“Domāju, ka šī tiesa varēs pilnvērtīgi strādāt”

Latvijas Satversmes tiesas tiesnese, Starptautiskās krimināltiesas tiesnese prof. Anita Ušacka intervijā Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 18. marta raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Pirms neilga laika Starptautiskajā krimināltiesā tika ievēlēti tiesneši, šī tiesa varēs izmeklēt un sākt kriminālvajāšanu, kā arī tiesāt indivīdus par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem. Tomēr jaundibinātā tiesa jau veidošanas procesā saskārusies arī ar diezgan lielu neuzticību un skepsi. Lai skaidrotu šīs tiesas darbības principus un arī to, vai tai būs kāda loma konfliktos, kas šobrīd risinās pasaulē un pēc dažām dienām varētu sākties arī, iespējams, Irākā, mūsu studijā ir Starptautiskās krimināltiesas tiesnese Anita Ušacka. Lai cilvēkiem būtu skaidrs, lūgšu jums pašā sākumā īsumā dažos teikumos izskaidrot, kas ir Starptautiskā krimināltiesa un ko tā darīs.

Anita Ušacka: — Jūs jau pats atbildējāt ļoti pilnīgi uz šo jautājumu. Es gribētu pielikt klāt pie šiem smagajiem noziegumiem, kuri būs mūsu tiesas kompetencē, arī agresiju kā ceturto noziegumu veidu. Mūsu tiesa izskatīs šos iespējamos noziegumus, bet — tikai tos, kuri izdarīti pēc pagājušā gada 1.jūlija, kad stājās spēkā Romas statūti, tāpēc ka tiem nav atpakaļejoša spēka.

11.martā Starptautiskās krimināltiesas formālajā inaugurācijā Hāgā: tribīnē — Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Kofi Annans, starp Starptautiskās krimināltiesas tiesnešiem — Latvijas Satversmes tiesas tiesnese Anita Ušacka (otrā no kreisās) Foto: A.F.I./epa

— Jūs esat ievēlēta gan Starptautiskajā krimināltiesā, gan strādājat Satversmes tiesā. Vai šos amatus varat apvienot?

A.Ušacka: — Kā jau zināms, 11.martā notika formālā inaugurācijas ceremonija Hāgā, kur 18 tiesneši no dažādām valstīm deva zvērestu. Bet tā bija tikai formāla inaugurācijas ceremonija, tas nozīmē, ka tiesa vēl nav sākusi darbu. Tiesa varēs sākt darbu tikai tad, kad būs ievēlēts prokurors un divi prokurora vietnieki, tas notiks Ņujorkā aprīlī, kad būs ievēlēti šie prokurori, viņi veidos savu komandu, ļoti lielu, kas arī izvērtēs tos 200 iesniegumus, kuri jau ir iesniegti Starptautiskajā krimināltiesā, un mūsu, tiesnešu, nākamā tikšanās ir paredzēta šā gada jūnijā, kad jau būs skaidrs, cik lietas būs ierosinātas un cik tiesnešu pilnā slodzē vajadzēs uz to brīdi Hāgā. Līdz šim mēs ievēlējām tiesas priekšsēdētāju un divus vietniekus, kas pastāvīgi atrodas Hāgā, pārējie visi tiesneši atgriezās mājās un turpina pildīt savas pilnvaras līdz brīdim, kad mūs izsauks strādāt uz Hāgu. Un, manuprāt, tas ir ļoti loģiski tāpēc, ka tagad būtu laikam nepareizi atrasties Hāgā un tērēt naudu, neko nedarot, jo no sākuma ir jābūt prokuratūrai un ir jāsāk šis kriminālvajāšanas process.

— Pievēršoties tieši tiesas darbam saistībā ar šobrīd jau ļoti reālu militāro konfliktu Irākā, jājautā – vai šī institūcija varēs pilnvērtīgi strādāt, ja tajā nav iesaistījusies nedz Amerika, nedz Krievija un arī Izraēla negrasās iesaistīties šajā institūcijā.

A.Ušacka: — Domāju, ka šī tiesa varēs pilnvērtīgi strādāt, jo visi 18 tiesneši ir ievēlēti taisnīgās vēlēšanās, 87 valstis vēlēja, un es domāju, ka viņi ir pietiekami kompetenti, lai izskatītu iespējamās lietas, kuras būs mūsu tiesas kompetencē. Un, ja šajā tiesā nepiedalās dažas lielvalstis, tas nenozīmē, ka šī tiesa nebūs spējīga strādāt. Galvenais — lai šī tiesa būtu politiski neatkarīga, un, ja šī tiesa būs politiski neatkarīga un kompetenta, tad es uzskatu, nekādas problēmas nevar rasties, un nākotnē pievienosies arī citas valstis.

— Daudzviet pasaulē notiek dažādi konflikti un katru dienu iet bojā neskaitāmi cilvēki. Kā jūs redzat, kuri no šobrīd aktuālajiem karstajiem punktiem varētu nonākt tiesas kompetencē— vai tā būtu Čečenija, Tuvie Austrumi, Ķīna, Ziemeļkoreja?

A.Ušacka: — Pirmkārt, mēs varam runāt tikai par tām valstīm, kuras ir ratificējušas Romas statūtus. Otrkārt, es zinu, ka ir šie 200 iesniegumi Hāgā.

— No kurām valstīm galvenokārt tie ir?

A.Ušacka: — Es negribētu precīzi uzskaitīt visas valstis, bet trīs valstis ir ļoti nopietnas, un tā ir Āfrika, bet es negribētu konkrēti nosaukt šīs valstis.

— Tiesa ir veidota, nevis lai aizstātu nacionālās tiesu sistēmas, bet gan kā to papildinājums tajos gadījumos, kad tās kļūst neefektīvas vai vispār pārstāj darboties. Kā iespējams noteikt to, ka vietējās tiesas ir neefektīvas, kas to tieši darīs, un kāds ir mehānisms?

A.Ušacka: — Mūsu tiesā ir izveidoti trīs departamenti. Pirmais departaments ir pirmstiesas departaments, otrais ir tiesas departaments, kas izskatīs kā pirmā instance šīs lietas, un tad vēl ir izveidota apelācijas tiesa. Un tiesneši no pirmajiem diviem departamentiem būs rotēti no viena uz otru departamentu, un, manuprāt, pirmstiesas departaments arī būs tas, kas izvērtēs situāciju konkrētā valstī, izbrauks varbūt arī uz šīm valstīm un izvērtēs, kāda tad ir šī tiesu sistēma — vai tā ir stipra, vai tā ir demokrātiska, vai spējīga pati tikt galā ar šiem noziegumiem. Un skaidrs, ka atkarībā no reģiona būs vajadzīgi attiecīgie speciālisti arī no citām valstīm. Es jau pieļauju, ja tas notiktu Austrumeiropā, tad noteikti vajadzētu arī speciālistu no Austrumeiropas, ja tas notiek Āfrikā, vajadzīgi speciālisti no Āfrikas un arī no citām valstīm. Tā ka tā būs tā pirmstiesas palāta, kas nodarbosies ar to. Un skaidrs, ka ļoti daudz padomnieku un ekspertu piedalīsies šajā procesā.

— Ņemot vērā, ka prokurors vēl nav ievēlēts un, kā jūs teicāt, tas varētu notikt aprīļa beigās un prokuroram ir vienīgās tiesības ierosināt lietas izskatīšanu šajā tiesā, vai varat paredzēt, kad tiesa varētu sākt skatīt pirmās lietas?

A.Ušacka: — Gribu teikt, ka jūs bijāt drusciņ neprecīzs. Lietu var ierosināt arī dalībvalstis, ne tikai prokurors. Otrkārt, patiešām prokurora vēlēšanas notiks aprīlī, kaut gan tās bija plānotas jau vienlaikus ar tiesnešu vēlēšanām, bet neviena prokurora kandidatūra uz to laiku nebija izvirzīta, tāpēc šīs prokurora vēlēšanas tika pārnestas uz aprīli. Šodien mēs ar palīdzi paskatījāmies tiesas mājaslapā – vēl neviens kandidāts nav oficiāli pieteikts uz šo amatu, bet, pārskatot vakar daudzas ārzemju avīzes un relīzes, ko man sūta tagad no daudzām avīzēm, tiek minēti vismaz trīs vārdi, un viens no vārdiem ir Karla del Ponte – Dienvidslāvijas tribunāla prokurore, kas ir šobrīd savā amatā, tad Redžinalds Blanšs – tiesnesis no Austrālijas, tiek minēti arī Kanādas, Gambijas un Argentīnas kandidāti. Skaidrs, ka mēs nezinām, kas būs izvirzīti. Vēlēšanas notiks aprīlī. Grūti paredzēt, cik ilgi tās notiks, domāju, ne tik ilgi kā tiesnešu, nebūs šo 33 tūru, un tad būs vajadzīgs laiks prokuroram un diviem vietniekiem, kuri būs ievēlēti, veidot savu nodaļu, kas būs ļoti liela nodaļa. Tātad vajadzēs atrast cilvēkus, kuri strādās šajā nodaļā, — prokurori no dažādām valstīm. Un, ja plānojam, ka mūsu tikšanās būs jūnija vidū, tad uz šo laiku jau varētu prokuratūra sākt darbu, ierosināt lietas, un tad atkarībā no ierosināto lietu skaita (man grūti prognozēt, tiek nosaukti dažādi termiņi, tas varētu būt 1.jūlijs) varētu sākt strādāt varbūt šī pirmstiesas izmeklēšanas nodaļa un varbūt apelācijas nodaļa tāpēc, ka visu var pārsūdzēt. Un pārējie tiesneši pievienotos varbūt nākamā gada sākumā, kad izmeklēšana jau būtu pilnā gaitā. Un es domāju, ka būtu ierosinātas vēl jaunas lietas un pietiktu darba, tāpēc ka Romas statūti paredz vēl arī iespēju ievēlēt papildu tiesnešus, ja būs nepieciešams.

— Jūs šobrīd esat vienīgā pārstāve no Austrumeiropas valstīm. Vai jums būs viegli strādāt, un kādas lietas varētu ierosināt tieši no šī reģiona?

A.Ušacka: — Es nezinu par lietām, par to es negribētu runāt, bet es gribētu teikt, ka patiešām esmu vienīgā ievēlēta no Austrumeiropas no septiņiem kandidātiem un šie kandidāti visi bija ļoti stipri. Man ļoti žēl, ka nav otrā kandidāta, tāpēc ka prasības no sākuma bija tādas, ka vismaz diviem tiesnešiem ir jābūt no Austrumeiropas. Skaidrs, ka tā man ir ļoti liela atbildība — pārstāvēt visu reģionu. Bet pirmajā nedēļā, kad mēs strādājām Hāgā, — kas faktiski vēl nebija tiesas darbs, mums vajadzēja panākt konsensu par priekšsēdētāju un vietniekiem, kuriem jāsāk darbs jau tagad, — es jutos ļoti labi, arī šajā nedēļā es saviem kolēģiem ļoti daudz ko pastāstīju par Latviju, par mūsu 1922.gada Satversmi, un viņi bija pārsteigti, ka mums ir tik veca Satversme, stāstīju par mūsu tiesību sistēmu, kas līdz 1940.gadam bija romāņu–ģermāņu tiesību sistēma, ļoti demokrātiska. Un, ja nebūtu šīs 50 gadu okupācijas, mēs būtu turpat, kur ir Francija, Vācija, Anglija un citas Rietumu valstis.

— Kā jūs domājat, vai Latvijā šobrīd cilvēkiem ir pieejama pilnvērtīga informācija par iespējām aizstāvēt savas tiesības starptautiskajās institūcijās un, galvenais, vai cilvēkiem ir izpratne par to, kā šīs iestādes darbojas.

A.Ušacka: — Visvairāk mēs runājam par Strasbūru vai Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Domāju, ka varbūt nepietiekami. Es biju Krievijā konferencē novembrī un redzēju uzrakstus uz ļoti daudzām mājām, ka „te strādā juristi, un mēs sniedzam konsultācijas cilvēktiesībās, starptautiskajās cilvēktiesībās, kā griezties Eiropas Cilvēktiesību tiesā”. Diemžēl Latvijā ļoti maz kvalificētu advokātu strādā šajā jomā, un vienkāršajam cilvēkam, domāju, ir ļoti, ļoti grūti piekļūt šai tiesai, izprast, kā to darīt. Es domāju, ka vairāk vajadzētu informēt cilvēkus.

— Runājot tieši par Latviju, — gandrīz pirms gada, veicot aptaujas 27 Eiropas valstīs, Eiropas Tiesnešu asociācija konstatēja, ka Latvijas tiesnešu vidējie gada ienākumi ir viszemākie, mēnesī tiesnesim sanāk aptuveni 200 lati pēc nodokļu nomaksas, šā gada budžetā gan ir iestrādāti vēl 1,2 miljoni, tātad algas pamazām palielināsies. Kā jums kā Latvijas tiesnesei izskatās salīdzinājumā ar citu valstu kolēģiem?

A.Ušacka: — Tas ir grūts jautājums, un es gribētu atbildēt ne kā Satversmes tiesas tiesnese, bet kā Latvijas Universitātes profesore, kā akadēmiskās pasaules pārstāve — ka tas ir ļoti grūts jautājums mūsu valstī. Tomēr 12 gadu laikā pēc neatkarības atjaunošanas mūsu politiķi neizteica politisko gribu nostiprināt tiesu varu. Es nesaku, ka algas ir galvenais, lai nostiprinātu tiesu varu, bet tas ir viens no svarīgākajiem elementiem. Un, ja tiesnesim ir jādomā, kā izglītot savus bērnus, kā pabarot savu ģimeni... Es zinu daudzus tiesnešus, kas strādā savos dārziņos un laukos vasarā, tad skaidrs, ka šī ir problēma, un ir palīgi tiesnešiem un tā tālāk, kaut gan es to neizvirzītu sākumā. Varbūt tas nebūtu ētiski, bet man jau iznāca saruna Hāgā (es negribu nosaukt valsti) ar Rietumu valsts tiesnešiem, privātā sarunā pateica, ka man, kad es strādāšu Hāgā, būs ļoti liela alga, ļoti liela nauda, es pat nezinu summu, atklāti sakot, un tad es teicu, ka man nav galvenais nauda, ka man galvenais ir darbs. Tātad ir šie dubultstandarti, kā uz mums skatās. Skaidrs, ka mēs nevaram salīdzināt sevi ar citām Rietumu valstīm, bet es priecājos, ka jaunā valdība dara vismaz kaut ko, lai uzlabotu šo situāciju.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā