Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 25. maija sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

V.Paegle (Tautas partijas frakcija): — Šī plenārsēde iezīmējās ar to, ka pie mums viesojās Islandes premjerministrs D.Odsons. Viņa uzruna, manuprāt, ir kulminācija ļoti pozitīva Latvijas tēla veidošanā pasaulē pēdējā laikā, sākot jau ar mūsu hokeja izlases panākumiem, Eirovīzijas konkursu, gan ar ļoti veiksmīgo un labi noorganizēto ERAB konferenci pagājušās nedēļas nogalē. Mēs varam priecāties arī par mūsu prezidentes vizīti Francijā un, protams, par to, ka pie mums viesojas Islandes premjerministrs, jo šī ir pirmā valsts, kas atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Ļoti nozīmīgs D.Odsona uzrunā bija tas, ka viņš atzina Latvijas ekonomisko un politisko nepieciešamību būt Eiropas Savienības dalībvalstij, neskatoties uz to, ka Islande savu savdabīgo ekonomisko apstākļu dēļ nav šīs organizācijas locekle. Vēl svarīgāk ir tas, ka viņš uzsvēra, cik ļoti svarīgi Latvijai ir kļūt par NATO dalībvalsti. Arī tas, ka nevienai valstij, kas ir ārpus NATO, nav veto tiesību, tas ir, nekādu apstākļu dēļ — nedz ģeopolitisku, nedz kādu citu — neviena valsts nu nevarētu kandidēt uz NATO dalībvalstu statusu.

Apstiprinot mūsu atvaļinājumu, dažiem tas varētu likties sevišķi garš. Bet šis laiks saistīts ar to, ka līdz gada beigām mums būs jāpieņem ļoti daudz likumu, kas nepieciešami ceļā uz Eiropas Savienību, un arī darbs pie šo likumu saskaņošanas. Tāpēc gan valsts pārvaldes iestādēm, gan Ministru kabinetam būs jāizstrādā daudz un dažādi likumprojekti, bet Saeimai jāpiedalās šīs stratēģijas pilnveidošanā.

Gan uz komisijām, gan Tautas partijas frakciju nāk ierosinājumi izmaiņām 2000.gada budžetā un priekšlikumi 2001.gada budžetam. Šeit, ņemot vērā visus ekonomiskos apstākļus, būs jādarbojas tā, lai mēs tiešām panāktu šo ļoti nopietno mērķi — integrāciju Eiropā un NATO dalībvalsts statusu.

Vēl viena ļoti nopietna lieta šajā nedēļā bija Viļņā parakstītais memorands starp NATO kandidātvalstīm, un arī tas mums kā Saeimai dos ļoti daudz iespēju sadarboties, nevis sacensties ar šīm valstīm.

K.Pētersone (savienības "Latvijas ceļš" frakcija):  — Man ir prieks, ka šoreiz "Latvijas ceļa" frakcija deleģēja mani sarunām ar jums. V.Paegle jau minēja, ka pagājusī nedēļa noritēja zem Eiropas sanāksmes zīmes, kas ļāva Latvijai atgūt savu pašlepnumu un uzmirdzēt kā zvaigznei viesu acīs. Bet reizē tas arī parādīja, cik mūsu ziemeļu kaimiņi — zviedri, somi — ir gatavi, cik daudz viņi jau investējuši intelektuāli ietilpīgās rūpniecībās, telekomunikācijās, un cik ļoti daudz darba mums jāpieliek, lai mēs būtu konkurētspējīgi savā reģionā, Eiropā un pasaulē.

Tāpēc man liekas ļoti svarīgi, ka šajā nedēļā notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas lielā projekta realizācijas iniciatīvas grupas tikšanās ar sešām Saeimas frakcijām un divām komisijām, pirms likums par šī projekta īstenošanu tiek izskatīts parlamentā. Jo tieši šajā likuma versijā vairs nav runa tikai par šo skaisto simbolisko ēku Rīgas sirdī pie Daugavas, bet gan par to, kā izlīdzināt plaisu starp galvaspilsētu un reģioniem, kā informācija kā resurss caur šo projektu varētu būt pieejama jebkurā Latvijas pagastā caur vienoto valsts bibliotēku tīklu, caur šī tīkla sasaisti ar Rīgu un citiem starptautiskiem informācijas avotiem.

Man bija liels prieks, ka gandrīz visās frakcijās šis projekts ir guvis atbalstu, kaut gan ļoti asas diskusijas bija par valdības izvirzīto finansējumu garantiju piedāvājumu — par šo elektrības mērķmaksājumu. Tāpēc, manuprāt, tieši laiks starp pirmo un otro lasījumu Budžeta un finansu komisijā būtu tas posms, kad Saeimas frakcijas varēs iestrādāt savus vai nu alternatīvos, vai papildu priekšlikumus. Nebūsim naivi un neizliksimies, ka varētu būt tā, ka frakcijas saka: jā, mēs atbalstām šo projektu, bet neatbalstām elektrību, un pirmā lasījuma balsojumā atturas. Es domāju, ka šo likumprojektu var uzlabot tikai laikā starp pirmo un otro lasījumu un iestrādāt tajā tos priekšlikumus, kas jau izskanējuši. Tās varētu būt mērķobligācijas, arī piemēram, Daugavas caurplūdes nodoklis, tie varētu būt kombinēti finansējuma avoti, jo katram no tiem jābūt pamatojumam, cik gados šis segums var garantēt valdībai aizņemšanās iespējas, ja valdība par tādām lems, lai šo projektu varētu īstenot pēc iespējas ātrāk — četros gados. Citādi mēs tiešām atpaliekam asajā globālajā konkurences cīņā, un jo sevišķi svarīgi tas ir vidusskolēniem un uzņēmējiem Latvijas novados.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Patiešām, runājot par Nacionālo bibliotēku, arī sociāldemokrāti šajā jautājumā iepriekšējā nedēļā strādāja ļoti daudz. Protams, mēs nevaram atbalstīt tā saukto elektrības nodokli, mums ir ļoti daudz mūsu atbalstītāju vēstuļu par šo jautājumu, bet mēs atbalstām domu par to, ka mūsu valstī ir vajadzīga Nacionālā bibliotēka, un pašlaik mēs strādājam pie tā, lai veidotu jaunu nodokļu ievākšanas sistēmas projektu, proti, tā saukto progresīvo nodokli, rēķinoties ar to, ka Latvijā cilvēki, kas saņem mazāk naudiņas, arī attiecīgi varētu mazāk maksāt. Savukārt tie, kuri pelna vairāk, lai arī vairāk maksā nodokļus. Tāda, mūsuprāt, ir izeja ne tikai bibliotēkas situācijā vien. Mēs zinām, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pašlaik ir diezgan kritiskā stāvoklī, ka liela tautas daļa ir ļoti nabadzīga.

Šajā sakarā šīsdienas plenārsēdes darbu sociāldemokrāti nevar vērtēt pozitīvi, jo izskatīšanai Saeimā pēc mūsu ierosinājuma tika iekļauts likumprojekts, kas nosaka ratificēt Eiropas sociālo hartu. Tas diemžēl netika pieņemts.

Es atgādināšu, ka sociāldemokrāti jau labu laiku mēģina ierosināt un Satversmē iestrādāt normu par cilvēka tiesībām uz pietiekamu uzturu, apģērbu un mājokli, tiesībām uz sociālo nodrošināšanu vecuma, darba nespējas un bezdarba gadījumā. Diemžēl arī šie priekšlikumi Saeimā iepriekšējās sesijās tika noraidīti. Tagad, manuprāt, izeja ir steidzīgi ratificēt Eiropas sociālo hartu, kas bez minētajiem principiem nosaka vēl arī tiesības uz darbu, sociālo un medicīnisko palīdzību. Harta ir ļoti plaša un visu es nenosaukšu, bet tās ir likumos iestrādājamas normas, kas ir ārkārtīgi būtiskas mūsu valstij ne tālā nākotnē, bet šodien, kad cilvēkiem reāli pietrūkst likumā noteikto tiesību.

Jā, Latvijas valsts daudzas lietas virzījusi uz priekšu 1997. gada maijā, tātad, tieši pirms trim gadiem dokuments tika parakstīts. Bet mums gribētos teikt, ka Labklājības ministrijas speciālisti, strādājot pie šā dokumenta, to dara pārāk ilgi. Trīs gadi ir ļoti ilgs laiks, lai izpētītu, kuras sadaļas no Eiropas sociālās hartas mums šodien ir pildāmas, un kuras atstājamas tālākajai nākotnei. Ja šī sociālā harta nav ratificēta, tā Latvijas valstī nedarbojas. Tas nozīmē, ka likumos mums nav pienākums iekļaut manis minētās normas.

R.Jurdžs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Paldies sociāldemokrātu frakcijai, ka viņi runā par Eiropas sociālo hartu un atgādina, ka šī harta ir un ka valdībai jāstrādā, lai šo hartu varētu ratificēt. Bet hartas ratifikācija ir noteikta procedūra, kurai daudzas valstis patērējušas vairākus gadus. Var minēt, teiksim, Beļģiju, kur no parakstīšanas brīža līdz ratifikācijai pagāja divdesmit deviņi gadi, vai Franciju, kur tas notika divpadsmit gadu laikā. Tas ir sagatavošanas posms — paziņojums Eiropai un citām ārvalstīm, ka mēs esam noteiktā attīstības līmenī. Tas ir tāpat, ja mēs brauktu uz koncertu vai spēlētu hokeju un salīdzinātu šos līmeņus. Tad mums jābūt dziedātājiem, jābūt dziesmām, jābūt instrumentiem un attiecīgai sagatavotībai. Nevar pateikt, ka mums ir hartas nosacījumi, ratificēt tos, un pēc tam, kad Eiropas Padomes eksperti skatīsies, Latvijas politiķiem un visai Latvijas valstij būs liels kauns, un tas būs traucējums Latvijas virzībai uz Eiropas Savienību. Tātad darbs pie Eiropas hartas turpinās Labklājības ministrijā, Ārlietu ministrijā un citās ministrijās, jo tur iesaistītas daudzas institūcijas. Mēs esam gatavi iesniegt to gada beigās. Deputātiem tiešais darbs šeit nav saskatāms, jo likumprojekts varētu sastāvēt tikai no diviem vai trim pantiem. Tāpēc mēs arī nolēmām, ka šo ierosinājumu pagaidām nevar atbalstīt. Mums arī jāinformē parlaments, deputāti un sabiedrība par darbu, kas norit pie šīs hartas. Sakarā ar hartu jāatzīmē, ka Labklājības ministrija sagatavojusi tā saukto nulles ziņojumu, ko esam nosūtījuši Eiropas Padomei. Mēs gaidām šo rezultātu, bet, kā jau teicu, Eiropā attīstības tempi nav tik ātri, un birokrātu mašinērija strādā ilgāk. Bet, neskatoties uz to, likumdošanas izmaiņas, kas attiecas uz sociālo apdrošināšanu, nodrošināšanu un veselības aprūpi, tiek veiktas. Veidojas šī sistēma, un harta varētu būt tā, kas pasaka: "Mums jau tas viss ir!" Nevar būt sākumā harta kā deklarācija un pēc tam tās normu iekļaušana likumdošanā.

Un vēl par svarīgākajiem notikumiem šonedēļ frakcijā. "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK strādāja, domāja un diskutēja par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības finansu resursiem. Pagaidām galīgais lēmums nav pieņemts. Darbs turpinās, bet, protams, mūsu frakcija atbalsta šīs bibliotēkas kā informācijas avota celtniecību un uzstāj, ka vajadzētu pieņemt alternatīvu likumprojektu. Jo, ja tā padomā, — ja sabiedrībai būtu līdzekļi, likumprojekts nemaz nebūtu vajadzīgs, jo tas tikai nosaka maksu no energoresursiem. Tātad, lai izstrādātu alternatīvu likumprojektu, mēs esam gatavi Budžeta komisijā rosināt izveidot darba grupu un izstrādāt šo likumprojektu, kur būs noteikti šie finansu resursi.

Saeimas preses dienests