus, liecina, ka mēs nevaram pievienoties visiem šīs hartas pantiem. Un, kā zināms, arī Eiropas Savienības dalībvalstis nav ratificējušas visus pantus. Arī harta nenosaka to, ka mums jāpieņem šie panti.

Šeit arī ir zināma kļūda likumprojektā, kas liecina par sasteigtību un nesagatavotību. Kā jūs redzat, šeit likumprojekta nosaukums ir "Par 1992.gada Eiropas Sociālo hartu". Bet dokumentā mēs redzam Eiropas Sociālo hartu, kas atvērta parakstīšanai 1961.gadā, sākusi darboties 1965.gadā, un arī iepriekšējais labklājības ministrs ir parakstījis, ir atzinis, ka mēs centīsimies pievienoties arī papildu protokoliem, kas ir datēti ar 1988.gadu un 1991.gadu. Tātad šis dokuments runā par tā saucamo revidēto Eiropas Sociālo hartu, kas tiešām 1992.gadā ir atvērta parakstīšanai, bet ļoti mazs skaits valstu vai varbūt neviena vēl nav šo hartu ratificējusi arī Eiropas Savienībā.

Tātad es uzskatu, ka pagaidām Saeimā būtu par agru sākt šo darbu hartas ratificēšanai, jo šis darbs ir veicams valdībā, tas ir tieši valdības darbs, un nevar būt tā, ka Saeima sauks ministrijas un citas institūcijas, brauks uz Strasbūru un atskaitīsies par šo hartu. Tātad pagaidām būtu jāuzticas valdībai, lai strādā, jo Labklājības ministrijas darba plānos hartu ratificēšanā ir paredzēts gada beigās iesniegšanai tieši Ministru kabinetā un tātad Saeimā uz šī gada beigām. Un tātad es ierosinu balsot pret šo hartu, kaut arī šis dokuments ir ļoti būtisks Eiropas Savienības dalībvalstīm. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Par vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Vispirms es godājamiem kolēģiem gribētu norādīt uz to, ka mūsu sagatavotais dokuments nav lēmuma projekts, bet ir likumprojekts. Tātad Jurdža kunga iebildumi šajā gadījumā īsti nav vietā, jo mēs pašreiz nepieprasām tūlītēju ratifikāciju Saeimā.

Mēs pieprasām Saeimas deputātiem uzsākt darbu un nodot šo likumprojektu Saeimas komisijām. Tātad uztraukumam par to, ka Latvija vēl šobrīd nav gatava tūlītējai ratifikācijai, nav nekāda pamata, jo tādā gadījumā arī mēs visi deputāti uzsākam darbu, ne tikai Labklājības ministrijas eksperti, pie šī jautājuma un gatavojamies to pieņemt. Es domāju, ka mums, Saeimas deputātiem, arī ir savs devums jādod un jāsāk pie šī jautājuma laicīgi strādāt un nevis jāgaida, ka mūsu kompetentie Labklājības ministrijas eksperti visu noliks mums uz bļodiņas vai uz šķīvīša sagremotā veidā, mēs tikai nospiedīsim pogu un visu to pieņemsim. Tas ir viens.

Kolēģi, šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs. Es gribētu uzsvērt, ka mēs piedāvājam šo diskusiju Saeimas komisijās, jo Eiropas Sociālajā hartā ir vesela virkne daļu, kas ir obligātas. Pirmā daļa ir obligāta visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un par to vispār strīds nevar būt. Tas ir viens. Un šīs obligātās pirmās daļas 4.punktā ir tieša saistība ar jautājumiem, kas sociāldemokrātos visvairāk rada bažas, par to, ka katram cilvēkam ir tiesības uz iztikas minimumu. Tas ir jautājums par pietiekamu uzturu, apģērbu un mājokli. Tas ir jautājums par tautas dzīvotspēju. Un tāpēc mēs uzskatām, ka pie šī jautājuma mēs jau pašreiz varam sākt strādāt, nevis gaidīt labākus laikus. Un, ja mēs pieejam no šāda viedokļa, tad mēs nekad darbu nevarēsim uzsākt, kamēr nebūsim nodrošinājuši iztikas minimumu, pie šī paša dokumenta.

Kolēģi, es gribētu norādīt, ka runa ir ne tikai par šīm pamattiesībām, runa ir arī par to, ka virkne valstis no Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm, kas ir ne tikai parakstījušas šo starptautisko dokumentu, bet arī ratificējušas, ir sekojošās, es vēršos šajā brīdī tieši pie "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputātiem, tagad Ungārija, Čehija, Polija, un, ja mēs to pamanām, tad mēs saprotam, ka visas šīs valstis ir jaunās dalībvalstis NATO. Un ja mums neinteresē virzība arī uz NATO, mēs nesaprotam to, ka sociālā drošība ir arī viena no drošībām, kura izvērtēta ne tikai no Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet arī jaunajām NATO dalībvalstīm, tad mēs katrā ziņā neapzināmies savu deputātu pienākumu pilnā apjomā.

Kolēģi! Sociāldemokrāti ir četras reizes piedāvājuši Satversmē grozījumus tieši par šiem pašiem jautājumiem. Mēs speciāli neaizskārām šo Eiropas Sociālo hartu, bet Eiropas Sociālajā hartā, tās obligātajā daļā, pirmās daļas 4.punktā ir tieši runa par šo iztikas minimumu, par šīm elementārajām cilvēku pamattiesībām uz pietiekamu uzturu, apģērbu un mājokli. Un jebkurai Eiropas Savienības dalībvalstij vai kandidātvalstij tas būs jāratificē un jāizdara. Mums ir skaidri tas jāapzinās, un tāpēc es domāju, ka nevajadzētu kavēt šī likumprojekta nodošanu komisijām un uzsākt darbu pie šī jautājuma. Tas ir viens, ko es gribētu uzsvērt.

Kolēģi, mēs katrā ziņā augstu vērtējam arī Labklājības ministrijas ekspertu darbu, un mums ir bijis daudz saskarsmes punktu arī opozīcijā, piemēram, par Pensiju likuma grozījumu anotāciju, ko sagatavoja eksperti, ko mēs ļoti augstu vērtējam. Bet mēs uzskatām, ka arī likumdevējiem ir jādara savs darbs. Nevaram mēs atdot likumdevēju funkcijas ministriju ekspertiem. Ministriju ekspertiem ir jāstrādā savas kompetences ietvaros un jāpalīdz ar saviem vērtējumiem, bet deputātiem ir jādara savs darbs. Es gribētu uzsvērt, ka mēs katrā ziņā, ja arī mūs šoreiz noraidīs, pēc kāda laika atgriezīsimies ar šo obligāto daļu, piedāvāsim to virzīt vismaz apspriešanai komisijās un uzskatām, ka jautājums nav atliekams. Nav atliekams! Gribētu uzsvērt vēl vienu jautājumu: kad mēs meklējām ministrijā šos dokumentus, tad praktiski ministrijā bija tos ļoti grūti atrast, praktiski, mūsuprāt, kāds bija devis komandu šo dokumentu noglabāt uz apputējušiem plauktiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par 1992.gada Eiropas Sociālo hartu" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 9, atturas — 53. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Tālāk izskatām deputāta Romāna Mežecka iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 24. un 25.maijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Mežeckim. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 1, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts.

Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Mārtiņa Emsiņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi deputāta Kārļa Greiškalna iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra pienākumus. Attiecīgais Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā nākamais kandidāts ir Andrejs Ceļapīters, kurš ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Nākamais kandidāts Māris Kučinskis arī ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Nākamais kandidāts ir Guntars Velcis, arī viņš ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku, un savukārt nākamais kandidāts Mārtiņš Emsiņš ir piekritis pildīt 7.Saeimas deputāta pienākumus. Un līdz ar to Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu. "Apstiprināt Mārtiņa Emsiņa 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus". Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Mārtiņa Emsiņa 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus". Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu zālē! (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu sarīkot 10 minūšu pārtraukumu, lai sagatavotu deputāta Mārtiņa Emsiņa balsošanas iekārtu. Vai ir iebildumi? Ja iebildumu nav, kolēģi, mazliet uzmanību, es aicinu uz Prezidija un Frakciju padomes kopīgu sēdi tūlīt Sarkanajā zālē Prezidija locekļus un frakciju pārstāvjus, lai lemtu par pavasara sesijas un rudens sesijas termiņiem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu, ieņemiet vietas! Pirms turpinām izskatīt sadaļu — amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, ir saņemti desmit deputātu priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Desmit Saeimas deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus "Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā", lēmuma projektu "Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā" un lēmuma projektu "Par deputātes Silvas Goldes ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā" . Saeimas Prezidijs ierosina šos lēmuma projektus izskatīt pēc 15.darba kārtības jautājuma. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Pirms sākam izskatīt lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešu apstiprināšanu", lūdzu visus deputātus izņemt un ievietot balsošanas iekārtā identifikācijas kartes. Izskatām lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešu apstiprināšanu" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Saeima saņēma Augstākās tiesas priekšsēdētāja Guļāna kunga vēstuli, ar ko viņš, pamatojoties uz likuma "Par tiesu varu" 62.pantu, izvirzījis Augstākās tiesas tienešu amatā veselu rindu tiesnešu, kuru termiņš, uz kuru viņi bija 1990.gada 13.jūnijā ievēlēti uz 10 gadiem, ir iztecējis. Daļa no šiem tiesnešiem jau tika izskatīta Juridiskajā komisijā, un attiecīgi Juridiskā komisija sagatavoja lēmuma projektu, un attiecīgi pirms tam Juridiskajā komisijā rūpīgi izskatīja katru tiesnesi, kas pretendēja uz ievēlēšanu par Augstākās tiesas tiesnesi bez termiņa ierobežošanas un pozitīvi lēma par projektā minētajiem tiesnešiem.

Pirmais, par ko Saeimas Juridiskā komisija aicina balsot, atbalstot to, ir Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatora Mārtiņa Dudeļa kandidatūra, kuru aicinām ievēlēt atkārtoti par Augstākās tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Mārtiņu Dudeli. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 10, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Juridiskā komisija izskatīja un kā nākamo atbalstīja Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatora Imanta Fridrihsona kandidatūru. Aicinām pozitīvi izlemt par šī tiesneša ievēlēšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā bez termiņa ierobežošanas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Imantu Fridrihsonu. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Juridiskā komisija izskatīja un pozitīvi lēma par Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatora Zigmanta Genca atkārtotu apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi bez termiņa ierobežojuma. Aicinām balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmumprojektu — apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Zigmantu Gencu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 6, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Juridiskā komisija izskatīja Augstākās tiesas Civillietu tiesas palātas tiesneša Raimonda Grāvelsiņa kandidatūru uz Augstākās tiesas tiesneša amatu bez termiņa ierobežojuma un atbalstīja Raimonda Grāvelsiņa kandidatūru. Aicinu jūs balsot par šo kandidatūru!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Raimondu Grāvelsiņu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 9, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

L.Muciņš. Juridiskā komisija izskatīja Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatores Astrīdas Kazārovas materiālus, ar ko viņu Augstākās tiesas priekšsēdētājs atkārtoti virza apstiprināšanai par Augstākās tiesas tiesnesi bez termiņa ierobežošanas.

Juridiskā komisija lēma pozitīvi, un aicinu jūs balsot par Astrīdu Kazārovu kā Augstākās tiesas locekli bez termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Astrīdu Kazārovu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Juridiskā komisija izskatīja Augstākās tiesas Krimināllietu palātas tiesneses Ausmas Keišas kandidatūru, ko Augstākās tiesas priekšsēdētājs virzīja atkārtotai apstiprināšanai par Augstākās tiesas locekli. Juridiskā komisija pozitīvi lēma šo jautājumu, un aicinu jūs balsot par Ausmas Keišas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi bez termiņa iero- bežošanas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Ausmu Keišu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Juridiskā komisija izskatīja Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatora Roberta Gunta Namatēva kandidatūru, ko Augstākās tiesas priekšsēdētājs virzīja atkārtotai apstiprināšanai par Augstākās tiesas tiesnesi.

Juridiskā komisija lēma pozitīvi un aicina deputātus balsot par Roberta Gunta Namatēva apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi bez termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Robertu Gunti Namatēvu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Augstākās tiesas priekšsēdētājs apstiprināšanai bez termiņa ierobežošanas par Augstākās tiesas tiesnesi virza Augstākās tiesas Krimināllietu palātas tiesnesi Leontīni Plūksnu .

Juridiskā komisija izskatīja šo kandidatūru uz Augstākās tiesas tiesneša amatu un atbalstīja viņu atkārtotai apstiprināšanai par Augstākās tiesas locekli bez termiņa ierobežošanas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Leontīni Plūksnu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

L.Muciņš. Augstākās tiesas priekšsēdētājs virzīja apstiprināšanai Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatori Ritu Saulīti par Augstākās tiesas tiesnesi bez termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija pozitīvi lēma par Ritu Saulīti un aicina jūs balsot par šo Augstākās tiesas tiesneša kandidāta apstiprināšanu bez termiņa ierobežošanas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Ritu Saulīti. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 1, atturas — 3. Lēmums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Augstākās tiesas priekšsēdētājs atkārtotai termiņa apstiprināšanai virza par Augstākās tiesas locekli Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatori Rutu Zaķi. Juridiskā komisija izskatīja Rutas Zaķes kandidatūru un atbalstīja viņas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi bez termiņa ierobežošanas. Aicinu jūs balsot par šo kandidatūru!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Rutu Zaķi. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Cienījamie deputāti! Augstākās tiesas priekšsēdētājs virzīja atkārtotai apstiprināšanai par Augstākās tiesas tiesnesi Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatori Mārīti Zāģeri. Juridiskā komisija izskatīja Mārītes Zāģeres kandidatūru un ar savu lēmumu atbalsta Mārītes Zāģeres atkārtotu apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi bez termiņa ierobežošanas. Aicinu jūs balsot par Mārītes Zāģeres kandidatūru!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Mārīti Zāģeri. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 6, atturas — 7. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par Ineses Bules apstiprināšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Ineses Bules kandidatūru, kuru tieslietu ministrs virzīja apstiprināšanai par Ludzas rajona tiesas tiesnesi. Inese nostrādājusi likumā noteiktos divus gadus, un Juridiskā komisija atbalstīja viņas apstiprināšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Inesi Buli par Ludzas rajona tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par Jura Kokina apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Jura Kokina kandidatūru uz Daugavpils tiesas tiesneša amatu, kur viņš jau ir nostrādājis likumā noteiktos divus gadus. Tieslietu ministrs iesaka apstiprināt Juri Kokinu par Daugavpils tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojumiem. Juridiskā komisija pozitīvi lēma un atbalstīja šo kandidatūru. Aicinu jūs balsot par Juri Kokinu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Juri Kokinu par Daugavpils tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par Svena Lorenca apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC).Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tieslietu ministrs par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi pēc divu gadu ar likumu noteiktā termiņa iztecēšanas atkārtotai apstiprināšanai bez pilnvaru termiņa ierobežošanas virza tiesneša Svena Lorenca kandidatūru. Juridiskā komisija izskatīja šo kandidatūru un pozitīvi lēma. Aicinu jūs atbalstīt Svena Lorenca apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi bez termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Svenu Lorencu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts "Par Ineses Strelčas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Ineses Strelčas kandidatūru uz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amatu, ko pēc likumā noteikto divu gadu nostrādāšanas amatā uz šo amatu atkārtoti bez pilnvaru termiņa apstiprināšanas virza tieslietu ministrs. Juridiskā komisija atbalstīja šo kandidatūru. Aicinu jūs balsot par Inesi Strelču — par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša apstiprināšanu bez pilnvaru termiņa ierobežošanas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Inesi Strelču par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Sandras Strences apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Sandras Strences kandidatūru atkārtotai apstiprināšanai par Rīgas rajona tiesas tiesnesi pēc tam, kad viņa nostrādājusi likumā noteiktos divus gadus. Šo kandidātu virza likumā noteiktajā kārtībā tieslietu ministrs. Komisija atbalstīja Sandras Strences apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Aicinu jūs balsot pozitīvi par šo kandidatūru!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Sandru Strenci par Rīgas rajona tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par Initas Šatalovas apstiprināšanu par Tukuma rajona tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra virzīto Initas Šatalovas kandidātūru uz Tukuma rajona tiesas tiesneša amatu. Inita Šatalova nostrādājusi likumā noteikto divu gadu termiņu, un Juridiskā komisija atbalstīja Initas Šatalovas kandidatūru un aicina to apstiprināt arī deputātus, apstiprināt viņu par Tukuma rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Initu Šatalovu par Tukuma rajona tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par Ilonas Vaivodes apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Ilonas Vaivodes kandidatūru, ko tieslietu ministrs virza apstiprināšanai par Daugavpils tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Ilona Vaivode ir nostrādājusi likumā paredzētos divus gadus šajā amatā. Juridiskā komisija pozitīvi lēma par Ilonas Vaivodes apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi. Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Ilonu Vaivodi par Daugavpils tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par Glorijas Sorokinas apstiprināšanu par Tukuma zemesgrāmtu nodaļas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra izvirzīto kandidatūru Gloriju Sorokinu, kuru tiek piedāvāts apstiprināt par Tukuma zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Glorija Sorokina nostrādājusi likumā noteikto termiņu. Juridiskā komisija atbalstīja Glorijas Sorokinas kandidatūras atkārtotu apstiprināšanu par Tukuma zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Aicinu jūs balsot par šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Gloriju Sorokinu par Tukuma zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputātes Silvas Goldes ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā" . Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"". Šie grozījumi tika iesniegti 81.panta kārtībā, un šodien dokuments nr.1972 paredz šī likuma izskatīšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Juridiskā komisija iesniedz vienu redakcionālu priekšlikumu, ko attiecīgi komisija atbalstīja. Aicinu deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. Un līdz ar to kopumā citu grozījumu likumā nav. Aicinu deputātus pieņemt likumu trešajā un pēdējā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" , trešais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Uz trešo lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums, tāpēc ierosinu apstiprināt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Likumprojektam "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" uz trešo lasījumu ir saņemti sekojoši priekšlikumi. Kā pirmais — Juridiskā biroja priekšlikums par 2.panta 27.punkta redakcijas precizēšanu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Nākamais — 2.priekšlikums — ir 17.lapaspusē. Arī Juridiskā biroja priekšlikums par panta redakcijas precizēšanu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Iepriekšējā precizējuma rezultātā Juridiskais birojs piedāvā izslēgt likumprojekta 40.panta trešo daļu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Lūgums ir arī precizēt ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Un arī lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu par atsevišķu termiņu nomaiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Poča. Paldies! Likumprojekts trešajā lasījumā izskatīts. Lūdzu balsot par pieņemšanu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Valsts pārvaldes iekārtas likums" , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Škapars.

J.Škapars (TP). Godātie kolēģi! Jums ir dokuments nr.1665. — likumprojekts "Valsts pārvaldes iekārtas likums" pirmajam lasījumam izskatīšanai.

Likuma uzdevums — noteikt demokrātiskas pārvaldes uzbūves un darbības pamatprincipus, paturot pie tam prātā, ka vairākās pretdiktatoriskās valstīs šie pamatprincipi ir iekļauti pat konstitūcijās.

Otrkārt, noteikt pārvaldes attiecības ar politisko vadību — Ministru kabinetu un ministriem. Pašreiz šie momenti darbojas samērā neskaidri, un daudzi momenti, kas agrāk bija nenofiksēti normās, ir atrodami šinī likumā. Un tālāk ir nepieciešams arī tas, kas ir definēts Satversmes 58.pantā, kur ir noteikts, ka Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Tātad šī likuma uzdevums ir precīzi arī noteikt tos apjomus un tās fineses, kādā veidā tiek realizēta šī Satversmes 58.panta norma. Man šķiet, ka viens no pamatnosacījumiem ir radīt tiesiskos nosacījumus, lai pārvarētu resorismu un nostiprinātu pārvaldes vienotību. Pārvaldes vienotība ir viens no pamatakcentiem, kas ir jāiestrādā šinī likumā, un es domāju, ka likumā šis pirmajam lasījumam iesniegtais variants principā realizē šīs funkcijas.

Tālākais būtu, ka likums iezīmē mehānismu valsts pārvaldes funkciju deleģēšanai pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, privātajiem uzņēmumiem. Tie ir daži no principiem, kas ir atrodami šajā likumprojektā, kas jums ir iesniegts pirmajā lasījumā. Domāju, ka ietvert, sazarot daudzveidīgo valsts pārvaldi vienotā likumā ir samērā sarežģīts uzdevums, un tas ir lielā mērā veikts. Taču vairāki likuma mezgli prasīs vēl nopietnu piestrādi laika posmā starp pirmo un otro lasījumu. Par dažiem mezgla punktiem es gribētu informēt arī deputātus.

Valsts pārvaldes iekārtā, pirmkārt, ietilpst arī Ministru kabinets. Tātad acīmredzami problēma pašreiz ir par to, cik tālu Ministru kabineta iekārtas likums integrēsies šinī jaunajā likumā. Ja nē, tad katrā ziņā aktuāls ir jautājums par abu likumprojektu saskaņošanu. Ir virkne normu, kas saskaņojama ar Civildienesta likumu, ko jūs izskatīsiet šodien otrajā lasījumā, un arī šis darbs ir veicams tālākā nākotnē.

Ņemot vērā, ka valsts pārvaldes darbā nepieciešama augsta un nepārprotama atbildība, acīmredzami starp pirmo un otro lasījumu precīzi ir jādefinē arī vairāki termini, kas pašreiz vēl nav tik precīzi izstrādāti pirmajā lasījumā. Varbūt likumprojektā nepietiekami skaidri vēl iezīmētas normas, kas nosaka otrās varas decentralizāciju un dekoncentrāciju. Acīmredzami runa ir ne tikai par šo funkciju samazināšanu, bet runa ir par to mehānismu, kādā veidā šīs funkcijas deleģēt gan pašvaldībām, gan nevalstiskajai sfērai, gan arī privātiem uzņēmumiem. Valsts pārvaldes iekārtas likums, likums "Par civildienestu", likums "Par valsts aģentūrām" — tā ir būtībā vienota likumu pakete, un tāpēc pašreizējais darbs ir, lai šos trīs vismaz likumus, bet acīmredzami būs nepieciešami pēc tam arī vēl citi likumi, lai tos rūpīgi saskaņotu tālākajā darbā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, iesniedzot minēto likumu izskatīšanai Saeimas sēdē, ierosina to pieņemt pirmajā lasījumā. Ar tādu pašu priekšlikumu ir nākusi Juridiskā komisija un Valsts pārvaldes reformu apakškomisija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Valsts pārvaldes iekārtas likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Jānim Škaparam. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. 10.jūnijs. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Valsts civildienesta likums" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Cienījamais Prezidija priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu nr.1973, likumprojekts "Valsts civildienesta likums", redakcija otrajam lasījumam.

Ir saņemti astoņdesmit astoņi deputātu priekšlikumi, un sākam priekšlikumu izskatīšanu. 1.priekšlikums, kuru iesnieguši deputāti Jānis Čevers un Pēteris Salkazanovs, nav izpelnījies komisijas atbalstu, un komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 4. — deputāta Gunta Damberga priekšlikums, ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums, arī ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums, arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. 9. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 10. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir daļēji atbalstīts saistībā ar 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11. un 12.priekšlikumu

G.Dambergs. 13. — deputātu Čevera un Salkazanova priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir daļēji atbalstīts saistībā ar atbildīgās komisijas 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 14. un 15.priekšlikumu.

G.Dambergs. 16. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. 18. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 19. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts ar ieteikumu mainīt turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. 20. — deputāta Gunta Damberga priekšlikums, ir daļēji atbalstīts saistībā ar atbildīgās komisijas sagatavotā 4.panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. 21. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 22. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 23. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. 24. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 25. — atbildīgās komisijas redakcionālais piedāvājums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. 26. — deputāta Jāņa Bunkša priekšlikums, ir daļēji atbalstīts saistībā ar 28.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 26., 27. un 28.priekšlikumu.

G.Dambergs. 29. — deputāta Jāņa Bunkša priekšlikums, noraidīts, tāpat kā noraidīts arī Gunta Damberga 30.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. 31. — Juridiskā biroja priekšlikums ,ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 32. — Juridiskā biroja priekšlikums, guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 33. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 34. — Juridiskā biroja priekšlikums, guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. 35. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

G.Dambergs. Līdzīgi atbalstīts arī 36. — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Un 37. — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstu guvis arī Gunta Damberga priekšlikums nr.38.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu..

G.Dambergs. Noraidīts ir 39. — deputāta Modra Lujāna priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 36, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Dambergs. Līdīzīgi komisijā ir arī noraidīts deputāta Modra Lujāna 40.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. — deputāta Modra Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 38, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Dambergs. Un līdzīgi ir noraidīts arī deputātu Čevera un Salkazanova priekšlikums nr.41.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Atbalstīts ir Juridiskā biroja 42.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstīts arī deputāta Gunta Damberga 43.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Atbalstīts Juridiskā biroja 44.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts deputāta Gunta Damberga priekšlikums saistībā ar priekšlikumu nr.47.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 45., 46. un 47.priekšlikumu.

G.Dambergs. 48. — deputāta Gunta Damberga priekšlikums, ir daļēji atbalstīts saistībā ar 50. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 48., 49. un 50.priekšlikumu.

G.Dambergs. Noraidīts ir deputāta Gunta Damberga 51.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir deputāta Modra Lujāna priekšlikums saistībā ar 53.priekšlikumu, kuru ir izteikusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Nav atbalstīts komisijā deputāta Gunta Damberga 54.priekšlikums, un es izmantoju gadījumu un šo priekšlikumu atsaucu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir deputāta Modra Lujāna 55.priekšlikums saistībā ar atbildīgās komisijas 56.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 55. un 56.priekšlikumu.

G.Dambergs. Līdzīgi atbalstīts arī Juridiskā biroja priekšlikums saistībā ar priekšlikumu, ko izteikusi atbildīgā komisija 58.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Atbalstīts ir Juridiskā biroja 59.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 60.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

G.Dambergs. Un arī deputāta Gunta Damberga 61.priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Juridiskā biroja 62.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstīts arī deputāta Gunta Damberga 63.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Un arī deputātu Čevera un Salkazanova kunga 64.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts Juridiskā biroja 65.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 65. un 66.priekšlikumu.

G.Dambergs. Juridiskā biroja 67.priekšlikums arī ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstīts deputāta Gunta Damberga 68.priekšlikums, ka 25.pantu skatīt saistībā ar atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju 69.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts arī deputāta Gunta Damberga 70.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Un atbildīgās komisijas 71.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Atbildīgā komisija iesniegusi un komisijā guvusi atbalstu 72.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. 73.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 74. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Nav atbalstīts deputāta Gunta Damberga 75. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Taču 76. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Deputāta Jāņa Bunkša 77. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Tāpat kā deputāta Gunta Damberga 78. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Un atbalstu nav guvis deputāta Gunta Damberga 79. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Atbalstu komisijā ir guvuši deputātu Jāņa Bunkša 80. un deputāta Gunta Damberga 81. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Komisijā noraidīts ir deputāta Gunta Damberga 82. priekšlikums. Un, izmantojot gadījumu, es šo priekšlikumu atsaucu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir deputātu Čevera un Salkazanova kunga 83. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Juris Dobelis vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Izlasot atbildīgās komisijas pieņemto priekšlikumu, tomēr parādās jautājums: vai ierēdnis var būt pašvaldības deputāts vai nevar būt? Šodien stāvoklis ir tāds, ka ierēdņi ir pašvaldību deputāti. Šis te teksts ar atbildīgās komisijas atbalstu rada zināmas neskaidrības. Un tāpēc, lai ieviestu skaidrību, acīmredzot uz trešo lasījumu varētu pieminēt arī atbilstību Korupcijas novēršanas likumam, lai pilnīgi būtu skaidrība, kāda vieta ir ierēdnim pašvaldību sastāvā vai kādas viņam nav.

Tā ka es aicinu komisijai par to padomāt un acīmredzot pats arī iesniegšu priekšlikumu, kura teksts varētu būt apmēram tāds, ka šis "k" apakšpunkts varētu skanēt šādi: sakarā ar tāda amata ieņemšanu, kas saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu nav savienojams ar ierēdņa amatu. Lai nebūtu lieku pārpratumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — Guntis Dambergs.

G.Dambergs. Paldies, Dobeļa kungs! Noteikti ņemsim vērā šo jūsu vērtīgo priekšlikumu lēmuma projekta sagatavošanai trešā lasījuma redakcijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst atbildīgās komisijas viedoklim par 83. un 84. priekšlikumu.

G.Dambergs. Paldies! Daļēji atbalstīts ir deputāta Gunta Damberga 85. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Un atbildīgās komisijas 86. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Atbalstīti ir arī atbildīgās komisijas iesniegtie 87. un 88. priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Paldies! Esam izskatījuši likumprojekta "Valsts civildienesta likums" otrā lasījuma redakciju, un aicinu deputātus atbalstīt sagatavoto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Valsts civildienesta likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 6. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

G.Dambergs. Paldies, kolēģi! Aicinu iesniegt priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam līdz šī gada 10. jūnijam.

Sēdes vadītājs. 10.jūnijs?

G.Dambergs. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

G.Dambergs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Armēnijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu un kapitāla nodokļiem" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir tipveida likumprojekts, kura mērķis ir panākt ienākumu un kapitāla nodokļu nomaksas palielināšanu katrā no līgumslēdzējvalstīm un arī izvairīties no nodokļu apiešanas attiecīgi līgumslēdzējvalstīs.

Es domāju, ka šo te tipveida nolīgumu nebūtu nepieciešamības sīkāk komentēt, jo mēs esam šādus nolīgumus apstiprinājuši jau Saeimā ar ļoti daudzām valstīm, un parasti šo te tipveida līgumu izskatīšanā Saeimā priekšlikumi nekādi visbiežāk līdz šim nav saņemti. Un ņemot vērā, ka šis ir steidzams jautājums, jo, kā jau es teicu, skar nodokļu jomu, komisija to ierosina izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Aicinu izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Atbildīgā komisija ierosina 1.pantā izdarīt redakcionālu precizējumu un, ja citu ierosinājumu nav, tad pieņemt šo likumprojektu šodien arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Armēnijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu un kapitāla nodokļiem" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par Eiropas Padomes 1999. gada 1. maija rezolūciju nr. 5 "Par pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu"" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šīs te rezolūcijas mērķis ir izveidot starpvalstu grupu cīņai pret korupciju, un šīs grupas mērķis būtu sekot līdzi tajās valstīs, kuras ir parakstījušas šo rezolūciju, Eiropas Padomes ieteikto sistēmu ievērošanai attiecīgajās valstīs.

Latvija tātad, pievienojoties šai te organizācijai, gūs iespēju sekot līdzi tām korupcijas novēršanas metodēm un tām formulām, kādas starptautiski jau šobrīd ir pieņēmušas daudzas Eiropas Padomes dalībvalstis. Aicinu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Priekšlikumiem ieteiktu 2. jūniju — līdz 2. jūnijam.

Sēdes vadītājs. 2. jūnijs — priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Nav iebildumu? Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Dokuments nr. 1977. Lai arī biezs likumprojekts, tomēr deputātiem un videi draudzīgs likums. Ceru, ka pieņemsim bez kavējumiem.

1. un 2. priekšlikumu iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija šo abus priekšlikumus atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 3. priekšlikumu arī iesniedz parlamentārais sekretārs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 4. priekšlikums, ko iesniedz Pēterkopa kungs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 5. un 6. priekšlikumu arī iesniedz parlamentārais sekretārs Pēterkops, komisija at- balstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 7. un 8. priekšlikumu, redakcionāli precizējot, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. 9. priekšlikumu par panta izslēgšanu ierosina Pēterkopa kungs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Arī 10. priekšlikumu iesniedz parlamentārais sekretārs, tāpat arī 11. priekšlikumu. Abus priekšlikumus komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 12. priekšlikumu arī iesniedz parlamentārais sekretārs par panta izslēgšanu, un tāpat par 13. priekšlikumu, izslēdzot šos pantus. Komisija abus priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 14. priekšlikumu ierosina parlamentārais sekretārs. Komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Un tālāk visi šie izslēgtie panti atbilstoši Eiropas direktīvām ir sakārtoti jaunajā nodaļā par tiesībām, par sabiedrības tiesībām saņemt vides informāciju. Un tā ir ierosināts izveidot jaunu 17.1. pantu, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 16.priekšlikumu arī komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 17.priekšlikumu tāpat atbalsta un 18.arī.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšli- kumus.

A.Seile. Arī 19.priekšlikums ir atbalstīts, un 20. arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Tālāk ir liels pārrāvums, kur priekšlikumu nav. 21.priekšlikumu, kas ir jau ...

Sēdes vadītājs. 36.lappuse...

A.Seile. Jā, pie 52.panta. Atkal iesniedzis parlamentārais sekretārs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 22.priekšlikumu arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Un parlamentārais sekretārs izstrādājis jaunus divus priekšlikumus — 23. un 24. — par pārejas noteikumu tekstu. Komisija ir daļēji atbalstījusi 23.priekšlikumu un iesaka atbalstīt 24. priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Seile. Paldies! Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Seile. Paldies par vienprātīgu balsojumu! 10.jūnijs — priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītājs. Paldies! Visi likumprojekti ir izskatīti. Godātie kolēģi! Reģistrācija notiks pēc tam, kad būsim uzklausījuši Islandes premjerministra uzrunu, bet vēl viens jautājums, par ko mums būtu šodien jānolemj.

Prezidijs un Frakciju padome kopīgā sēdē ierosina Saeimai akceptēt to, ka pavasara sesiju mēs slēdzam 22.jūnijā un darbu rudens sesijā uzsākam 4. septembrī. Vai ir iebildumi? (No zāles: "Nav.") Iebildumu nav. Paldies! Neliels pārtraukums. Dažas minūtes. Vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Ūdrei.

I.Ūdre (JP). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu Latvijas un Krievijas parlamentu sadarbības grupas locekļus uzreiz pēc sēdes uz tikšanos ar viņas ķeizarisko augstību lielkņazieni Leonīdu Romanovu un viņu pavadošajām personām Saeimas viesu zālē, uzreiz pēc šīs sēdes beigām.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam. Lūdzu, Ražuka kungs!

R.Ražuks (LC). Godājamie Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas deputāti! Pēc Islandes premjerministra uzklausīšanas 15 minūtes sagatavoties, un tad sākam braukt. Autobuss ir šeit, starp Saeimu un Jēkaba baznīcu. 15 minūtes starpbrīdis būs starp mūsu braukšanas sākumu un sēdes beigām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi! Uzkavēsimies dažas minūtes. Pašreiz Straumes kungs sagaida apakšā Islandes premjerministru. Viņi ieradīsies zālē, un mēs uzklausīsim. Lūdzu neizklīst, neatstāt savas vietas, jo sēde vēl nav beigusies.

 

Godājamie kolēģi! Latvijā ir ieradies un ciemojas Saeimā Viņa ekselence Islandes Republikas premjerministrs Davids Odsona kungs. (Aplausi.) Vārds uzrunai Odsona kungam.

D.Odsons (Islandes Republikas premjerministrs). (Runā angliski). (Tulkojums.) Man ir prieks būt šeit, Latvijā, un uzzināt vairāk par jūsu valsti un tās cilvēkiem, kā arī redzēt tos lielos panākumus, kas ir sasniegti relatīvi ļoti īsā laikposmā, kopš Latvija ir atguvusi savu neatkarību. Paturot prātā to, ar ko jūs iesākāt pēc gadu desmitiem ilgās militārās okupācijas un komunistu radītās apspiešanas, Latvijas cilvēki jau ir sasnieguši ievērojamus rezultātus. Daļa no šī darba ir veidojusi normālus kontaktus ar pārējo pasauli. Atkal ir atjaunota tirdzniecība ar Rietumiem un uzsākta piedalīšanās Eiropas institūciju darbā un integrācija tajās. Šajā sakarā jūs jau esat sasnieguši iespaidīgus panākumus, kas šobrīd nosprauž jums augstākus mērķus — jūs jau mērķējat uz dalību NATO un Eiropas Savienībā.

Ideja, kas ir ielikta Eiropas Savienības pamatā, ir dziļa, un tā sakņojas traģiskajos notikumos, kurus kontinents pieredzēja XX gadsimtā. Eiropas Savienība izrādījās milzīgs dzinējspēks Eiropai. Tā faktiski ir izmainījusi kontineta rietumu daļas vēsturi, vadot to uz lielāku savstarpējo ekonomisko atkarību, kas savukārt ir izveidojusi tā saucamās kopīgās vērtības un ir likusi pamatus labklājībai un stabilitātei.

Islande ir Eiropas nācija, kas šobrīd nedodas uz Eiropas Savienību. Bez šaubām, arī Islandē ir cilvēki, kuri ir par iestāšanos Eiropas Savienībā. Taču šobrīd nenotiek nekādas politiski nopietnas debates par šo jautājumu, jo neviena no politiskajām partijām nav ielikusi savā darba kārtībā jautājumu par dalību Eiropas Savienībā. Galvenais iemesls, pēc manām domām, ir tas, ka nav nekā tāda, kas radītu īpaši islandiešiem vēlmi pievienoties. Mums ir Eiropas ekonomiskās telpas līgums, kurš garantē mums piekļūšanu kopējam vienotajam tirgum.

Vēl viens būtisks apsvērums ir Islandes ekonomika, jo tā lielā mērā atšķiras no tās ekonomikas, kāda ir lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu, lai gan tā, bez šaubām, arī balstās uz stabila pamata, kas ir devis mūsu nācijai vienu no visaugstākajiem dzīves standartiem pasaulē. Viena no lielākajām atšķirībām tieši šeit ir zivsaimniecība, kura būtībā ir Islandes lielākā ekonomikas daļa. Ir skaidrs, ka Islande nevar sagaidīt, ka tai tiks dotas īpašas atlaides Eiropas Savienības kopējā zivsaimniecības politikā, kura nesaskan ar daudziem galvenajiem principiem, kurus ir likuši pamatā Islandes zivsaimnieki un zvejnieki.

Latvija un pārējās Baltijas valstis, tāpat kā citas Centrālās un Austrumeiropas valstis, ir citādākā stāvoklī nekā Islande. Šīm valstīm dalība Eiropas Savienībā ir būtiska, tāpēc ka ir īpaši ekonomiskie un politiskie apstākļi, par kuriem es šeit nerunāšu. Eiropas Savienība ir izteikusi apņēmību attiecībā uz šīm valstīm, un tāpēc ir veikti arī pūliņi, lai šīs valstis varētu reformēt savu ekonomiku un sagatavoties dalībai Eiropas Savienībā arī visādās citādās jomās.

Visu šo iemeslu dēļ ir vēlams, lai Eiropas Savienība neatteiktos no saviem plāniem un visā drīzumā, tuvākajos gados, strauji paplašinātos, taču pārāk liela ticība vai paļāvība kaut kādiem konkrētiem datumiem var radīt tikai vilšanos.

NATO paplašināšanās, no otras puses, jau ir iesākusies. Ignorēt jauno neatkarīgo valstu vēlmi iestāties NATO — tas būtu pretrunā ar NATO ideāliem un mērķiem un, bez šaubām, grautu stabilitāti kontinentā. NATO paplašināšanās ir vēsturiska iespēja Aliansei spēlēt galveno lomu, lai stiprinātu tās lielās reformas, kas sekoja pēc komunisma sabrukšanas, un radīt jaunu Eiropu kā īstu brīvības un demokrātijas citadeli.

NATO politika ir ļoti skaidra šajā jomā. Alianses durvis ir atvērtas, un neviena valsts, kas ir ārpusē, nevar uzlikt veto jaunu dalībvalstu uzņemšanai. Arī paziņojums, ko NATO pasludināja NATO samitā Vašingtonā pirms gada, pasvītro to, ka neviena Eiropas valsts nebūs izslēgta no dalības neatkarīgi no to ģeogrāfiskās vietas. Un tas arī atkārto domu, ka katrai valstij ir tiesības noteikt pašai sev drošības pasākumus. Lūk, tās ir fundamentālas tiesības, ko bauda visas brīvas valstis.

NATO ir unikāla organizācija, un tās 50 gadu vēsture to ir pierādījusi. Tā tika izveidota uz fundamentāliem demokrātijas principiem. Tas ir īsts pamats ilgstošam mieram. Nav nekādu šaubu, ka Alianses paplašināšanās varētu dot labumu visam kontinentam, un nevienam nevar būt nekāda pamata baidīties no šā procesa vai arī mest uz to aizdomu ēnu. Tie, kas mēģina to darīt, ir vainīgi tajā ziņā, ka viņi ignorē faktus vai arī sagroza tos.

NATO galvenais princips ir ticība demokrātiskai kontrolei pār pašu lietām, un tas ir pats stingrākais pamats, lai valdītu miers starp nācijām. Neskatoties uz visu, fakts ir tas, ka pēc aukstā kara demokrātija Eiropā pašreiz ir ieguvusi daudz stabilāku stāvokli, nekā tas jebkad agrāk ir bijis. Un tāpēc ir iespējams kontinentā izveidot jaunu drošības kārtību, kas būtu balstīta uz demokrātiju un cilvēktiesībām, un tiesiskumu.

Islande atbalsta Eiropas Savienības vēlmi spēlēt vēl dinamiskāku lomu, lai stabilizētu mieru un to stiprinātu kontinentā, izstrādājot pati savu drošības un aizsardzības politiku. Islande var tikai atbalstīt šādu attieksmi, ja vien tas nekādā veidā nemazinās transatlantisko saikni ar Ziemeļameriku.

Eiropas valstīm, kas ir NATO valstis un kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, ir jādod tiesības nospēlēt būtisku lomu drošības politikas attīstībā un īstenošanā, lai Alianse netiktu sadalīta Eiropas Savienības piekritējos un tādos, kas nav Eiropas Savienības sabiedrotie. Ja netiks izdarīts viss, lai uzturētu transatlantiskās saiknes stiprumu, pastāv risks, ka NATO varētu pavājināties un ka arī Eiropas aparāts varētu tādēļ ciest, jo pamazinātos gan tā vadības, gan militārās spējas.

NATO transatlantiskā saikne ir spēlējusi būtisku lomu piecus gadu desmitus, un tieši šī saikne ir tā, kas vēlmi piedalīties NATO padara tik pievilcīgu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu acīs.

Sarunas ar Latvijas vadītājiem ir mani pārliecinājušas, ka politiskā ziņā mūsu nācijas un tautas iet vienā solī. Mēs gribam, lai Islande un Latvija attīstītu vēl ciešāku saikni tik daudzās jomās, cik vien tas ir iespējams. Es īpaši priecājos, redzēdams, ka Islandes kompānijas ir šobrīd ienākušas Latvijā, investējot un paplašinot savu darbību Latvijā, un savas vizītes turpmākajā gaitā es īpaši pavērošu, kā šīs aktivitātes notiek.

Es gribētu izmantot šo iespēju, lai izteiktu prieku arī par to, ka Latvijas parlamenta spīkers piedalīsies lielajos svētkos Islandē jūlija sākumā, kad atzīmēsim kristietības tūkstošgadi mūsu valstī. Šie lielie svētki tiks rīkoti Tingvedlirā, tas ir, vietā, kur kristietība tika formāli pieņemta. Šogad mēs atzīmējam arī to, ka ir pagājuši tūkstoš gadi, kopš mums Ameriku atklāja islandietis Leifurs Eiriksons. Šo notikumu plaši atzīmēs gan ASV, gan Kanādā turpmākajos mēnešos. Šos pasākumus organizēs vai nu tikai Islande, vai arī darīs to sadarbībā ar šo valstu valdībām.

Godājamie parlamenta locekļi un spīkera kungs! Atļaujiet man atskatīties un atcerēties runu, ko teicu 1991. gada 25. augustā, kad trīs Baltijas valstis atsūtīja savus ārlietu ministrus uz Islandi, lai tiktu oficiāli parakstīti līgumi par diplomātisko attiecību nodibināšanu ar Islandi.

Es toreiz jautāju: "Kas izskaidro atšķirīgos likteņus — Islandes likteni, no vienas puses, un Baltijas republiku likteņus, no otras puses?" un atbildēju: "Iemesls ir tas, ka bijām laimīgāki: mūsu kaimiņi bija Rietumu nācijas, kas atzīst privāto īpašumu, ciena cilvēku un tiesiskumu. Jūsu kaimiņi ilgu laiku bija Padomju Savienības komunistu vadoņi. Jūsu ienaidnieks nebija Krievijas nācija. Jūsu ienaidnieks bija valdošā komunistu elite. Komunistu ideoloģija liedza tās morālās vērtības, kuras mēs šeit, Rietumos, vērtējam visaugstāk.

Piepeši mēs redzam, ka komunisms ir kritis. Un tas ir sabrucis nevis ar kādu lielu troksni, bet ar tādu sīku čīkstēšanu. Tas deva Baltijas republikām un arī tiem, kas Rietumos interesējās par jūsu likteni, unikālu iespēju, kas šobrīd tiek izmantota. Un šajā sakarā es gribētu citēt Šekspīra slavenos vārdus: ir paisums un bēgums cilvēku dzīvē, un, ja izmanto paisuma brīdi, var nonākt pie milzīgas pārticības un bagātības, bet, ja neizmanto to brīdi, tad visa dzīves gaita norit pa sēkļiem un nelaimēm.

Šobrīd ir šāds paisums cilvēces vēsturē, un mēs ļoti ticam, ka tas novedīs Baltijas valstis pie pārticības un labklājības. Mēs zinām, ka, ja jūs nedarbosieties ātri un izlēmīgi, jūsu ceļš turpināsies pa sēkļiem un nelaimēm, kā teica Šekspīrs."

Lūk, šādas cerības es izteicu jūsu valstīm pirms deviņiem gadiem. Šodien mēs skaidri redzam, ka šīs cerības piepildās un ka Latvija kopā ar saviem kaimiņiem pašreiz atrodas uz paisuma viļņa un to burās pūš brīvības vēji. Latvija virzās uz progresu un spožu nākotni.

Spīkera kungs! Godātie parlamenta locekļi! Es gribētu pateikties jums par to godu, ko jūs esat man parādījuši, uzaicinot mani uzrunāt parlamentu šodien. Paldies! (Aplausi.)

 

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pirms mēs reģistrējamies ar identifikācijas kartēm, informācija deputātiem. Iekšlietu ministrs Mareks Segliņa kungs atbildi uz deputātu Leona Bojāra, Egila Baldzēna, Osvalda Zvejsalnieka, Jāņa Čevera, Jāņa Lejas un Pētera Salkazanova jautājumu par Iekšlietu ministrijas veiktajiem pasākumiem narkotisko vielu izplatības apkarošanai lūdz pārcelt uz 1.jūnija sēdi, uz 1.jūniju pēc sēdes. Paldies!

Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartēm. ... Bija jau? Ā, paldies! Bet kad tad mums bija reģistrācija? ... Ak tā, paldies. Nu tad lūdzu nolasīt! Bet cienījamie kolēģi! Kad es pateicu, es teicu, pirms mēs reģistrējamies, un signāla jau nebija. (Balsis zālē: "Bija!") Bija? Tad es nedzirdēju lasot, tādā gadījumā lūdzu nolasīt rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Juris Sokolovskis, Oļegs Deņisovs, Boriss Cilevičs, Jānis Ādamsons, Leons Bojārs, Andrejs Panteļējevs, Vanda Kezika, Linards Muciņš, Romualds Ražuks, Monika Zīle, Kārlis Leiškalns, Edvīns Inkēns, Silva Golde, Māris Sprindžuks, Jāzeps Šņepsts, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Mārtiņš Emsiņš, Rihards Pīks, Andris Šķēle, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Romāns Mežeckis, Roberts Jurdžs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta