Latvijas preci pazīst plašā pasaules tirgū

Foto: Mārtiņš Aiša Uzvarētāji konkursā “Made in Latvia”: uzņēmumu “Rīgas piensaimnieks”, “Grindeks”, “Baltijas zivis–97”, “Brīvais vilnis” un “Tonus elast” pārstāvji

Par Latvijas eksportspējīgāko preču ražotājiem 2002.gadā atzīti zivju un piena pārstrādes uzņēmumi, kā arī medikamentu un medicīnas preču ražotāji. Tas noskaidrojās piektdien, 14.martā, kad Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras namā tika pasniegtas konkursa “Made in Latvia” balvas. Atzinība tika daudziem, bet par laureātiem tika nominēti pieci produkti — Rīgas šprotes eļļā, ko ražo a/s “Brīvais vilnis”, biezpiena sieriņš “Kārums” (a/s “Rīgas piensaimnieks”), brētliņas garšvielu sālījumā (SIA “Baltijas zivis–97”), medikaments “Mildronāts” (PAS “Grindeks”) un elastīgā medicīniskā saite (SIA “Tonus elast”). Balvas tika pasniegtas vairākās kategorijās — pārtikas un nepārtikas produktu ražotāju un lielo un mazo uzņēmumu grupā. Pavisam konkursā piedalījās 51 uzņēmums ar 225 produktiem.

Konkursu “Made in Latvia” jau piekto gadu rīko nacionālā svītrkodēšanas organizācija “EAN Latvija”, un tajā aicināti piedalīties uzņēmumi, kuru ražotie produkti tiek pārdoti ārvalstīs mazumtirdzniecībā. Šiem produktiem jābūt marķētiem ar birojā “EAN Latvija” reģistrētu svītrkodu un uz iepakojuma vai etiķetes jābūt lasāmam uzrakstam “Made in Latvia”. Vienīgais kritērijs, pēc kura tiek vērtēti produkti, ir to eksporta apjoms ASV dolāros. Turklāt konkursā tiek vērtēts nevis uzņēmuma eksports kopumā, bet gan viena konkrēta produkta eksporta apjoms.

Cik tieši liels ir ārvalstīs visvairāk pirkto Latvijas produktu eksporta apjoms, atklāts netika, bet tas varētu sasniegt vairākus miljonus latu, jo produktiem, kuru eksporta apjoms pārsniedza vienu miljonu ASV dolāru, tika pasniegti atsevišķi diplomi. Tos saņēma SIA “Unda” ražotās Rīgas šprotes eļļā, a/s “Laima” šokolādes asorti, SIA “Lykeby–Aloja” Alojas kartupeļu ciete, a/s “Salacgrīva–95” šprotes eļļā, a/s “Olainfarm” medikaments fenkarols, a/s “Komētas” sērkociņi “Sport” un a/s “Dzintars” lūpu krāsa “Kredo”.

Kā balvu pasniegšanas pasākumā atzīmēja “EAN Latvija” ģenerālsekretāre Liene Šauriņa, daudzi no apbalvotajiem produktiem konkursā piedalās jau vairākus gadus, uzņēmumi rada arī jaunus produktus, kas iekaro savu vietu eksporta preču tirgū un kļūst par Latvijas vārda nesējiem pasaulē. Latvijas produktu noieta tirgus ir ļoti plašs — no tuvākajiem kaimiņiem tepat Baltijā, aptverot Eiropas un Āzijas reģionus, līdz pat Amerikai, Austrālijai un Japānai.

SIA “Baltijas zivis–97” ražotās brētliņas garšvielu sālījumā tiek eksportētas uz Vāciju un ASV un jau otro gadu pēc kārtas saņem balvu kā gada eksportspējīgākais produkts mazo uzņēmumu pārtikas grupā. Zinot zivju pārstrādātāju problēmas, kas saistītas ar šauriem un nestabiliem noieta tirgiem, ar izejvielu trūkumu, kas īpaši saasinājies šāgada bargajā ziemā, “Latvijas Vēstnesis” uzņēmuma valdes priekšsēdētājai Antoņinai Moisejenko uzdeva jautājumu — kur meklējama SIA “Baltijas zivis–97” panākumu atslēga? Atbilde bija — jau Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis vien nosaka to, ka zivju pārstrāde var būt ienesīga ražošanas nozare. Tikai tajā, tāpat kā jebkurā citā biznesā, ir savi noteikumi, ar kuriem jārēķinās un kuri jāievēro. A.Moisejenko lēš, ka, iespējams, zivju pārstrādātāju Latvijā ir par daudz, kas ir viens no nozares grūtību cēloņiem. Taču, viņasprāt, lielāko ļaunumu nodara tā sauktie pagrīdes uzņēmumi, kuri produkcijas ražošanā ne tuvu neievēro nepieciešamos standartus un prasības, bet ar savu ražojumu zemo cenu kropļo tirgu. SIA “Baltijas zivis–97” ir atbilstoši Eiropas Savienības prasībām sertificēts uzņēmums, taču šo normu ievērošana līdztekus daudzām priekšrocībām prasa arī ievērojamus ieguldījumus. Jautāta, vai zivju pārstrādātājiem būtu nepieciešams kāds īpašs valdības atbalsts (pēc kura prasība šoziem aktualizēta ne reizi vien, galvenokārt kontekstā ar daudzu zivju pārstrādātāju ražošanas apjomu samazināšanos un sekojošām dīkstāvēm, darbinieku atlaišanu), A.Moisejenko pauž uzskatu, ka valstij būtu jāpadomā, kā atbalstīt uzņēmumus, kas cenšas strādāt atbilstoši visstingrākajām prasībām un ražot patiesi kvalitatīvu produkciju.

Savukārt Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmums SIA “Lykeby–Aloja” par pārpildītu ražošanas nišu sūdzēties nevar — tas ir vienīgais uzņēmums Latvijā un teju visā Baltijā, kas ražo it kā necilu, bet ikdienā nepieciešamu produktu — kartupeļu cieti. Konkursā “Made in Latvia” šis produkts saņēma diplomu par viena miljona ASV dolāru eksporta apjoma pārsniegšanu 2002.gadā. Uzņēmuma produkta lietošanas un pārdošanas speciāliste Sofija Kasima pēc balvas saņemšanas pauda prieku gan par jau veiksmīgi apgūtajiem tirgiem Baltijā un NVS valstīs, gan par Eiropas Savienības ražošanas kvotām, kas piešķirtas uzņēmumam, tā paverot jaunas attīstības iespējas. Pērn uzņēmums saņēma galveno balvu, taču tas, ka šogad tā tikusi citiem produktiem, nenozīmē, ka SIA “Lykeby–Aloja” ražošanas apjomi būtu kritušies, tie ir pat palielinājušies, un S.Kasima uzskata, ka 2002.gads uzņēmumam bijis viens no veiksmīgākajiem.

Izejvielu piegādātāji, uzņēmuma kolektīvs un pircējs — tie ir trīs vaļi, uz kuriem balstās produkta kvalitāte un veiksme tirgū — šī doma izskanēja no biezpiena sieriņa “Kārums” ražotājiem konkursa “Made in Latvia” balvu pasniegšanas vakarā. Un vienlaikus tika formulēts arī vēlējums katram ražotājam — piegādātāji, kuri laikā piegādā vislabākās izejvielas, radošs, profesionāls un pašaizliedzīgs kolektīvs un, galvenais, prasīgs pircējs, kura vēlmes uzminot ražojumiem nodrošināti panākumi.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore