Par Latvijas tautsaimniecību. 1999

Saturā

Saīsinājumi, mērvienības un nosacītie apzīmējumi

1. Valsts ekonomiskais stāvoklis: īss kopsavilkums

1.1. Makroekonomiskā attīstība un valdības politika

1.2. Galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.2. Cenas

3.2.1. Privātā patēriņa cenas

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un eksporta cenas

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču grupām un valstīm

3.3.3. Pakalpojumu eksports un imports

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika

3.4. Investīcijas

3.4.1. Kapitāls un investīcijas

3.4.2. Valsts investīciju programma

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas maiņas kurss

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un vērtspapīru tirgus

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

3.5.3. Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas ārējās rezerves

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds

3.6.2. Nodokļu ieņēmumi

3.6.3. Kopbudžeta izdevumi

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju dzīves līmenis

3.7.2. Iedzīvotāju personīgais patēriņš un pirktspēja

3.7.3. Nodarbinātība un bezdarbs

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

4.2. Transports un sakari

4.2.1. Autotransports

4.2.2. Ostu saimniecība

4.2.3. Dzelzceļa transports

4.2.4. Sakari

4.3. Būvniecība

4.4. Enerģētika

4.4.1. Attīstības aktualitātes

4.4.2. Energoapgāde

4.4.3. Energoapgādes regulēšanas padome

4.4.4. Cenas un tarifi

4.4.5. PVAS "Latvenergo" un a/s "Latvijas gāze" debitoru

un kreditoru parādu analīze

4.5. Lauksaimniecība

4.6. Iekšzemes tirdzniecība un maksas pakalpojumi

4.7. Tūrisms

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Integrācija Eiropas savienībā

5.1.1. Pašreizējā situācija

5.1.2. Eiropas savienības pirmsiestāšanās finansu palīdzība

5.2. Nacionālās programmas

5.3. Privatizācija

5.3.1. Īpašuma struktūra

5.3.2. Valsts īpašuma privatizācija

5.3.3. Akciju publiskais piedāvājums un nodokļu kapitalizācija

5.3.4. Dzīvojamo māju privatizācija

5.3.5. Pašvaldību īpašuma objektu privatizācija

5.3.6. Zemes privatizācija

5.3.7. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un izmantošana

5.3.8. Valsts īpašuma privatizācijas fonds

5.4. Uzņēmējdarbības attīstības politika

5.5. Mazie un vidējie uzņēmumi

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības regulēšana

5.6.1. Konkurences veicināšanas politika

5.6.2. Monopolu tarifu regulēšana

5.7. Kvalitātes nodrošināšana

5.7.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma

5.7.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija

5.7.3. Nacionālā akreditācijas sistēma

5.7.4. Patērētāju interešu aizsardzība

5.8. Reģionālā ekonomiskā attīstība

5.9. Speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas

5.10. Ekonomikas ministrijas Ekspertu padome

5.11. Tautas skaitīšana

6. Rekomendācijas

Turpinājums. Sākums 1.02.2000., "LV" Nr.29/31

2. Ārējā ekonomiskā vide

Ekonomiskā situācija ES valstīs1

Svarīgākais notikums Eiropas savienības valstīs ekonomiskajā jomā 1999. gadā ir vienotās valūtas – eiro ieviešana bezskaidras naudas norēķinos 11 Eiropas monetārās savienības valstīs, un tā ir jauna pakāpe šīs valstu savienības ekonomiskās politikas koordinācijā.

Kopš 1999. gada 1. janvāra līdz decembra vidum eiro bija zaudējis savu vērtību attiecībā pret ASV dolāru par 14%, pret latu (un tātad arī pret SDR valūtu grozu) – par 11% (eiro daļēji ir arī šī groza sastāvā).

1999. gadā sagaidāms zemāks ES valstu iekšzemes kopprodukta izaugsmes temps – 2,1%, salīdzinot ar 1998. gadu (2,9%). Vienīgā valsts, kur IKP izaugsmes temps palielināsies, būs Zviedrija.

Straujākā ekonomiskā attīstība tāpat kā iepriekšējos gados sagaidāma Īrijā, kur kopprodukts pieaugs par 7,8% un Luksemburgā – par 5%, zemākais pieaugums tāpat kā pērn būs vērojams Itālijā – par 1,1 procentu.

Lai gan Īrijas ekonomiskās izaugsmes tempi pakāpeniski samazinās, tomēr tuvākajos gados tie paliks augstākie ES valstīs, – 1996-2001 gadā vidēji 8%. Pēdējos gados Īrijā vērojams arī ļoti straujš ieguldījumu pieaugums mašīnās un iekārtās. Pēdējo trīs gadu laikā šo ieguldījumu apjoms ir palielinājies par 66 procentiem.

Straujā izaugsme un nodarbinātības pieaugums (par 1,3% pērn un 1,2% šogad) ļauj ES valstīm veiksmīgi risināt vienu no svarīgākajiem uzdevumiem – bezdarba samazināšanu. Bezdarba līmenis 1999. gadā samazinājās līdz 9,2%, salīdzinot ar 9,9% pērn. Turpinot iesākto, ES valstis līdz 2001. gadam paredz samazināt bezdarbu līdz 8 procentiem.

Lielākais bezdarba līmenis 1999. gadā bija vērojams Grieķijā (16%), Itālijā (12%), Francijā (11%) un Somijā (10%). Pārējās valstīs tas bija zemāks par 10%, piecās valstīs – zemāks par 5 procentiem.

Inflācijas jomā ES 1999. gadā ir sasniegusi zemāko līmeni kopš Otrā pasaules kara beigām – 1,2%, dažās valstīs, kur inflācija kritusies līdz 0,5% (Dānija, Francija, Zviedrija, Austrija), parādījušies pat deflācijas draudi.

Tomēr 1999. gadā pasaules un Eiropas ekonomikā bija vērojami procesi – naftas cenu pieaugums, eiro kursa kritums, kas varētu palielināt inflāciju. 2000. gadā paredzams neliels inflācijas kāpums līdz 1,5 procentiem.

1999. gadā turpinājās Eiropas savienības valstu budžetu stabilizācija. ES valstu vidējais budžeta deficīta līmenis turpināja samazināties no 1,5% 1998. gadā līdz 1% 1999. gadā no iekšzemes kopprodukta. Sešās ES valstīs bija vērojams budžeta pārpalikums. ES valstis paredz turpināt budžetu stabilizācijas politiku un līdz 2001. gadam budžeta deficītu samazināt līdz 0,3 procentiem.

 

Ekonomiskā situācija Krievijā

1999. gadā Krievijas ekonomikā bija vērojama situācijas stabilizācija. Krievijas rubļa devalvācija radīja īslaicīgu pozitīvu ietekmi uz atsevišķām Krievijas tautsaimniecības nozarēm, palielinot to eksporta efektivitāti un paverot tās nišas iekšējā tirgū, ko bija aizņēmis imports, kurš devalvācijas dēļ bija zaudējis cenu konkurētspēju atsevišķos iekšējā tirgus sektoros.

Naftas ieguves un eksporta jomā šis efekts vēl tika pastiprināts ar labvēlīgo cenu konjunktūru naftas tirgū.

Šie faktori 1999. gada vidū radīja nelielu ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ievērojot to, ka 1998. gadā bija vērojams būtisks kritums, kopprodukts gada otrajā pusē samazinājās par 7-8%, salīdzinot ar 1997. gadu, šis pieaugums ir visai relatīvs. Kā liecina pēdējo mēnešu dati, devalvācijas radītais īslaicīgais pieaugums ir tikpat kā izsmelts, un, pēc atsevišķu ekspertu prognozēm, Krievijā turpmākajos mēnešus sagaidāma stagnācija vai pat ražošanas apjomu kritums.

2.4. zīmējums

Krievijas rūpniecības produkcija 1998.-1999. gadā*

(pieaugums salīdzinājumā ar attiecīgo 1997. gada mēnesi, procentos)

* pēc Krievijas Centrālās bankas datiem

2.5. zīmējums

Krievijas eksporta un importa dinamika**

(pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, procentos)

* 1999. gada janvārī-septembrī

** pēc Krievijas Centrālās bankas datiem

Preču tirdzniecības pārpalikums 1999. gada janvārī-septembrī bija 21,6 miljardi ASV dolāru, tomēr uz valūtas rezervēm tas neatstāja nekādu iespaidu un tās saglabājās gada sākuma līmenī.

Krievijas eksporta reģionālajā struktūrā turpina palielināties ne-NVS valstu īpatsvars: 1995. gadā tas bija 79%, 1999. gada janvārī-septembrī – 83%, importā attiecīgi – 71% un 74%. Šie dati liecina, ka NVS valstu ekonomiskajā integrācijā nav vērojams progress un Krievija tāpat kā, piemēram, Baltijas valstis, vairāk orientējas uz ekonomisko sakaru attīstīšanu ar Rietumu valstīm.

Devalvācijas dēļ 1999. gada augustā-septembrī cenas Krievijas tirgū (pārrēķinātas latos) kritās par 40%, gada beigās sastādot tikai 50% no pirmskrīzes līmeņa.

Tas nozīmē, ka Latvijas produkts, kas pirms krīzes Krievijas tirgū tika pārdots par 10 latiem (pārrēķinot no Krievijas rubļa kursa), pagājušā gada beigās varēja tikt pārdots vairs tikai par 5 latiem. Reti kuram uzņēmējam ir tik lielas pelņas rezerves, ka var to atļauties. Protams, tas ir vidēji visām patēriņa precēm, un atsevišķu preču cenu dinamika var atšķirties.

2.6. zīmējums

Iedzīvotāju reālie ienākumi*

(pieaugums salīdzinājumā ar atbilstošo iepriekšējā gada ceturksni, procentos)

* pēc Krievijas Centrālās bankas datiem

1999. gada pirmajā pusē, stabilizējoties Krievijas rubļa apmaiņas kursam un turpinoties relatīvi mērenai inflācijai, bija vērojams neliels cenu līmeņa (latu izteiksmē) pieaugums, kas 1999. gada augustā sasniedza 58% no pirmskrīzes līmeņa.

1999. gada otrajā pusē, samazinoties inflācijas tempiem un palielinoties pakāpeniskai rubļa devalvācijai, cenu līmenis (latu izteiksmē) Krievijas tirgū atkal nedaudz samazinājās un novembra sākumā noslīdēja līdz 55%, kas ir tikai par 5 procentpunktiem vairāk nekā zemākajā tā krituma punktā gada sākumā. Tas liecina, ka Latvijas eksportētāju apstākļi Krievijas tirgū nav uzlabojušies.

Lai gan Krievijas ekonomikas reālajā sektorā devalvācijas ietekmē 1999. gadā bija vērojams neliels relatīvs pieaugums, banku un finansu sistēma bija lielā mērā paralizēta, ārvalstu investīciju plūsma apstājusies, nepieauga arī fondu tirgus indeksi.

Tomēr būtisku negatīvu ietekmi Krievijas krīze atstāja uz sociālo situāciju šajā valstī, it īpaši uz iedzīvotāju reālajiem ienākumiem (skatīt 2.6. zīmējumu).

Lai gan 1999. gada laikā ienākumu samazināšanās tendence pakāpeniski samazinās, 3. ceturksnī tie joprojām bija par 1/3 zemāki nekā attiecīgajā periodā pirms diviem gadiem.

Tā kā 1999. gada laikā Krievijā ekonomikas jomā radikāli reformu pasākumi netika veikti, ir saglabājušies tie faktori, kas bija 1998. gada Krievijas krīzes pamatā. Iespējami jauni ekonomiskie un finansu satricinājumi atkarībā no naftas cenu konjunktūras, ārvalstu kreditoru pozīcijas, kā arī citiem faktoriem. Var paredzēt, ka 2000. gada pirmajā pusē Krievijas ekonomikā zināmā mērā tiks noturēta stabila situācija politisko apsvērumu dēļ (pirms prezidenta vēlēšanām), savukārt gada otrajā pusē šīs valsts ekonomika var izjust jaunas grūtības.

 

 

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

IKP reālais apjoms

1999. gada 9 mēnēšos bija par 1,3% mazāks nekā iepriekšējā gadā (skatīt 3.1. zīmējumu). Kritumu noteica ievērojamais eksporta samazinājums Krievijas rubļa devalvācijas dēļ.

3.1. zīmējums

Latvijas iekšzemes kopprodukta reālais pieaugums ceturkšņu griezumā

(procentos, 1995. g. 4.cet. = 100%)

Iekšzemes kopprodukta apjoma dinamiku 1999. gadā no nozaru attīstības viedokļa galvenokārt iespaidoja divi apstākļi: kādā mērā uzlabojas situācija rūpniecībā un kā attīstās pakalpojumu nozares.

1998. gada beigās Krievijas krīzes ietekme galvenokārt izpaudās kā apstrādājošās rūpniecības ražošanas apjomu ievērojams samazinājums – par 12% (1998. gada 2. pusgads pret 1. pusgadu), bet 1999. gadā tās ietekme ir vērojama gandrīz visās Latvijas tautsaimniecības nozarēs, samazinoties produkcijas izlaidei vai arī piebremzējoties pieauguma tempiem.

1999. gada 1. ceturksnī apstrādājošajā rūpniecībā radītā pievienotā vērtība bija tikai 82,7% no iepriekšējā gada šī paša perioda līmeņa. Tas jāvērtē kā diezgan ievērojams rūpnieciskās ražošanas apjomu samazinājums. Jāatzīmē, ka tikai daļēji to tieši izraisīja eksporta sašaurināšanās, jo eksports 1999. gada 1. ceturksnī bija par 12,2% mazāks nekā iepriekšējā gada 1. ceturksnī. Ja ņem vērā, ka apmēram 45% no apstrādājošās rūpniecības produkcijas eksportē, rūpniecība šajā periodā ir zaudējusi vismaz 5% no saviem noietu tirgiem eksporta sašaurināšanās dēļ. Pārējo izlaides samazinājumu šogad noteica, pirmkārt, nerealizēto preču uzkrājumi pagājušajā gadā – tie bija jārealizē – un, otrkārt, vispārējo ekonomisko aktivitāšu samazināšanās kopējā iekšējā pieprasījuma krituma dēļ. Kā redzams, šī pakārtotā samazinājuma apjoms ir diezgan ievērojams.

Viszemākais ražošanas līmenis bija 1999. gada janvārī – tikai 80,4% no 1998. gada janvāra līmeņa. Martā ražošanas apjomi rūpniecībā sāk pieaugt, un augustā tie atpaliek no pirmskrīzes līmeņa par 7%. Pēc Ekonomikas ministrijas novērtējuma, apstrādājošās rūpniecības produkcijas izlaide 1999. gadā kopumā var būt par 8-10% mazāka nekā 1998. gadā. Tas par 1,9-2,4% samazina 1999. gada IKP reālos apjomus salīdzinājumā ar 1998. gada apjomiem.

Lauksaimniecības produkcijas izlaide pēdējos gados nepārtraukti pazeminās. Pieprasījuma samazināšanās 1998. gadā, protams, pasliktināja situāciju lauksaimniecībā, bet nevar teikt, ka tas būtiski izmainīja tās attīstības tendenci. Lauksaimniecības atpalicības cēloņi ir dziļāki un nav tik viegli pārvarami. Pēc EM novērtējuma, lauksaimniecības produkcijas izlaides apjoms 1999. gadā atkal var būt mazāks par iepriekšējā gada apjomu.

1998. gada IKP pieaugumu kopumā būtiski ietekmēja pakalpojumu nozaru attīstība. Pozitīvs pieaugums bija tirdzniecībā, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem u.c. komercpakalpojumiem. Savukārt samazinājās transporta un finansu starpniecības pakalpojumu apjomi.

Viena no lielākajām pakalpojumu nozarēm ir "Transports un sakari". Lielu daļu no nozares ienākumiem dod ienākumi no tranzīta (apmēram 40%). 1998. gads un arī 1999. gads nebija īpaši labvēlīgs tranzītam, samazinājās ienākumi no pārvadājumiem. Tam bija vairāki cēloņi: pasaules naftas tirgus sašaurināšanās, Krievijas noteiktie diskriminējošie dzelzceļa tarifi, tas, ka arvien vairāk Latvijas kuģu pāriet zem svešu valstu karogiem u.c.

3.1. tabula

Latvijas iekšzemes kopprodukts nozaru griezumā

	1996		1997		1998		1999
							I-IX pret
							1998
							I-IX
	Pieau-	Struk-	Pieau-	Struk-	Pieau-	Struk-	Pieau-
	guma	tūra	guma	tūra	guma	tūra	guma
	tempi	(%)	tempi	(%)	tempi	(%)	tempi
	(%)		(%)		(%)		(%)
Iekšzemes kopprodukts	3,3	100	8,6	100	3,6	100	-1,3
tai skaitā:
lauksaimniecība, medniecība
un mežsaimniecība	-5,3	8,7	4,9	5,6	-4,8	4,5	-7,7
zvejniecība	-5,7	0,3	-24,7	0,2	-1,3	0,2	16,5
iegūstošā rūpniecība	2,4	0,2	8,6	0,2	5,8	0,2	4,6
apstrādājošā rūpniecība	4,1	20,9	17,1	22,2	3,4	20,2	-12,9
elektroenerģija, gāzes
un ūdens apgāde	-1,9	5,3	-0,7	5,0	1,1	3,9	-2,6
būvniecība	5,3	4,7	8,2	4,8	11,1	5,2	8,4
pakalpojumi	5,0	59,9	7,5	62,0	4,7	65,8	3,7
tai skaitā:
vairumtirdzniecība un
mazumtirdzniecība;
automobiļu un motociklu,
personisko mantu un
mājsaimniecības
piederumu remonts	0,8	15,3	13,9	16,0	20,4	17,5	8,2
viesnīcas un restorāni	5,4	1,1	0,9	1,3	5,5	1,0	1,2
transports un sakari	13,6	17,0	7,4	16,8	-1,3	14,2	0,3
finanses	-8,0	5,7	4,0	4,8	-0,8	3,2	-1,5
nekustamo īpašumu
izmantošana, noma
un komercdarbība	6,8	3,3	9,3	5,1	3,2	5,9	16,1
valsts pārvalde un aizsardzība,
obligātā sociālā apdrošināšana	6,8	5,1	5,9	5,8	1,2	10,0	2,1
izglītība	2,1	5,2	1,0	4,9	2,6	6,6	-0,2
veselības aizsardzība
un sociālā aprūpe	-4,9	3,5	2,0	3,4	-2,9	3,4	-1,2
citi komunālie, sociālie un
individuālie pakalpojumi	11,7	3,7	11,1	3,9	7,0	4,0	6,6

Tā kā situācija tranzītbiznesā 1999. gadā ir līdzīga stāvoklim 1998. gadā, transporta nozares sniegto pakalpojumu apjoms 1999. gadā kopumā var būt 1998. gada līmenī.

Ievērojami 1998. gadā pieauga tirdzniecība, kuras apjomi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 20,4%, un šis pieaugums ļāva IKP reālajam apjomam palielināties par 2,4%. Arī 1999. gadā tirdzniecības nozares sniegto pakalpojumu apjomi turpina augt, un kopumā tie vismaz par 8% var pārsniegt 1998. gada līmeni. Tas palielinās IKP reālos apjomus par 1,2%. Tomēr jāatzīmē, ka tirdzniecības kā nozares straujāka attīstība salīdzinājumā ar citām nozarēm nevar notikt daudzus gadus pēc kārtas. Pagaidām šī iespēja ir, jo vēl arvien var būtiski pilnveidot Latvijas tirdzniecības tīklu.

Pozitīvus pieauguma tempus var nodrošināt vairākas citas pakalpojumu nozares, tādas kā operācijas ar nekustamo īpašumu, noma, cita komercdarbība, dažādi komunālie pakalpojumi, sociālie un individuālie pakalpojumi. Šo nozaru attīstība 1999. gadā var palielināt IKP reālos apjomus vismaz par 3%. Līdz ar to kopējais IKP reālais pieaugums 1999. gadā var būt apmēram 0,5 procents.

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi vidēja termiņa periodam (līdz 2005. gadam) divus attīstības variantus – lēno attīstības variantu (1. variants) gadījumam, ja eksporta pieauguma iespējas būs ierobežotas, un dinamisko variantu (2. variants) – ja eksporta paplašināšanās ļaus straujāk palielināt IKP pieauguma tempus.

Kā vērtē vairums ekspertu, ārējais pieprasījums būtiski var sākt pieaugt no 2000. gada. Tāpēc, prognozējot IKP dinamiku periodam līdz 2005. gadam, pieņemts, ka pieauguma tempi var būt atkal tuvi tiem, kādi ir paredzēti vidēja termiņa ekonomiskajā stratēģijā.

3.2. zīmējums

IKP dinamika

(procenti, 1998.g. = 100)

Tātad galvenās atšķirības abos turpmākās attīstības variantos ir saistītas ar eksporta paplašināšanās iespējām, kas būtiski var ietekmēt rūpniecības izlaidi. Lēnās attīstības variantā eksports uz Krieviju un citām NVS valstīm atjaunosies minimāli. Tas nozīmē, ka tirgus paplašināšanās iespējas saistāmas ar citiem virzieniem, galvenokārt ar ES valstīm. Lai šādā veidā kompensētu austrumu virzienā zaudētos tirgus, ir nepieciešama nopietna rūpniecības restrukturizācija un modernizācija, kas prasa investīcijas un laiku, līdz ar to tuvākajā laikā liedzot strauji palielināt rūpniecisko izlaidi. Ir vērtētas arī tranzītbiznesa attīstības iespējas, kas pirmajā variantā ir stipri ierobežotas. Savukārt dinamiskajā variantā pieņemts, ka situācija Krievijā uzlabosies straujāk, kas ļaus paplašināties Latvijas tirdzniecības darījumiem ar šo valsti lielākos tempos, līdz ar to veicinot rūpniecības izlaides pieaugumu jau tuvākajā nākotnē. Tas ekonomikā dos papildu līdzekļus investīcijām, kas savukārt var paātrināt arī rūpniecības modernizācijas procesu. Tie ir galvenie pieņēmumi par attīstības variantu atšķirībām.

Citi būtiski faktori, kas var ietekmēt turpmāko tautsaimniecības attīstību un kas ņemti vērā, veidojot IKP pieauguma prognozi, ir:

• Latvija ir uzaicināta uzsākt pārrunas par iestāšanos ES, kas noteikti pozitīvi ietekmēs investīciju procesu valstī un līdz ar to palielinās izaugsmes iespējas;

• Latvijā ir izveidoti tirgus ekonomikas pamati, ir stabila finansu sistēma, lielākā daļa uzņēmēju ir iemācījušies strādāt tirgus apstākļos, kas ļauj arvien lielākā mērā izmantot tirgus ekonomikas priekšrocības;

• problēmas, kas saistītas ar dažu Latvijas nozaru konkurētspēju attīstīto valstu tirgos (ķīmiskā rūpniecība, vairākas mašīnbūves nozares, pārtikas rūpniecība), liek būt atturīgākiem, prognozējot turpmākos pieauguma tempus.

3.2. tabula

Latvijas iekšzemes kopprodukta prognoze nozaru griezumā

(reālais pieaugums procentos pret iepriekšējo gadu)

	1998	1999n	2000p	2001-2005p*
Iekšzemes kopprodukts	3,6	0,5	4,0	4,9 / 5,9
Preču ražošanas nozares
2,3	-4,9	4,6	5,1 / 6,5
– lauksaimniecība, mežsaimniecība
un zvejniecība	-4,7	-6,8	-0,3	1,0 / 1,1
– iegūstošā un apstrādājošā
rūpniecība	3,4	-8,4	6,2	5,7 / 7,7
– elektroenerģija, gāzes un
ūdens apgāde	1,1	-1,9	0,3	1,8 / 1,9
– būvniecība	11,1	11,0	8,8	9,1 / 10,8
Pakalpojumi	4,7	4,5	3,6	4,8 / 5,4
– tirdzniecība	20,4	9,5	6,3	5,7 / 5,8
– transports un sakari	-1,3	-0,5	0,0	2,1 / 4,6
– pārējie pakalpojumi	1,8	4,9	4,1	5,7 / 5,6

n – EM novērtējums

p – EM prognoze, kur skaitītājā – 1. variants, saucējā – 2. variants.

* perioda vidējie gada pieauguma tempi

1998. gadā ievērojami pieauga preču un pakalpojumu eksporta-importa negatīvais saldo attiecībā pret IKP. Tāpēc visu IKP izlietojuma posteņu pieaugums ir straujāks nekā IKP (skatīt 3.3. tabulu).

3.3. tabula

Latvijas iekšzemes kopprodukta izlietojums

	1996 .	1997 .	1998 .
	milj.	pieaugu-	milj.	pieaugu-	milj.	pieaugu-
	latu ma	tempi	latu	ma tempi	latu	ma tempi
Iekšzemes kopprodukts
2829,1	3,3	3275,5	8,6	3773,5	3,6
Privātais patēriņš	1912,9	10,3	2181,1	5,0	2411,9	5,8
Valsts patēriņš	612,3	1,8	626,2	0,3	992,2	5,3
Kopējā pamatkapitāla
veidošana	512,8	22,3	613,7	20,7	757,0	11,1
Krājumu izmaiņas	19,8	–	132,7	–	111,2	–
Eksports	1440,1	20,2	1669,1	13,1	1801,4	6,6
Imports	1668,8	28,5	1947,3	6,8	2300,2	16,9
Eksporta-importa saldo	-228,7	–	-278,2	–	-498,8	–

Kā rāda 3.3. tabulas dati, vislielākais reālais pieaugums iekšzemes patēriņā 1998. gadā bija investīcijām pamatlīdzekļos (kopējā pamatkapitāla veidošana), bet, ja salīdzina nominālās vērtības, visstraujāk ir auguši gala patēriņa izdevumi. No pašreizējā CSP sniegtā IKP izlietojuma sadalījuma izriet, ka tie 1998. gadā bija 90,2% no IKP (1997. gadā – 85,7%).

3.4. tabula

Latvijas iekšzemes kopprodukta izlietojuma prognoze

(salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, procentos)

	1999n.		2000p .		2000-2005p* .
	struk-	pieau-	struk-	pieau-	struk-	pieau-
	tūra	guma	tūra	guma	tūra	guma
		tempi		tempi		tempi
Iekšzemes kopprodukts	100	0,5	100	4,0	100 / 100	4,9 / 5,9
Privātais patēriņš	64,5	1,0	64,3	3,0	60,5 / 62,0	4,0 / 5,5
Valsts patēriņš	26,6	1,5	25,0	0,9	20,9 / 20,4	1,1 / 1,2
Kopējā pamatkapitāla
veidošana	19,9	5,0	20,9	6,0	23,3 / 25,5	6,2 / 9,0
Krājumu izmaiņas	-1,3	–	-0,7	–	0,2 / 0,8	–
Eksports	42,6	-5,7	42,9	6,6	45,4 / 44,3	7,5 / 8,0
Imports	53,6	-10,3	53,1	5,3	50,2 / 53,0	5,8 / 8,0
Eksporta-importa saldo	-11,0	–	-10,2	–	-4,8 / -8,7	–

n – EM novērtējums

p – EM prognoze, kur skaitītājā – 1. variants, saucējā – 2. variants.

* perioda vidējie gada pieauguma tempi, struktūra – perioda pēdējā gadā

Novērtējot 1999. gada iekšzemes kopprodukta izlietojuma struktūru, tika ņemts vērā, ka:

• Krievijas finansu krīzes dēļ Latvijas 1999. gada investīciju pieauguma tempi var samazināties lielākā mērā nekā 1998. gadā, jo krīze ietekmē investīcijas ar zināmu novēlošanos;

• privātā patēriņa apjoms 1999. gadā var būt 1998. gada līmenī vai arī par 1% lielāks;

• 1999. gada valsts un pašvaldību izdevumi pārsniedz 1998. gada vidējos izdevumus diezgan ievērojami (vidēji par 12%), tāpēc sabiedriskā patēriņa reālais apjoms 1999. gadā var būt vismaz par 2% lielāks nekā iepriekšējā gadā;

• eksports un imports 1999. gadā ir zem 1998. gada līmeņa, un imports samazinās nedaudz vairāk nekā eksports. Pirmkārt, importa straujāku samazināšanos 1999. gada sākumā noteica vispārējā pieprasījuma samazināšanās 1998. gada beigās, tādējādi veidojoties importēto preču uzkrājumiem. Otrkārt, arī 1999. gada sākumā pieprasījums ir krietni zemāks nekā 1998. gada sākumā, it īpaši pēc starppatēriņa precēm. Gada beigās, ekonomikas aktivitātēm pieaugot, palielinās imports, bet gada vidējais apjoms var būt zem iepriekšējā gada līmeņa. Kopumā vērtējot tirdzniecības bilanci, jāatzīmē, ka tā varētu uzlaboties, tas ir, varētu samazināties tās deficīta attiecība pret IKP.

Prognozējot IKP izlietojuma struktūru laikā līdz 2005. gadam, tika ņemtas vērā šādas tendences:

• investīcijas pieaugs straujākos tempos nekā IKP;

• privātā patēriņa pieauguma tempi būs līdzvērtīgi IKP izmaiņām vai nedaudz zemāki;

• sabiedriskā patēriņa reālais pieaugums būs mazāks par IKP pieauguma tempiem;

• pakāpeniski samazināsies eksporta – importa negatīvais saldo, eksportam pieaugot nedaudz straujāk nekā importam.

Lai nodrošinātu augstus ikgadējos IKP pieauguma tempus, pašmāju ražojumiem jāspēj konkurēt iekšējā un ārējā tirgū tā, lai nepārtraukti palielinātos eksporta apjomi un, ne mazāk svarīgi, iekšējā tirgus paplašināšanās neizraisītu straujāku importa pieaugumu.

 

3.2. Cenas

3.2.1. Privātā patēriņa cenas

Latvijā jau vairākus gadus patēriņa cenu pieaugums nepārsniedz robežas, kuras tiek uzskatītas par tādām, kas apdraud ekonomisko stabilitāti. 1998. gada decembrī salīdzinājumā ar 1997. gada decembri cenas pieaugušas par 2,8%, un 1999. gadā pieaugums nav daudz lielāks (skatīt 3.5. tabulu).

3.5.tabula

Latvijas patēriņa cenu pārmaiņas

Gads	Mē-	Inflācijas izmaiņas
	nesis	procentos .
		salī-	salī-	vi-
		dzinā-	dzinā-	dēji
		jumā ar	jumāar	gadā
		iepriek-	iepriek-
		šējo	šējā
		mēnesi	gada
			attie-
			cīgo
			mēnesi
1	2	3	4	5
1998	Janvāris	1,3	6,3	8,0
	Februāris	0,2	6,1	7,7
	Marts	0,3	6,0	7,5
	Aprīlis	0,7	6,0	7,3
	Maijs	0,1	5,4	7,0
	Jūnijs	0,7	5,9	6,8
	Jūlijs	-0,8	4,6	6,6
	Augusts	-0,5	3,7	6,2
	Septembris	0,0	3,5	5,8
	Oktobris	0,2	2,9	5,4
	Novembris	0,4	2,8	5,0
	Decembris	0,2	2,8	4,7
1999	Janvāris	1,2	2,6	4,3
	Februāris	0,2	2,7	4,0
	Marts	0,0	2,3	3,7
	Aprīlis	-0,1	1,5	3,4
	Maijs	0,4	1,9	3,1
	Jūnijs	0,7	1,9	2,7
	Jūlijs	-0,9	1,8	2,5
	Augusts	-0,2	2,1	2,4
	Septembris	0,3	2,4	2,3
	Oktobris	0,7	2,9	2,3
	Novembris	0,8	3,2	2,3
	Decembris	0,2	3,2	2,4

Kopumā ekonomikā notikusi cenu līmeņa stabilizācija, tomēr dažādos sektoros aina ir visai atšķirīga. Uztura produktu grupā, kurai ir vislielākais svars patēriņa groza veidošanā, jau no 1999. gada sākuma vērojama deflācija. Šajā produktu grupā ik gadu tiek novērots sezonāls cenu kritums jūlijā, augustā un septembrī, tomēr šogad cenas samazinājušās arī gada sākumā. No patērētāja viedokļa tas ir pozitīvi – par to pašu naudu var nopirkt vairāk pārtikas, turpretī pārtikas produktu ražotāju tas ietekmē negatīvi.

Šādā aspektā cenu pieaugumu uztura produktiem par 1,6% šā gada oktobrī un 1,5% šā gada novembrī attiecībā pret iepriekšējo mēnesi var vērtēt kā pozitīvu rādītāju, kas varētu liecināt, ka cenu kritums šajā nozarē ir apturēts. Cenas ir nedaudz pieaugušas (izņēmums – dārzeņu cenas) vai arī palikušas iepriekšējā līmenī arī gandrīz katram no atsevišķajiem uztura produktu veidiem. Protams, daļai no cenu pieauguma bija sezonāls raksturs, piemēram, beidzoties dārzeņu ražas periodam, strauji pieaugušas to cenas. Tieši dārzeņu (galvenokārt gurķu un tomātu) cenu kāpums visbūtiskāk ietekmēja cenu indeksu 1999. gada oktobrī un novembrī (cenas dārzeņiem pieaugušas attiecīgi par 24,7% un 23,6%). Tomēr cenas manāmi kāpušas arī gaļai (par 1,8% un 1,3%), olām (par 3,6% un 3,4%) un cukuram (par 6,3% un 3,9%). Zināmu ieguldījumu šeit devuši valsts iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi.

3.3. zīmējums

Patēriņa cenu pieaugums precēm un pakalpojumiem

(1997. gada decembris = 100)

Kā redzams 3.3. zīmējumā, nepārtikas preču cenas pieaugušas gandrīz konstanti. No 1998. gada maija ikgadējais cenu kāpums (dotajā mēnesī attiecībā pret iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi) ir 2-4% robežās. Tā kā liela daļa no nepārtikas precēm tiek importētas, to cenas ietekmē arī inflācijas līmenis ražotājvalstīs.

Pakalpojumu

sektoram raksturīga diezgan augsta monopolizācijas pakāpe ar virkni dabīgo monopolu. Šiem monopoliem (komunālo un sakaru jomā), kā arī sabiedriskā transporta un medicīnas pakalpojumiem cenas tiek regulētas administratīvi. Ierobežota konkurence un administratīvā regulācija šajā sektorā arī nosaka vidēji lielāku cenu pieaugumu. Arī novembrī kopējo patēriņa cenu inflāciju ietekmēja siltumenerģijas tarifu pieaugums par 1,3%, ūdensapgādes un kanalizācijas tarifi pieauga par 1,6%, biļešu cenu kāpums dīzeļvilcienos sadārdzināja dzelzceļa pakalpojumu tarifus par 8,3 procentiem.

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un eksporta cenas

Ražotāju cenas

atšķirībā no patēriņa cenām nevis palielinās, bet samazinās (skatīt 3.4. zīmējumu). No 1998. gada septembra līdz pat 1999. gada jūnijam ražotāju cenas kritās gandrīz ik mēnesi. Šo deflāciju izraisīja Krievijas ekonomiskās krīzes izraisītais pieprasījuma kritums. Minētais cenu samazinājums var kļūt ekonomikai bīstams un novest to lejupejošā spirālē. Krītošas cenas arī palielina reālo parādu slogu un var izraisīt maksātnespēju un bankrotus. Šādā aspektā nelielais ražotāju cenu ikmēneša pieaugums, sākot no 1999. gada jūlija, būtu jāuzskata par pozitīvu tendenci.

1999. gada 3. ceturksnī attiecībā pret 2. ceturksni ražotāju cenas pieaugušas par 0,4%, turpretī attiecībā pret 1998. gada 3. ceturksni vēl aizvien novērojams samazinājums – par – 4,6%. Straujāk par vidējo cenas pēdējā ceturksnī pieaugušas apģērbu ražošanā (par 2,8%) un tekstilizstrādājumu ražošanā (par 1,4%), turpretī dažās citās nozarēs, tādās kā celulozes un papīra izstrādājumu ražošana, radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparātu ražošana, kā arī izdevējdarbība, cenas samazinājušās arī šajā ceturksnī (attiecīgi par 1,1%, 2,8% un 3,9%).

3.4. zīmējums

Atsevišķu cenu indeksu dinamika

(1996.g. 4.cet. = 100)

Būvniecības cenu indekss

1999. gada 3. ceturksnī attiecībā pret iepriekšēja gada atbilstošo periodu relatīvi visstraujāk pieaug individuālo dzīvojamo māju būvdarbiem (3,4%).

Eksporta cenas

šobrīd ir līmenī, kas daudz neatšķiras no 1995. gada līmeņa. 1999. gada 2. ceturksnī attiecībā pret 1995. gadu cenas ir pieaugušas tikai par 4,5% (patēriņa cenas šajā pašā periodā palielinājušās par 36,5%). Pēc eksporta cenu ikceturkšņa krituma 1997. gadā 1998. gada deviņos mēnešos šķietami panākta stabilitāte un neliels eksporta cenu pieaugums. Tomēr, sašaurinoties eksporta tirgiem, atsākās cenu lejupslīde. Arī 1999. gada 2. ceturksnī eksporta cenas attiecībā pret iepriekšējo ceturksni samazinājušās par 0,8% (-3,5% attiecībā pret 1998. gada atbilstošo mēnesi). Aplūkojot pa atsevišķām preču grupām, eksporta cenas šobrīd ir 1997. gada līmenī gandrīz katrā no tām. Dotajā periodā būtiski ir kritušās tikai eksportētās pārtikas produktu cenas (šajā preču grupā jau iepriekš cenu samazinājums bija visdramatiskākais) – no 77,8% uz 59,8% (1993 = 100).

 

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

Latvijas maksājumu bilance kopš deviņdesmito gadu sākuma ir pozitīva, t.i., LB ārzemju aktīvi pieaug. Tas nozīmē ka Latvijā ienākušās finansu plūsmas ir lielākas par tām, kas aizgājušas no Latvijas.

Latvijas maksājumu bilances kontu analīze norāda uz noteiktām raksturīgām tendencēm, kas saglabājās jau vairākus gadus. Tekošā konta saldo no izteikti pozitīva deviņdesmito gadu sākumā kļuva par izteikti negatīvu laikā no 1996. gada līdz 1998. gadam. Finansu un kapitālu konta saldo šajā periodā saglabājās pozitīvs un pilnībā nosedza tekošā konta negatīvo saldo. Tomēr kapitālu plūsmu apjomi ar katru gadu samazinās. Bez tam mainās arī ieplūdušā kapitāla struktūra. No vienas puses, neto kapitāla plūsmu struktūrā pieaug īstermiņa plūsmu īpatsvars, no otras – pieaug parādu veidojošu plūsmu daļa. Minētās tendences izraisīja bāzes bilances (maksājumu bilances tekošā konta un neto ilgtermiņa kapitāla saldo) pasliktināšanos (skatīt 3.6. tabulu).

Tekošā konta deficīts rodas, kad iekšzemes pieprasījums pieaug straujāk nekā iekšzemes kopprodukts (IKP). Tas nozīmē, ka nepārtraukti samazinās iekšzemes uzkrājumu – investīciju bilance. Arvien lielāka ārvalstu uzkrājumu daļa tiek izmantota investīciju segšanai.

Šāds process, kad iekšzemes pieprasījums aug straujāk nekā IKP, ir raksturīgs gandrīz visām pārejas valstīm. To galvenokārt nosaka, no vienas puses, objektīva nepieciešamība pārstrukturēt ražošanu, kas prasa paātrinātu investīciju procesu un līdz ar to iekšzemes uzkrājumi var būt par maziem, lai to nodrošinātu, bet, no otras puses, aktīvais privatizācijas process nodrošina ārvalstu līdzekļu piesaistīšanu ekonomikai, galvenokārt tiešo investīciju veidā. No šāda aspekta tekošā konta deficīta pieaugums ir pilnīgi attaisnojams un tam nevajadzētu radīt tālejošas negatīvas sekas ārējā sektora sabalansētībai, jo ar laiku investīcijas rada iespējas straujākam IKP pieaugumam. Tomēr iekšzemes uzkrājumu-investīciju bilances samazināšanos Latvijā iespaidoja ne tikai straujais investīciju pieaugums, bet arī uzkrājumu samazināšanās (skatīt 3.5. zīmējumu).

3.6. tabula

Latvijas maksājumu bilance

(procentos no iekšzemes kopprodukta)

(A + B)

	1998 .				1999 .		1996	1997	1998
	I	II	III	IV	I	II
A. Tekošais konts	-5,7	-7,8	-13,0	-17,2	-8,1	-9,6	-5,5	-6,1	-11,1
Tirdzniecības
bilance	-13,1	-16,7	-18,5	-21,8	-11,6	-14,6	-15,6	-15,1	-17,6
eksports	34,9	34,0	30,0	27,3	30,1	29,5	29,0	32,6	31,5
imports	48,0	50,7	48,5	49,1	41,7	44,1	44,5	47,7	49,1
Neto nefaktorālie
pakalpojumi	6,7	5,9	2,7	2,4	4,3	4,0	7,5	6,6	4,4
Neto faktorālie
pakalpojumi	-0,4	1,7	1,4	0,5	-2,1	0,1	0,8	1,0	0,8
Neto transferti	1,1	1,2	1,3	1,6	1,3	0,8	1,8	1,4	1,3
B. Neto ilgtermiņa
kapitāls	8,1	12,1	4,8	5,8	4,9	14,7	8,5	12,3	7,7
Bāzes bilance
2,5	4,3	-8,2	-11,4	-3,2	5,1	3,1	6,2	-3,4
C. Neto īstermiņa
kapitāls	0,0	-4,6	2,2	9,3	2,6	2,4	2,0	-5,9	1,8
D. Novirze	0,6	7,1	1,2	1,2	3,6	2,3	-0,9	1,6	2,6
Kopīgā bilance
(A + B + C + D)	3,1	6,8	-4,8	-0,9	3,0	9,8	4,1	1,8	1,0

3.5. zīmējums

Tekošais konts, investīcijas un uzkrājumi

(procentos no IKP)

* Ekonomikas ministrijas novērtējums.

Tātad, kā redzams 3.5. zīmējumā, tekošā konta deficīta pieaugumu 1997. gadā galvenokārt izraisīja investīciju straujais pieaugums, bet 1998. gadā lielākā mērā – uzkrājumu samazinājums.

 

Turpmāk vēl