Administratīvā reforma - viedokļos un salīdzinājumā

Jānis Anspoks, Ilūkstes pilsētas domes priekšsēdētājs, - "Latvijas Vēstnesim"

Par šo jautājumu daudz un dažādos līmeņos ir runāts, daudz un dažādi viedokļi izteikti. Viena daļa ir par tūlītēju reformu, daļa piekrīt tikai pakāpeniskai reformai. Bet jautājums ir par to, kā tā ietekmēs cilvēku dzīvi, vai šī reforma būs tautas labā, vai arī valsts augstāko institūciju ierēdņu labā. Jautājums acīmredzot jāskata tā: "Vai cilvēks ir priekš valsts, vai valsts priekš cilvēka?" Kam ir jānotiek vispirms? Vai vispirms ir jāmainās dzīvesveidam, nodarbinātības struktūrai un infrastruktūrai un pēc tam pārvalde un administrēšana jāpiekārto atbilstoši šīm izmaiņām, vai arī otrādi - vispirms jāizveido jauna administrācija un tad jāgaida, ka cilvēki pakārtosies izveidotajai administrācijai. Tātad divi diametrāli pretēji varianti. Pirmais variants ir demokrātisks, otrais vairāk līdzinās administratīvam pasākumam. Pašvaldību apvienošanās process šajā gadījumā notiks zināmā mērā vardarbīgi.

1998.gada 21.oktobrī ir pieņemts Administratīvi teritoriālās reformas likums (stājies spēkā ar 13.novembri), kurā paredzēts reformu veikt divos posmos: pirmais posms līdz 2003.gada 31.decembrim, kad apvienošanās notiktu pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas, otrais posms līdz 2004.gada 30.novembrim, kad reforma tiktu īstenota pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajiem projektiem. Tātad piespiedu kārtā. Likumā paredzēti šādi pasākumi: 1) esošo teritoriju izpēte - līdz 2000.gadam; 2) pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošana - līdz 2002.gadam; 3) pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projektu realizācija - līdz 2004.gada 30.novembrim.

Bet tagad jau daudzi politiķi pauž viedokli, ka likums jāmaina un reformu process jāpaātrina. Un izrādās, tiek izstrādāts likumprojekts "Par vietējo pašvaldību ar integrētu infrastruktūru apvienošanu". Šajā sakarā Ministru kabinets 1999.gada 10.novembrī ar rīkojumu Nr.514 ir akceptējis Latvijas Republikas un Starptautiskā valūtas fonda Ekonomiskās politikas memoranda 12.punktu par plānotajām administratīvi teritoriālās reformas termiņu izmaiņām.

Tātad pilnā sparā rit sagatavošanas darbi reformu procesa paātrināšanai. Kādas pašvaldības tiks iekļautas pašvaldību sarakstā ar integrētu infrastruktūru? Tās ir pašvaldības, kurām centrs atrodas pilsētā, centrs saplūdis ar pilsētu, pašvaldības teritorija ieskauj pilsētu, pašvaldībā nav sākumskolas vai pamatskolas utt. Šiem kritērijiem pilnībā atbilst Pilskalnes pagasts, kurš arī iekļauts šajā sarakstā, jo tā iedzīvotāji izmanto Ilūkstes pilsētas skolas, bērnudārzu, ārstniecības iestādes utt. Turklāt daļai pagasta iedzīvotāju, lai nokļūtu pagastmājā, ir jāšķērso pilsētas teritorija, pagasta teritorija pilnībā aptver pilsētu. Daļēji šiem kritērijiem atbilst arī Šēderes pagasts, it īpaši Pašuliene, bet tie nav tik izteikti kā pirmajā gadījumā.

Šie apstākļi tika ņemti vērā 1998. gadā, veicot teritoriālo plānošanu un izstrādājot administratīvi teritoriālās reformas koncepciju. Šajos dokumentos kā sākumposms teritoriālajai reformai tika plānots apvienot Pilskalnes un Šēderes pagastu ar Ilūkstes pilsētu. Konkrētie termiņi netika noteikti, jo domājām vadīties no konkrētās situācijas un likumā noteiktajiem termiņiem. Bet nu mums neoficiāli paziņots, ka ir dots valdības rīkojums Pašvaldību lietu pārvaldei līdz 2001.gadam izstrādāt projektus par apmēram 50 pašvaldību apvienošanu un, bez šaubām, nodrošināt to apvienošanu. Tajā skaitā nosaukts Pilskalnes pagasts un Ilūkstes pilsēta.

Kāda ir reālā situācija? Vai esam tam gatavi? Kas būs ieguvēji, kas zaudētāji?

Bez šaubām, ieguvēji būs tie Pilskalnes pagasta iedzīvotāji, kuriem pašvaldības un citus pakalpojumus ir ērtāk saņemt Ilūkstē un nav jādodas cauri pilsētai uz savu pagastmāju. Bet kā ir ar sociālās palīdzības un citiem jautājumiem, kuri pilsētā ir sīki reglamentēti, pagastos mazāk? Vissvarīgākais jautājums ir budžets. Kas notiks ar šo vissvarīgāko jautājumu pēc apvienošanās ar Pilskalnes pagastu jau nākamajā gadā pēc apvienošanās? Kāpēc tāds jautājums? Vienkārši tādēļ, ka Ilūkstes pilsēta un Pilskalnes pagasts ir ar ļoti atšķirīgu budžetu. Pagasts saņem dotācijas no izlīdzināšanas fonda, pilsēta nesaņem, jo atrodas tā sauktajā nulles jeb pelēkajā zonā.

Palūkosimies uz konkrētiem skaitļiem 2000. gada budžetos:

(tūkstošos latu)

Piezīme. Vērtētie ieņēmumi ir triju nodokļu kopsumma (ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis par zemi, nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm), finansu nepieciešamība - pēc īpaša algoritma aprēķināta pašvaldības finansu vajadzība tās funkciju veikšanai atkarībā no pašvaldības iedzīvotāju sastāva.

Skaitļi rāda, ka pēc apvienošanās jau nākamajā gadā apvienoto pašvaldību kopējais budžets samazinātos par (316,9-294,8 vai 43,4-21,3) 22,1 tūkstoti latu, jo pašvaldību finansu izlīdzināšanas mehānisms, aprēķinot dotāciju no budžeta (bet apvienošanās gadījumā abas pašvaldības kopā pārvēršas par dotāciju saņēmējām), ņem par pamatu nevis visu finansu nepieciešamību, bet gan tā saukto apakšējo neizlīdzināmo robežu, kas ir 90% no visas finansu nepieciešamības.

Kāds būtu mūsu budžets, ja tiktu pieaicināts arī Šēderes pagasts? Arī šajā gadījumā esam zaudētāji. Apvienošanās gadījumā no valsts budžeta izmaksā dotāciju 5% apmērā no kopējo budžetu summas. Bet šī dotācija, saglabājoties pašreizējai finansu izlīdzināšanas sistēmai, diemžēl nesedz tos zaudējumus, kas rodas apvienošanās gadījumā. Turklāt Pilskalnes pagastam pašreiz ir ļoti smags finansiālais stāvoklis, to vajag stabilizēt. Turklāt Šēderes pagasta iedzīvotāji nebūs ieinteresēti pievienoties, jo viņu budžets, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir daudz lielāks nekā Ilūkstē.

Šī gada 22. martā Rīgā notika seminārs, kurā tika apspriests likumprojekts "Par vietējo pašvaldību ar integrētu infrastruktūru apvienošanu". Uz šo semināru tika aicināti pārstāvji no visām pašvaldībām, kas iekļautas šajā sarakstā, tajā skaitā arī no Ilūkstes un Pilskalnes pagasta. Valdības pārstāvji šajā seminārā nepiedalījās. Nobeigumā vārds tika dots arī pašvaldību pārstāvjiem. Tika izteikti dažādi, pat diametrāli pretēji viedokļi. Tas arī saprotams, jo pašvaldības darbojas dažādos, pat ļoti atšķirīgos apstākļos. Ir pašvaldības, kurām tiešām ir izdevīgi strādāt kopā, bet ir arī tādas, kurām tas ir ļoti neizdevīgi.

Tā kā šajā seminārā nepiedalījās valdības pārstāvji, netika risināti jautājumi, kas saistīti ar pašvaldību budžetu. Tāpēc mēs nosūtījām gan likumprojekta izstrādātājiem, gan Pašvaldību lietu pārvaldei šādus priekšlikumus:

"Uzskatām, ka kritēriji pašvaldību ar integrētu infrastruktūru noteikšanai nav pilnīgi, jo netiek ņemti vērā daži būtiski apstākļi. Arī likumprojekts dažos jautājumos nav korekts.

Pirmkārt, netiek ņemti vērā pašvaldību budžeta apstākļi. Piemēram, Ilūkstes pilsētai, apvienojoties ar Pilskalnes pagastu, samazināsies apvienoto pašvaldību kopbudžets apmēram par 22 tūkstošiem latu, jo pilsēta budžeta ziņā atrodas tā sauktajā nulles zonā, bet Pilskalnes pagasts saņem dotācijas no valsts budžeta. Apvienojoties abas pašvaldības nolaižas līdz 90% no finansu nepieciešamības un ir jau dotāciju saņēmējas.

Likumprojekta 10. pantā gan ir teikts, ka 2001. gadā finansu izlīdzināšanas fonda finansēšanas pārrēķins netiek veikts. Bet kas būs tālāk? Iznāk, ka apvienojoties jau tā ārkārtīgi trūcīgais budžets kļūs vēl trūcīgāks. Turklāt tie 5% no kopbudžeta, ko saņemtu pašvaldības 2001. gadā apvienošanās gadījumā, nemaz nesedz šos zaudējumus. Tātad būsim nolemti galīgai nabadzībai.

Bez tam, nosakot kritērijus, nav ņemtas vērā arī pašvaldību parādsaistības, kas ir būtiski, pirmsskolas un ārstniecības iestāžu esamība, kā arī izveidojušies sakari, ceļu tīkls un jau esošās iestrādes šajā jautājumā. Nav korekts arī 5 km attālums no centra līdz pilsētai, jo teritorija var robežoties ar pilsētu, bet centrs atrasties tālāk par 5 km. Ja ir labs ceļu tīkls, tam nav būtiskas nozīmes. Būtiski ir, vai cilvēkiem ir iespējams ātri un ērti nokļūt pilsētā. Veicot teritoriālo plānošanu Ilūkstes pilsētā, vienlaikus tika izstrādāta arī administratīvi teritoriālās reformas koncepija, kur sākumposmā paredzēta Ilūkstes pilsētas, Pilskalnes un Šēderes pagastu apvienošanās. Bet to izdarīt demokrātiskā ceļā ir ļoti grūti, jo visām šīm pašvaldībām budžeti ir dažādi: Šēderes pagasts - donors, Ilūkstes pilsēta - pelēkajā zonā, Pilskalnes pagasts - dotāciju saņēmējs. Tātad gan Ilūkstes pilsētas, gan Šēderes pagasta iedzīvotāji būs kategoriski pret šādu reformu. Tāpēc likumprojektā ir jāiekļauj norma, ka apvienoto pašvaldību budžeti reformas gaitā nedrīkst samazināties un ir jāmaina pašvaldību finansu izlīdzināšanas mehānisms.

Likumprojektā nav skaidri un saprotami formulēta vēlēšanu kārtība apvienotajās pašvaldībās. Lūdzam ņemt vērā šos priekšlikumus likuma izstrādē."

Pagaidām atbilde nav saņemta. Bet ir neoficiālas ziņas, ka jautājuma risināšana ir uzsākta. Kā varētu veidoties situācija mūsu pilsētā? Uz šo jautājumu šodien var atbildēt tikai daļēji. Bez šaubām, reformai ir jānotiek. To pierāda arī citu valstu pieredze. Bet tai jānotiek tā, lai iedzīvotājiem tas būtu ērti un pieņemami, lai pieaugtu pakalpojumu kvalitāte un apjoms, lai, ierodoties Ilūkstē, varētu ātri un laikus nokārtot visus darījumus. Nav mazsvarīgs arī kadru jautājums. Apvienotajās pašvaldībās jāceļ iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāte un jāpalielina to apjoms, pārņemot daļu pakalpojumu, ko patlaban sniedz rajona padomes. Līdz ar to jāpaaugstina prasības apvienoto pašvaldību kadriem un jānokomplektē tās ar izglītotiem, augsti kvalificētiem speciālistiem. Ilūkstes pilsētas dome tam laikus gatavojas. Esam izveidojuši attiecīgas nodaļas, kurām būs jāstrādā jaunajos apstākļos, paaugstinājuši speciālistu atbildību un viņiem izvirzītās prasības. Plānojam ar 2001. gadu veidot vienotu Ilūkstes pilsētas un apkārtējo pagastu sociālās aprūpes dienestu. Šajā nolūkā ir izstrādāts un sociālās palīdzības fondā iesniegts projekta pieteikums par vienota sociālā dienesta izveidošanu, kas atzīts par vislabāko visā valstī.

Pilsētā ir jāizveido būvvalde, jābūt pieejamiem visa vieda juridiskiem, notariāliem, arhitektu u.c. pakalpojumiem. Ar laiku tas būs nodrošināts un iedzīvotājiem nebūs lieku reizi jāmēro ceļš uz rajona vai citām reģionālām iestādēm. Visu vai lielāko pakalpojumu daļu varēs saņemt tepat uz vietas Ilūkstē. Bez šaubām, palielināsees speciālistu skaits pilsētā, tajā pašā laikā samazināsies pagastos. Ir domāts arī par speciālistu izvietošanu nākotnē.

Rajona padome pilsētai bez atlīdzības nodeva bijušās poliklīnikas ēku. Tajā ar 2001. gadu strādās apvienoto pagastu pašvaldība. Tagadējo domes ēku jāizmanto citiem mērķiem.

Bet ir jāuzdod viens no vissvarīgākajiem jautājumiem: ko reforma dos iedzīvotājiem? Atbildot uz šo jautājumu, nevar ignorēt šādus faktus: visu apkārtējo pagastu iedzīvotāji, it īpaši Pilskalnes pagasta iedzīvotāji, izmanto Ilūkstes pilsētas infrastruktūru (skolas, medicīnas iestādes, bērnudārzu utt.). Ir samērā laba satiksme uz Ilūksti. Paplašinot pakalpojumu klāstu, zudīs nepieciešamība mērot ceļu uz rajona vai reģiona centru. Protams, pagastos ir jāsaglabā iespēja iedzīvotājiem nokārtot vienkāršākos jautājumus (saņemt izziņas utt.). Līdz ar to, izveidojot ar autotransportu apgādātu vienotu sociālo dienestu, iedzīvotāju apkalpošanas līmenis nevis pasliktinātos, bet gan uzlabotos.

Lielākām pašvaldībām ir daudz vieglāk iekļauties dažādos projektos, mazāks ir arī pārvaldes izdevumu īpatsvars budžetā.

Valsts zemes dienests 1999. gadā veica izpēti un izstrādāja reformas projektu. Tajā paredzēts veidot Ilūkstes novadu, iekļaujot tajā Ilūksti, Sventes, Šēderes, Eglaines, Dvietes un Pilskalnes pagastu. Sākumposmā, bez šaubām, notiks apvienošanās ar Pilskalnes pagastu. Turklāt visam ir jānotiek demokrātiski un pakāpeniski.