Par valdības darbības pozitīvu rezultātu

Ārlietu ministre Sandra Kalniete:

Negaidīdama ASV lūgumu, Latvija izteica tām vismaz morālu atbalstu atšķirībā no ANO un vairākām Eiropas valstīm. Vai tā ir pateicība prezidentam Bušam par viņa piekrišanu uzaicināt Latviju NATO? Bet kāda būs to valstu reakcija, kuras spēlē galvenās lomas Eiropas Savienībā?

Domāju, ka tas nekādā veidā neietekmēs mūsu attiecības ar ES. Pašā Eiropas Savienībā ir ievērojamas atšķirības dažos taktikas jautājumos, bet galvenajā visi ir vienoti un neviens nenoliedz nepieciešamību atbruņot Irāku. Ka Latvija par savu pozīciju paziņoja viena no pirmajām, tas, esmu pārliecināta, ir ļoti labi. Gribu pievērst jūsu uzmanību apstāklim, ka mūsu pozīcija neatšķiras no ES noteiktās kopīgās pozīcijas.

ASV iecerētā karadarbība nav populāra ne pasaulē, ne Latvijā. Vai Latvijas sabiedrības pašreizējais noskaņojums neietekmēs referenduma rezultātus?

Jūs uzdodiet ļoti sarežģītu jautājumu un, godīgi runājot, manā rīcībā nav pamatīga materiāla, lai uz to atbildētu. Cilvēku informēšana par Eiropas Savienības plusiem un mīnusiem, par problēmām, kādas radīsies Eiropas Savienībā, faktiski vēl nav sākusies. Laika līdz 20. septembrim paliek aizvien mazāk, bet mēs tā ir nezinām, kādas noskaņas valda sabiedrībā.

Jūs, protams, cerat uz pozitīvu referenduma iznākumu, bet ja nu “nē!” Kas tad notiks?

Tas nedrīkst notikt. Valdības uzdevums ir izdarīt visu iespējamo un neiespējamo, lai cilvēkiem būtu pietiekama informācija un viņi varētu apzināti sacīt “jā!” vai, nedod Dievs, “nē!”. Jāizklīdina visas šaubas, nedrīkst pieļaut negatīvu rezultātu.

Bet vai jūs stādāties priekšā to negatīvo, ko atnesīs sev līdzi dalība ES?

Pagaidām es redzu ievērojami vairāk plusu.

Ata Lejiņa vadītais Ārpolitikas institūts rekomendējis steidzami ratificēt minoritāšu tiesību ietvara konvenciju un atrisināt vairākas ar humanitāro likumdošanu saistītas problēmas, kas uzlabotu Latvijas imidžu Eiropā un pasaulē.

Jūs sacījāt “rekomendējis”, bet rekomendācijas ne vienmēr ir obligāti jāpilda. Eiropas Ietvara konvencija ir svarīgs starptautisko tiesību dokuments. Taču iedzīvotājiem jāizskaidro, kāpēc tieši to vajag ratificēt. Krievvalodīgo sabiedrībā notiek ļoti aktīva diskusija, latviešu sabiedrībā tās gandrīz nemaz nav. Neizslēdzu iespēju, ka jautājums var tikt nodots referenduma izšķiršanai un rezultāts var izrādīties bēdīgs. Lai varētu ratificēt Ietvara konvenciju, vēl daudz jāstrādā.

Jūs taču labi zināt šo dokumentu un saprotiet, ka tas nesatur nekādus draudus latviešiem un minoritātēm nekādus labumus un īpašas privilēģijas nedod. Jā, vajadzēs palabot dažas spēkā esošās normas. Taču tie drīzāk ir kosmētiski labojumi, no kuriem uzpūsta politiska problēma.

Jums ir pilnīga taisnība. Ne piekāpšanās, ne draudu tur nav, un nepieciešamie labojumi ir diezgan nenozīmīgi. Bet tā kā šī konvencija izraisījusi lielus ķīviņus, vajadzīgs rūpīgs izskaidrošanas darbs, par ko es arī iestājos. Citādi sabiedrībā var rasties pilnīgi nevajadzīga situācijas saasināšanās.

Vispār, no mušas iztaisīja ziloni...

...bet tagad pamazām to ziloni vajag pārvērst par mušu. Tas ir - visu nolikt savās vietās.

Skaidrs, ka Latvijas ārpolitika Rietumu virzienā būs bez izmaiņām. Bet kas notiks Austrumu virzienā?

Arī Austrumu virzienā. Nebrīnieties! Mēs vienmēr esam bijuši par labām un stabilām attiecībām ar kaimiņiem, īpaši ar Krieviju. Teikšu, ka mēs šajā virzienā darbojamies vairākos līmeņos. Vispirms tā ir reģionu praktiskā sadarbība. Tālāk - līgumu bāzes izstrāde. Mums ir ļoti labas iestrādes. Esmu tikusies ar Krievijas vēstnieku, un mēs konstatējām, ka zināms līgumu skaits jau ir gatavs parakstīšanai. Studeņņikova kungs man apliecināja, ka arī Krievijas puse nodomājusi turpināt sadarbību tādā pat garā. Pašlaik strādā starpvaldību komisijas darba grupas. Domāju, ka drīz vien gaidāma komisijas abu pušu vadītāju tikšanās.

Kas attiecas uz kontaktiem augstākā līmenī, gribu apliecināt, ka uzaicinājums Krievijas ārlietu ministram Ivanova kungam paliek spēkā un mēs esam gatavi tikties jebkurā viņam izdevīgā brīdī.

Lai gan jūs runājat par it kā aktīvu kopdarbu, jūs tomēr izšķīrāties vērsties pie Buša kunga un ES ar lūgumu izdarīt spiedienu uz Krieviju naftas tranzīta sakarā, tajā pat laikā Krievijai tika nosūtīta protesta nota. Bet, stādamās savā amatā, jūs paziņojāt, ka attīstīt attiecības ar Krieviju vajag no baltas lapas.

Tas, ka Latvija saņēmusi uzaicinājumu stāties NATO un ES, ka, neraugoties ne uz ko, attiecības ar Krieviju attīstās, liecina par iepriekšējo valdību darbu. Es esmu apņēmusies to turpināt. Bet “baltā lapa” - tas ir tikai poētisks tēls. Es ar to domāju, ka vajag pēc iespējas ātrāk aizmirst visu nepatīkamo, kas bijis, un strādāt bez savstarpējām “vēsturiskām” pretenzijām un pārmetumiem. Pietiek koncentrēties uz pagātni un pārspīlēt nenozīmīgus faktus un argumentus. Gan Latvijā, gan Krievijā tomēr jau notikušas ievērojamas izmaiņas, un tas jāņem vērā.

“ČAS”; pēc A. Kameņeva intervijas “Ietvara konvencija: ziloni vajag pārvērst atpakaļ par mušu”