Jo stabilāka situācija, jo vieglāk strādāt

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes” vakar, 17. martā

Intervija Latvijas Radio 17. marta raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Rīgas mērs Gundars Bojārs pirms nedēļas šeit izteicās, ka viņš līdz pat Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vēstulei par Finanšu departamenta direktora Raimonda Krūmiņa darbībām neko nav zinājis. Jautājums jums — vai mēra kompetencē tomēr nav zināt par lēmumu, kas pieņemts iepriekšējā domē un kas nosaka šādu finanšu shēmu veidošanu, par ko Krūmiņš arī ir atstādināts?

Sergejs Dolgopolovs: — Es gribētu, lai jūs precizētu jautājumu — ko nozīmē “finanšu shēma”, vai tie ir overdrafti, kas tiek maksāti no norēķinu kasu līdzekļiem?

— Jā, tieši tā.

S.Dolgopolovs: — Es nezinu, kas bija teikts pagājušopirmdien, bet šī shēma ne tikai ir zināma, bet par to vairākkārt ir runāts, kad tika apspriests budžeta projekts i šogad, i pagājušogad. Tāpēc es nezinu, kas tie par jaunumiem.

— Bojāra kungs izteicās, ka viņš par to nav zinājis.

S.Dolgopolovs: — Nu, piedodiet.

— Krūmiņš pārmet, ka pašvaldība noslēgusi gandrīz 1,8 miljonu latu vērtu līgumu ar SIA “Microsoft Latvija” par domei nepieciešamās programmatūras izstrādi un iedarbināšanu, taču tas joprojām neesot paveikts, pēc viņa vārdiem. Vai tas ir tā, un, ja ir, tad kad tas tiks paveikts?

Sergejs Dolgopolovs: — Es gribētu nodalīt divas lietas. Pirmā lieta ir lēmuma pieņemšana, otra lieta ir finanšu plūsmu caurspīdīgums un regulēšana. Ja runājam par lēmumu pieņemšanu, lēmumu pieņem nevis Krūmiņš un nevis Bojārs. Attiecīgus lēmumus pieņem vai nu Rīgas dome, vai, ja tas jau ir budžeta ietvaros, par to lemj Finanšu komiteja. Ja notiek korekcijas budžetā, to arī atkārtoti skata Rīgas dome. Tāpēc šeit jārunā par to, vai tas lēmums bija pareizs vai nepareizs, un tas ir pavisam citas sarunas priekšmets.

— Un kā jums šķiet — vai bija pareizs?

S.Dolgopolovs: — Ziniet, es nebiju no tiem, kas izstrādāja šo lēmuma projektu...

— ... bet tomēr jums ir savs viedoklis.

S.Dolgopolovs: — Godīgi sakot, kad mēs spriedām par jaunā budžeta projektu, mēs ļoti daudz runājām ar attiecīgām amatpersonām par to, lai būtu precīzi un skaidri zināms, kur un kā tiks tērēts katrs piešķirtais lats. Un pēc tam, starp citu, ieplānotie līdzekļi tika stipri samazināti. Bet ne es, ne kāds cits no deputātiem nevar uzņemties atbildību, es gribētu teikt — nevar uzņemties, ka viņi zina visu par visu. Un tāpēc jebkurā gadījumā ir ārkārtīgi svarīgi ņemt vērā ekspertu slēdzienus, un tie arī bija ņemti vērā, kad tika pieņemts šis lēmums.

— Vai jums ir pilnīga skaidrība arī par naudas tēriņiem, slēdzot līgumus ar SIA “Mediju tilts” un SIA “CMS”?

S.Dolgopolovs: — To gan es nezinu, jo tas nav manā kompetencē.

— Runājot par Rīgā vasarā gaidāmo regati, jūs sakāt, ka atteikšanās no regates naudas ziņā izmaksātu lētāk nekā burātāju uzņemšana, tomēr Rīgas izgāšanās ne vien izmaksātu pāris miljonus, bet nodarītu kaitējumu arī Rīgas prestižam. Vai jums ir aptuveni skaidrs, par cik lielu summu, šobrīd darbus veicot diezgan sasteigti, visi izdevumi palielinās?

S.Dolgopolovs: — Pirmkārt, tā pārliecība, ko es izteicu pirms gada par to, ka regate Rīgā notiks, man saglabājas arī šodien, neraugoties uz visām tām kaislībām, kas ir nevis ap regati, bet ap šo galvojuma piešķiršanu no Rīgas brīvostas valdes puses, jo neatkarīgi no tā, vai būs vai nebūs piešķirts šis galvojums, vai tos darbus veiks brīvosta, vai tos veiks Rīgas terminālis, pasažieru terminālis, tie darbi tiks veikti, un tie arī virzās uz priekšu jau šodien. Vienkārši ilustrācijai es varu pateikt, ka mums jāpasūta 400 metru garumā moderni aprīkotie pontoni, lai jahtas varētu tauvoties. Ir jau esošās piestātnes, tie ir apmēram 600 metri, bet regates prasības ir tikai 900 metri, tas ir garums. Mēs jau esam pasūtījuši un esam arī gatavi ne tikai nodrošināt to, kas ir pieprasīts, bet arī pārsniegt prasības rezerves gadījumam, ja kuģu skaits palielināsies. Un, pēc manā rīcībā esošās informācijas, Rīgas pasažieru terminālis jau pats ir gatavs finansēt šos darbus neatkarīgi no tā, vai galvojums būs vai nebūs piešķirts. Pie tam tas galvojums nav domāts regatei, to es arī gribētu pasvītrot, tas ir domāts Rīgas pasažieru termināļa rekonstrukcijai, jo tas absolūti neatbilst modernām prasībām, lai mēs varētu attīstīt pasažieru apgrozījumu, ja tā var teikt.

— Bet tur zināma summa arī tiks tērēta šo piestātņu izbūvei.

S.Dolgopolovs: — Pagaidām tas jautājums ir atklāts, es vēlreiz saku, ka Rīgas pasažieru terminālis apņemas veikt šos darbus par saviem līdzekļiem. Tālāk mēs noteiksim norēķinu kārtību, kā tas būs, jo par apņemšanos organizēt šo regati līgums bija parakstīts nevis šogad vai pagājušo gadu, bet Bērziņa laikos un ar visām saistībām, kas no tā izriet.

— Es nedaudz atgādināšu vēsturi. Rīgas brīvostas valde, kurā strādājat arī jūs, nolēmusi izsniegt līdz 12 miljonu latu galvojumu Rīgas pasažieru termināļa kredītam. Rīgas tiesas apgabalprokuratūras virsprokurors izteica protestu un atzina, ka šis galvojums ir atceļams, lai arī Gundars Bojārs noraidīja protestu. Ģenerālprokuratūra tagad liek atcelt šo galvojumu. Vai ir zināms, kā valde rīkosies, un vai piekrītat, ka šo galvojumu varētu atcelt?

S.Dolgopolovs: — Es pašlaik pildu Bojāra kunga pienākumus viņa komandējuma laikā, bet vēl neesmu saņēmis šo vēstuli no apgabalprokuratūras kā atbildi uz Bojāra kunga protestu, tāpēc neesmu gatavs komentēt šo. Bet jebkurā gadījumā tam visam jāiet likumīgā un normālā ceļā. Ja tāds lēmums ir pieņemts, dabiski, ka mēs kā likuma paklausīgi kalpi to pildīsim.

— Jūs kādreiz izteicāties, ka šīs regates dēļ un šo diezgan paātrināto darbu dēļ pilsētai no kaut kā nāksies atteikties. Vai jūs šobrīd varat pateikt — no kā?

S.Dolgopolovs: — Tanī laikā, kad es to teicu, tiešām bija runa par to, kādā veidā tiks finansēti šie darbi. Tā kā mēs esam vienojušies par finansēšanas principiem un pašlaik zinām, ka nav nekādu šaubu, ka tie darbi tiks veikti laikus un, domāju, normālā kvalitātē, arī tas jautājums atkrīt pēc būtības.

— Domē šobrīd tiek veidota jauna koalīcija, bet, lai izveidotu balsu vairākumu, ar līdzšinējiem starppartiju līderiem īsti nepietiek, un galvenie koalīcijas veidotāji — sociāldemokrāti. Bet kā jūs uzskatāt, cik tālu ir sarunas ar „Latvijas ceļu” vai Tautas partiju?

S.Dolgopolovs: — Dieva dēļ, es nodarbojos ar to, ar ko es nodarbojos, es esmu domes amatpersona, un man ir pietiekami daudz darba, lai šīs politiskās sarunas un pārrunas vestu tie cilvēki, kuriem tā ir dienišķā maize. Es nenodarbojos ar šāda veida pārrunām un konsultācijām. Es nodarbojos tikai ar to, kas man ir uzticēts Rīgas domē.

— Bet kā jums no malas šķiet — kas drīzāk varētu aiziet koalīcijā — “Latvijas ceļš” un Tautas partija?

S.Dolgopolovs: — Godīgi sakot, man ārkārtīgi gribētos, lai Rīgas domē darbs ritētu uz priekšu un lai tā strādātu kā saskaņots normāls mehānisms. Jebkuras pārmaiņas, kas notiek, dabiski, nestimulē ne normālo dokumentu apriti, ne lēmumu pieņemšanas gaitu, un tā tālāk. Tāpēc, ja jūs prasāt manu viedokli, es domāju — jo stabilāka ir situācija, jo vieglāk ir strādāt un efektīvāks ir darbs.

— Nelielas izmaiņas notikušas arī vienā no domes partijām, Vides komitejas priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ir izslēgts no tēvzemiešu rindām. Kā jūs vērtējat viņa iespējas palikt amatā?

S.Dolgopolovs: — Nu, tas ir lielā mērā atkarīgs no paša Kalnozola kunga, jo, cik es saprotu no lasītā presē, viņš taisās apelēt un apstrīdēt šo izslēgšanu, viņš uzskata, ka tas nebija pareizs solis.

— Šobrīd lielākajā daļā Rīgā sniegs ir nokusis un redzams, kādas pēdas ielās atstājusi ziema. Šobrīd ir arī tāds uzstādījums, ka jāremontē tās ielas, kuras apdraud satiksmes drošību. Kuras vietas, jūsuprāt, vispirms būtu jāsalabo Rīgā?

S.Dolgopolovs: — Ļoti labs un ārkārtīgi sarežģīts jautājums, jo ar finansējumu šogad tā ir, kā ir. Rīgas pilsētas budžetā 2003.gadam ir paredzēts, ka investīcijās tieši infrastruktūras objektiem, tas ir, ceļiem, ielu seguma atjaunošanai, paredzēts piešķirt no mūsu investīciju programmas drusku vairāk nekā 1,6 miljonus latu. Tas ir stipri mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un mēs liekam lielas cerības uz to, ka būs ieskaitīti arī autoceļu fonda paredzētie līdzekļi, tādā gadījumā kopējā summa pārsniegs piecus miljonus latu.

— Bet nepieciešami gandrīz 70 miljoni.

S.Dolgopolovs: — Tieši tā. Mūs jau pamatoti kritizē par to, ka ceļi varētu būt labāki, tā maigi izsakoties. Un te tiešām ir jādomā un jāstrādā, protams, pirmais un galvenais mūsu uzdevums jeb prioritāte ir ceļi, pa kuriem virzās sabiedriskais autotransports. Jo mums ir jānodrošina, lai sabiedriskā transporta kustībai neviens un nekas netraucētu, tas ir pirmais, ko mums vajadzētu darīt. Otrkārt, programma, ko mēs esam uzsākuši, — mazo ielu un iekškvartālu teritoriju remonti, tā programma turpināsies, neraugoties uz problēmām ar budžetu. Jo tas ir ļoti būtiski, cilvēks pirms iziešanas uz lielās ielas var salauzt kāju savā sētā. Tāpēc mēs šo programmu esam nolēmuši turpināt. Un vispār ielu seguma atjaunošanai un rekonstrukcijas programmas ietvaros ir paredzēts šogad apgūt 3,6 miljonus latu. Tas ir drusku mazāk nekā pagājušogad, jo, ņemot vērā šīs prioritātes, par kurām es runāju, mēs tās mēģināsim īstenot.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā