Kā tilts no brāļu sirds uz brāļu sirdi

Piektdien, 14.martā, tika pasniegti augsti Lietuvas valsts apbalvojumi

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Lietuvas valsts apbalvojumu māksliniekam un pedagogam Modrim Tenisonam pasniedz Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns; vēsturnieks Oļģerts Tālivaldis Auns pēc Lietuvas apbalvojuma saņemšanas

Piektdien, 14. martā, Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns pasniedza augstus Lietuvas valsts apbalvojumus Latvijas pilsoņiem.

Atzīmējot Eiropas Parlamenta rezolūcijas “Par situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā” pieņemšanas divdesmitgadi, Lietuvas prezidents ir apbalvojis Lietuvas un ārvalstu pilsoņus, kas 1979. gadā parakstīja 45 baltiešu memorandu. Ar Vīta Krusta ordeņa Virsnieka krustu apbalvoti divi memoranda parakstītāji latvieši – Juris Ziemelis (pēc nāves) un Ints Cālītis. Tā kā Ints Cālītis apbalvojumu jau saņēmis tieši no Lietuvas prezidenta rokām, šoreiz viņš Lietuvas vēstniecībā bija sveicēju pulkā, godinot sava cīņu biedra Jura Ziemeļa piemiņu un pasniedzot ziedus apbalvotā māsai Ievai Vārei – J. Ziemeļa ordeni saņēma viņa.

Par nopelniem Lietuvas Republikas labā Lietuvas valsts atjaunošanas dienas – 16. februāra – priekšvakarā prezidents Valds Adamkus apbalvojis divus Latvijas pilsoņus. Ar Lietuvas lielkunigaiša Ģedimina ordeņa Bruņinieka Krustu apbalvots mākslinieks un pedagogs Modris Tenisons.

Nav šaubu, ka Lietuvā joprojām visiem spilgtā atmiņā ir viņa devums, sešus gadus strādājot Kauņā un vadot turienes pantomīmas teātri. Tad arī nācies īsā laikā iemācīties lietuviešu valodu: “Tur jau nebija citas iespējas – lietuvieši izvēli šādā reizē, ja gribi strādāt, nepieļauj...” Latvijā un arī pasaulē sabiedrības uzmanību Modris Tenisons kopā ar datorprogrammētāju Armandu Strazdu piesaistīja pirms pāris gadiem, kad izstādē “Expo 2000” Hannoverē katram tās apmeklētājam bija iespēja datorizdrukā iegūt dažus centimetrus no Lielvārdes jostas rakstu salikuma, kur iekodēta informācija par zīmes saņēmēju un Latviju. Modris Tenisons latviešu etnogrāfisko jostu pētniecībai veltījis vairāk nekā 30 mūža gadus. Starp citu, Hannoveres projekts vēl aizvien turpinās, par to katrs var pārliecināties, internetā ielūkojoties adresē www.zime.de. Sava latvisko rakstu zīme tagad pasaulē ir jau gandrīz 330 tūkstošiem cilvēku, bet no šiem gabaliņiem darinātā Lielvārdes josta izstiepusies 16 kilometru un 473 metru garumā.

Lietuvas valsts apbalvojumu Jurim Ziemelim (pēc nāves) no Lietuvas vēstnieka Petra Vaitiekūna rokām saņem Jura Ziemeļa māsa Ieva Vāre

Ordeņa “Par nopelniem Lietuvas labā” Virsnieka krusts piešķirts Oļģertam Tālivaldim Aunam, vēsturniekam, Latviešu un lietuviešu vienības biedrības priekšsēdētāja vietniekam, nenogurstošam abu brāļu tautu vēstures un kultūras sakaru pētniekam un stiprinātājam. Jau vairākus gadus viņa lielākā iecere ir ceļojošā izstāde “Balti laikmetu griežos”, kas iepazīstinātu skatītājus Latvijā un Lietuvā ar visu baltu (latviešu, lietuviešu, prūšu, jātvingu, galindu un citu baltu maztautu) etnisko, politisko, saimniecisko un kultūras vēsturi cauri gadsimtiem un tūkstošgadēm. Jūlija sākumā, kad Lietuva atzīmēs valsts dibināšanas 750. gadadienu, Oļģertam Tālivaldim Aunam būs mūža 80. gadskārta. Un jau tagad nenogurstošais vēsturnieks kaļ plānus, kā pašam jubilejas dienās vienlaikus pagūt būt gan Viļņā, gan Rīgā.

Sveicot apbalvotos, Lietuvas vēstnieks Petrs Vaitiekūns teica, ka viņu dzīves un paveiktais ir kā tilts, kas, grodāk saistot mūsu valstu politiskās un kultūras saiknes, vieno mūsu sirdis.

Lietuvisko gaisotni apbalvošanas svinīgumā ar mūziku un dziesmām kuplināja tautas kapela “Sutaras”, kas ceļu uz Rīgu bija mērojusi no Viļņas.

“LV” informācija