Par pašvaldību pārstāvju darba vizīti Maskavā

Ar sadarbības līgumiem kabatā

Ar gandarījumu par rezultātiem un patīkamām atmiņām par lielās kaimiņvalsts viesmīlību no Maskavas aizvadītās nedēļas nogalē atgriezās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) delegācija. Divas pēdējās darbadienas sešu Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāji pavadīja Maskavā vizītē pie Krievijas galvaspilsētas galvas Jurija Lužkova. Uz Maskavu devās visi lielo pilsētu domju vadītāji, izņemot Aivaru Lembergu, kurš braucienā nepiedalījās veselības problēmu dēļ. Ja ņem vērā, ka vizītes laikā lielo pilsētu vadītājiem tika izrādīta ne vien īpaša Maskavas mēra viesmīlība, ar viņu un citiem Maskavas administrācijas pārstāvjiem notika apmēram stundu ilga oficiālā saruna, kā arī Liepājas, Jūrmalas pilsētas ar pušu parakstītu līgumu ir ieguvušas sadarbības partnerus divos Maskavas apgabalos, bet Jelgavas mērs atgriezies ar sadarbības nodomu protokolu, var secināt, ka desmit gadu stāvējušais savstarpējo kaimiņattiecību ledus pašvaldību līmenī ir reāli izkustējies.

Vizīte ir bijusi veiksmīga, to “LV” apliecināja katrs no delegācijas dalībniekiem. Kaut šobrīd ir parakstīti tikai divi sadarbības līgumi – starp Maskavas dienvidrietumu administratīvo apgabalu un Jūrmalu, kā arī starp Maskavas rietumu administratīvo apgabalu un Liepāju, tikšanās laikā sagatavots un parakstīts sadarbības nodomu protokols starp Maskavas dienvidu administratīvo apgabalu un Jelgavu, par šāda līmeņa dokumentiem pēc atgriešanās nopietni domā arī pārējās Latvijas lielās pilsētas. Krievijas izrādītā atsaucība un ieinteresētība ļauj cerīgi raudzīties nākotnē, jo sadarbības līgumi, ko noslēdz starp pašvaldībām, ir nepieciešamais pamats, lai tiktu veidoti konkrēti sadarbības projekti — no administratīvās, sociālās, kultūras jomas līdz uzskatāmām pārmaiņām ekonomiskajās aktivitātēs.

Kā atzina gan Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, gan Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, izrādītā abpusējā vēlme ir svarīgākais priekšnoteikums, bet ekonomiskā sadarbība mazā un vidējā biznesa attīstības sekmēšanai ir nozīmīgs ierocis, lai paplašinātu iedzīvotāju vidusslāni. Abi galvaspilsētu mēri arī atzina, ka pašvaldību centieni ir apsveicami, tomēr atšķirīgā politiskā sistēma kaimiņvalstīs liek domāt, ka nevar cerēt uz strauju virzību, būs vajadzīga pacietība. Pēc J.Lužkova ieteikuma sadarbības laikā tās partneri centīsies atturēties no pusēm neizdevīgiem darījumiem, sekmējot labvēlīgu un izdevīgu meklējumu īstenošanu.

Maskavas interese par Latviju ir daudzpusīga

Tikšanās ar Juriju Lužkovu un pārējo Maskavas valdību bija pirmais un nozīmīgākais punkts divu dienu vizītes dienaskārtībā. No Šeremetjevas lidostas Jūrmalas domes priekšsēdētājs un pašreizējais Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents Dainis Urbanovičs, Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, Daugavpils domes priekšsēdētājs Rihards Eigims, Rēzeknes domes priekšsēdētājs Juris Začests, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, kā arī uzņēmēji no Liepājas, LLPA asociācijas vadība un Rīgas domes pārstāvji devās uz pieņemšanu Maskavas mērijā. Delegācijai tur pievienojās arī Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.

Uzrunājot Latvijas pusi, J.Lužkovs teica: “Jūsu delegācija ir ļoti savdabīga un interesanta Maskavai. Arī salīdzinājumā ar pēdējā laikā Maskavā notikušajām citu kaimiņvalstu vizītēm, vienlaikus no jūsu valsts ierodas sešu lielāko pilsētu pašvaldību vadītāji. Tā vēl nav bijis, un jūsu vizīte mums ir svarīga, jo, manuprāt, sarunu rezultāti ietver ļoti daudz iespēju. Maskavas sadarbība ar Rīgu ir aizsākusies jau pirms pāris gadiem, tā attīstās lēnām, bet cerīgi, un tagad arī Maskavas pilsētas desmit prefektūras jeb administratīvie apgabali ir ieinteresēti sākt sadarbību ar Latvijas lielajām pilsētām. Es no visas sirds jūs sveicu Maskavā un ceru, ka šī tikšanās nākotnē nesīs labus sadarbības augļus mūsu iedzīvotājiem.”

J.Lužkovs neslēpa Maskavas intereses Latvijā. Apzinoties, ka lielās pilsētas pārstāv gandrīz pusi no visas Latvijas valsts iedzīvotāju kopskaita, tikšanās laikā Maskavas mērs izrādīja interesi un pārrunāja vairāk nekā 15 tēmas par iespējamo sadarbību. Tika runāts par sadarbību gaisa pārvadājumu jomā, par iespēju Maskavai izmantot Rīgas un citu Latvijas pilsētu ostas, arī par dzelzceļa tranzīta pārvadājumiem.

Kaut gan vizītē nepiedalījās uzņēmējs Gunārs Ķirsons, Maskavas puse minēja arī ieceri par ēdināšanas kompleksa “Lido” atvēršanu Maskavā. G.Bojārs apliecināja, ka “Lido” īpašnieks drīz prezentēs Krievijas galvaspilsētai iespējamo kompleksa maketu. Savukārt Maskavas valdība informēja, ka kompleksam jau esot rezervēta zeme.

Maskava izrādīja atklātu interesi par Daugavas šķērsojumu būvi. J.Lužkovs norādīja, ka Maskavas pašvaldības uzņēmums spētu piedāvāt tiltu būvniecības pakalpojumus un varētu iesaistīties kāda Daugavas šķērsojuma būvē. Par šo iniciatīvu Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs “LV” sniedza skaidrojumu, ka saskaņā ar mūsu valsts likumdošanu amatpersonai nav pilnvaru paredzēt īpašas privilēģijas Maskavas uzņēmumam. Maskavas valdība vēlētos iegādāties vairākus īpašumus Jūrmalā, piemēram, viesnīcu “Astoņi luksi”. Tāpat Krievijas galvaspilsēta ir apmierināta ar Rīgas Vagonu rūpnīcā ražotajiem tramvajiem un veikusi Latvijas pusei iespaidīgu pasūtījumu. Atsaucību guva arī Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana aicinājums dalīties pieredzē par pasaules hokeja čempionāta rīkošanu Latvijā. Interesants maskaviešiem šķita liepājnieku piedāvājums sadarboties ar uzņēmumu “Liepājas metalurgs”, iespējams, ka Krievijas puse nākotnē varētu veikt pasūtījumus šajā Latvijas uzņēmumā. Tāpat Jelgavas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam apdomas vērta šķita Krievijas autorūpnīcas ZIL iecere par iespējamām investīcijām, lai atjaunotu autoražošanu rūpnīcā RAF. Krievijas uzņēmums tuvākajā laikā plāno veikt ieceres ekonomisko izpēti, lai bankrotējušās mikroautobusu rūpnīcas teritorijā izveidotu ZIL komplektējošo detaļu ražotni. Bet, runājot par sadarbību tūrismā, izskanēja viedoklis par Maskavas tūrisma firmu iespējām izmantot kompāniju “Rīgas jūras līnijas”.

Kā iecerētais īstenosies? No Maskavas puses patlaban ir tikai vārdisks atbalsts katram mūsu puses izteiktajam priekšlikumam.

Lielpilsētai netrūkst vērienīguma

Par Krievijas vērienīgumu nav šaubu nevienam. Tāpat jāsaka par Maskavu kā šīs lepnās un varenās zemes galveno artēriju, arī valsti valstī, kam ir sava konstitūcija, savas iekšējās un ārējās ekonomikas stratēģija, akcijas dažādos pilsētas un valsts uzņēmumos, arī vara nesaskaņot atsevišķus jautājumus ar Krievijas Federācijas vadību. Kā valsts galvaspilsēta Maskava ir pats lielākais Krievijas Federācijas subjekts, tai skaitā lielākais nodokļu maksātājs valsts konsolidētajā budžetā. Maskavas valdības vadītājs Jurijs Lužkovs Latvijas delegācijai atstāja ļoti labu pragmatiska politiķa un stratēģa iespaidu. Šim cilvēkam valsts likumdošana ir devusi lielas pilnvaras vietējās varas un izpildvaras veidošanā. Nav šaubu, katrs saimnieks par savu māju stāstīs labāko. Tā arī Jurijs Lužkovs par pašvaldību ar 10,4 miljoniem iedzīvotāju stāstīja nozīmīgākos sasniegumus. Norādot, ka par galvaspilsētas valdības svarīgāko iezīmi uzskata profesionalitāti, ne politisko piederību, Maskavas mērs atzīmēja, ka sadarbība starp valdību un izpildvaru tiek veidota uz kompromisu pamata. “Mēs domājam par saviem iedzīvotājiem, un tas ir mūsu svarīgākais uzdevums. Ik gadu Maskavā notiek celtniecība, tiek celti jauni dzīvojamo namu kvartāli. Pilsētas 10 miljardus dolāru lielais budžets prioritāri 45—47% apmērā tiek novirzīts sociāliem jautājumiem. Mēs neaizmirstam savus veterānus, tie saņem subsīdijas, atvieglojumi sabiedriskajā transportā ir pensionāriem, skolās brīvpusdienas skolēniem līdz 5.klasei, kā arī sociāli nelabvēlīgo ģimeņu bērniem arī turpmāk. Ar šo mēs cenšamies kompensēt Maskavas kā galvaspilsētas dārdzību,” stāstīja J.Lužkovs. Maskavas mērs atzīmēja, ka gandrīz puse pilsētas iedzīvotāju ir nodarbināta mazajā un vidējā biznesā, tomēr pastāv atšķirība cilvēku labklājībā. Bezdarbs Maskavā, pēc Lužkova stāstītā, ir tikai 0,65%.

Acumirkļa iespaids nenoliedzami nav vispusīgākais rādītājs, tomēr, piemēram, Rīgā tik pierasto ainu ar ubagojošiem cilvēkiem ne uz ielām, ne pazemē metro ieraudzīt nevarēja. Nevar teikt, ka tur notiekošo uzraudzītu arī īpaši Maskavas milicijas darbinieki. Ar tirdzniecību metro pārejās un tuneļos vairāk vai mazāk veiksmīgi nodarbojas daudzi, tāpat iespējams pārdesmit minūšu laikā iegūt ar zīmuli izpildītu savu portretu vai, steigā garāmskrienot, ieklausīties muzikantu radītajās skaņās. Un vēl iespējams par patīkamu pārsteigumu sev saņemt vēlīgu paskaidrojumu no garāmgājēja, ja esi nedaudz apjucis virzienu maiņā, lai nokļūtu līdz izvēlētajam galamērķim. Maskavā ir neierasti pārvietoties lēni. Ne ielās, ne jo vairāk pazemē nemana tik laisko jauniešu, tūristu vai iemīlējušos pārīšu pastaigu, kaut arī dienas bija saulainas un laiks silts. Metro eskalatora temps ir iespaidīgs, pastāvīga gājēju plūsma divos virzienos, daudz reklāmu lapiņu dalītāju un diezgan liela netīrība pazemes pārejās.

Iespējams, saspīlējuma situācija pasaulē, kā arī nesenais traģiskais incidents kultūras centrā “Nord Ost”, pēc vietējo atzinuma, ir negatīvi ietekmējis tūrisma aktivitātes. Citkārt tūristu iecienītās apskates vietas Sarkanajā laukumā vai pie krāšņajiem Maskavas dievnamiem nevar lepoties ar skatītāju pārpilnību. Arī suvenīru pārdevēji kāri tver katru interesentu un mēģina pārdot Krievijas simboliskos atribūtus lellītes un ar Maskavas skatiem apgleznotās lādītes.

Galvaspilsētas vērienīgumu apliecina arī maskaviešu izteiktie piedāvājumi veicināt skolēnu, sportistu, kultūras un pašdarbības kolektīvu viesošanos Maskavā. Aicinot ciemos Latvijas lielo pilsētu bērnus, maskavieši izteica piedāvājumu segt arī uzturēšanās izdevumus.

Bet nobeigumā par šo tēmu nevar neminēt vizuālo Krievijas galvaspilsētas vērienību. Ar klusu un visaptverošu svinīgumu, greznumu labas gaumes robežās var lepoties oficiālo delegāciju Maskavas mēra pieņemšanas nams, kur notika tikšanās. Grūti nojaust, vai ikviena Krievijas galvaspilsētas vadītājam un pārējai domei dāvātā piemiņas lieta nonāk īpaši šiem nolūkiem īpašās telpās iekārtotos stikla skapjos, tomēr redzētais liecina par ciemos atbraukušo cieņu un zināmu padevību dāvanas saņēmējam. Arī Latvijas lielo pilsētu mēri vizītes noslēgumā pasniedza savas veltes, savukārt Jurijs Lužkovs katram pasniedza Maskavas valdības dāvanu — gleznu ar pilsētas skatu. Tikpat paliekošu iespaidu vizītes dalībniekiem atstāja arī vienīgā plānotā kultūras objekta – bijušā atklātā peldbaseina vietā atjaunotās Kristus Glābēja katedrāles — apmeklējums. Kā stāstīja mājnieki, šīs katedrāles atjaunošanas gaitai, lai neviens ķieģelis neaizietu sānceļu, lai cementa sastāvdaļas tiktu sajauktas vajadzīgajās proporcijās, sekojis pats Jurijs Lužkovs.

Par Latvijas pilsētu galvu viedokli, ieguvumiem Maskavā un prognozēm sadarbības nostiprināšanā kādā no turpmākajiem “LV” numuriem.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore, pēc darba vizītes dienām Maskavā