Par Irākas krīzi

Vakar, 18. martā, Ministru kabineta ārkārtas sēdē

Atbalstīts lēmumprojekts iesniegšanai Saeimā “Par Latvijas dalību starptautiskajā operācijā Irākas atbruņošanai”. Ministru kabinets aicināja šodien, 19.martā, sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai Saeima kā Latvijas Republikas likumdevējs varētu dot piekrišanu valsts militārajām vienībām nepieciešamības gadījumā piedalīties operācijās starptautisko spēku sastāvā Irākas atbruņošanai.

Ministru prezidents Einars Repše uzsvēra, ka pienācis laiks Latvijai arī praktiski iesaistīties Irākas atbruņošanas procesā. Nav sagaidāms, ka Latvijas militārās vienības piedalīsies pirmajā konflikta fāzē. Latvija varētu iesaistīties nedaudz vēlāk – iespējamās operācijas otrajā fāzē, piedaloties atmīnēšanas operācijās, sniedzot medicīnisko palīdzību, piedāvājot spēkus palīgfunkciju veikšanai.

Taču piedalīšanās otrajā fāzē nemazina Latvijas līdzdalības simbolisko nozīmi. “Mēs esam lepni par to, ka demokrātijas un miera sardzē pasaulē varam nostāties principiāli,” paužot Latvijas valdības pozīciju, uzsvēra E.Repše.

Ministru prezidents atzīmēja, ka Latvija vienmēr paudusi konsekventu atbalstu starptautiskiem centieniem atbruņot Irāku. Šobrīd šis process ievirzījies noslēdzošajā fāzē, un tagad var tikai nožēlot, ka Irākas jautājumu nav izdevies atrisināt diplomātiskā ceļā. Ja līdz šim sabiedriskā doma un starptautiskā sabiedrība būtu bijusi vienotāka, konsekventi prasot Sadama Huseina re?īma atbruņošanos, diplomātiskā ceļā būtu bijušas lielākas iespējas panākt Irākas līdera pakļaušanos starptautiskās sabiedrības prasībām.

“Šobrīd skaidrs ir viens – diktatori ir jāatbruņo. Latvijai kā mazai, bet neatkarīgai valstij šodien ir iespēja pašai piedalīties starptautiskos pasākumos viena diktatora atbruņošanā un saukšanā pie kārtības,” pauda valdības vadītājs.

E.Repše atgādināja vēstures notikumu pieredzi: daudzos gadījumos, kad ir bijusi iespēja novērst konfliktu diplomātiskā ceļā, tā nav izmantota. Ministru prezidents atgādināja, ka boļševikiem netika likti nekādi šķēršļi, lai viņus atturētu no varas sagrābšanas Krievijā. Nopietni šķēršļi netika likti Ādolfam Hitleram, kad viņš sāka sava militārā potenciāla palielināšanu un Eiropas pakāpenisku iekarošanu. Netika likti šķēršļi arī Josifam Staļinam — arī tad, kad viņš nolēma okupēt miermīlīgas, Krievijai kaimiņos esošas valstis.

Tāpēc Ministru prezidents, paužot vienotu valdības pozīciju, atzīmēja: “Šodien mēs nedrīkstam atkārtot kļūdu, ļaujot nekontrolēti “audzēt” savu militāro potenciālu vienam diktatoram – Sadamam Huseinam, kurš masu iznīcināšanas ieročus lietojis pret savu tautu, pret kaimiņvalstīm un kurš nepārprotami ir potenciāls agresors, turklāt režīmā, kas ir tālu no jebkādām demokrātijas normām.”

Vēl E.Repše aicināja atcerēties 1991.gadu, kad mēs paši bijām uz barikādēm un bijām atkarīgi no starptautiskās sabiedrības atbalsta Latvijas neatkarībai: “Toreiz, janvārī, tieši barikāžu laikā, vērojām Persijas līča kara notikumus — Kuveitas atbrīvošanas operāciju. Tolaik Latvija nevarēja piedalīties, mēs varējām tikai just līdzi un priecāties, ka ir starptautiskie spēki, kas uzņemas atbildību un panāk Kuveitas atbrīvošanu. Šobrīd mēs varam paši, kaut arī nelielu, tomēr praktisku atbalstu sniegt līdzīgā situācijā.”

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments