Latvijas un Vācijas draudzība ir un būs cieša

Vakar sākās Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīte Vācijas Federatīvajā Republikā

Vācijā Latvijas Valsts prezidente ieradās pirmdienas rītā. Pie Vācijas gaisa telpas robežas “LatCharter” lidmašīnu ar mūsu prezidenti sagaidīja un līdz Berlīnei eskortēja četri Vācijas gaisa spēku “Luftwaffe” iznīcinātāji “F 16”.

Berlīnē, Tegela lidostā, Vairu Vīķi-Freibergu sagaidīja Vācijas bruņoto spēku godasardze. Stāvot uz lidmašīnas trapa, Valsts prezidente un Imants Freiberga kungs noklausījās divdesmit vienu artilērijas salūta zalvi par godu Latvijas valsts vadītājai. No lidostas Vaira Vīķe-Freiberga goda eskorta pavadībā devās uz Belevū pili. Ceļā lielākie Berlīnes ielu krustojumi un laukumi bija rotāti ar Latvijas, Vācijas un Eiropas Savienības karogiem.

Oficiālā sagaidīšanas ceremonija notika Belevū pils parkā, kur bija nostādīta Vācijas bruņoto spēku trīs šķiru – kājnieku, lidotāju un jūrnieku – godasardze. Vairu Vīķi-Freibergu un Imantu Freiberga kungu šeit sagaidīja Vācijas federālais prezidents Johanness Raus ar kundzi Kristīni. Militārais orķestris atskaņoja Latvijas un Vācijas himnu. Latvijas Valsts prezidente pieņēma godasardzes komandiera ziņojumu un Vācijas federālā prezidenta pavadībā apstaigāja godasardzes ierindu.

Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim” Vakar, 17.martā, Belevū pils parkā: godasardze sveic Latvijas Republikas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu un Vācijas Federatīvās Republikas prezidentu Johannesu Rauu (augšējā attēlā); Kristīne Raua, Vaira Vīķe–Freiberga, Johanness Raus un Imants Freibergs; abu valstu prezidenti (apakšējos attēlos)

Tiekoties ar Vācijas federālo prezidentu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzsākot valsts vizīti Vācijā, vakar, 17. martā, Berlīnē tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas prezidentu Johannesu Rauu.

Sarunā abas puses atzīmēja, ka politiskās attiecības starp Latviju un Vāciju ir ļoti labas, ekonomiski tās ir ciešas, savukārt kultūras jomā — tradicionāli bagātas. “Šī sadarbība ir viens vienīgs prieks!” sacīja VFR prezidents Johanness Raus.

Prezidente uzsvēra, ka šis ir abu valstu attiecību augstākais diplomātiskais punkts, kurš vainagojies valsts vizītē Vācijā. Vācijas prezidents sacīja, ka ir bijis gandarīts par Rīgas astoņsimtgades svinību apmeklēšanu un kopš tā laika ir notikuši Latvijai vairāki svarīgi notikumi — Baltijas valstu uzaicināšana pievienoties ES un NATO, apvienotajai Eiropai. “Tas ir ļoti labs lēmums, kuram atbalstu sniedza arī Vācija. Mēs arī vēlamies, lai ratifikācijas process šajās organizācijās notiktu pēc iespējas ātrāk, un redzam Baltijas valstis kā Eiropas kodola sastāvdaļu,” sacīja Vācijas federālais prezidents. J.Raus arī atzīmēja, ka Vācija cer būt pirmā, kas ratificēs līgumu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

V.Vīķe-Freiberga pateicās Vācijai par ciešo sadarbību un atbalstu daudzās jomās, kā arī par Vācijas ieguldījumu un pūlēm ES un NATO paplašināšanās procesā. “Mūsu lieliskās attiecības ir iespējams tikai un vienīgi uzlabot,” sacīja prezidente.

Tiekoties ar presi

Pēc oficiālās sagaidīšanas un savstarpējām sarunām Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Vācijas federālais prezidents tikās ar presi.

Kopīgo preses konferenci ievadīja Johanness Raus, uzsverot, ka abi prezidenti jau daudzkārt tikušies un ka uz viņu īpaši dziļu iespaidu atstājusi piedalīšanās Rīgas 800 gadu jubilejas svinībās, kad viņš izjutis latviešu tautas dziļās simpātijas pret Vāciju. “Kopš tā laika notikuši daudzi nozīmīgi notikumi: NATO valstu vadītāju apspriede Prāgā un ES valstu galotņu konference Kopenhāgenā pieņēmušas lēmumus, ko Vācija vienmēr atbalstījusi, uzaicinot arī Latviju iestāties NATO un ES.”

Johanness Raus uzsvēra abu valstu ļoti labās politiskās attiecības un sekmīgo ekonomisko sadarbību, uzsverot, ka Vācija ir Latvijas lielākā ārējās ekonomiskās sadarbības partnere.

Vaira Vīķe-Freiberga savā uzrunā pateicās Vācijas federālajam kancleram, uzsverot, ka šī vizīte iezīmē augstāko punktu abu valstu attiecībās. Rīgas 800 gadu jubileja, kuras svinēšanā piedalījās arī Vācijas federālais prezidents, īpaši skaidri parādījusi abu valstu vēsturiskās un šodienas attiecības. “Tagad mūsu attiecības pārtop jaunā kvalitātē, veidojot jauno Eiropu,” uzsvēra Vaira Vīķe-Freiberga, piebilstot: “Es gribu Vācijai Latvijas vārdā pateikties par atbalstu daudzās jomās, bet īpaši mūsu valsts virzībā uz ES un NATO un par Vācijas ieguldījumu ES un NATO paplašināšanas procesā. Mūsu plašā delegācija ir apņēmības pilna izmantot visus jau pastāvošos kontaktus, kā arī dibināt jaunus, paplašinot mūsu valstu attiecības, kas jau ir lieliskas, bet ko vēl noteikti iespējams paplašināt.”

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai sarunās skarts arī Irākas krīzes jautājums, abas puses atzīmēja, ka abu viedokļos par to, kā šobrīd saglabāt mieru, pastāv atšķirības par tā realizēšanas iespējām, bet tās nebūs traucēklis labai sadarbībai un draudzīgām attiecībām starp abām valstīm.

Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Johanness Raus Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai piesprauž savas valsts ordeņa nozīmīti; Vaira Vīķe–Freiberga un Vācijas Federatīvās Republikas kanclers Gerhards Šrēders debatēs Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Sarunā pārrunāts arī jautājums par reģionālo sadarbību Eiropā, tajā skaitā par reģionāliem projektiem ar Krieviju.

No Prezidenta pils Vaira Vīķe-Freiberga devās uz slaveno “Unter den Linden” — vienu no Berlīnes centrālajām maģistrālēm, kur notika vainaga nolikšanas ceremonija kara un totalitārisma režīma upuru piemiņas vietā “Neue Wache”.

Tiekoties ar Vācijas federālo kancleru

Dienas vidū Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai bija saruna un darba pusdienas ar federālo kancleru Gerhardu Šrēderu.

Sarunā apspriestas abu valstu attiecības un to tālākā perspektīva. G.Šrēders uzsvēra, ka divpusējās attiecības starp Latviju un Vāciju ir ļoti labas un sadarbība ekonomikā cieša. Vācija ir viena no galvenajām Latvijas tirdzniecības partnerēm un investorēm, tomēr arī nākotnē attiecības ekonomikas jomā iespējamas vēl plašākas un ciešākas. Līdzās labajām saimnieciskajām attiecībām abas puses uzsvēra arī kultūras un zinātnes dialogu, kuru būs iespējams paplašināt, arī Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. G.Šrēders sarunā ar V.Vīķi-Freibergu minēja arī diskusijas Eiropas Konventā par jaunās Eiropas nākotni. Tikšanās laikā pārrunāta starptautiskā situācija.

V.Vīķe-Freiberga pateicās Vācijai par atbalstu ES integrācijas procesos, kas pēc viņas pārliecības ļaus Latvijai kļūt par aktīvu ES dalībvalsti. Abas puses uzsvēra NATO lomu un nozīmi Eiropas drošībā un stabilitātē.

Tiekoties ar presi

Pēc savstarpējām sarunām Latvijas Valsts prezidente un Vācijas federālais kanclers kopīgi tikās ar presi.

Gerhards Šrēders, uzrunājot latviešu un vācu žurnālistus, uzsvēra abu valstu labās divpusējās attiecības, atzīmējot, ka Vācija ir pirmajā vietā Latvijas ārējās ekonomiskās sadarbības partneru vidū. “Varu šī fakta nozīmīgumu akcentēt arī ar to, ka Latvijas ekonomiskā attīstība pēdējos gados bijusi ļoti veiksmīga,” teica Gerhards Šrēders, piebilstot, ka, pēc Vācijas datiem, šī valsts tagad ir lielākā ārvalstu investētāja Latvijā. Taču Latvijas pusei esot citi rādītāji, kas liecina, ka Vācija ārvalstu investētāju sarakstā joprojām ir otrā. “Tādēļ mēs vienojāmies, ka ekonomiskā sadarbība jāturpina,” teica kanclers un piebilda, ka laba ir arī abu valstu sadarbība zinātnē un kultūrā, kas arī joprojām jāpaplašina.

Vaira Vīķe-Freiberga pastāstīja, ka sarunā ar federālo kancleru abas puses “izgājušas cauri” visām jomām, kurās Vācijai un Latvijai ir cieša sadarbība. “Mēs pieskārāmies arī jomām, kurās Vācija gatava vēl pastiprināt savu palīdzību Latvijai,” piebilda Vaira Vīķe-Freiberga, paskaidrojot, ka īpaši aktuāla abām pusēm šķiet kopuzņēmumu skaita palielināšana.

Valsts prezidente uzsvēra Vācijas atbalstu Latvijas centieniem integrēties ES. V.Vīķe-Freiberga arī atzīmēja abu pušu “vienprātību, ka Eiropas drošībā NATO turpina spēlēt izšķirošu lomu”, un uzsvēra, ka Vācija izprot Latvijas vēlmi iekļūt NATO. “Mēs runājām arī par vajadzību arvien ciešāk saskaņot Eiropas valstu viedokļus un arī viedokļus transatlantiskajā telpā, kaut arī šeit pašlaik sastopami atšķirīgi viedokļi,” teica Vaira Vīķe-Freiberga.

“LV” jautājums:

— Vai, jūsuprāt, pēc Latvijas iestāšanās ES mūsu divpusējās attiecības būs tikpat dinamiskas? Vai abām pusēm pietiks tam potenciāla kvalitatīvi un kvantitatīvi jaunu starpvalstu kontaktu kontekstā?

Gerhards Šrēders: — Noteikti pietiks. Gan tirdzniecībā, gan zinātnē, gan kultūrā, esmu par to pārliecināts. Mēs ar prezidentes kundzi esam vienisprātis, ka sadarbība nāk par labu abām pusēm. Tāpēc mums vēl intensīvāk jāattīsta kontakti gan tautsaimniecības, gan zinātnes un kultūras jomā, gan arī mūsu valstu jaunatnes kontakti.

Vaira Vīķe-Freiberga: — Es domāju, galvenais priekšnoteikums arvien labākai sadarbībai arī ES ietvaros – kopīgas intereses, laba griba – mums ir. Pateicoties šiem priekšnoteikumiem, mūsu valstis jau daudz ir sasniegušas. Un mūsu sadarbībai ir patiešām gaiša nākotne.

Pēcpusdienā Latvijas Valsts prezidente ieradās Vācijas Tautsaimniecības namā, kur viņu sagaidīja Vācijas Ekonomikas un darba ministrijas valsts sekretārs Georgs Vilhelms Adamovičs un Hāgenes Rūpniecības un tirdzniecības kameras galvenais izpilddirektors Raps Friks. Šeit Vaira Vīķe-Freiberga atklāja Vācijas un Latvijas saimniecisko forumu.

Sniedzot interviju un tiekoties ar politiķiem

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Berlīnē sniedza interviju laikrakstam “Frankfurter Allgemeine Zeitung”, kurā atbildēja uz jautājumiem par divpusējo attiecību noturību ar Vāciju, kā arī par starptautisko drošības situāciju saistībā ar Irākas krīzi. Valsts prezidente uzsvēra, ka, līdzīgi kā viņai sarunās apliecināja Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Johanness Raus un kanclers Gerhards Šrēders, arī viņa uzskata, ka Latviju un Vāciju saista ļoti ciešas un vēsturiski daudzplākšņainas attiecības un arī nākotnes perspektīva sadarbībai ir paredzama ļoti dinamiska. Viņa vēlreiz uzsvēra, ka kopā ar Vācijas amatpersonām ir apliecinājusi, ka zināmas atšķirības skatījumā uz Irākas krīzes risinājumu nekādā gadījumā neietekmēs Latvijas un Vācijas divpusējās attiecības, kā arī ES paplašināšanās procesu.

V.Vīķe-Freiberga vakar, turpinot valsts vizīti Vācijā, Berlīnē tikās ar Brīvās demokrātiskās partijas priekšsēdētāju Gvido Vestervelli.

Sarunā pārrunāta jaunās Eiropas veidošanās, kā arī abu valstu sadarbības perspektīva. V.Vīķe-Freiberga un G.Vestervelle pārrunāja starptautisko drošības situāciju pasaulē. G.Vestervelle sacīja, ka Brīvās demokrātiskās partijas uzskats Irākas jautājumā ir līdzīgs Latvijas paustajai pozīcijai.

Runājot par turpmākiem Latvijas un Vācijas kontaktiem, G.Vestervelle uzsvēra, ka liela nozīme būs augstākajai izglītībai un personiskajiem cilvēku kontaktiem, kas gan radīs ciešas un daudzlīmeņu saites starp abām valstīm, gan stiprinās jauno Eiropu. Pēc viņa domām, šie studentu un cilvēku kontakti ir vēsturiski sevi pierādījuši Eiropas atkalapvienošanās procesā, un viņš pauda cerību, ka arī nākotnē šie personiskie kontakti vērsīsies plašumā. Prezidente sacīja, ka tagad jau puse no Latvijas studentiem, kas papildina zināšanas ārzemēs, to dara Vācijā un ka šiem izglītības un kultūras kontaktiem būs liela nozīme abu valstu sadarbībā.

Vizītes pirmo dienu noslēdza valsts vakariņas Belevū pilī, ko Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freiberga kungam par godu bija sarīkojuši Vācijas federālais prezidents Johanness Raus ar kundzi.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors, “Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents Valsts prezidentes valsts vizītē Vācijā

Valsts prezidenta Preses dienests